Latvija nav iekļuvusi pat pirmajā simtniekā pasaules ceļu kvalitātes reitingā
(atjaunots 12:30 08.10.2017)
Pasaules ekonomikas foruma eksperti sastādīja pasaules ceļu kvalitātes reitingu: Latvijas panākumi šajā jomā nepriecē, valsts izrādījusies sliktākā Baltijā.RĪGA, 7. oktobris — Sputnik. Saskaņā ar Global Competitiveness Index ziņojumu, kuru ik gadus sastāda Pasaules ekonomikas foruma eksperti, Latvija nav iekļuvusi pat pirmajā simtniekā pasaules autoceļu reitingā, vēsta tvnet.lv.
No 137 valstīm, kuras piedalījās reitingā, Latvija atrodas 107 vietā, bet Lietuva un Igaunija ieņēmušas 37. un 38. vietu.
Valstu desmitniekā ar vislabākajiem ceļiem iekļuva AAE, Singapūra, Šveice, Honkonga, Nīderlande, Japāna, Francija, Portugāle, Austrija un ASV. Sliktākie ceļi ir Haiti, kā arī Kongo un Mauritānijā — šīs valstis ieņēma 135, 136. un 137. vietu.
Vērts atzīmēt, ka no 6. oktobra pa "sliktajiem" Latvijas ceļiem aizliegts braukt ātrāk par maksimāli pieļaujamo ātrumu — 90 km/h. Par atļautā maksimālā ātruma samazināšanu paziņoja uzņēmums Latvijas Valsts ceļi.
No šodienas pa galvenajiem autoceļiem nedrīkst braukt ātrāk par 90km/h https://t.co/xKt23V6gZE
— Latvijas Valsts ceļi (@LVceli) 6 октября 2017 г.
Tas tiek darīts sakarā ar aukstā laika iestāšanos. Vasarā atsevišķos valsts autoceļu posmos maksimālais atļautais ātrums sasniedza 100 kilometrus stundā. Braukt lielākā ātrumā varēja uz Tallinas šosejas (A1) Saulkrastu apvedceļa posmā, kā arī no Jelgavkrastiem līdz Svētciemam, Vidzemes šosejas (A2) posmā no Rīgas apvedceļa līdz atjaunotā ceļa seguma beigām (25 km), Daugavpils šosejas (A6) posmā no Salaspils līdz Ikšķilei un no Nīcgales līdz Daugavpils apvedceļam, kā arī, Jelgavas šosejas (A8) posmā no Rīgas robežas līdz ceļu pārvadam uz Jelgavas apvedceļā un atsevišķos autoceļa Jēkabpils — Rēzekne (A12) posmos.
Šogad Latvijas autoceļu tīkls nopietni cieta augusta lietusgāzēs. Plūdu rezultātā Latgalē tika bojāti galvenie, reģionālie un vietējās nozīmes autoceļi. Satiksmes ministrija jau paziņojusi, ka to atjaunošanai būs nepieciešami apmēram divi miljoni eiro. Šo naudu plānots piešķirt no neparedzēto izdevumu budžeta līdzekļiem.
IKEA beidzot sāks pārdot rezerves daļas savai produkcijai
(atjaunots 16:36 26.01.2021)
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.RĪGA, 26. janvāris – Sputnik. Zviedrijas kompānija IKEA plāno pārdot rezerves daļas savām mēbelēm visā pasaulē, lai pagarinātu to kalpošanas laiku, informē ražotāja pārstāve Lena Pripp-Kovača.
"Galvenais aspekts produkcijas kalpošanas laika pagarināšanā ir rezerves detaļu esamība, tāpēc būs iespējams atjaunināt lietas, piemēram, iegādāties jaunu pārvalku vai kājiņas dīvānam," pastāstīja viņa laikrakstam Financial Times.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Uzņēmums izstrādās tiešsaistes pasūtījumu sistēmu, plānots, ka iegadāties rezerves daļas IKEA vietnē varēs jau šogad.
IKEA ir pasaulē lielākais mājsaimniecības preču tirdzniecības tīkls, kas dibināts 1943. gadā. Tas darbojas vairāk nekā 30 valstīs.
Latvijā Zviedrijas mēbeļu tirdzniecības milzis atvēra savu veikalu 2018. gada augustā, bet 2020. gada martā Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem kļuva pieejams interneta veikals.
Melnie metāllūžņi: "Latvijas dzelzceļš" izsludināja jaunu izsoli
(atjaunots 16:22 26.01.2021)
"Latvijas dzelzceļš" piedāvā izsolē metāllūžņus ar sākumcenu 230 eiro par tonnu, kopā plānots realizēt apmēram 4300 tonnu.RĪGA, 26. janvāris - Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" no februāra līdz maijam izsolē pārdos ap 4300 tonnu metāllūžņu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".
Izsolē piedāvās iegādāties dažāda garuma lietotas dzelzceļa sliedes, nepārsniedzot 12,5 metru garumu, kā arī pārmiju daļas, sliežu stiprinājumus, dzelzceļa vagonu lēninātājus un ritošā sastāva mezglus un detaļas.
Izsoles sākumcena būs 230 eiro par tonnu.
Iepriekš Sputnik ziņoja, ka kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.
Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.
Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku.
LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.