Pārtikas produkti

Latvija pret aptaukošanos: gāzētie dzērieni un konditorejas izstrādājumi varētu kļūt dārgāki

43
(atjaunots 10:00 30.09.2017)
Latvijas Saeimas komisija konceptuāli apstiprināja iedzīvotāju iniciatīvu PVN samazināšanai vietējiem dārzeņiem un augļiem, kā arī svaigajai gaļai un zivīm, un paaugstināt to gāzētiem dzērieniem un miltu izstrādājumiem.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijā varētu tikt paaugstināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme "neveselīgiem" produktiem līdz 31%, un līdz 5% pazemināta "veselīgiem", par šādu iniciatīvu iestājas vietējie iedzīvotāji, savukārt Saeimas komisija principiāli to atbalstījusi, vēsta rus.tvnet.lv.

Iniciatīva tika izvietota portālā Manabalss.lv un jau ir savākusi vairāk nekā desmit tūkstošus parakstu. Tā paredz PVN samazināšanu svaigajai gaļai un zivīm, medum, olām, pilngraudu produktiem, Latvijai tipiskiem augļiem un dārzeņiem, pienam un piena produktiem bez saldinātājiem.

PVN likmi saldinātiem un enerģētiskajiem dzērieniem, kā arī cukura un miltu konditorejas izstrādājumiem un visiem produktiem, kuru sastāvā ir vairāk nekā 1,25 grami sāls uz 100 gramiem produkta, piedāvāts palielināt līdz 31%.

Šobrīd PVN pārtikas produktiem Latvijā sastāda 21%.

Pēc iniciatīvas autoru viedokļa, par šādu izmaiņu ieguvējiem kļūs vietējās pārtikas produkcijas ražotāji un tās tirgotāji, savukārt līdz ar ēšanas ieradumu izmaiņām samazināsies arī slodze veselības aprūpes nozarē.

Igaunijā un Dānijā nodoklis neiedzīvojās

Igaunijā analoģisks likumprojektu par nodokļa ieviešanu cukuru un saldinātāju saturošajiem dzērieniem tā arī neparakstīja valsts prezidente Kersti Kaljulaida.

Šai iniciatīvai, pēc valdības ekspertu domām, ir jāstimulē Igaunijas iedzīvotāji lietot veselīgākus dzērienus, tādējādi samazinot daudzu slimību attīstību riskus, kas ir saistītas ar lieko svaru. Tika gaidīts, ka šis nodoklis nebūs izplatīts uz dabiskajām sulām, par ko valdība plānoja pieprasīt Eiropas Komisijai atbilstošu lēmumu.

Taču pret nodokli asi iestājās biznesa sabiedrības pārstāvji. Igaunijas Uzņēmēju savienības uzskata, ka nodoklis nesekmētu uzstādīto mērķu sasniegšanu, bet tikai novestu pie pārtikas groza sadārdzināšanas, kas negatīvi ietekmētu cilvēku ar zemu ienākumu līmeni labklājību.

Pēc dažu mēnešu diskusijām prezidente aizsūtīja likumprojektu uz pārstrādāšanu, gaidāms, ka šis temats atkal tiks apspriests 2019. gadā, 2018. gadā ienākumi no šī nodokļa ieviešanas nav paredzēti.

Tādu pašu nodokli mēģināja ieviest Dānija, taču jau pēc gada bijusi spiesta to atcelt. Likuma izpildīšanas administratīvā kontrole izrādījusies neefektīva un dārga, savukārt pierobežas tirdzniecība ar Vāciju faktiski apstājās.

43
Pēc temata
Vai Latvijā darbojas "pārtikas aparteīds"
Maxima tirgo vegānu pārtiku piecās Latvijas pilsētās.
Pārtikas aparteīds: Austrumeiropa ir kļuvusi par Briseles "atkritumu spaini"
Latvijā krītas pārtikas produktu mazumtirdzniecības apjomi
 Ilze Znotiņa,  Jānis Reirs, Džons Leslijs Kārvails

Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV

1
(atjaunots 10:00 01.10.2020)
Latvijas finanšu sektora svarīgu datu nodošana citai valstij noformēta kā "tehniska palīdzība".

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Vispirms ar ASV Finanšu ministrijas paziņojumu tika iznīcināta banka ABLV. Tas sašūpoja banku sistēmu Latvijā. Pēc tam amerikāņu ierēdņi uzraudzīja Latvijas finanšu sektora "kapitālo remontu". Tagad sperts nākamais solis – amerikāņu eksperti piedalīsies Latvijas banku klientu sadalīšanā starp "labajiem" un "sliktajiem", stāsta Neatkarīgā.

Uzņēmēji jau sen žēlojas, ka "kapitālremonta" dēļ bankas kļuvušas tik aizdomīgas, ka ir gandrīz neiespējami strādāt Latvijā, tomēr nesen par jautājumu ieinteresējās arī politķi. Aizvadītajā nedēļā aizsardzības ministrs Artis Pabriks sūkstījās par to, ka nesaprātīgi augsto prasību dēļ pat kompānijām ar amerikāņu investoriem ir grūti atvērt kontus Latvijā. Pabriks pieņēma, ka kontroles iestāžu prasības ir neiespējami izpildīt, tātad cieš pat sabiedrotie, un galu galā – arī visa Latvija.

Jau nākamajā dienā Latvija un ASV Finanšu ministrija parakstīja līgumu, kas paredz amerikāņu "tehnisko palīdzību" cīņā ar naudas atmazgāšanu. No Latvijas puses līgumu parakstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa un finanšu ministrs Jānis Reirs, bet ASV pārstāvēja vēstnieks Džons Leslijs Kārvails.

Finanšu ministrija pastāstīja, ka Latvijā ieradīsies amerikāņu eksperti, kuri "sniegs kvalificētu atbalstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā iesaistītajām institūcijām". Nepieciešamības gadījumā tikšot piesaistīti papildu eksperti no ASV.

ASV vēstnieks Džons Leslijs Kārvails uzskata, ka līgums stiprina abu valstu sadarbību cīņā pret naudas atmazgāšanu un "apliecina mūsu nelokāmo apņemšanos atklāt smagos finanšu noziegumus, kas apdraud mūsu ekonomiku, stabilitāti un kopējo drošību".

Finanšu ministrs Jānis Reirs pastāstīja, ka ārvalstu konsultanti palīdzēs finanšu regulatoriem profesionāli vadīt riskus, nevis norobežoties no tiem, tātad, pēc būtības, paskaidros, kā sašķirot uzņēmumus "sliktajos" un "labajos". Neatkarīgā uzskata: tas nozīmē, ka vieniem uzņēmumiem, ko pēc kritērijiem vajadzētu atzīt par augsta riska zonā esošiem, atļaus strādāt normāli, bet citi saskarsies ar milzu spiedienu – kontu bloķēšanu, aktīvu iesaldēšanu un pēdējos desmit gados veikto darījumu analīzi.

1
Tagi:
bankas, Latvija, ASV
Pēc temata
"Ar ugunsmetēju ir nodedzinājis visu": Latvijas bankas pasūdzējās FID un saņēma atbildi
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Grāmatas

KF senators: atteikšanās no krievu valodas Latvijā ir provinciālisma izpausme

7
(atjaunots 07:37 01.10.2020)
Atteikties no lielas daļas kultūras tikai tāpēc, ka tai ir krievu saknes, - tā ir "pašnoniecināšana", tas ir neracionāli, uzskata Krievijas Federācijas padomes loceklis Aleksejs Puškovs.

RĪGA, 1. oktobris — Sputnik. Krievu valodas lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts Aleksejs Puškovs.

Iepriekš Saeimas deputāts Atis Lejiņš ("Jaunā Vienotība") rakstā "Latvijas Avīze" asi nosodīja Rīgas domes deputāti Antoņinu Ņenaševu ("Progresīvie"), kura atzina krievu valodas lielo lomu Latvijā. "Mēs dzīvojam nacionālā valstī, nevis Krievijas guberņā; kāpēc mums joprojām palikusi ieradumā šāda zemošanās?" jautāja politiķsi. Pēc viņa domām sarunas ar krieviem krievu valodā Latvijā – tas ir pazemojums.

Krievijas Federācijas Padomes Informācijas politikas un sadarbības ar medijiem komisijas priekšsēdētājs Aleksejs Puškovs, komentējot Lejiņa izteikumus intervijā izdevumam "Polit Ekspert", norādīja, ka tā ir zināma provinciālisma izpausme – censties noliegt nozīmi, kāda ir vienai no vadošajām mūsdienu pasaules valodām.

"Jā, patiešām, Latvija nav Krievijas Federācijas guberņa. Taču, manuprāt, tas ir zināms provinciālisms – Latvijā noliegt vienu no mūsdienu pasaules vadošajām valodām," teica Puškovs un piebilda, ka 80% Rīgas iedzīvotāju runā krieviski un tas ir visiem zināms.

Politiķis atgādināja, ka krievu valoda ir viena no ANO oficiālajām valodām, tajā runā simtiem miljonu cilvēku, krievu valoda tiek apgūta ārvalstu augstskolās, lai rastos iespēja strādāt ar tik lielu un nozīmīgu valsti kā Krievija un pieskarties bagātajai krievu kultūrai. Tāpēc deputātiem Latvijā ir jānovērtē tas, ka valstī ir iespēja dabiski saglabāt krievu valodu, uzskata Puškovs.

"No krievu valodas un krievu kultūras var atteikties tikai dziļi provinciāli domājoši cilvēki pēc principa: mēs dzīvosim savā ciemā un neko citu negribam zināt. Krievu valoda ir atzīta par vienu no vadošajām mūsdienu pasaules valodām," teica senators.

Viņš piebilda, ka nevar neatzīt krievu valodas nozīmi Eiropas politikā, ekonomikā un kultūrā. Tās lietošana ir viens no faktoriem, kas padara Latviju par Eiropas kultūras daļu un ļauj tai nenoslēgties Baltijas reģionā, ir pārliecināts senators.

Puškovs aicināja Latvijas politiķus turēties pie moderna viedokļa par pasauli – nevar atteikties no lielas daļas savas kultūras tikai tāpēc vien, ka tai ir krievu saknes. Tā ir "pašnoniecināšanās", uzskata Krievijas politiķis.

7
Tagi:
Aleksejs Puškovs, Atis Lejiņš, krievu valoda, latviešu valoda
Pēc temata
"Cik ilgi pieļausim?": latvietis sašutis par interviju LTV ar skolnieci krievu valodā
Tā ir necieņa: Parādnieks pret informāciju par Covid-19 krievu valodā
Lai runā arī krieviski: rīdzinieki neuzskata, ka Latvijā jāaģitē tikai latviešu valodā