Latviešu valodas mācību grāmata

Šadurskis: vecāki paši palīdzēs skolu pārejai uz latviešu mācību valodu

83
(atjaunots 16:45 12.10.2017)
Sākumā Izglītības ministrija "pievērs acis" uz mazākumtautību skolu audzēkņu kļūdām eksāmenu darbos, ja būs kļūdas nevis priekšmeta materiālā, bet izteiksmes formā, gramatiskas kļūdas, teica Kārlis Šadurskis.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Latvijas izglītības ministrs Kārlis Šadurskis uzskata, ka lēmums ļaut mazākumtautību skolu audzēkņiem kārtot eksāmenus tikai valsts valodā, padarīs vecākus par valdības sabiedrotajiem.

"Mēs iegūstam savā pusē bērnu vecākus, jo, ja netiek realizēta bilingvāla izglītība, vecāki teiks — hej, ko jūs darāt, manam bērnam taču būs jākārto eksāmens latviski," – paziņoja Šadurskis intervijā LTV.

Ministrs atzina, ka pirmajā gadā pēc pārejas pie jaunās sistēmas "iespējams, būs nelielas problēmas", taču sākumā, labojot mazākumtautību skolu skolēnu eksāmena darbus, solīja izturēties "ļoti toleranti".

Viņš paskaidroja, ka netiks samazināta atzīme, ja kļūdas tiks konstatētas ne materiālā, bet gan izteiksmes formā. Šadurskis uzvēra: tā nebūs bērnu vaina, bet gan skolas vaina, kas nebūs skolēnus pienācīgi un godprātīgi sagatavojusi.

Atgādināsim, ka pirmais pasākums šajā virzienā bija atteikšanās no 12. klases eksāmenu atbilžu pieņemšanas krievu valodā: šogad vidusskolu absolventiem nāksies atbildēt uz jautājumiem latviski, lai arī līdz šim bija iespējams atbildēt dzimtajā valodā.

Nākamais solis: 2019./20. mācību gadā 7. klasēs paredzēta pāreja pie jaunas pieejas, kas paredz, ka līdz pamatskolas beigām 80% mācību materiāla tiks pasniegti latviešu valodā. Šajā pašā mācību gadā arī 9. klases absolventiem eksāmenos būs ļauts atbildēt tikai latviski.

Ar mērķi sagatavot nelatviešu bērnus mācībām valsts valodā, mazākumtautību bērnudārzos bērniem no 5 gadu vecuma jau 2018./19. mācību gadā tiks intensīvi mācīta latviešu valoda, kuras mērķis ir panākt, lai pēc bērnudārza skolēniem būtu iespējams mācīties valsts valodā.

Pakāpeniska pāreja

Valsts prezidents Raimonds Vējonis, komentējot IZM plānus, paziņoja, ka pārejai uz izglītību latviešu valodā jābūt pakāpeniskai.

Viņš uzsvēra, ka vispirms jānodrošina priekšnoteikumi: pedagogiem jābūt gataviem pasniegt tikai latviešu valodā, un vispirms latviešu valoda jāievieš bērnudārzos. Pirmskolas vecuma bērni valodas apgūst vieglāk nekā skolas vecuma bērni, viņš atzīmēja.

Kur atrast labus skolotājus

Daudzas skolas pauž bažas par to, vai reformu izdosies īstenot bez izglītības kvalitātes zuduma – šim nolūkam trūkst labu skolotāju, kuri pārvaldītu latviešu valodu, raksta Mixnews.lv.

Pirms uzsākt vēl vienu reformu, IZM jāatrisina jautājums, kur atrast labus latviešu valodas pedagogus. Rīgas 40. vidusskolas direktore Jeļena Vediščeva ir pārliecināta, ka tas ir svarīgākais jautājums, kas jārisina pirms reformas.

Viņa atzīmēja, ka ik gadus 1. septembrī viņas skolā valda drudžains noskaņojums – vai izdosies savākt pilnu skolotāju kolektīvu?

Latviešu valodas skolotāja Ļubova Ruško stāstīja, ka daudziem skolēniem trūkst motivācijas mācīties tikai valsts valodā.

Latvijas izglītības politikas eksperte un partijas "Kustība "Par!" valdes locekle Marija Golubeva atzīmēja, ka ierosinājums atjaunot pedagogu kolektīvus skolās jāpieņem neatkarīgi no reformas.

Pēc viņas domām, jautājums par mācību valodu jāizskata mūsdienīgi. Visās skolās priekšmeti jāpasniedz vairākās valodās ne tikai latviešu vai dzimtajā valodā.

83
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Ušakovs sola pasargāt latviešu un krievu skolas
Koalīcija steidz atrisināt jautājumu par pāreju uz izglītību latviešu valodā pirms vēlēšanām
Latviskuma stiprināšana vai fašisms – Rīgas mērs par izglītības reformu
Izglītība tikai latviešu valodā ir arhaisms: Ķīlis taisnojas par saviem vārdiem
Covid-19 tests, foto no arhīva

Ieveda un kontaktēja: Latvijā 11 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi

2
(atjaunots 18:58 10.07.2020)
SPKC jau zina, ka viens no inficētajiem atvedis koronavīrusu no ārzemēm, savukārt vēl pieci kontaktējuši ar inficēto. Speciālisti noskaidro, kā tika inficēti vēl pieci cilvēki.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) informāciju, aizritējušajā diennaktī tika veikts 1841 Covid-19 tests un atklāti 11 jauni inficēšanās gadījumi.

SPKC paskaidroja, ka, saskaņā ar viņu rīcībā esošajiem datiem, viens inficētais atvedis koronavīrusu no ārzemēm. Vēl pieci cilvēki kontaktēja ar saslimušo. Saistībā ar atlikušajiem pieciem jauniem gadījumiem speciālisti veic izmeklēšanu.

Toties aizritējušajā diennaktī neviens ar Covid-19 diagnozi nav nonācis slimnīcā. Pašlaik stacionāros ārstējas trīs ar koronavīrusu inficētie. Viens no viņiem atrodas smagā stāvoklī. Visā pandēmijas laikā no slimnīcām ir izrakstīti 183 pacienti.

Ir veikti 165 610 testi. Kopējais inficēto skaits ir 1165. 30 cilvēki ar Covid-19 diagnozi ir miruši.

SPKC izmeklē visus jaunos inficēšanās gadījumus. Tas draudēja pastiprināt ierobežojumus, ja neizdosies atrast koronavīrusa izplatības avotu Latvijā.

Tikmēr Valsts policijā atzīmēja, ka gadījumā ar braucieniem Eiropas Savienības robežās, inficētos atsekot nav iespējams. Robežas ir atvērtas un cilvēki brīvi pārvietojas.

Turklāt ne visi atceras, ka ierodoties Latvijā no valstīm, kur saslimstība ar koronavīrusu pēdējo divu nedēļu laikā pārsniedza 15 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, ir jādodas divu nedēļu pašizolācijā.

2
Tagi:
koronavīruss, Latvija
Pēc temata
Izsekot var tikai atbraukušos no Krievijas un Baltkrievijas: kā Latvijā kontrolē Covid-19
Jauns Covid-19 uzliesmojums Latvijā: inficējušies vēl 13 cilvēki
Palielināts izmeklējumu skaits: valstī krasi pieaudzis Covid-19 gadījumu skaits
Satversmes tiesa, foto no arhīva

Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei

7
(atjaunots 17:57 10.07.2020)
Tiesībsargs vēlreiz pierādījis savu taisnību – nenodarbinātu personu ar invaliditāti un senioru pabalstu apmēri ir pretrunā ar Satversmi.

RĪGA, 10. jūlijs – Sputnik. Valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem tā esošajā apmērā ir pretrunā ar Satversmi, konstatēja Satversmes tiesa (ST).

Prasību tiesā 6. martā iesniedza tiesībsargs Juris Jansons.

Sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķir cilvēkiem ar invaliditāti un tiem nenodarbinātajiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību saņemt pensiju vai apdrošināšanas atlīdzību par nelaimes gadījumu darbavietā, kā arī valsts maksā viņa bērniem par apgādnieka zaudēšanu. No 1. janvāra minimālā invaliditātes pensija ir paaugstināta no 80 līdz 128 eiro mēnesī, invalīdiem kopš bērnības – no 122,69 līdz 196,30 eiro mēnesī.

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, 2020. gada janvārī invaliditātes pensiju saņēma 74 411 Latvijas iedzīvotāji. Taču minimālā pensija ir 33 tūkstošiem cilvēku ar invaliditāti, gandrīz pusei no kopējā skaita. 12 215 (69%) sociālā nodrošinājuma pabalstu saņēmēji ir invalīdi kopš bērnības. Tie ir 63% no visiem sociālās palīdzības saņēmējiem Latvijā.

Saskaņā ar Invaliditātes likumu un Valsts pensiju likumu, invaliditātes pensijas mērķis ir garantēt sociālo nodrošinājumu cilvēkam, kurš objektīvu iemeslu dēļ pavisam vai daļēji nespēj gūt ienākumus patstāvīgi.

Tiesībsargs paziņoja, ka cilvēki ar invaliditāti nostādīti pazemojošā stāvoklī un ka pabalsta nepietiekamība neļauj viņiem, piemēram, saņemt medicīniskos pakalpojumus, kas negatīvi ietekmē viņu veselību. Pēc viņa domām, pienācīgas pensijas nodrošināšana invalīdiem ir valsts pienākums, un šīs saistības ir jāizpilda nekavējoties, neraugoties uz esošo ekonomiskās attīstības līmeni valstī.

ST nonāca pie secinājuma, ka Ministru kabineta noteikumos paredzētais pabalsta apmērs attiecībā uz nenodarbinātām personām ar invaliditāti un senioriem ir pretrunā ar Satversmi. Attiecībā uz šīm iedzīvotāju kategorijām norma, kura nosaka šo pabalstu apmēru, zaudēs spēku no 2021. gada 1. janvāra.

Atzīmēsim, ka šī ir jau otra skaļā lieta, kurā tiesībsargs ir guvis uzvaru. Iepriekš viņš spēja pierādīt, ka Satversmei neatbilst garantētai minimālo ienākumu līmenis. Rindā gaida trešā prasība – par nepietiekamu mediķu atalgojuma palielinājumu.

7
Tagi:
Satversmes tiesa, pabalsts, Jansons
Pēc temata
Tiesībsargs atkal dodas uz Satversmes tiesu. Šoreiz – mediķu algu dēļ
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ