Naudas krājumi

Latvijā palielinās plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem

38
(atjaunots 20:43 30.09.2017)
Latvijā polarizējas vidusšķira – palielinās plaisa starp tās turīgākajiem un mazāk turīgākajiem pārstāvjiem.

RĪGA, 29. septembris – Sputnik. Latvijā palielinās plaisa starp bagātajiem un trūcīgajiem, tā saucamajā vidusšķirā, kas nemaz nav tik liela, jau ir manāma noslāņošanās, raksta avīze Diena.

Saskaņā ar izdevuma datiem, pēdējo gadu laikā vidusšķirā novērojama ienākumu plaisas palielināšanās tendence to iedzīvotāju vidū, kuri nosacīti atrodas augšējā līmenī un mazāk turīgiem.

Tā, no 2010. līdz 2016. gadam mājsaimniecību izdevumi, kuras gūst ienākumus no algota darba, uz vienu ģimenes locekli palielinājušies apmēram par trešdaļu, atzīmē izdevums. Savukārt pensionāru mājsaimniecībās šis rādītājs palielinājies tikai par 24%.

Pērn mājsaimniecībās, kuras gūst ienākumus no algota darba, patērētāju izdevumi vienam ģimenes loceklim vidēji sastādījuši 347,25 eiro, savukārt pensionāru mājsaimniecībās 267,18 eiro.

Saskaņā ar CSP datiem, pēdējo gadu laikā Latvijā gandrīz puse strādājošo saņēma mazu algu – līdz 450 eiro uz rokām un tikai šogad maz apmaksātu darbinieku daļa nokrita zemāk par 40%. tas nozīmē, ka, neskatoties uz pēdējo gadu ekonomisko progresu, liela daļa sabiedrības knapi savelk galus kopā.

Saskaņā ar Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu centra vadītāja socioloģijas doktora Vladimira Meņšikova vērtējumu vidusšķira Latvijā nepārsniedz 10% iedzīvotāju. Turklāt polarizācija, pēc viņa teiktā, notika ne tikai pēc īpašuma pazīmes, bet arī pēc izglītības pazīmes.

"Tiek izskalots" izglītotības līmenis, ko iepriekš deva tehnikumi. Vienlaikus vērojams augstākās izglītības īpašnieku skaits un to, kuri pēc pamatskolas pabeigšanas atteicās no tālākās izglītības. Mūsdienu apstākļos mazizglītotu iedzīvotāju palielināšanās jau liek uztraukties," — paziņoja viņš izdevuma grani.lv intervijā.

Ienākumu plaisas samazināšanai starp turīgajiem un trūcīgajiem Latvijā, pēc valdības ieceres, jāpalīdz nodokļu reformai, kuras nolikums paredz, sākot ar 2018. gada 1. janvāri ievest progresīvā ienākuma nodokļa likmes skalu. Saskaņā ar dokumentā teikto, ienākumiem līdz 20 tūkstošiem eiro gadā nodokļa likme sastādīs 20%, no 20 001 tūkstoša eiro līdz 55 tūkstošiem eiro – 23%, vairāk par 55 tūkstošiem eiro – 31,4%. Šobrīd IIN likme ir vienāda visiem un sastāda 23%.

Taču vairums ekspertu uzskata, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nesamazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet, tieši otrādi, palielinās to. Par to brīdināja arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītāja Latvijā Inna Šteinbuka.

Līdzīgu viedokli pauda arī bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerālais direktors Kārlis Ketners. Pēc viņa sacītā, efektīvāk būtu ieviest bagātības nodokli, kurš darbojas vairākās Eiropas valstīs, piemēram, Norvēģijā, Šveicē, Francijā. Turklāt jāņem vērā, ka cilvēkiem ar zemiem ienākumiem var būt īpašums un nekustamais īpašums. Tādā gadījumā nodoklis ir jāpiemēro neto aktīvu vērtībai.

38
Pēc temata
Vucāns: dzīve būs dārgāka, taču arī ienākumi augs
Iedzīvotāju ienākumu nodoklis: kam un cik jāmaksā
Plānu pārsniegšana: publicēti nodokļu ienākumu dati
Piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dzīvo nabadzības līmenī
Eurostat: Latvija — piektā valsts ES nabadzības ziņā
Gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa