Valsts valodas centrs

Valsts valodas centrs cīnās ar "nepareiziem" vārdiem

138
(atjaunots 07:52 12.10.2017)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš pastāstīja, ar ko nodarbojas VVC Kalendvārdu ekspertu komisija un kādi vārdi neparādīsies latviešu kalendārā.

RĪGA, 12. oktobris — Sputnik. Valsts valodas centrs var atteikties reģistrēt bērnu vārdā Stīvs vai Kails, ņemot vērā apsvērumus par to, ka cilvēkam, iespējams, būs grūti dzīvot ar tādu vārdu. Oficiālajā kalendārā nav iekļauts arī gluži ikdienišķs vārds — Martins. Par to, kāpēc tā, intervijā Pirmā Baltijas kanāla programmai "Latvijas laiks" pastāstīja Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš.

90. gadu sākumā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas VVC paspārnē parādījās ekspertu komisija, kuras uzdevums bija kalendāra atjaunošana un tradīciju glabāšana. Tās locekļi pulcējas reizi trīs vai četros gados, lai izskatītu iedzīvotāju iesniegumus, kuru vidū bieži sastopami lūgumi iekļaut kalendārā citu valstu iedzīvotāju personvārdus.

"Komisija pieņēma lēmumu par to, ka vārdi, kam rodams analogs latviešu valodā, netiks iekļauti šajā tradicionālajā sarakstā. Piemēram, vārds Martins, skaists un starptautisks. Taču, redziet, mums jau ir vārds Mārtiņš. Un šajā gadījumā mums nācās precīzi novilkt robežu. Arī argumenti par to, ka pazīstamiem latviešu sportistiem ir tādi vārdi, nav vērā ņemami," — stāsta Māris Baltiņš.

Bieži vien komisija saņem kolektīvus iesniegumus ar lūgumu iekļaut kalendārā, piemēram, vārdu Lūkass, kurš pazuda padomju laikā. Eksperti atjaunoja tā lietošanu — atrada datumu, kad šī vārda nesēji svinēja vārda dienu un atkal iekļāva to kalendārā.

VVC direktors piezīmēja, ka citās valstīs politika vārdu jautājumā ir daudz stingrāka.

"Spilgs piemērs — Islande. Tur ļauts reģistrēt bērna vārdu, kas iekļauts kalendārajā sarakstā. Uzvārdu tur nav — tēva vārds kļūst par viņa bērna uzvārdu. Piemēram, ja tēvs ir Olafs, bērns būs Olafsons, ja viņš ir Gunārs, uzvārds būs Gunarsons," — stāsta VVC direktors.

Savukārt Vācijā kalendāro vārdu saraksts ir visai plašs, taču vecāki nevar izvēlēties vārda pareizrakstību. Tur valda uzskats: ja ir vairāki pareizi varianti, vecāki var izvēlēties tikai no esošā saraksta.

Māris Baltiņš atzīmēja, ka Latvijas mediji bieži demonstrē sliktu stilu, publicējot neparasto vārdu apskatus.

"Visi vārdi ir skaisti, tāpēc man ne īpaši patīk publikācijas, kurās mēs norādām, ka Latvijā ir dīvaini vārdi. Bieži vien kā piemēru mediji min vārdu Žikivators. Man šķiet, ka šis cilvēks pēc tautības ir kazahs, un šai tautai tas ir tikpat parasts kā pie mums Pēteris vai Tālivaldis. Skaidrs, ka tādu vārdu nav daudz, taču tas nenozīmē, ka tas ir dīvains. Ir jāsaprot, ka valstī, kurā vārds cēlies, tā ir norma un tradīcija," — viņš saka.

Būtiskas pārmaiņas pareizticīgo un katoļu vārdu kalendārs pārcieta XVIII gadsimtā, kad pagātnē palika daudzi vārdi, piemēram, Dievmīlis un Lēnprātiņš, taču to vietā stājās citi, kuri atbilda latviešu priekšstatiem par labskanību. Vēlāk, XX gadsimtā tajā parādījās tādi vārdi kā Mirdza, Laimonis, Visvaldis, tomēr lielākās izmaiņas notika 90. gadu sākumā pēc neatkarības atjaunošanas.

Iepriekš vēstīts, ka šovasar pēc Latvijas tenisistes Aļonas Ostapenko uzvaras Roland Garros VVC nolēma jau no nākamā gada iekļaut šo vārdu Latvijā svinamo vārdadienu sarakstā.

Lēmums tika pieņemts saskaņā ar deputāta Veiko Spolīša pieprasījumu, ko politiķis nosūtīja pēc Aļonas Ostapenko uzvaras Francijas Atklātajā čempionātā.

Jāpiebilst, ka reģistrā nav arī virknes plaši izplatītu krievu vārdu, piemēram, Nadeždas. Atliek tikai cerēt, ka reiz kāda Nadežda no Latvijas izcīnīs uzvaru kādā pazīstamā sporta turnīrā.

138
Pēc temata
Vecāki vēlas dzimšanas apliecībā bērna vārdu ierakstīts arī transliterācijā no krievu valodas
Likums par krievu vārdu aizliegumu iestrēdzis Tieslietu ministrijā
Marks, nevis Mark – ģimenei nav izdevies nosargāt pareizrakstību
Valsts valodas centrs: ārvalstu studentiem ir jāprot latviešu valoda
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

8
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

8
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

6
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

6
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam