Rīgas skola. Foto no arhīva

Izglītības reforma: Daugavpils nebaidās, Rēzekne baidās

79
(atjaunots 17:34 12.10.2017)
Skolēni un pedagogi Daugavpilī bez bailēm vēro gaidāmās izmaiņas izglītības sistēmā, bet Rēzekne šaubās, vai sabiedrība ir gatava šādam solim.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Skolēni un skolotāji dažādās Latvijas pilsētās atšķirīgi vēro gaidāmo izglītības reformu, kas nosaka: pēc trim gadiem vispārizglītojošie priekšmeti visās vidusskolās Latvijā tiks pasniegti latviešu valodā, vēsta lsm.lv.

Pirmais solis reformas ietvaros bija atteikšanās pieņemt atbildes krievu valodā 12. klases eksāmenos jau šajā mācību gadā. Izglītības un zinātnes ministrija plāno, ka līdz 2019./20. mācību gadam latviešu valodā tiks pasniegti 80% mācību materiāla, un eksāmenos tikai latviešu valodā varēs atbildēt arī 9. klases skolēni.

Daugavpilī problēmas nesaskata

Daudzi vecāko klašu skolēni no Daugavpils neuzskata, ka viņiem radīsies grūtības, kārtojot eksāmenus latviešu valodā. Jaunieši uzskata, ka latviešu valoda skolās tiek pasniegta pietiekami labi, taču atzīmē, ka dažiem bērniem šis jautājums varētu radīt grūtības.

"Dažiem cilvēkiem ir problemātiski runāt latviešu valodā. Mēs vairāk runājam krieviski, bet latviešu valoda izceļas ar to, ka nav iespējams pārtulkot burtiski. Tāpēc rodas stila un gramatikas kļūdas," – pastāstīja 10. klases skolniece Kristīne, kura nokārtoja valsts valodas eksāmenu par 86%.

Pēc 12. klases skolnieces Margaritas domām, daudzi skolēni apzināti nevēlas zināt latviešu valodu un nemācās to. Viņa apgalvo, ka valodas bāzes līmeni iespējams apgūt pusgada laikā, taču nepieciešams pārejas periods, pirms visi priekšmeti tiks pasniegti tikai latviešu valodā.

Daugavpils 10. vidusskolas latviešu valodas skolotāja Lidija Piļecka piekrita Margaritas viedoklim jautājumā par dažu skolēnu nevēlēšanos apgūt valsts valodu. Viņa uzskata, ka liela nozīme ir noskaņojumam ģimenē, kas veido bērna viedokli par valodas apgūšanu.

Daugavpils 3. vidusskolas direktors Arturs Fedotovs norādīja, ka pāreja pie latviešu apmācību valodas ir loģisks jau ceturtdaļgadsimtu ilgās reformas noslēgums. "Agri vai vēlu tam bija jānotiek," – viņš teica.

Skolotāji ir satraukti tikai par izglītības kvalitātes krišanos – tā varētu samazināties, ņemot vērā Latvijas valdības centienus veikt sekmīgu politisko integrāciju.

Rēzeknes skolas ir nobažījušās par reformu

"Mēs mācāmies bilingvāli latviešu un krievu valodās. Ja kaut ko nesapratīsim latviski, mums paskaidros krieviski," – pastāstīja Rēzeknes 2. vidusskolas audzēkne Liāna Gaspare.

Liānas ģimenes locekļi sarunājas krieviski, latviešu valodu viņa izmanto skolā un sarunās ar draugiem. Jautāta, vai viņa piekrīt tam, ka nodarbības ritēs tikai latviešu valodā, Liāna atzina: "Šķiet, ne, jo gadījumā, ja neesmu kaut ko sapratusi latviski, man paskaidro krieviski, un tad es visu saprotu."

IZM plāniem nepiekrīt arī 2. vidusskolas direktors Igors Sergejevs. Viņš uzskata, ka jautājumu par izglītību latviešu valodā nekādā gadījumā nedrīkst sasteidzināt un pagaidām pieļaut, ka izglītības process ritētu tikai latviešu valodā. Viņš uzskata, ka nepieciešama pakāpeniska, vismaz 10 gadus ilga reforma.

"Man šķiet, sabiedrība nav gatava. Pēc manām domām, skolēni ir gatavi," – uzsvēra Sergejevs.

Bilingvālā vide ir jūtama arī Rēzeknes 3. vidusskolā. Tās direktore Kristīne Ustinova norādīja, ka bērniem ir vieglāk, ja jautājums skan latviski, bet atbilde – krieviski. Viņa uzvēra, ka bilingvālo modeli uzskata par sekmīgu, taču viņu satrauc tas, cik kvalitatīvas zināšanas var dot skola, ja mācību materiāli būs pieejami tikai latviešu valodā.

"Ir priekšmeti, ko pasniedzam latviešu valodā, ir tādi, kuros strādājam bilingvāli, ir priekšmeti tikai krievu valodā. No pedagogu viedokļa esam gatavi. Protams, bērniem klāsies grūtāk," – atzīmēja Ustinova.

Pēc direktores domām, skolu pāreja pie izglītības latviešu valodā ir rūpīgi jāpārdomā un vispirms jautājums jāuzdod vecākiem.

79
Temats:
Izglītība latviešu valodā - latviskuma stiprināšana vai fašisms? (135)
Pēc temata
Latviskuma stiprināšana vai fašisms – Rīgas mērs par izglītības reformu
Koalīcija steidz atrisināt jautājumu par pāreju uz izglītību latviešu valodā pirms vēlēšanām
Izglītība tikai latviešu valodā ir arhaisms: Ķīlis taisnojas par saviem vārdiem

Covid-19 infekcijas gadījumu skaits Latvijā sasniedzis 1124

9
(atjaunots 16:49 05.07.2020)
Pēdējās diennakts laikā valstī fiksēts viens jauns koronavīrusa infekcijas gadījums. Slimnīcās Covid-19 pacientu skaits nav pieaudzis.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Slimību profilakses un kontroles centrs vēsta, ka pēdējo 24 stundu laikā Latvijā fiksēts viens jauns Covid-19 gadījums. Jau vairākas dienas inficēto skaits valstī pieaug tikai par vienu jaunu gadījumu.

​Diennakts laikā veikti 1042 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma veikti 157 826 izmeklējumi. Kopā Latvijā fiksēti 1124 koronavīrusa infekcijas gadījumi, 1000 cilvēki sekmīgi izveseļojušies, 30 pacienti miruši.

​Slimnīcās ārstējas 5 pacienti ar Covid-19 diagnozi. Vienam no viņiem konstatēta smaga slimības gaita. Kopā no stacionāra izrakstīts 181 pacients.

9
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna
Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu
Vietējas zemenes, foto no arhīva

Sēž vagoniņos un uz Latviju braukt negrib: latvieši nomainījuši dzimteni pret zemenēm

19
(atjaunots 10:36 05.07.2020)
Latvija vaid un cieš darba roku trūkuma dēļ, bet latvieši dzīvo Anglijā vagoniņos kopā ar poļiem un atgriezties negrasās. "Zemnieku saeimas" valdes loceklis Mārtiņš Trons paskaidroja, kāpēc tā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Eksperts lauksaimniecības politikas jautājumos, biedrības "Zemnieku saeima" valdes loceklis Mārtiņš Trons intervijā radio Baltkom pastāštīja, kāpēc ārvalstīs strādājošos latviešus neizdodas atbilināt dzimtenē.

Trons konstatēja, ka zemniekiem Latvijā trūkst darba roku, tomēr latvieši nesteidz darbā uz laukiem Latvijā. Viņi dod priekšroku dzīvei vagoniņos kopā ar poļiem un zemeņu vākšanai Lielbritānijā.

Pat dzīve sešatā vienā vagoniņā neliek latviešiem padomāt par atgriešanos dzimtenē – kamēr viņi strādā Anglijā, viņu kontos ieripo laba naudiņa

Trons pastāstīja, ka koronavīrusa pandēmija likusi cerēt: varbūt vismaz kāda daļa iedzīvotāju atgriezīsies no citām valstīm, tomēr atkal visu ir atrisinājis naudas jautājums.

Zemnieki Vācijā, Anglijā un Francijā atklāti atzīst, ka ārvalstu darbinieku palīdzību apmaksās dāsnāk nekā lauksaimnieki Latvijā, jo nevēlas redzēt, kā viņu pašu laukos sapūst zemenes.

Iepriekš Latvijā populārā televīzijas šova "Saimnieks meklē sievu" dalībnieks Aivars, kurš strādāja vistu fermā Vācijā, pastāstīja, kāpēc nevēlas atgriezties Latvijā, lai arī skumst pēc mājām.

Viņš atzina: ja Latvijā piedāvātu tādu algu kā Vācijā, viņš ar prieku darītu arī smagāku darbu nekā tas, ko viņš tagad strādā ārzemēs.

Pie tam Aivars konstatēja, ka Vācijā viņam ir mājoklis un ir brīvais laiks, ko viņš var veltīt pats sev. Pārsvarā viņš strādā naktīs, bet dienā ar velosipēdu apbraukā apkaimi.

Bet tagad, kamēr latvieši apbrīno ainavu citās valstīs, Latvijā laukos pūst zemenes.

Latvijas augļkopju asociācijas biroja vadītāja Renāte Kajaka sūdzējās par novēloto atļauju fermeriem aicināt sezonas strādniekus no ārzemēm – lielākā daļa potenciālo strādnieku jau atraduši darbu citviet.

Šī iemesla dēļ liela daļa ogu ražas Latvijā patiešām var sapūt, nenokļuvusi veikalu plauktos.

19
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
TV šova dalībnieks: Latvijas laukos ir grūti dzīvot un strādāt
Iedzīvotāji negrib iet uz lauka, bet viesstrādniekus nelaidīs: ZM nepalīdzēja zemniekiem
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
SojuzТМА-19М

Parakstīti līgumi ar tūristiem, kuri 2021. gadā dosies kosmosā ar "Sojuz"

0
(atjaunots 10:58 05.07.2020)
2019. gada sākumā "Roskosmos" un "Space Adventures" parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Noslēgti līgumi ar kosmiskajiem tūristiem, kuri 2021. gadā dosies uz Starptautisko kosmosa staciju ar Krievijas raķeti "Sojuz", vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz kompānijas "Space Adventures" pārstāvniecību Krievijā.

"Līgums parakstīts 2021. gadam ar diviem topošajiem ekipāžas locekļiem" teica kompānijas pārstāvis.

2019. gada jūnijā "Space Adventures" pārstāvniecība Krievijā informēja, ka atrasti kandidāti tūrisma lidojumam ar "Sojuz" 2021. gadā. Iepriekš, 2019. gada sākumā "Roskosmos" un Space Adventures parakstīja līgumu par divu kosmisko tūristu lidojumu uz Starptautisko kosmosa staciju. Tas būs pirmais lidojums, kurā ekipāžā būs divi tūristi un viens pieredzējis kosmonauts – kuģa komandieris. Lidojuma kandidātu vārdi tiks paziņoti gadu pirms likdojuma.

Amerikāņu kompānija "Space Adventures" ir vienīgais tūrisma operators, kas nodarbojas ar kosmiskajiem lidojumiem. No 2001. līdz 2009. gadam ar "Sojuz" saskaņā ar līgumiem ar "Space Adventures" stacijā nogādāti septiņi tūristi, tostarp – divas reizes SKS pabijis amerikānis Čārlzs Simoni. Par desmit diennaktis ilgu lidojumu paredzētā maksa gadu gaitā svārstījusies no 20 līdz 50 miljoniem dolāru. Oficiāli lidojuma cena netiek izpausta.

0
Tagi:
Starptautiskā kosmosa stacija, Sojuz, Roskosmos
Pēc temata
Pirmās minūtes pēc "Sojuz" ekipāžas nolaišanās uz Zemes parādīja videoierakstā
Kosmonauti paņēmuši līdzi uz SKS mandarīnus Jaungada svētkiem
Sadarbība turpināsies: Eiropa tomēr apgūs kosmosu ar Krievijas "Sojuz"
Zvaigžņu pilsētiņa pavadīja jauno SKS ekipāžu ar "arābu Gagarinu"