Rinkēvičs

Rinkēvičs: kādēļ pazuda mobilie sakari mācību laikā "Rietumi"

39
(atjaunots 08:51 15.10.2017)
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzskata, ka mobilo sakaru pazušana Latvijā mācību laikā "Rietumi 2017" ir iemesls lieku reizi izmēģināt valsts kiberaizsardzību.

RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Pēc ārlietu ministra Edgara Rinkēviča domām, traucējumus mobilajos sakaros Kurzemē, kurus reģistrēja Latvijas operators LMT neilgi pirms Krievijas un Baltkrievijas militārajām mācībām "Rietumi 2017", ir jāizanalizē, lai saprastu, cik pasargāta ir valsts no šādiem incidentiem, vēsta mixnews.lv.

Ministrs uzsvēra, ka mācību manevru laikā savas zināšanas paaugstina ne tikai tās valstis, kuras piedalās mācībās, bet arī viņu kaimiņvalstis. Rinkēvičs atzīmēja, ka Latvijas valsts kiberaizsardzības sistēma tiek nepārtraukti testēta, un ir pietiekami pamatu uzskatīt, ka pastāv sakaru ietekmes instrumenti, kuri tiek izmantoti tieši frekvenču līmenī.

Pēc Rinkēviča teiktā, analītiķiem Latvijā un NATO priekša vēl ir darāmi darbi, lai turpmāk paaugstinātu aizsardzības spējas.

Iepriekš tika ziņots, Latvijas izlūkdienesti saista daļēju mobilā tīkla un vienotā glābšanas dienesta tālruņa 112 darba traucējumus Kurzemē ar Krievijas karaspēku iespēju demonstrēšanu elektroniskā kara nozarē. Vērts atzīmēt, ka sakaru signāla apspiešana var nopietni patraucēt rietumu varas iestādēm ātri mobilizēt civiliedzīvotājus.

Vienotais glābšanas dienesta tālrunis nestrādāja 16 stundu garumā, 13. septembrī, dienu pirms Krievijas un Baltkrievijas mācību "Rietumi 2017" sākuma. Kā iepriekš teicis Rinkēvičs, Latvijas varas iestādes uzskata, ka uzbrukums tika mērķēts uz zviedru Ēlandes salu, kura atrodas Baltijas jūras galvenajā punktā, savukārt Latvija vienkārši izrādījusies kaut kādu radioviļņu ceļā. Zviedrija, kura nav NATO sastāvā, septembrī veica liela mēroga militārās mācības, kurās piedalījās ASV spēki.

Mācības Rietumi 2017
© Евгений Мешков / Министерство обороны Российской Федерации

Toreiz Latvija neizteica nekādas pretenzijas Krievijai, jo valsts izlūkdienesti nebija nonākuši pie gala secinājumiem. Savukārt Zviedrijas Aizsardzības un Bruņoto spēku ministrijas pārstāvji paziņoja, ka neko nezina par kaut kādiem incidentiem ar sakariem savā teritorijā.

Krievijas aviācijas ģenerālmajors Vladimirs Popovs starptautiskās informācijas aģentūras Sputnik intervijā paskaidroja žurnālistiem, ka mobilā operatora darbu Latvijā varēja ietekmēt jaudīgi radio-elektroniskie līdzekļi, kuriem bija jābūt iesaistītiem manevru laikā, taču speciāli Krievijas Federācija neko nav bloķējusi.    

39
Temats:
"Rietumi 2017" (53)
Pēc temata
Aviācijas ģenerālmajors: ja Krievija tiks izprovocēta, sāksies baismīgs karš
Bergmanis pārliecināts, ka Krievijas mācību laikā apguva Baltijas izolēšanu
Incidents mācībās "Rietumi": provokācija vai feiks
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Latvijas premjerministrs novērtēja Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas

1
(atjaunots 11:21 15.08.2020)
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Tā viņš nospraudis Latvijas viedokli par notikumiem kaimiņvalstī.

RĪGA, 15. augusts — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš savā lapā Twitter novērtēja prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā 9. augustā. Savu tvītu premjerts papildināja ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča paziņojumu par divu Latvijas pilsoņu aizturēšanu Baltkrievijā, kas bija publicēts ceturtdien, 13. augustā.

Latvijas politiķis uzskata, ka prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā "nebija brīvas un godīgas". Viņš uzsvēra, ka "Latvija atbalsta Baltkrievijas sabiedrības vēlmi dzīvot neatkarīgā un demokrātiskā valstī".

Politiķis atgādināja, ka pirmdien, 17. augustā, valdības ārkārtas sēdē Latvijas politiķi lems par viedokli šajā jautājumā.

​Iepriekš Latvijas ārlietu ministrs savā Twitter informēja, ka 14. augustā Eiropas Padomes sēdē ārlietu ministru līmenī valsts atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas Republikas amatpersonām.

Ceturtdien Lietuvas prezidents Gitans Nausēda piedāvāja Baltkrievijas valdībai starpnieka iniciatīvu, ko, pēc viņa vārdiem, atbalstījis Latvijas prezidents Egils Levits un Polijas prezidents Andžejs Duda. Viņš brīdināja: ja šī iniciatīva cietīs sakāvi, pret Baltkrieviju, iespējams, tiks vērstas Eiropas un nacionālās sankcijas. Taču jau piektidien, 14. augustā Nausēda informēja: viņaprāt, Aleksandrs Lukašenko vairs nav Baltkrievijas "leģitīmais līderis".

Atgādināsim, ka pēc prezidenta vēlēšanām 9. augustā Baltkrievijā sākās protesti, ko pavadīja sadursmes ar miliciju un aresti.

Protestu laikā Baltkrievijā slimnīcās nokļuvuši vairāk nekā 250 cilvēki, viņu vidū – aptuveni 50 varasiestāžu darbinieku. IeM dati liecina, ka viens cilvēks gājis bojā pēc mēģinājuma likt lietā pret miliciju paštaisītu spridzekli.

1
Tagi:
Krišjānis Kariņš, prezidenta vēlēšanas, Baltkrievija
Pēc temata
Tihanovska paziņoja, ka dibinās padomi varas nodošanai Baltkrievijā
Politologs: Lietuva jau pieķerta revolūcijai Baltkrievijā paredzēto CIP līdzekļu izzagšanā
Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa
Baltijas valstu ĀM vadītāji aicina Baltkrieviju uzsākt dialogu ar opozīciju

Pēc uzliesmojuma ģimnāzijā Covid-19 gadījumu skaits valstī krities

14
(atjaunots 15:01 14.08.2020)
Latvijā reģistrēts viens jauns Covid-19 gadījums, pie tam izmeklējumu skaits saglabājas. Aizvadītās diennakts laikā neviens Covid-19 pacients nav nogādāts slimnīcā.

RĪGA, 14. augusts — Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā Latvijā veikti 1704 koronavīrusa testi, reģistrēts viens jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC).

Epidēmijas laikā kopumā valstī veikts 222 531 izmeklējums, reģistrēti 1308 inficēšanās gadījumi, 1078 cilvēki atveseļojušies, 32 miruši.

Pēdējās diennakts laikā neviens nav hospitalizēts ar Covid-19 diagnozi. Stacionāros joprojām ārstējas trīs pacienti ar vidēji smagu slimības gaidu. Kopumā pēc Covid-19 no slimnīcām izrakstīti 198 cilvēki.

Iepriekš Slimību kontroles un profilakses centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs pastāstīja, ka Latvijā, atšķirībā no daudzām citām ES valstīm, izdevies saglabāt zemu Covid-19 saslimstību. Galvenais infekcijas avots patlaban ir cilvēki, kas inficējušies ārzemēs, - viņi veido trešo daļu infekcijas gadījumu.

11. martā Pasaules veselības organizācija izsludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 pandēmiju. PVO dati liecina, ka pasaulē jau fiksēti vairāk nekā 20,4 miljoni infekcijas gadījumu, miruši vairāk nekā 744 tūkstoši cilvēku.

14
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu – vai atcels ierobežojumus?
Putins paziņoja par pirmās vakcīnas pret koronavīrusu reģistrāciju Krievijā
Ja Gagarins lidotu kosmosā tagad: Latvija ignorē Krievijas vakcīnu