Sociālie tīkli

Kremļa roka vai demokrātijas noniecināšana: Latvijas iedzīvotāji par Kataloniju

103
(atjaunots 14:14 04.10.2017)
Latvijas sabiedrība aktīvi reaģēja uz Katalonijas neatkarības cīņu: dažs labs pauž atbalstu kataloņiem, citi sāk vilkt paralēles ar Latgali, taču sākušies arī "Kremļa rokas meklējumi".

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Referendums par Katalonijas neatkarību joprojām musina politiķu un vienkāršo cilvēku prātus.

Neatkarības referendums 1. oktobrī Katalonijā beidzās ar asiņainu cīņu – simtiem cilvēku cietuši sadursmēs ar policiju, kura centās nepieļaut balsošanu.

Latvijas sabiedrība uz Katalonijas neatkarības cīņu reaģēja aktīvi, taču viedokļi atšķīrās: dažs labs pauž atbalstu kataloņiem, citi sāk vilkt pašsaprotamas paralēles ar Latgali, bet vēl kāds, kā jau parasti, sācis meklēt "Kremļa roku".

Viens no spilgtākajiem Katalonijas neatkarības atbalstītājiem, publicists Otto Ozols stāsta Facebook par savām emocijām.

"Vakar un šodien daudz runājos, sazinājos ar draugiem visā Katalonijā. Ārkārtīgi emocionāli, aizkustinoši. Asaras acīs. Neticami … Viņiem grūti aptvert, ka beidzot ir pienākusi diena, kad Spānijas vara izgaist…. tā ir morāli bankrotējusi un faktiski vairs Katalonijā nav spēkā. Sajūta ir kā Latvijā 1991. gada augusta pēdējās dienās — ilgi cerētais, gaidītais ir noticis. Jau šonedēļ Katalonijas parlaments pasludinās valstisko neatkarību.

Attēlā redzamais Latvijas karogs ir katalāņu pašrocīgi šūts sagaidot ciemiņus no Latvijas, arī uzlīmes ir īpaši gatavotas par godu Latvijai. Katalāņi sveicina Latviju!"

Pazīstamais politologs Kristians Rozenvalds iesaka padomāt:

"Un tad Eiropas lielā politika mums piedāvā tik sāpīgu izvēli saistībā ar Katalonijas referendumu. No vienas puses, mums, dēļ pašu vēsturiskās pieredzes, ir viennozīmīgi jābūt par kataloņu pašnoteikšanos. No otras puses – šobrīd tur tikpat viennozīmīgi piestrādā arī Kremlis, kam super izdevīga ne tik daudz Katalonijas neatkarība, bet vairāk Spānijas un Eiropas vājināšana, Eiropas rietumu demokrātijas radīto principu un vērtību degradēšana.

Tad kā mums būt? Par pašnoteikšanos vai pret Kremļa plāniem Eiropas dienvidos?" — vaicā Rozenvalds.

Komentētāju domas dalījās. " Ļoti līdzīgas pārdomas," — politologam piekrita Andris Kulbergs.

Savukārt Ļusja Pribiļska ironizē: " Nu, jau gaidīju, kas teiks, ka atkal Putins ir vainīgs!"

"Es nekādi neteicu, ka Putins vainīgs. Bet to, ka Krievijas speciālisti palīdz, tāpat ka bija ar Francijas vēlēšanām, to diez vai ir pamats noliegt. Jā, varbūt mani pieņēmumi par motīviem ir mazliet pārspīlēti. Iespējams, ka palīdz nevis ar ideju, bet dēļ naudas, jo Krievijas politisko tehnoloģiju speciālisti, manuprāt, ir profesionālākie pasaulē. Un to es saku nevis kā biedu, drīzāk komplimentu. Daudzus no viņiem labi pazīstu personiski," — attrauca Rozenvalds.

Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība) viedoklis ir viennozīmīgs. Savā lapā Twitter viņš ir sašutis: "Sperot ar kāju un raujot sievietes aiz matiem, spāņu policisti uzskatāmi demonstrē tādas eiropeiskās vērtības kā vārda un izteiksmes brīvība."

Pēc tam atsevišķā publikācijā politiķis demonstrē vēstuli, kas adresēta Spānijas parlamenta palātām. To parakstījuši trīs deputāti. Pēc Aleksandra Kiršreina, Edvīna Šnores un Imanta Parādnieka domām, debates par Katalonijas pašnoteikšanos un vēlme iegūt suverenitāti ir demokrātiskās brīvības daļa, tāpēc tās ir jāatbalsta.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks ("Vienotība") arī paudis viedokli aktuālajā jautājumā. "Spānijas valdībai būs jāsoda tie kuri deva pavēles sist un šaut uz mierīgiem cilvēkiem," — viņš uzskata.

"Es jau kopš vakardienas gaidu sankciju sarakstu," — smaidot atbild pazīstamais jurists Aivars Borovkovs.

Publicists Bens Latkovskis uzskata: "Tieši Madrides rīcība apdraud ES stabilitāti un tātad arī Latvijas drošību."

Viņš atgādināja tiem, kas cenšas Katalonijas referenduma atbalstīšanu saistīt ar promaskavisku rīcību, ka Kremlis šajā jautājumā ir Madrides pusē.

Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs un jaunās politiskās partijas "Kustība Par!" līderis Daniels Pavļuts bija lakonisks. "Vardarbība Katalonijā nav pieņemama. Mēs esam par dialogu un diplomātiskiem risinājumiem," — viņš uzrakstīja savā Twitter.

Vētraina diskusija par Spānijas Konstitūciju izvērsās finanšu speciālista Pāvela Šnejersona lapā, kurš pavēstīja: "Spānijas konstitūcija neparedz iespēju reģioniem izstāties. Konstitūciju apstiprināja 1978. gadā referendumā. Katalonijā "par" nobalsoja 95%."

Savukārt Latkovskis iebilda: "Pašreiz notiekošais Katalonijā parāda, ka 1978. gada Spānijas konstitūcija ir zaudējusi leģitimitāti. Tāpat kā Asada režīms Sīrijā."

Malā nepalika arī viens no Nacionālās apvienības līderiem Jānis Dombrava: "Var patikt vai nepatikt, bet Katalonija būs neatkarīga. Spānijas valdība ar agresiju vēršoties pret kataloņiem ir to panākusi."

Savukārt Ojārs Kapteinis nekavējoties painteresējās: "Ja Latvija (jau kopš Ulmaņa režīma) nepilda līgumu ar Latgali par tās kultūras un valodas saglabāšanu. Viņiem ir iemesls atdalīties, vai ne?"

Taču Dombrava pūlas skaidrot neapzinīgajam lasītājam, kāpēc Kataloniju nevar salīdzināt ar Latgali.

"Kataloniju nevar salīdzināt ar Latgali. Latgalieši ir latvieši. Latviešu valodu ir veidojuši latgalieši. Latgale ir Latvija," — viņš raksta.

Taču Ojārs atgādināja, ka runa ir par to, ka Latvija nepilda līgumu.

"Kādu līgumu? Tikai latvieši var lemt LV nākotni, nevis atsevišķi cilvēki., jo latviešu tautu veido latgaļi, sēļi, kurši, zemgaļi, lībieši," — pauda nesatricināmu pārliecību Jānis Dombrava.

103
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Katalonijas vadītājs nosaucis referenduma rezultātus par iespaidīgiem
Katalonijā sadursmēs ar policiju cietuši vairāk nekā 400 cilvēki
Referendums Katalonijā: policija iecirkņos un helikopteri debesīs
Ārsts. Foto no arhīva

Ministra Linkaita sūdzības apstiprinājās: traumatoloģijā cilvēki gaida pa sešām stundām

1
(atjaunots 13:55 12.08.2020)
Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš apstiprināja, ka cilvēkiem, kas vēršas slimnīcā, nākas sēdēt garā rindā, jo ārstniecības iestāde, kā jau visas valsts lielākās slimnīcas, strādā uz iespēju robežas mediķu trūkuma dēļ.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Reaģējot uz satiksmes ministrs Tāļa Linkaita tvītu par ilgu uzņemšanas gaidīšanu Traumatoloģijas slimnīcā, šo jautājumu apsprieda Saeimas Sabiedriskās veselības apakškomisija, un slimnīcas vadība tās sēdē atzina, ka patiešām rindā var nogaidīt līdz pat 6 stundām personāla trūkuma dēļ, vēsta LSM.

Pagājušajā nedēļā Linkaits izrādījās rindā traumatoloģijā un pastāstīja par savu pieredzi sociālajos tīklos. Pēc viņa sacīta, rindā nācās gaidīt sešas stundas, turklāt uzgaidāmajās zālēs nepietiek krēslu, un tas nozīmē, ka pacientiem ar traumām ir jāstāv kājās. Tomēr medicīnas personāls, pēc viņa teiktā, strādā ātri, pieklājīgi un profesionāli.

Apakškomisijas sēdē paša Linkaita nebija – viņš atradās valdības sēdē. Apakškomisijas vadītājs Vitālijs Orlovs ("Saskaņa") paskaidroja, ka sasauca sēdi, jo vēlējās dzirdēt ministra komentārus un novērojumus, kādās konkrētās lietās "pieklibo" darba organizācija.

"Viņš ir cilvēks, kas vada ministriju, es gribēju no viņa dzirdēt, kas tur klibo, kas tur notika," pastāstīja Orlovs. Rīgas Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas galvenais ārsts Uģis Zariņš atzina, ka rindas patiešām ir garas. Kā jau daudzas citas slimnīcas, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca strādā personāla trūkuma apstākļos.

"Gaidīšanas laiks var būt līdz 6 stundām, ja tas ir brīvdienu vakaros, es to varu apstiprināt," sacīja Zariņš. Telpas ir šauras, aprēķinātas uz 50-70 pacientiem, taču, piemēram, 10. augustā, pēc palīdzības vērsās 125 cilvēki.

Saeimas deputāte Inese Ikstena ("Attīstībai/Par!") pastāstīja arī par savu uzņemšanas gaidīšanas pieredzi – tiesa, Stradiņa slimnīcā. "Es sēdēju rindā uz plastmasas krēsliņa 12 stundas, Es aicinu Stradiņu valdi pašus nosēdēt uz krēsliņa 12 stundas," pateica Ikstena.

Pašlaik Veselības ministrija strādā pie slimnīcu līmeņa pārskatīšanas, kas nākotnē mazinās Rīgas Traumatoloģija un ortopēdijas slimnīcas noslogojumu, nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus reģionos. Turklāt plānots palielināt uzņemšanas nodaļu darbaspēku.

1
Tagi:
medicīna, Tālis Linkaits
Pēc temata
Linkaits izlicies par vienkāršu pasažieri. Rīgas lidostā rindu nebija
Kāpēc Latvijā ir tik garas rindas pie ārsta
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro

Latvijā ar Covid-19 inficējušies vēl 10 cilvēki

3
(atjaunots 13:37 12.08.2020)
Puse no desmit inficētajiem atgriezās Latvijā no ārzemēm, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Aizritējušajā diennaktī Latvijā atklāti 10 jauni Covid-19 inficēšanās gadījumi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati.

No viņiem pieci kontaktēja ar iepriekš saslimušajiem cilvēkiem, savukārt vēl pieci atgriezās no ārzemēm (Somija, Krievija, Lietuva, Albānija, Zviedrija).

Taču pēdējo 24 stundu laikā neviens no Covid-19 slimniekiem nav nonācis slimnīcā. Pašlaik slimnīcās ārstējas seši cilvēki ar vidēji smagu slimības gaitu. Kopumā no stacionāriem izrakstīti 195 pacienti.

Vakar tika veikti 2226 Covid-19 testi. Kopumā Latvijā ir veikti 218 756 Covid-19 testi. Kopš pandēmijas sākuma valstī inficējušies 1303 cilvēki, 32 inficētie nomita, 1078 cilvēki izveseļojās.

​Latvijas valdība vakar atbalstīja Veselības ministrijas plānu par daļēju ārkārtējās situācijas režīma ierobežojumu mīkstināšanu no pirmdienas, 17. augusta. Šāds lēmums tika pieņemts, balstoties uz epidemiologu ieteikumiem, jo inficēto skaits Latvijā nepieaug tik strauji, kā citās ES valstīs.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās