Ceļš. Foto no arhīva

Mēs nerūpam valstij: latvieši sašutusi par ceļu stāvokli

31
(atjaunots 09:36 15.10.2017)
Latvijas iedzīvotāji ir sašutuši par to, ka varas iestādes nevar savest kārtībā ceļus, pa daudziem no kuriem kļuvis bīstami braukt ar automobili.

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Latvieši nepārstāj brīnīties par ceļu stāvokli un periodiski publicē sociālajos tīklos fotogrāfijas, kuras liecina par to bēdīgo stāvokli, vēsta mixnews.lv.

Šoreiz nav izturējusi kāda Facebook lietotāja vārdā Sintija. Savā lapā viņa publicējusi fotogrāfiju ar nosistu lauku ceļu Auce — Vadakstes Auces novadā, papildinot to ar sašutuma pilnu uzrakstu.

"Par ko mēs maksājam ceļa nodokli? Par ko? Tādi ir mūsu "skaistie" ceļi, Auces novada ceļš, Auce — Vadakstes. Nu ko — jālido pa gaisu! Kas notiek valstī? Nevienam nekas nerūp. Tas ir tik skumji… Mašīnas pa galam," sūdzas Sintija.

Citi sociālā tīkla lietotāji aktīvi atbalstīja publikācijas autori komentāros. Cilvēki atzīmēja, ka riskē zaudēt ne tikai mašīnas, bet arī zobus, lietojot šādus ceļus. Tāpat tika izteikts piedāvājums aizliegt smagai lauku tehnikai braukt pa koplietošanas ceļiem. Beigās visi nonāca pie secinājuma, ka lauku ceļi, gluži kā arī paši lauku iedzīvotāji, absolūti nerūp valstij.

Iepriekš tika ziņots, ka Satiksmes ministrija atzina, ka Latvijas ceļu stāvoklis ir kritisks: par sliktiem un ļoti sliktiem izrādījās 44% asfaltēto autoceļu un 43% ceļu ar grants segumu. Satiksmes ministrs Uldis Augulis paskaidroja bēdīgo autoceļu tīkla stāvokli ar to, ka tam tiek piešķirts pārāk maz naudas, un solīja 2018. gadā ieguldīt vietējās nozīmes ceļos ar grants segumu rekordlielus līdzekļus pēdējo 25 gadu laikā. Pēc ministra teiktā, ceļu remontdarbu projekta finansēšanai jānonāk naudas līdzekļiem, kurus valsts kase saņēmusi uz akcīzes nodokļa ienākumu rēķina, kuru apjoms pērn kļuva lielāks, nekā tika plānots.

Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange iepriekš paziņoja, ka nauda no Eiropas Savienības fondiem un budžeta līdzekļi pirmām kārtām tiek ieguldīti asfaltēto ceļu remontam, kur ir lielāka kustības intensitāte. Saskaņā ar Langes aprēķiniem, lai savestu kārtībā visus Latvijas ceļus, ik gadu tiem jāpiešķir 720 miljonus eiro. Ar tādu finansējumu desmit gadu laikā varētu panākt to, ka Latvijā nepaliks sliktu ceļu.

Tāpat Lange atzīmēja, ka nosisties ceļi ik gadu rada zaudējumus vadītājiem vairāk nekā miljarda eiro apmērā. Šie zaudējumi tiek aprēķināti kopsummā par lauka zaudējumiem, lielu degvielas patēriņu un amortizāciju.

Saskaņā ar Global Competitiveness Index ziņojumu, kuru ik gadu sastāda Pasaules ekonomiskā foruma eksperti, Latvija nav iekļuvusi pat pirmajā simtniekā pasaules autoceļu kvalitātes reitingā, nokļūstot 107. vietā no 137.    

31
Pēc temata
Uz Latvijas autoceļiem turpina dedzināt fotoradarus
Jānis Lange: slikto ceļu dēļ zaudējumi pārsniedz miljardu eiro
Augulis solīja bezprecedenta finansējumu autoceļiem 2018. gadā
Valsts policija: radari nav samazinājuši ātruma režīma pārkāpumu skaitu
Policijas mašīna

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas ir uzsāktas 600 lietas par ierobežojumu pārkāpumiem

5
(atjaunots 11:13 02.12.2020)
Visvairāk administratīvo lietu uzsākts par sejas masku režīma pārkāpumiem, kā arī par nereģistrētu robežas šķērsošanu.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ārkārtējās situācijas režīma darbības laikā Latvijā Valsts policija ir uzsākusi jau 609 administratīvās lietas, kuras skar pasākumu neievērošanu, kas tika ieviesti Covid-19 izplatības savaldīšanai valstī, raksta Tvnet.lv. Tiek ziņots, ka galvenie pārkāpumi ir masku nelietošana sabiedriskās vietās un nereģistrēta robežas šķērsošana.

Par sejas masku nelietošanu uzsākts 221 administratīvais process, 57 lietas ierosinātas par pašizolācijas pārkāpumiem, vēl 205 par elektroniskās anketas neaizpildīšanu, šķērsojot valsts robežu, 36 – par distancēšanas noteikumu neievērošanu.

Uzsākti 40 procesi par vairāk nekā 10 personu dalību privātā pasākumā, septiņi – par vairāk nekā 50 personu dalību pulcēšanās un piketos. Savukārt 53 procesi skar citus gadījumus, piemēram, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu uz vietas vai neatļautu skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanu.

Kopš 9. novembra policija ir veikusi 19 006 preventīvās pārbaudes un reaģēja uz 522 izsaukumiem par epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpumiem, un 934 reizes policijas darbinieki izteica brīdinājumus.

Vairāk nekā 800 preventīvo pārbaužu tika veikts aizritējušajā piektdienā visā Latvijā, tostarp 112 no tām tirdzniecības centros.

No ārzemēm ieceļojušo personu pārbaužu ietvaros policija veica 16 597 telefona zvanus un 4613 reizes devās uz pārbaudēm vietās.

5
Tagi:
ārkārtējā situācija, koronavīruss, policija
Pēc temata
Ļaujiet strādāt: manikīra un pedikīra meistari izgāja piketā pie Saeimas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Viņķele: ārkārtējās situācijas režīms ir jāpagarina uz trim nedēļām
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus
Ministru kabineta ēka

Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

9
(atjaunots 10:53 02.12.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot vēl striktākus ierobežojumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņinkovs. Par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu pēc valdības sēdes, kura ilga gandrīz 12 stundas, paziņojas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Ministru kabinets papildināja ierobežojumu sarakstu. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Ierobežota veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces).

Taču negaidītas pozitīvas izmaiņas notikušas manikīra meistaru un skaistumkopšanas salonu darbībā. Izskatās, ka valdība būs sadzirdējusi viņu protestus un "pielīdzināja viņu tiesības" frizieriem, atļaujot apkalpot klientus.

Par skolām: aizsargmaskas visā darbadienas garumā būs jāvalkā ne vien skolas darbiniekiem, bet arī bērnudārzu darbiniekiem. Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Aizsargmaskas ir jālieto jebkurās telpās ārpus savas mājas. No 7. decembra sabiedriskajā transportā maskas (vai šalles, lakatus, kuri aizsedz degunu un muti) būs jālieto bērniem virs 7 gadu vecuma (pieaugušajiem jāievēro stingrāki noteikumi – izmantot drīkst tikai aizargmaskas). Tāpat no 7. decembra ierobežos pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā – ne vairāk par 50% no noteiktā maksimālā pasažieru skaita.

Veselības ministre Ilze Viņķele papildināja: aizsargmaskas nāksies lietot arī darbavietās, tiesa, ja cilvēks kabinetā atrodas viens, šādas nepieciešamības nav. Turklāt tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz 11. janvārim tiek pārtraukts visu kultūras iestāžu, izstāžu, gadatirgu (ieskaitot Ziemassvētku tirgus uz ielas) darbs. Bibliotēkas drīkst izsniegt grāmatas lasītājiem.

Bēres un kristības nepieciešamības gadījumā var notikt ar ne vairāk kā 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, taču dalībniekiem obligāti ir jālieto sejas aizsargmaskas. Baznīcās kopējam apmeklētāju skaitam ir jābūt ierobežotam līdz 20% no maksimāli pieļaujamā.

Atļauts rīkot pulcēšanās, piketus un gājienus, taču tie var notikt tikai svaigā gaisā ar ne vairāk kā 25 dalībniekiem un ar distances ievērošanu dalībnieku starpā.

Latvijas valdības vadītājs paziņoja, ka no 7. decembra tiek ieviesta stingrāka Latvijas robežas šķērsošanas kontrole: "Mēs gribam zināt par katru, kurš iebrauc valstī." Robežsargiem sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju ir jāizkontrolē, lai katrs iebraucējs aizpilda elektronisko Covid-19 pasi un tālāk pavada pašizolācijā nepieciešamo dienu skaitu.

Tāpat, uzstājoties pēc valdības sēdes mediju priekšā, premjers Kariņš izdarīja paziņojumu sakarā ar gaidāmo vakcināciju: valsts iedzīvotājiem tā būs par brīvu. Prognozēts, ka plaša vakcinācija var notikt 6 mēnešu garumā pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Valdības vadītājs pieļāva, ka tas var notikt jau janvārī. 2021. gadā vakcīnu iegādei no budžeta paredzēts piešķirt 26,7 miljonus eiro.

9
Tagi:
valdība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves