Klases telpa

Braucam prom: vecāki nav gatavi latviskot bērnus

146
Lēmums par obligāto izglītību latviešu valodā var paātrināt krievu emigrāciju no valsts: ja jau bērniem tik un tā būs jāmācas viņiem svešā valodā, tad labāk lai tā būtu angļu vai vācu valoda.

RĪGA, 13. oktobris — Sputnik. Pēc trim gadiem vidusskolā vispārizglītojošās priekšmetus plānots pasniegt latviešu valodā. Krievvalodīgie vecāki nepiekrīt piespiedu asimilācijai un ir tuvi lēmumam mainīt dzīvesvietas valsti, raksta Vesti.lv.

"Ja manam bērnam būs jāmācās svešā valodā, tad labāk lai tā būtu angļu, vācu vai franču," — viņi saka.

Krievu skolotājus maina pret latviešu skolotājiem

Nākamajā mācību gadā jau pirmsskolas iestādēs paredzēts ieviest jaunu mācību standartu bērniem no 5 gadu vecuma, kas nodrošinās latviešu valodas zināšanas tādā līmenī, lai viņi varētu veiksmīgi uzsākt sākotnējo izglītību latviešu valodā (!).

Jāatgādina, ka jau vairākus gadus Latvijā neviena augstskola negatavo pamatskolas skolotājus ar krievu mācību valodu. Daudzās mazākumtautību skolās jau no pirmās klases māca skolotāji, kuriem dzimtā valoda ir latviešu. Pagaidām viņi prot krievu valodu un nepieciešamības gadījumā spēs sarunāties ar bērnu. Taču arvien biežāk krievu skolās sastopami jaunie speciālisti, kuri vienkārši neprot krievu valodu!

Notiek pakāpeniska, bet apņēmīgā personāla aizstāšana mācību iestādes — sākot ar direktoru un beidzot ar noliktavas pārzini. Kad beidzot krievu skolās vairs nebūs neviena krievu skolotāja, jautājums par mācību valodu vairs vienkārši nebūs aktuāls.

"Esiet veseli un dzīvojiet turīgi!"

Tikmēr vecāki, īpaši gados jauni cilvēki, nopietni domā par dzīvesvietas valsts maiņu.

"Nē, ne uz kādiem protesta mītiņiem es neiešu, man tam nav nedz laika, nedz vēlēšanas, — atzīstas 29 gadus vecais Artūrs. — Bet es negribu, lai mana meita, kura šogad sākusi iet 1. klasē, mācītos latviski. Ja es to gribētu, atdotu viņu latviešu skolā, jo viņa lieliski prot latviešu valodu: viņa apmeklēja latviešu bērnudārzu — cita vienkārši nebija blakus. Bet, ja viņai nav lemts mācīties krievu valodā, es piekritīšu kontraktam Nīderlandē, ko man tagad piedāvā, un aizbraukšu uz visiem laikiem. Lai labāk holandiešu valodā mācās, tad būs jēga, turklāt stāsta, tur arī skolas ir labākas.

"Man vecāki dzīvo Krievijā, un mēs esam gatavi pārvākties uz turieni, lai gan abi ar vīru esam Latvijas pilsoņi. Meitiņa skatās mācību grāmatā latviešu valodā, bet acīs skumjas, — atzīst Irina. — Nav tā ka viņa nesaprastu, viņai vienkārši nav interesanti bioloģiju, ģeogrāfiju un vēsturi lasīt latviski."

"Mēs ar vīru visu laiku šaubījāmies, kaut gan mums regulāri piedāvā izdevīgus darba līgumus ārzemēs, — stāsta Daša. — Attur tas, ka Latvijā dzīvo vecāki, un, ja mēs aizbrauksim, tie redzēs mazbērnus daudz retāk. Bet mana mamma arī saka: ja mācīties svešā valodā, tad vismaz labvēlīgi noskaņotajā Hamburgā. Atklāti sakot, es nesaprotu, kāpēc viņi ar mums tā apietas? Es taču nekad nekļūšu par latvieti, lai gan labi protu latviešu valodu, brīvi sarunājos tajā ar kolēģiem un draugiem.

Kas attiecas uz krievu kultūru, Dostojevskis un Tolstojs jau ir pasaules mantojums. Balalaika un kokošņiks? Arī tas nav man tuvs. Bet dzimtā man ir krievu valoda. Un maniem bērniem dzimtā ir krievu valoda. Es gribu, lai viņi tajā mācītos un domātu.

Kāpēc man atņem šīs tiesības valstī, kur esmu dzimusi es, mani vecāki un vecvecāki? Es šeit neesmu ieradusies, esmu bijusi šeit vienmēr. Nekas cits neatliek, kā pārvākties uz Vāciju. Es zinu, ka tur man var pateikt: ieradies brīvprātīgi — mācies vācu valodu. Taču tā ir mana izvēle. Bet jūs te paliekat sveiki! Dzīvojiet turīgi! "

146
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Šadurskis: vecāki paši palīdzēs skolu pārejai uz latviešu mācību valodu
Daugavpils dome samaksās par mēra latviešu valodas kursiem
Ušakovs sola pasargāt latviešu un krievu skolas
Koalīcija steidz atrisināt jautājumu par pāreju uz izglītību latviešu valodā pirms vēlēšanām
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, foto no arhīva

"Mercedes" un karabīnes: tiesu izpildītāji pārdod izsolē Bondara īpašumus

1
(atjaunots 21:21 25.09.2020)
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars bija atbildētājs lietā par Latvijas Krājbankas zaudējumiem pirms maksātnespējas procesa sākuma. Tiesa pieņēma lēmumu piedzīt 15 miljonus eiro, no tiem 2 miljoni tiks piedzīti no Bondara.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tiesu izpildītāji izpārdod izsolēs Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara īpašumus. Starp citiem piedāvājumiem ir apvidus mašīna un šaujamieroči, vēsta Baltic Course.

Atgādināsim, ka 2018. gada janvārī tiesa arestēja Bondara kontus un mantību, lai piedzītu no viņa 15 miljoni eiro "Latvijas Krājbankas" lietā. Pēc Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmuma 15 miljonus eiro jāizmaksā aptuveni 2 miljonus eiro. Arestēta māja Salacgrīvā, automašīna un banku konti. Tagad no savas deputāta algas Bondars saņem tikai minimālo algu 430 eiro apmērā, visi pārējie ienākumi, kas pārsniedz šo summu, tiek ieturēti parāda dzēšanai.

Tiešu izpildītāja Mārča Midega organizētajā izsolē iespējams iegādāties Bondaram piederošo karabīni Sauer Select 90, starta cena - 1200 eiro. Tāpat var nopirkt karabīni Blaser R93, sākotnējā cena – 650 eiro, un par 1300 eiro – Blaser Luxus BBF95.

Izsolē plānots pārdot arī Bondaram piederošo Mercedes Benz ML 350. Sākumcena – 5800 eiro.

Tiek izsolīti arī septiņu citu "Latvijas Krājbanka" valdes locekļu īpašumi.

Atgādināsim, ka 2011. gada beigās "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts iztrūkums 142 miljonu eiro apmērā, tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa izsludināja kredītiestādes maksātnespēju. Ņemot vērā iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu apturēt bankas darbību.

2015. gadā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administrators – "KPMG Baltics" iesniedza prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas radušies bankai pirms maksātnespējas procesa sākuma. Lietā atbildētāji bija septiņi bijušie bankas valdes locekļi: Ivars Priedītis, Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.

2017. gada jūnija beigās Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par 15 milj. eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem.

Tiesas lēmums tika pārsūdzēts Rīgas apgabala tiesā, kas lēmumu atstāja spēkā.

Aprīļa beigās Augstākā tiesa atteicās sākt kasācijas tiesvedību "Latvijas Krājbankas" lietā un atzina, ka valdes locekļi nav rīkojušies kā labticīgi saimnieki.

1
Tagi:
Bondars
Pēc temata
Lai pelna parāda atmaksai: Bondaru neatsauks no posteņa Saeimas Budžeta komisijā
Pienācis laiks aiziet: sociālie tīkli aicina demisionēt Saeimas Budžeta komisijas vadītāju
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
"Nekaunības kalngals": medaļa Saeimas deputātam aizkaitinājusi sociālos tīklus
Analīzes veikšana, foto no arhīva

Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami

8
(atjaunots 20:55 25.09.2020)
Vakcīna no Covid-19 līdz Ziemassvētkiem nav gaidāma, taču pagaidām situācija Latvijā ir pat pārlieku laba.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 var radīt ilūziju, ka pandēmijā nav nekā nopietna, taču tā nav, paziņoja galvenais infekciju speciālists Uga Dumpis intervijā žurnālam SestDiena.

Salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu, Covid-19 slimnieku skaits Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši neliels, tāpēc iespējams atteikties no būtiskiem ierobežojumiem.

Reti kurā valstī klājas tikpat labi, kā pie mums, uzskata Dumpis. Cilvēkiem varētu likties, ka klājas slikti, taču cipari uzrāda pretējo.

Tomēr, pēc viņa domām, zemam saslimstības rādītājam ir arī pretējā puse – cilvēki pārtrauc ievērot drošības pasākumus, jo ir pārliecināti, ka briesmas ir pārspīlētas.

Dumpis atklāja, ka, samazinoties slimības gadījumu skaitam, viņam klājas aizvien grūtāk. Visi taujā, kāpēc eksperts biedējot cilvēkus.

Situācija pasaulē ataino pretējo – valdības viena pēc otras ievieš jaunus ierobežojumus Covid-19 gadījumu skaita pieauguma fonā, bet cilvēki protestē. Piemēram, protesta akcijas notika Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā un Izraēlā.

Dumpis uzskata, ka protesta akcijas cita starpā sākas tāpēc, ka juku laikos, karu un krīžu periodā vienmēr izplatās mīti.

Pārsteidzoši daudzi tic dažādām konspiroloģiskām teorijām – par Bilu Geitsu, par vakcīnām, par to, ka vīruss izdomāts, konstatēja infekcionists.

Kad gaidīt vakcīnu

Dumpis ir pārliecināts, ka jaunais koronavīruss patiešām nonācis pie cilvēkiem Ķīnā no sikspārņiem, un, jo pasaule ir pārapdzīvotāka, jo biežāk infekcijas tiks nodotas cilvēkiem no dzīvniekiem.

Speciālists norādīja, ka jaunais koronavīruss nav tik mainīgs kā HIV, C hepatīts vai gripa, tāpēc teorētiskais pamats vakcīnas izstrādei ir pietiekami liels. Skaidrība šajā jautājumā esot gaidāma oktobrī, taču pagaidām nevar prognozēt, cik efektīva un ilgtspējīga būs vakcīna.

Komentējot Krievijas paziņojumus par to, ka tur vakcīna jau ir izstrādāta, Dumpis teica, ka nevar runāt par vakcīnu pirms klīnisko izmēģinājumu trešā posma beigām, kuros piedalījušies 20 tūkstoši cilvēku.

Uz jautājumu, vai vakcīna nav gaidāma jau līdz Ziemassvētkiem, Dumpis atbildēja noliedzoši.

8
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts