Latvijas prezidents Raimonds Vējonis

Vējonis pauda nožēlu par sadursmēm Katalonijā

34
(atjaunots 18:51 05.10.2017)
Latvijas prezidents uzskata, ka spēka pielietošana pret Katalonijas iedzīvotājiem bija nepareizs lēmums, un ES valstis sekos līdzi tam, kā Spānija atrisinās šo problēmu.

RĪGA, 5. oktobris – Sputnik. Situācija Katalonijā ir Spānijas iekšējais jautājums, taču varas iestāžu izmantotais spēks pret pilsoņiem ir nožēlas vērts, paziņoja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis pēc tikšanās ar premjeru Māri Kučinski.

Viņš paskaidroja, ka tas, kas notiek Katalonijā ir Spānijas iekšējais jautājums, kas ir jārisina atbilstoši Spānijas likumiem un konstitūcijai. Vienlaikus, pēc prezidenta sacītā, Latvija izsaka nožēlu sakarā ar vardarbību pret Katalonijas iedzīvotājiem.

"Šī vardarbības pielietošana, manuprāt, nav pareiza un tā ir nožēlojama darbība. Tomēr ir būtiski atsākt dialogu starp Kataloniju un Madridi, jo šis jautājums jārisina dialoga ceļā, lai panāktu kādu risinājumu," — citē prezidenta vārdus RIA Novosti. Viņš piebilda, ka ES sekos līdzi tam, kā Spānija atrisinās šo problēmu.

Referendums par neatkarību, kuru neatzīst Spānijas varas iestādes un kuru vēl pirms notikšanas iesaldēja valsts Konstitūcijas tiesa, norisinājās 1. oktobrī. Dažos vēlēšanu iecirkņos notika sadursmes starp policiju un vēlētājiem, ir cietušie abu pušu vidū.

Ženeralitāte paziņoja, ka sadursmju rezultātā cietuši gandrīz 900 balsojuma dalībnieki, vairums no viņiem guva tikai nelielas tulznas, zilumus un nobrāzumus. IeM paziņoja, ka cietis 431 tiesībsargājošo iestāžu darbinieks.

Pirmdien Katalonijas varas iestādes paziņoja, ka par neatkarību no Spānijas nobalsoja ap 90% vēlēšanu dalībnieku, kuri ieradās iecirkņos. Katalonijas valdības vadītājs Karless Pudždemons nosauca referenduma rezultātus par "iespaidīgiem" un aicināja Eiropas Savienību neignorēt spāņu policijas cilvēktiesību pārkāpumus.

Spānijas premjerministrs Marjano Rahojs paziņoja, ka referendums Katalonijā nav noticis, un aicināja politiskos spēkus apvienoties.

Latvijas politiķi, it īpaši Nacionālās apvienības locekļi, visādi atbalsta Katalonijas tiekšanos pēc neatkarības, kas sarežģī attiecības starp Latviju un Spāniju.

34
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Rinkēvičs: Krievija izmantojusi Katalonijas referendumu ES šķelšanai
Katalonijas vadītājs nosaucis referenduma rezultātus par iespaidīgiem
Žurnālistiem jāmaksā par akreditāciju Katalonijas referendumā

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

28
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

28
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem