Pensionāre. Foto no arhīva

Latvijas pensionāri ir vieni no strādīgākajiem Eiropā

139
(atjaunots 20:34 06.10.2017)
Latvijas pensionāri neiedomājas savu dzīvi bez darba vai vienkārši nevar iztikt ar niecīgajām pensijām, kuras izmaksā valsts.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Pēc Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes datiem par 2016. gadu, valstī tobrīd strādāja 16,1% vecākā gadagājuma cilvēku, kas vecāki par 65 gadiem, 83,9% bija ekonomiski neaktīvi – tas ir viens no zemākajiem nestrādājošo pensionāru rādītājiem Eiropā, vēsta Nra.lv.

Ekonomiski aktīvi iedzīvotāji ir tie pilsoņi, kuri strādā vai potenciāli varētu strādāt. Saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas metodoloģiju šajā kategorijā iekļauj cilvēkus vecumā no 15 līdz 72 gadiem.

Eiropas valstīs visvairāk ekonomiski aktīvu vecākā gadagājuma cilvēku pāri 65 gadiem ir Lielbritānijā – 83,2% un Igaunijā – 74%.

Saskaņā ar pētījuma datiem, 2016. gadā Latvijā pensionāru vidū vecumā no 65 līdz 74 gadiem strādājošo bija 31 tūkstotis 500, jeb 16,1%, 164 tūkstoši 400 (83,9%) pensionāru nestrādāja. Vairums vecākā gadagājuma cilvēku (94,8%) nemeklēja darbu tāpēc, ka iepriekš tika atlaisti sakarā ar darbinieku skaita samazināšanu, 3,8% ģimenes apstākļu vai veselības problēmu dēļ, 1% pavisam zaudējuši cerību atrast sev ienākumu gūšanas vietu, 0,4% pensionāru apzināti pārtrauca savu nodarbinātību un strādāt vairs nevēlējās.

Ekonomiski aktīvo veco laužu daļa, kuri vēlējās strādāt, taču darba meklējumus neveica, izrādījusies pavisam neliela.

Tāpat pētnieki noskaidroja, ka visvairāk strādājošo pensionāru ir Rīgas apkārtnē, kur kopējais bezdarba līmenis ir mazākais valstī (4,6%), savukārt vismazāk Latgalē, kur ir visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā (16,4%). Turklāt 30,8% ekonomiski aktīvo pensionāru strādā pilnu darba dienu.

Pensijas vecums Latvijā pakāpeniski paaugstinās, 2016. gadā uz pensiju varēja doties 62 gadu un deviņu mēnešu vecumā, savukārt līdz 2025. gadam pensijas vecums palielināsies līdz 65 gadiem. Faktiskais pensiju vecums 2016. gadā sastādīja 61,67 gadus vīriešiem un 61,59 gadus sievietēm.

Vērts atzīmēt, ka divām trešdaļām Latvijas vecākā gadagājuma cilvēku (334 tūkstoši 500 cilvēki) ir niecīgas pensijas – mazāk par 235 eiro, pensijas, kuras pārsniedz šo summu, tiek apliktas ar ienākumu nodokli. Savukārt līdz 2030. gadam 46% Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 50 gadiem. Pensijā izies katrs ceturtais, un strādājošo cilvēku skaits samazināsies par 20%.

Iepriekš tika ziņots, ka Labklājības ministrija savā ziņojumā "Aktīvākas novecošanas stratēģija ilgstošākam un kvalitatīvākam darba stāžam Latvijā" liek lielas cerības uz pensionāriem, nosaucot par svarīgu darbaspēka resursu iedzīvotājus, kas vecāki par 64 gadiem.

139
Pēc temata
Latvijas Saeima palielināja pensiju indeksāciju ilgākam darba stāžam
Ražīgs rudens: oktobrī palielinās pensijas
Bagātākais Latvijas pensionārs vadījis bankrotējušu uzņēmumu
Farmaceite, foto no arhīva

Latvijā beigusies gripas vakcīna. Vai ir nozīme to gaidīt

5
(atjaunots 21:39 27.10.2020)
Latvijas iedzīvotāji saskārušies ar gripas vakcīnu deficītu. Vakcīnas pieprasījums ir vairākkārt ir pieaudzis, tomēr to atrast aptiekās ir neiespējami.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Žurnālisti mēģina noskaidrot, ar ko skaidrojams tiks augsts pieprasījums šosezon, kāpēc vakcīna nav nopērkama un vai ir vērts to gaidīt šogad, stāsta portāls Chayka.

Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva
© Sputnik / Игорь Зарембо

Portāla lasītāja vērsusies ar jautājumu, kur pensionārs vai invalīds var bez maksas saņemt gripas vakcīnu. Kā ziņots, Veselības ministrija piedāvājusi, bet Ministru kabinets apstiprinājis lēmumu palielināt to personu skaitu, kam gripas vakcīnu valsts apmaksās pilnībā. Tagad bez maksas var vakcinēties par 65 gadiem vecāki cilvēki un personas ar hroniskām slimībām (pēc 18 gadu vecuma). Tāpat kompensācija par vakcināciju jāsaņem riska grupas pārstāvjiem – mediķiem un medicīnas iestāžu personāliem, ilgstošas sociālās kopšanas centru darbiniekiem un klientiem. Pie tam VM, ņemot vērā situāciju ar koronavīrusu, aktīvi aicināja vakcinēties no gripas, lai pasargātu sevi no šī vīrusa.

Tomēr lasītāja nav varējusi saņemt vakcīnu aptiekā, kad viņai to izrakstījis ģimenes ārsts. Aptiekā paskaidroja, ka vakcīnas vienkārši nav...

Meklēja vakcīnu aptiekās

Lai pārbaudītu informāciju, žurnālisti sazinājās ar 11 aptiekām no VM saraksta. Aptieku tīklā Apotheka apstiprināja, ka preparāta viņiem nav.

"Mēness Aptieka" pastāstīja, ka bezmaksas vakcīnu nebūs līdz decembrim, bet tagad atsevišķās filiālēs pieejamas maksas vakcīnas, un tie, kas nevēlas gaidīt, var vakcinēties par saviem līdzekļiem. Tomēr nav saprotams, kur to meklēt, jo interneta veikalā vakcīnas nav.

Pārbaudīja preparātu reģistru – Vaxigrip Tetra, Fluarix Tetra, Influvac Tetra tur nav.

Aptiekas "Benu" darbinieki pastāstīja, ka bezmaksas vakcinācijas plāns pastāv tikai uz poliklīniku bāzes, aptiekās preparātus nepiegādā. Četrvalentās vakcīnas noliktavās nav, trīsvalento vairs neražo. Paveicies tiem, kuri paspējuši to iegādāties septembrī, jo normālas vakcinācijas aspektā būtu bezjēdzīgi vakcinēties vēlāk.

Meklēja citās veselības aprūpes iestādēs

Vakcinācijas kabinetā VC4 pastāstīja, ka vakcīnas piegādes gaidāmas tikai novembra otrajā pusē. Atlikušas vakcīnas bērniem līdz 2 gadu vecumam un grūtniecēm.

Ģimenes ārsts Ivans Ņesterovs apstiprināja, ka vakcinācija notiek, ja pacienti paši atnes vakcīnu, jo viņu poliklīnika vakcīnas neiepērk.

Doktora Minčenko kabinetā Daugavpilī paskaidroja, ka sezonas gripa Latvijā parasti sākas decembra beigās, janvārī. Patlaban vakcīnas nav, domājams, tā būs novembra beigās. Vakcinēties iespējams pat decembrī, tikai inkubācijas periods sastāda divas nedēļas.

Ko stāsta ierēdņi

Žurnālisti ar jautājumiem vērsās Veselības ministrijā. Ierēdņi atbildēja, ka, saskaņā ar farmaceitisko līdzekļu ražotāju datiem, šogad Latvijā ievestas 194 238 gripas vakcīnas devas (tostarp – 90 000 vakcīnu, ko iepirkusi valsts), par 12% vairāk nekā aizvadītajā gadā, vairāk nekā pēdējos piecus gadus. Taču tie ir apmēram 10% valsts iedzīvotāju.

Pie tam jāsaprot, ka gripas vakcīnu skaitu ražotāji šogad plānojuši saskaņā ar vakcīnas patēriņa tendencēm agrākajos gados. Medikamentu ražotāji sāk gripas vakcīnu ražošanu aptuveni gadu uz priekšu, 2020./21.g. gripas sezonai paredzētās vakcīnas ražošana sākusies 2019, gada rudenī. Ņemot vērā Covid-19 infekcijas sākumu, nebija iespējams palielināt ražošanas jaudu un piegādāt ES dalībvalstīm lielāku daudzumu vakcīnu, nekā bija ieplānots 2019. gada rudenī. Tāpēc VM, analizējot pašreizējo informāciju, kā arī aptieku datus, secināja, ka gripas vakcīnu pieejamība šosezon būs ierobežota.

Tomēr 2020. gada maija sākumā Veselības ministrija sadarbībā ar Valsts veselības inspekciju vairākkārt vērsās pie ražotājiem ar lūgumu atrast iespēju piegādāt lielāku skaitu gripas vakcīnu, pārdalot tās no citām ES valstīm. Tomēr resors saņēma atteikumu, jo pieprasījums pieaudzis arī ārzemēs.

Patlaban vairumtirgotāji prognozē, ka decembrī Latvija varētu saņemt vēl 10 000 vakcīnu.

Lai informētu sabiedrību par gripas vakcīnu pieejamību, Zāļu valsts aģentūra lūdza medikamentu vairumtirgotājiem katru darba dienu no 2020. gada 1. oktobra sniegt informāciju par iepriekš piegādātajām gripas vakcīnām, norādot aptiekām un citiem klientiem piegādāto daudzumu, ieskaitot aptiekas nosaukumu, pilsētu un aptiekas adresi.

VM ieteica patērētājiem pirms apmeklējuma piezvanīt uz slimnīcu un uzzināt, vai gripas vakcīnas ir pieejamas. Resora mājaslapā pieejama veselības aprūpes iestāžu kontaktinformācija. Ieteicams pirms apmeklējuma sazināties arī ar aptieku.

VM pārstāve Jana Feldmane intervijā Latvijas radio apstiprināja, ka šogad valsts gripas vakcinācijas plāns papildināts ar divām cilvēku grupām – medicīnas darbiniekiem un sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem. Tāpat kompensāciju par vakcīnu var saņemt cilvēki ar hroniskām slimībām, bērni vecumā no 2 līdz 8 gadiem un cilvēki vecumā no 65 gadiem. Receptes pieejamas pie ģimenes ārsta.

Tomēr Feldmane konstatēja, ka vakcīnu nepietiek. Tā ir pēdējo gadu problēma, viņa atzina – ar katru gadu gripas vakcīnu pieprasījums pieaug, taču ražotāji to nevar apmierināt. Vakcīnu saražo vienai sezonai, ražošanas process ir sarežģīts un ilgs, pie tam ražotāji rēķinās ar agrāko gadu vakcīnas patēriņu katrā konkrētā valstī un uz krasu pieprasījuma pieaugumu nespēj reaģēt. Līdzīga situācija vērojama arī citās valstīs.

Vista. Foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Ar mērķi profesionāli novērtēt ar vakcināciju un valsts imunizācijas politiku saistītos jautājumus un vakcīnas pasūtījumus veselības ministre sasauc Imunizācijas valsts padomi.

Pēdējo reizi šī padome sasaukta 2020. gada 13. februārī, mēnesi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas sakarā ar Covid-19 epidēmiju. Nekādi lēmumi par vakcināciju pret gripu netika pieņemti.

5
Tagi:
Latvija, gripa, vakcīna
Covid-19 testi, foto no arhīva

pirms apokalipses: kas biedē ārstu

15
(atjaunots 21:02 27.10.2020)
Covid-19 uzliesmojums Latvijā patlaban ir spēcīgāks nekā Itālijā pavasarī, taču veselības aprūpes sistēma Latvijā ir sliktāka.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, kāds ir viņa redzējums par situāciju telekanāla Rīga TV24 programmā "Dienas personība ar Veltu Puriņu".

"Realitātē ir tāda sajūta, kā pirms apokalipses," viņš teica.

Biedējošās izjūtas pamatā ir konkrēti fakti.

"Es domāju, ir jāpaskatās vienkārši uz cipariem. Ja mēs redzam, ka ikdienā mums ir 200 līdz 250 jauni diagnosticētie pacienti, tad, sarēķinot uz vienu miljonu, pieņemot, ka Latvijā ir divi miljoni iedzīvotāju, kas patiesībā tā pat nav, sanāk, ka mums ir 100 jaunie gadījumi uz miljonu iedzīvotāju. Ja paskatītos pavasarī, Itālijā šajā laikā, tajā karstākajā periodā bija 80 uz miljonu iedzīvotāju. Iznāk, ka mēs atrodamies tajā stāvoklī, kurā atradās itāļi pavasarī. Līdzīgi mēs varam salīdzināt ar Vāciju un citām valstīm," teica Rācenis.

Taču, viņš atgādināja, Latvijai ir būtiska atšķirība no Rietumeiropas bagātajām valstīm – ne tuvu nav tik attīstīta veselības aprūpes sistēma.

"Līdz ar to, ja mēs skatāmies, ka šie pacienti, kuri ir šodien diagnosticēti, 5-7 dienu laikā, 10-20% no tiem būs nepieciešama hospitalizēšana, jeb ārstēšana slimnīcās. Tas nozīmē, ka šīs nedēļas laikā slimnīcām būs jāuzņem 20-60, pat 70 pacienti dienā, no kuriem 3-10% būs ar smagu gaitu. Tas nozīmē, ka 3-10 pacientiem vai pat vairāk būs jānonāk intensīvās terapijas nodaļā, daļai būs nepieciešami ventilatori plaušu nodrošināšanai. Tas nozīmē, ka mūsu veselības aprūpes sistēma tiks noslogota šausmīgi ātri," teica Rācenis.

Ārsts piezīmēja, ka slimnīcām un medicīnas personālam būs grūti tikt galā ar tādu pacientu pieplūdumu.

"Mani biedē. Pilnīgi tāda sajūta, kā pirms kaut kādas milzu zemestrīces vai pirms kraha, ka šie pacienti nokļūst slimnīcā un slimnīcas būs pārpildītas, jo ir jau šobrīd sasniegti griesti atsevišķās slimnīcās, cik pacientus var stacionēt. Piemēram, iepriekš mēs Stradiņa slimnīcā tādus pacientus ikdienā ļoti maz redzējām, jo viņi tika uzreiz pārvesti projām, tad šobrīd tā ir ikdiena. Un mēs visu laiku redzam jaunus un jaunus. Viņi nonāk nodaļās izolācijas režīmos, bet tās izolācijas vietas nav bezgalīgas. Protams, ka no tā cieš arī citi pacienti, kuriem nepieciešama cita veida palīdzība," viņš paskaidroja.

Mediķis norādīja, ka personāls ir spiests pielāgoties situācijai, taču ir arī citi smagi slimi pacienti, kam vajadzīga uzmanība. Rezultātā mediķu vidū aizvien biežāk vērojams spēku izsīkums.

"Man ir jādomā visu laiku: kur es varu šo pacientu pielikt, jo man vēl nav šī Covid-19 analīze, man ir jāpārbīda uzreiz visa loģistika, man ir jātaisa izolācijas režīms, mēs nevaram nekur staigāt, mums ir jābūt šeit uz vietas. Nedod Dievs, mazāk uzturēties uzņemšanas nodaļā vai, nedod Dievs, mēs esam bijuši pie kāda pozitīva pacienta – tam cilvēkam uzreiz ir jāiet izolācijā. Šādā veidā izkrīt arī medicīnas darbinieki. Un tas notiek minūšu, stundu laikā – kad viņus aizsūta mājās, viņiem pašiem sākas veselības problēmas. Tajā brīdī mums vairs nav, kas sniedz palīdzību. Līdz ar to visa tā akūtā palīdzība – insulti, infarkti, ķirurģiskas patoloģijas – visa šī palīdzība tiek novēlota, jo tas viss algoritms, kam mēs ejam cauri, šausmīgi visu pagarina," pastāstīja Rācenis.

Mediķis norādīja: ja tagad neizdosies ierobežot slimības izplatību, problēmas radīsies pēc pusgada vai pēc gada.

"Es saprotu, ka no paša Covid-19 šobrīd tā lielākā mirstība nav, salīdzinot ar kardiovaskulārajām slimībām, bet tas tikai pastiprinās to citu slimību mortalitāti. Un pats vīruss, pats par sevi, viņš arī rada diezgan lielas sekas. Ja mēs nespēsim ar to tikt galā, diemžēl tā bedre būs daudz, daudz dziļāka pēc pusgada vai pēc gada," programmas ēterā brīdināja ārsts.

15
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Elektriskā apakšstacija, foto no arhīva

Lietuva novembra sākumā atslēgsies no Baltkrievijas elektrības

0
(atjaunots 10:36 28.10.2020)
Līdz ar elektroenerģijas ražošanas sākumu BelAES Lietuva samazinās līdz nullei caurlaides spēju komerciālajai elektrības plūsmai no Baltkrievijas, vēsta Litgrid.

RĪGA, 28. oktobris — Sputnik. Lietuvas elektrotīklu operators "Litgrid" saņēmis informāciju no Baltkrievijas valsts uzņēmuma "Belenergo" par to, ka laikā no 1. līdz 10. novembrim Baltkrievijas AES sāks elektrības ražošanu. Saskaņā ar likumu par BelAES ražotās elektrības boikotu, Lietuvas operators līdz ar ražošanas sākumu samazinās caurlaides spēju līdz nullei elektroenerģijas importam no Baltkrievijas.

Par saņemto informāciju "Litgrid" informēja tirgus dalībniekus caur biržas "Nord Pool" sistēmu.

"Saņemot informāciju par elektroenerģijas ražošanas sākumu vai fiksējot Litgrit sistēmas kontroles centrā datus reālajā laikā, kas parādīs ražošanu BelAES, mēs nekavējoties samazināsim caurlaides spēju līdz nullei megavatu komerciālajām elektrības plūsmām no Baltkrievijas," informēja "Litgrid" pagaidu vadītājs Vidmants Grušs.

Tāpat pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva vairs nenodrošinās elektroenerģijas rezerves Baltkrievijai.

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem.

Pret stacijas būvniecību aktīvi uzstājas Lietuva, kura aicina arī citas valstis boikotēt staciju. Lietuvas pozīciju atbalstījusi Polija. Latvija un Igaunija iepriekš atturējās atbalstīt boikotu. Iepriekš nedēļā Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš paziņoja, ka politiskās iejaukšanās elektrības tirgū nebūs, jo šo jomu regulē pats tirgus. Taču jau pēc nedēļas viņš paziņoja, ka Latvija pārtrauks elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju BelAES palaišanas gadījumā.

0
Tagi:
elektroenerģija, Lietuva, BelAES
Pēc temata
Lietuva iebiedē pilsoņus ar "avāriju BelAES": Viļņā sāks izdalīt joda tabletes
BelAES saņēma atļauju pirmā energobloka palaišanai
"Krievija izrakstīs latviešiem sertifikātus": Lietuvā strīdas par BelAES boikotēšanu
Latvija un citas ES valstis aicināja Minsku "nekavējoties" atrisināt BelAES problēmas