Sociālie tīkli

Kremļa roka vai demokrātijas noniecināšana: Latvijas iedzīvotāji par Kataloniju

104
(atjaunots 14:14 04.10.2017)
Latvijas sabiedrība aktīvi reaģēja uz Katalonijas neatkarības cīņu: dažs labs pauž atbalstu kataloņiem, citi sāk vilkt paralēles ar Latgali, taču sākušies arī "Kremļa rokas meklējumi".

RĪGA, 3. oktobris — Sputnik, Jeļena Kirillova. Referendums par Katalonijas neatkarību joprojām musina politiķu un vienkāršo cilvēku prātus.

Neatkarības referendums 1. oktobrī Katalonijā beidzās ar asiņainu cīņu – simtiem cilvēku cietuši sadursmēs ar policiju, kura centās nepieļaut balsošanu.

Latvijas sabiedrība uz Katalonijas neatkarības cīņu reaģēja aktīvi, taču viedokļi atšķīrās: dažs labs pauž atbalstu kataloņiem, citi sāk vilkt pašsaprotamas paralēles ar Latgali, bet vēl kāds, kā jau parasti, sācis meklēt "Kremļa roku".

Viens no spilgtākajiem Katalonijas neatkarības atbalstītājiem, publicists Otto Ozols stāsta Facebook par savām emocijām.

"Vakar un šodien daudz runājos, sazinājos ar draugiem visā Katalonijā. Ārkārtīgi emocionāli, aizkustinoši. Asaras acīs. Neticami … Viņiem grūti aptvert, ka beidzot ir pienākusi diena, kad Spānijas vara izgaist…. tā ir morāli bankrotējusi un faktiski vairs Katalonijā nav spēkā. Sajūta ir kā Latvijā 1991. gada augusta pēdējās dienās — ilgi cerētais, gaidītais ir noticis. Jau šonedēļ Katalonijas parlaments pasludinās valstisko neatkarību.

Attēlā redzamais Latvijas karogs ir katalāņu pašrocīgi šūts sagaidot ciemiņus no Latvijas, arī uzlīmes ir īpaši gatavotas par godu Latvijai. Katalāņi sveicina Latviju!"

Pazīstamais politologs Kristians Rozenvalds iesaka padomāt:

"Un tad Eiropas lielā politika mums piedāvā tik sāpīgu izvēli saistībā ar Katalonijas referendumu. No vienas puses, mums, dēļ pašu vēsturiskās pieredzes, ir viennozīmīgi jābūt par kataloņu pašnoteikšanos. No otras puses – šobrīd tur tikpat viennozīmīgi piestrādā arī Kremlis, kam super izdevīga ne tik daudz Katalonijas neatkarība, bet vairāk Spānijas un Eiropas vājināšana, Eiropas rietumu demokrātijas radīto principu un vērtību degradēšana.

Tad kā mums būt? Par pašnoteikšanos vai pret Kremļa plāniem Eiropas dienvidos?" — vaicā Rozenvalds.

Komentētāju domas dalījās. " Ļoti līdzīgas pārdomas," — politologam piekrita Andris Kulbergs.

Savukārt Ļusja Pribiļska ironizē: " Nu, jau gaidīju, kas teiks, ka atkal Putins ir vainīgs!"

"Es nekādi neteicu, ka Putins vainīgs. Bet to, ka Krievijas speciālisti palīdz, tāpat ka bija ar Francijas vēlēšanām, to diez vai ir pamats noliegt. Jā, varbūt mani pieņēmumi par motīviem ir mazliet pārspīlēti. Iespējams, ka palīdz nevis ar ideju, bet dēļ naudas, jo Krievijas politisko tehnoloģiju speciālisti, manuprāt, ir profesionālākie pasaulē. Un to es saku nevis kā biedu, drīzāk komplimentu. Daudzus no viņiem labi pazīstu personiski," — attrauca Rozenvalds.

Saeimas deputāta Aleksandra Kiršteina (Nacionālā apvienība) viedoklis ir viennozīmīgs. Savā lapā Twitter viņš ir sašutis: "Sperot ar kāju un raujot sievietes aiz matiem, spāņu policisti uzskatāmi demonstrē tādas eiropeiskās vērtības kā vārda un izteiksmes brīvība."

Pēc tam atsevišķā publikācijā politiķis demonstrē vēstuli, kas adresēta Spānijas parlamenta palātām. To parakstījuši trīs deputāti. Pēc Aleksandra Kiršreina, Edvīna Šnores un Imanta Parādnieka domām, debates par Katalonijas pašnoteikšanos un vēlme iegūt suverenitāti ir demokrātiskās brīvības daļa, tāpēc tās ir jāatbalsta.

Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks ("Vienotība") arī paudis viedokli aktuālajā jautājumā. "Spānijas valdībai būs jāsoda tie kuri deva pavēles sist un šaut uz mierīgiem cilvēkiem," — viņš uzskata.

"Es jau kopš vakardienas gaidu sankciju sarakstu," — smaidot atbild pazīstamais jurists Aivars Borovkovs.

Publicists Bens Latkovskis uzskata: "Tieši Madrides rīcība apdraud ES stabilitāti un tātad arī Latvijas drošību."

Viņš atgādināja tiem, kas cenšas Katalonijas referenduma atbalstīšanu saistīt ar promaskavisku rīcību, ka Kremlis šajā jautājumā ir Madrides pusē.

Bijušais Latvijas ekonomikas ministrs un jaunās politiskās partijas "Kustība Par!" līderis Daniels Pavļuts bija lakonisks. "Vardarbība Katalonijā nav pieņemama. Mēs esam par dialogu un diplomātiskiem risinājumiem," — viņš uzrakstīja savā Twitter.

Vētraina diskusija par Spānijas Konstitūciju izvērsās finanšu speciālista Pāvela Šnejersona lapā, kurš pavēstīja: "Spānijas konstitūcija neparedz iespēju reģioniem izstāties. Konstitūciju apstiprināja 1978. gadā referendumā. Katalonijā "par" nobalsoja 95%."

Savukārt Latkovskis iebilda: "Pašreiz notiekošais Katalonijā parāda, ka 1978. gada Spānijas konstitūcija ir zaudējusi leģitimitāti. Tāpat kā Asada režīms Sīrijā."

Malā nepalika arī viens no Nacionālās apvienības līderiem Jānis Dombrava: "Var patikt vai nepatikt, bet Katalonija būs neatkarīga. Spānijas valdība ar agresiju vēršoties pret kataloņiem ir to panākusi."

Savukārt Ojārs Kapteinis nekavējoties painteresējās: "Ja Latvija (jau kopš Ulmaņa režīma) nepilda līgumu ar Latgali par tās kultūras un valodas saglabāšanu. Viņiem ir iemesls atdalīties, vai ne?"

Taču Dombrava pūlas skaidrot neapzinīgajam lasītājam, kāpēc Kataloniju nevar salīdzināt ar Latgali.

"Kataloniju nevar salīdzināt ar Latgali. Latgalieši ir latvieši. Latviešu valodu ir veidojuši latgalieši. Latgale ir Latvija," — viņš raksta.

Taču Ojārs atgādināja, ka runa ir par to, ka Latvija nepilda līgumu.

"Kādu līgumu? Tikai latvieši var lemt LV nākotni, nevis atsevišķi cilvēki., jo latviešu tautu veido latgaļi, sēļi, kurši, zemgaļi, lībieši," — pauda nesatricināmu pārliecību Jānis Dombrava.

104
Temats:
Katalonijas referendums (52)
Pēc temata
Katalonijas vadītājs nosaucis referenduma rezultātus par iespaidīgiem
Katalonijā sadursmēs ar policiju cietuši vairāk nekā 400 cilvēki
Referendums Katalonijā: policija iecirkņos un helikopteri debesīs
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

4
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

4
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

3
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

3
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk