Ārpolitikas un drošības forums Rīgas konference 2017

"Rīgas konferences 2017" dalībnieki nolēma gāzt Putinu

153
(atjaunots 20:41 08.10.2017)
Krievijas opozīcija ir gatava šajā Dievam tīkamajā lietā balstīt Rietumu eliti – jau izstrādāti gāšanas scenāriji un pat apmācīti cilvēki, kuri spēs ņemt varu savās rokās.

"Rīgas konference 2017" turpina taisno cīņu ar "asiņaino Krieviju" un nedemokrātisko Putinu" — šīs tēmas lielajā sanākšanā Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija teju pašas galvenās.

Pat pēc Latvijas eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas abstraktajām pārdomām par politisko populismu Eiropā (klusiņām atgādinot par Ukrainas un Gruzijas kaismīgo vēlmi iestāties ES), zālē gluži kā atbalss skanēja: "Krievija ietekmē visu… Kremļa specdienesti spēlē pokeru ar Eiropas līderiem…"

Kurp eji, Krievija?

Kā zināms, tumšākās darīšanas tiek kārtotas tumsas aizsegā, tāpēc tādas tēmas kā "Ukraina: nākotnes alternatīvas", "Austrumu partnerība ir iestrēgusi ceļā" konferencē bija nolemts apspriest pēc… pl. 21.00, kad zālē sēdēja vairs tikai paši apņēmīgākie vai bezmiega cietēji. Toties agri no rīta, kad saulīte vēl tikai miegaini vērās starp pelēkajiem mākoņiem, interesantā saruna turpinājās ar tēmu "Quo vadis Russia" ("Kurp eji, Krievija"). Konferences otrajā dienā dalībnieku skaits saruka — palika tikai izmisīgākie "Krievijas draugi".

Форум по внешней политике и безопасности Рижская конференция - 2017
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ārpolitikas un drošības forums "Rīgas konference 2017"

Bija, piemēram, eksperte Krievijas jautājumos no ASV, doktore Celeste Vallandere, kura nāca klajā ar savu atklāsmi: "Putina valdīšanas laikā Kremlī izveidojās īpaša autoritārā forma — "putinisms". Tā ir politiski ekonomiska sistēma, kurā politiskā vara nodrošina ekonomiskos labumus, taču iekļūšana šajā elitē iespējama uz personisko attiecību pamata".

Par "iekļūšanu" un "personiskajām attiecībām" zāle īsti skaidrībā netika, un pat atskanēja indīgi smiekliņi, bet doma par "putinismu" patiešām ir zinātņu doktora cienīga, un, lai to pastāstītu, bija vērts lidot no ASV par Latvijas — pasākuma dāsnās saimnieces — naudiņu. Taču doktore Vallandere ar to neapmierinājās un pāsteidza visus ar savu viedo aizjūras vērtējumu: "2018. gadā Krievijā būs prezidenta vēlēšanas, un Putina atkārtota ievēlēšana nākamajiem sešiem gadiem ir paredzama." Radio "Brīvā Eiropa" darbinieks  Braiens Vitmors piebilda: "Krievijā iespējams radīt speciālu "nācijas līderi"."

Alternatīvas Putinam nav — tā ir nāvīga patiesība

Karaliskā Starptautisko attiecību institūta loceklis Krievijas un Eirāzijas programmā Bobo Lo piezīmēja: "Ja Krievija vēlas kļūt par vadošo valsti XXI gadsimtā, tai nepieciešamas fundamentālas pārmaiņas. Pēc nākamā sešu gadu termiņa Putinam būs 72 gadi… Atstāt Putinu prezidenta postenī nekur neder. Taču cilvēki Krievijā nesaskata alternatīvu Putinam, un tā ir nāvīga patiesība. Bet ko par to domā pats Putins?"

Министр экономики Латвии Арвилс Ашераденс
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens

Pēc šī retoriskā jautājuma atskanēja vēl daudz dažnedažādu NATO kaimiņam veltītu frāžu. Uzstājās dažādi eksperti, tika uzdoti jautājumi no zāles, taču nekāda daudzveidība domās un vārdos nebija manāma.

Izteicās arī jaunais Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš: "Nevaru nepiekrist viedoklim, ka lielākā daļa konferences veltīta tam, kā produktīvāk draudzēties pret Krieviju. Es biju "Rīgas konferencē" 2008. gadā, kad notika zināmie notikumi Gruzijas un Dienvidosetijas starpā. Toreiz Krievijai veltītie izteikumi bija daudz skarbāki nekā tagad — pēc tam, kad Krievija aneksēja Krimu un atbalsta separātistus Ukrainas dienvidaustrumos."

"Vai jums nav vienalga, ko domā Putins?"

Jāpiebilst, ka konferences dalībnieki nolēma uzspēlēt demokrātiju (ja jau šis vārds tik bieži skan no skatuves) un uzaicināja ne tikai Krievijas vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, bet arī pat Krievijas Drošības padomes sekretāra vietnieku Mihailu Popovu. Popovs, kuram tika dots vārds, kā jau klājas, teica: "Putins ir konstitucionāli ievēlēts prezidents, viņš izpelnījies plašu tautas atbalstu un cieņu kā profesionālis un patriots."

Михаил Попов заместитель секретаря Совета безопасности Российской Федерации на Рижской конференции
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas Federācijas Drošības padomes sekretāra vietnieks Mihails Popovs "Rīgas konferencē"

Pārtraukuma laikā Popovs pastāstīja Sputnik korespondentam:

"Patlaban, pēc visas pasaules domām, Rietumu un Krievijas attiecības ir kritušās tik zemu, ka tālāk vairs nav kur krist. Šodien pret Krieviju tika vērsts pārāk daudz absolūti tukšu apsūdzību: sak, baidās no kaut kādiem militārajiem draudiem no mūsu puses. Nu labi, notika mācības "Rietumi 2017". "Cīnījās" divi bataljoni. Un tad? Daudz? Padomju gados, kad notika patiešām lielas mācības, gāja divīzijas — no Baltijas cauri Polijai uz Vāciju, kur milzīgā poligonā tika izspēlēta cīņa — armija pret armiju. Lūk, to es saprotu! Bet te… Un paskatieties, kāda mēroga mācības tagad rīko NATO. Un cik tālu no Krievijas tas notiek.

Vārdu sakot, skan daudz muļķību par mums: "Krievijas agresija", "Putina agresija", "Bet ko tagad izlems Putins?", "Bet ko domā…" Zēni, kas jūs tādi esat, lai lemtu un domātu "Putina vietā". Tāda attieksme mani nepārstreidz, — rada sašutumu. Varētu domāt, ka Eiropai un ASV nekā cita darāma nav, kā vien domāt, par ko "domā Putins". Paskatieties, kas notiek Briselē un Vašingtonā, risiniet paši savas problēmas. Eiropā viena pēc otras notiek ekonomiskās krīzes, bēgļi, teroristi…

Bet te, paskat vien, tā interesē Putins. Man šķiet, viņš arī bez "Rīgas konferences" dalībniekiem tiks galā ar uzdevumu, lai Krievijā problēmas mazinātos," — uzskata Mihails Popovs.

Mūsu sarunu klausījās vēl viens viesis no Krievijas, pazīstamais politologs Aleksandrs Sitins. Viņš atzīmēja: "Ir jāsaprot, ka Krievijas ārpolitiku veido nevis ĀM vai prezidenta administrācija, bet gan Drošības padome. Un te ierodas cilvēks no Drošības padomes un saka: puiši, lieciet mūs mierā. Tālāk tā būs jūsu problēma, sadzirdēsiet vai ne.

Mani pārsteidza tas, ka ekspertiem no Eiropas nav ne mazākās nojausmas par reālo situāciju Krievijā…"

Марис Риекстиньш посол Латвии в России
© Sputnik / Sergey Melkonov
Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš

Navaļnijs — vērā ņemama alternatīva

Ar Mihailu Popovu nolēma diskutēt kustības "Atklātā Krievija" priekšsēdētāja vietnieks, opozicionārs Vladimirs Kara-Murza, juniors.

"Putins nav ievēlēts brīvās vēlēšanās. Viņam nav demokrātiska mandāta. Krievijā vēlēšanas ir nebrīvas un nedemokrātiskas. Ne jau mēs gatavojam revolūciju Krievijā, bet gan Putina režīms, kas nelikumīgi sagrābis varu.

Viens no galvenajiem demokrātisku vēlēšanu kritērijiem ir alternatīva. Jau ilgus gadus Krievijā nav alternatīvas. Vēlēšanās nav reģistrēts neviens reāls Putina oponents. 2008. gadā no vēlēšanām "padzina" bijušo premjerministru Kasjanovu un pazīstamo disidentu Bukovski, 2012. gadā nepielaida Javlinski, bet 2018. gadā vēlēšanās plānoja piedalīties Ņemvocs…

Публицист Владимир Кара-Мурза (младший)
© Sputnik / Sergey Melkonov
Publicists Vladimirs Kara-Murza, juniors

Tagad gadavojas piedalīties Navaļnijs, taču varas pārstāvji jau informēja, ka viņš netiks pielaists vēlēšanās. Lai arī Eiropas Padome norāda, ka Navaļnijs var piedalīties… Drīzāk gan atkal piedalīsies vara un tās statisti, tādi kā Žirinovskis vai Mironovs, par kuriem pat kaķim jāsmejas. Tiesa, vēl nav zināms, vai Putins piedalīsies vēlēšanās nākamgad, un kā vēsturnieks varu teikt,  ka Krievijā pārmaiņas bieži vien notikušas strauji un negaidīti. Un mēs jau tagad gatavojam scenāriju: kāda būs Krievija bez Putina, apmācām potenciālos politiķus," — savus plānus klāstīja Kara-Murza, juniors.

Starp citu, šajās dienās liela vērība tika veltīta "Navaļnija nelaimēm", kuru "Putina režīma" piekritēji te ar "zeļonku" aplej, te aci nozilina. Uzmanību veltīja gan konferences dalībnieki, gan vietējie mediji. Piemēram, konferences dalībnieks, eksperts no Krievijas Konstantins fon Egerts (viņš lepojās ar tauriņu Latvijas karoga krāsās) teica: "Mani nepārsteidz tas, ka Navaļnijs nesen atkal tika aizturēts. Viņš brauc uz ārzemēm, uzstājas vēl vairāk. Viņš izturas kā īsts opozīcijas politiķis, un tas, protams, kaitina Kremli. Kremlis traucēs Navaļnijam piedalīties prezidenta vēlēšanās."

Андрей Казьмин, бывший председатель правления Сбербанка России
© Sputnik / Sergey Melkonov
Krievijas "Sberbank" valdes bijušais priekšsēdētājs Andrejs Kazmins

Konferences noslēguma daļa, ko piedzīvoja apmēram puse zāles, bija veltīta tēmai "Populisms Eiropā", ko apgaismoja eksprezidente, profesore Vaira Vīķe-Freiberga. Kad beidzot bija izsmeltas pat šīs domas, uz skatuves svinīgi kāpa Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Viņš pateicās par ļoti svarīgo konferenci, kas pierādot demokrātijas vērtības Latvijā, kas savulaik esot uzvarējusi nacismu un padomju okupāciju. Šajā patētiskajā noskaņā "Rīgas konference 2017" noslēdzās. 

153
Pēc temata
Šerloks Holmss ieteicis Putinam palikt prezidenta postenī
Borisa Ņemcova slepkavam piespriests 20 gadus ilgs cietumsods
Krievijas dienā Maskavā noritēja opozīcijas akcijas
Viedoklis: Akcijas dalībnieki Maskavā svētdien gribēja "dabūt pa ādu"
Lucavsalas pludmale, foto no arhīva

Peldēšana par brīvu: līdz 2. augustam Rīgas pludmālēs mācīs peldēt bērnus un jauniešus

2
(atjaunots 09:49 09.07.2020)
Saskaņā ar statistiku ik gadus Latvijā noslīkt ne mazāk par 100 cilvēkiem, par galvenajiem traģēdiju iemesliem sauc peldēšanos tam neparedzētās vietās, kā arī neapdomātu uzvedību uz ūdens.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Simona Aleksejeva. Anomālais karstums, kurš jūnijā pārņēma Latviju, veicināja antirekorda uzstādīšanu. Viena mēneša laikā Latvijas ūdenstilpēs noslīka 26 cilvēki, tai skaitā bērni un jaunieši. Tā kā Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests reģistrē tikai tos gadījumus, par kuriem tika saņemti izsaukumi, var pieņemt, ka reālie skaitļi var būt vēl traģiskāki.

Latvijas Peldēšanas federācijas prezidents Aivars Platonovs, komentējot šos datus, atzīmēja, ka šī tendence izraisa uztraukumu, jo parasti vislielākais noslīkušo skaits Latvijā tiek reģistrēts jūlijā. Tāpat viņš pauda cerību, ka medijos atspoguļotie traģiskie gadījumi un statistika veicinās izmaiņas sabiedrības ieradumos, sevišķi attiecībā uz atpūtu pie ūdens.

Statistika liecina, ka ik gadus Latvijā noslīkst vairāk nekā 100 cilvēku. Pēc noslīkušo skaita, rēķinot uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju, Latvija saglabā vienu no bēdīgajiem rekordiem Eiropas valstu vidū. Parasti vairums traģēdiju notiek nelabiekārtotās peldvietās vai neapdomātas uzvedības rezultātā – piemēram, nirstot ūdenī ar galvu uz priekšu. Saskaņā ar federācijas aprēķiniem, vidējais noslīkušo vecums ir nedaudz virs 17 gadiem. Kā lai izskaidro šo pārgalvības kāri nepietiekami izpētītās ūdenstilpēs? Jaunieši uzskata, ka pludmalēs ar glābējiem viņiem neļaus kārtīgi izklaidēties.

Bēdīgās statistikas fonā peldēšanas klubs "Madwave Rīga" kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu paziņoja par bezmaksas atvērtām mācībām bērniem vecumā virs 10 gadiem un jauniešiem četrās Rīgas publiskajās vietās: Ķīpsalas, Lucavsalas, Rumbulas un Ķīšezera pludmalēs.

Peldēšanas nodarbības startēja 8. jūlijā un notiks trīs reizes nedēļā – trešdienās, sestdienās un svētdienās līdz 2. augustam. Pieteikties tām var katrs rīdzinieks kluba mājaslapā. Mācības rīko sertificēti treneri, izņemot praktisko daļu būs arī teorētiskā daļa – tostarp pasniedzēji kliedēs galvenos mītus par uzvedību uz ūdens un iemācīs pareizi rīkoties riskantās situācijā, lai nepieļautu jaunas traģēdijas.

2
Tagi:
pludmale, Rīga
Pēc temata
Noslīkt var 20 sekunžu laikā: glābēji lūdz nepeldēties reibuma stāvoklī
Latvija ieņem pirmo vietu noslīkušo cilvēku skaita ziņā
Glābējiem Latvijā atkal nācies vilkt ārā noslīkušo līķus no ūdenstilpēm
Latvijā jau noslīkuši 39 cilvēki. Laikapstākļi liek aizmirst drošību
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

5
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

5
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT