Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs cīnās ar "nepareiziem" vārdiem

133
(atjaunots 07:52 12.10.2017)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš pastāstīja, ar ko nodarbojas VVC Kalendvārdu ekspertu komisija un kādi vārdi neparādīsies latviešu kalendārā.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Valsts valodas centrs var atteikties reģistrēt bērnu vārdā Stīvs vai Kails, ņemot vērā apsvērumus par to, ka cilvēkam, iespējams, būs grūti dzīvot ar tādu vārdu. Oficiālajā kalendārā nav iekļauts arī gluži ikdienišķs vārds — Martins. Par to, kāpēc tā, intervijā Pirmā Baltijas kanāla programmai "Latvijas laiks" pastāstīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

90. gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas VVC paspārnē parādījās ekspertu komisija, kuras uzdevums bija kalendāra atjaunošana un tradīciju glabāšana. Tās locekļi pulcējas reizi trīs vai četros gados, lai izskatītu iedzīvotāju iesniegumus, kuru vidū bieži sastopami lūgumi iekļaut kalendārā citu valstu iedzīvotāju personvārdus.

"Komisija pieņēma lēmumu par to, ka vārdi, kam rodams analogs latviešu valodā, netiks iekļauti šajā tradicionālajā sarakstā. Piemēram, vārds Martins, skaists un starptautisks. Taču, redziet, mums jau ir vārds Mārtiņš. Un šajā gadījumā mums nācās precīzi novilkt robežu. Arī argumenti par to, ka pazīstamiem latviešu sportistiem ir tādi vārdi, nav vērā ņemami," — stāsta Māris Baltiņš.

Bieži vien komisija saņem kolektīvus iesniegumus ar lūgumu iekļaut kalendārā, piemēram, vārdu Lūkass, kurš pazuda padomju laikā. Eksperti atjaunoja tā lietošanu — atrada datumu, kad šī vārda nesēji svinēja vārda dienu un atkal iekļāva to kalendārā.

VVC direktors piezīmēja, ka citās valstīs politika vārdu jautājumā ir daudz stingrāka.

"Spilgs piemērs — Islande. Tur ļauts reģistrēt bērna vārdu, kas iekļauts kalendārajā sarakstā. Uzvārdu tur nav — tēva vārds kļūst par viņa bērna uzvārdu. Piemēram, ja tēvs ir Olafs, bērns būs Olafsons, ja viņš ir Gunārs, uzvārds būs Gunarsons," — stāsta VVC direktors.

Savukārt Vācijā kalendāro vārdu saraksts ir visai plašs, taču vecāki nevar izvēlēties vārda pareizrakstību. Tur valda uzskats: ja ir vairāki pareizi varianti, vecāki var izvēlēties tikai no esošā saraksta.

Māris Baltiņš atzīmēja, ka Latvijas mediji bieži demonstrē sliktu stilu, publicējot neparasto vārdu apskatus.

"Visi vārdi ir skaisti, tāpēc man ne īpaši patīk publikācijas, kurās mēs norādām, ka Latvijā ir dīvaini vārdi. Bieži vien kā piemēru mediji min vārdu Žikivators. Man šķiet, ka šis cilvēks pēc tautības ir kazahs, un šai tautai tas ir tikpat parasts kā pie mums Pēteris vai Tālivaldis. Skaidrs, ka tādu vārdu nav daudz, taču tas nenozīmē, ka tas ir dīvains. Ir jāsaprot, ka valstī, kurā vārds cēlies, tā ir norma un tradīcija," — viņš saka.

Būtiskas pārmaiņas pareizticīgo un katoļu vārdu kalendārs pārcieta XVIII gadsimtā, kad pagātnē palika daudzi vārdi, piemēram, Dievmīlis un Lēnprātiņš, taču to vietā stājās citi, kuri atbilda latviešu priekšstatiem par labskanību. Vēlāk, XX gadsimtā tajā parādījās tādi vārdi kā Mirdza, Laimonis, Visvaldis, tomēr lielākās izmaiņas notika 90. gadu sākumā pēc neatkarības atjaunošanas.

Iepriekš vēstīts, ka šovasar pēc Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaras Roland Garros VVC nolēma jau no nākamā gada iekļaut šo vārdu Latvijā svinamo vārdadienu sarakstā.

Lēmums tika pieņemts saskaņā ar deputāta Veiko Spolīša pieprasījumu, ko politiķis nosūtīja pēc Aļonas Ostapenko uzvaras Francijas Atklātajā čempionātā.

Jāpiebilst, ka reģistrā nav arī virknes plaši izplatītu krievu vārdu, piemēram, Nadeždas. Atliek tikai cerēt, ka reiz kāda Nadežda no Latvijas izcīnīs uzvaru kādā pazīstamā sporta turnīrā.

133
Pēc temata
Vecāki vēlas dzimšanas apliecībā bērna vārdu ierakstīts arī transliterācijā no krievu valodas
Likums par krievu vārdu aizliegumu iestrēdzis Tieslietu ministrijā
Marks, nevis Mark – ģimenei nav izdevies nosargāt pareizrakstību
Valsts valodas centrs: ārvalstu studentiem ir jāprot latviešu valoda
Atkritumu konteiners Rīgā, foto no arhīva

Rīga slīkst atkritumos

11
(atjaunots 14:59 29.05.2020)
Kopš 20. maija Rīgā stājusies spēkā atkritumu izvešanas jaunā kārtība. Pilsēta sadalīta četrās zonās, katrā no tām strādā savs operators. Tomēr modeļa nomaiņa nav noritējusi gludi.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik, Jūlija Granta. Atkritumu reforma, kas palīdzēja vides ministram Jurim Pūcem "gāzt" Rīgas domi un iesēdināt galvaspilsētas vadības krēslos valdības koalīcijas ielikteņus, plīst pa visām šuvēm: galvaspilsēta slīkst atkritumu kalnos.

Nezināma iemesla dēļ "X" stunda rajonu pāreja no viena apkalpojošā operatora pie otra bija ieplānota 20. maijā, lai arī iepriekš noslēgtie līgumi paredzēja mēneša maksu, tātad – arī pakalpojumus. Pie tam, pat noslēdzot jaunus līgumus, operatori nesniedza klientiem informāciju par to, kad un kādā termiņā tiks ieviesti jaunie grafiki. Nekādu pārejas periodu sistēma neparedzēja.

20. maijā pagaidu administrācija izsūtīja mundras ziņas presei: jaunos līgumus par atkritumu izvešanu noslēguši 74% klientu. Pagaidu administrators Edvīns Balševics apgalvoja, ka sadzīves atkritumu apstrādes jaunā kārtība risina un sakārto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, kas līdz šim bijusi haotiska un nepārskatāma. Viņš apliecināja, ka izmaiņas nodrošināšot tīru un sakoptu vidi galvaspilsētā. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments piebilda, ka arī klienti, kuri vēl nav paspējuši noslēgt līgumus, nepaliks bez atkritumu izvešanas – viņi varot vērsties pie savas zonas operatora ar iesniegumu, un uzņēmumu pienākums būs izvest atkritumus, bet klientam vajadzēs apmaksāt pakalpojumu. Iesniegumi par atkritumu izvešanu tiks izpildīti tikai ar priekšapmaksu.

Patiesībā "pārskatāmā sistēma" jau nedēļu pēc starta ir pārvērtusi Rīgu par otru Neapoli atkritumu karu laikā. Rajonus, kas no uzņēmuma "Clean R" nonākuši "Eco Baltia vide" ziņā, pārpilda smirdoši konteineri. Tas ir nepatīkami daudzdzīvokļu mājās, kur atkritumi tiek izvesti reizi divās vai trijās dienās, vēl nepatīkamāk – privātajā sektorā, kur atkritumus izved reizi nedēļā, vai pat divās: ja nav izvesti tagad gaidi, bet, kamēr gaidi, krāmē atkritumus kaut vai kabatās...

Solījums "nodrošināt visus" nedarbojas, operatori netiek galā ar "pēdējā brīdī" noslēdzamo līgumu lavīnu. "Eco Baltia vide" Sputnik Latvija korespondentam paskaidroja, ka līgumu dienests strādā atsevišķi, bet datu bāze un grafiku sastādīšana – atsevišķi, tāpēc viņi nevar pateikt, kad tiks apstrādāts līgums un jaunais klients tiks iekļauts grafikā.

Ja haoss iestājies jau ar ilgtermiņa (7 gadu) līgumiem, kā var cerēt uz "saistībām", kas jāpilda tikai ar priekšapmaksu? Dokumentu ir divreiz vairāk. "Līgums-grafiks" vietā iznāk "pieteikums-priekšapmaksas rēķins-apmaksas apstiprinājums-grafiks".

Piedevām vēl iestājies silts laiks, tāpēc līguma gaidīšana kļūst vēl grūtāka. Iespējams, šeit meklējama slēpta jēga: atbrīvojušies no atkritumu kaudzēm, rīdzinieki aizmirsīs, ka "pārskatāmā reforma" padarījusi viņus mazliet nabadzīgākus – atkritumu izvešanas tarifi ir paaugušies, apkalpošanas biežums palielinājies, piemēram, ja agrāk grafiki tika sastādīti ik mēnesi, tagad – ik nedēļu. Un operatora reisu biežums no aptuveni 48 (4 nedēļas mēnesī) pieaudzis līdz 52 gadā. Līdz ar tarifa pieaugumu tas nodrošinās operatoriem ienākumu pieaugumu par 10% salīdzinājumā ar veco sistēmu.

Rīgas pagaidu administrācija norādīja, ka, noslēdzot līgumu, iedzīvotājiem ir iespēja izvēlēties sev piemērotāko konteineru. Patiesībā konteineri palikuši tie paši, bet līgumu marta versijās bija paredzēta to nomas maksa! Pēc klientu sašutuma viļņa absurdā prasība tika atcelta līdz ar drakoniskajiem sodiem par konteinera bojāšanu vai zaudēšanu.

Tika apgalvots, ka saskaņā ar jauno līgumu visi operatori bez maksas nodrošinās utilizējamo atkritumu izvešanu (papīrs, metāls, plastmasa, stikls), tomēr standarta līgumā tāda iespēja nav paredzēta. Acīmredzot bezmaksas izvešana attiecas uz 1050 šķiroto atkritumu punktiem, ko divu gadu laikā plānots veidot galvaspilsētā. Tātad apzinīgajiem pilsoņiem nāksies ne tikai šķirot atkritumus, bet arī nogādāt tos tuvākajā punktā.

Par to, ka esat apkrāpti, varēsiet dusmoties pēc diviem gadiem, jo atkritumos slīkstošo iedzīvotāju pašreizējos pārmetumus pagaidu administrācija ir noraidījusi ar argumentu no kategorijas "pats tu esi muļķis" – noslēgtais līgums nenozīmējot, ka jau šodien vai rīt klientam tiks sniegts pakalpojums un viņa atkritumu konteiners nekavējoties tiks iztukšots. Ja jūs atverat kontu bankā, maksājumu karti ar klienta vārdu un uzvārdu jums neizsniedz uzreiz!

Administrācija palūdza iedzīvotājus ar sapratni uztvert izmaiņas un ņemt vērā: vajadzīgs laiks, lai visas puses pielāgotos viena otrai – atkritumu šķirošana pārcieš vēsturiskas pārmaiņas, un īslaicīgās neērtības attaisnosies ilgtermiņa perspektīvā.

Lai arī konteiners ir tas pats, nevērīgā attieksme pret klientu interesēm pieaugs, viņu maciņi kļūs plānāki. Vēsturiskas pārmaiņas ir svarīgākas nekā smirdoņa no atkritumu konteinera.

11
Tagi:
Rīgas dome, Rīga, atkritumi
Pēc temata
Rīdzinieki satraukti – Brīvības pieminekli okupējušas žurkas
Gada laikā krasi pieaugusi maksa par atkritumu izvešanu no meža
Žurkas iebiedējušas veselu māju Rīgā. Namu pārvalde neko nedara
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Televīzija, foto no arhīva

Mediju ētikas padomes vadītājs paudis viedokli par krievu valodas aizliegšanu TV Latvijā

19
(atjaunots 12:32 29.05.2020)
Nav sagaidāms, ka Latvijā būs kvalitatīva mediju vide, ja no tās tiks izslēgti krievvalodīgie kanāli, uzskata Latvijas Mediju ētikas padomes vadītājs Andris Ķēniņš.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš radio Baltkom ēterā pauda viedokli par Saeimas nodomu ierobežot krievu valodā ražotā satura proporciju galvenajā telekanālu piedāvājumā Latvijā.

Atgādināsim, ka 23. aprīlī Saeima otrajā lasījumā atbalstīja krievvalodīgo raidījumu proporcijas ierobežošanu galvenajā telekanālu paketē saskaņā ar Latvijas prezidenta Egila Levita ierosinājumu.

Valsts vadītājs iepriekš norādīja, ka nepieciešami grozījumi elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, saskaņā ar kuriem katrā abonentiem piedāvātajā telekanālu bāzes paketē jāiekļauj Latvijas sabiedriskās televīzijas, reģionālo un vietējo telekanālu programmas, bet no pārējām programmām 80% jābūt ar sākotnējo saturu Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas oficiālajās valodās.

Ķēniņš uzskata, ka šajos grozījumos nekā laba nav. Kvalitatīva mediju vide ar tādiem likumiem Latvijā netiks sasniegta.

Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors paziņoja, ka krievu valoda vispār nav tā televīzijas problēma, ko vajadzētu risināt valdībai. Ja politiķi ar saviem grozījumiem svītros no operatoru piedāvājumiem populārus kanālus, tiks atraisītas rokas pirātiem un pieaugs nelegālo pieslēgumu skaits. Cilvēki sāks meklēt interesējošo saturu citā ceļā.

Ķēniņš uzsvēra, ka jādomā ir nevis par to, kā aizliegt krievu valodu, bet gan par to, kā palīdzēt vietējiem medijiem radīt saturu dažādās valodās. Aizliegt kaut ko valodas dēļ ir lieki, pat kaitīgi.

Atgādināsim, ka Latvija sākusi apņēmīgu cīņu ar krievvalodīgajiem medijiem. Piemēram, 19. martā tika slēgts Pirmā Baltijas kanāla ziņu dienests. Tas ir lielākais privātais telekanāls, kas raida krievu valodā. Cita starpā runa ir par ikdienas ziņu programmu "Latvijskoje vremja" un autorraidījumiem "Aiz kadra", "Piecas kapeikas" un ikdienas informatīvo programmu "Novosti Estoniji".

Mediju tirgū periodiski paklīst baumas par iespējamiem ierobežojumiem vienīgajā valsts telekanālā, kas strādā krievu valodā – LTV-7. Turklāt Nacionālā apvienība uzbrūk Latvijas radio 4, kas pārlieku daudz pārraidot krieviski.

Taču, lai kā Latvijas valdība censtos iznīdēt medijus krievu valodā, krievvalodīgo projektu auditorija joprojām pieaug.

Latvijas televīzijas programmu direktore Rita Ruduša pastāstīja, ka Latvijas iedzīvotāji aktīvi interesējas par saturu krievu valodā. To apliecina reitingi.

Ruduša uzskata, ka krievvalodīgās auditorijas pieaugums ir fenomenāls.

19
Tagi:
krievu valoda, Latvija, mediji
Pēc temata
Rusofobija Latvijā nav ārstējama: KF vēstniecība sašutusi par Saeimas izlēcienu
Mazākumtautību valodu mediji Baltijas valstīs saņems 227 tūkstošus eiro
Pozners: Baltijā bloķē Krievijas medijus, jo baidās no tiem
Kādēļ Latvija var atļauties ignorēt realitāti
Formas ziedo pārtiku, vēlāk no tās pagatavos pusdienas Latvijas ārstiem, foto no arhīva

Vieni sarūpējuši produktus, citiem trūkst uztura: Covid-19 sašķēlis Lietuvu

0
(atjaunots 13:37 29.05.2020)
Agrāk naudas pārtikai Lietuvā trūka sirmgalvjiem, invalīdiem vai daudzbērnu ģimenēm, tagad – arī cilvēkiem, kuri zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Karantīnas laikā bezdarbnieku skaits Lietuvā pieaudzis aptuveni par 40 tūkstošiem, cilvēkiem beidzas nauda pirmās nepieciešamības precēm, arī pārtikai, raksta Sputnik Lietuva.

"Pārtikas banka", kas jau no 2001. gada palīdz trūcīgajiem, atzīmēja, ka karantīnas laikā ierasto klientu pulku papildinājuši tie, kas zaudējuši darbu pandēmijas laikā.

"Pirms karantīnas pēc palīdzības pārsvarā vērsās seniori, invalīdi vai daudzbērnu ģimenes, bet tagad mēs jūtam, ka pēc palīdzības sākuši vērsties tie, kas zaudējuši darbu. Šķiet, situācija tikai pasliktinās. Būtiski pieaudzis palīdzības lūgumu skaits: aizvien lielāks skaits cilvēku lūdz ēdienu paši sev, saviem tuviniekiem un kaimiņiem. Tikai Viļņā vien karantīnas laikā papildus izdalījām tūkstošiem maisiņu ar pārtikas produktiem, un pieprasījums nerimstas," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Aptauja parādīja, ka 53% lietuviešu karantīnas laikā sarūpēja produktus, lai arī vairāk nekā puse no viņiem šos krājumus neizmantoja. Pie tam 28% respondentu parūpējās par lielākiem pārtikas krājumiem nekā parasti, 16% sagādāja pārtikas produktus, lai arī parasti krājumus neveido, bet 9% parūpējās par lielu apjomu papildu produktu krājumu.

Lielā graudu pārstrādes uzņēmuma "Malsena" vadītājs Maris Dužins atklāja, ka karantīnas laikā ilgstoši glabājamu produktu  pārdošanas apjomi pieauga vairākkārt.

Tomēr nebūt ne visiem bija iespēja izveidot rezerves. Vēl vairāk, organizācijas, kas atbalsta trūkumcietējus, pašas cieta produktu ažiotāžas rezultātā.

"Kad sākās karantīna, cilvēki vienkārši noslaucīja visu no veikalu plauktiem un gādāja krājumus, bet karantīnas dēļ mūsu organizācija pat zaudēja iespēju savākt produktus ar ilgu glabāšanas termiņu nabagajiem. Cilvēki sociāli nelabvēlīgā stāvoklī var tikai sapņot par pilniem plauktiem skapjos un pārtikas krājumiem. Pašlaik mēs saskaramies ar šo produktu traģisku trūkumu – mums ir rezerve tikai dažām dienām, un pieprasījums strauji aug," pastāstīja "Pārtikas bankas" vadītājs Simons Gurēvičs.

Koronavīrusa pandēmijas un izsludinātās karantīnas dēļ Lietuvā nenotika "Pārtikas bankas" ikgadējā akcija. Zaudējumi ir milzīgi – organizācijai nebija iespēju savākt aptuveni 240 tonnas pārtikas produktu ar ilgstošu glabāšanas termiņu un palīdzēt 53 tūkstošiem trūkumcietēju.

Tagad "Pārtikas bankas" mikroautobuss braukā pa valsti un savāc produktus, kas nav noderējuši tālredzīgajiem lietuviešiem.

0
Tagi:
pārtika, koronavīruss, Lietuva
Pēc temata
Pārtikas Latvijā pietiks visiem: atliek vienīgi aizvest to līdz veikaliem
Koronavīrusa psihoze: iedzīvotāji izpērk miltus un griķus, bet šprotes vēl palikušas
Rietumi cietīs badu Krievijas dēļ
Amerikāņu "izdzīvotāji" triumfē