Pensionāri

Latvija kļūst par "veco ļaužu zemi"

166
(atjaunots 20:42 30.09.2017)
Latvijas pilsētu ielas paliek tukšākas, iedzīvotāji kļūst vecāki. Ja nekas nemainīsies, 2030. gadā Latvija riskē pārvērsties par "veco ļaužu zemi".

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvija līdz 2030. gadam pārvērtīsies par "veco ļaužu zemi", vēsta portāls Lsm.lv, atsaucoties uz Re:Baltica pētījuma rezultātiem.

Mazliet mazāk par pusi valsts iedzīvotāju, jeb 46% līdz norādītajam laikam būs vecāki par 50 gadiem. Katrs ceturtais būs pensionārs. Strādājošo skaits samazināsies par 20% un, lai uzturētu valsti, viņiem nāksies cītīgāk strādāt un maksāt augstākus nodokļus. Ja 1990. gadā uz vienu pensionāru bija seši strādājošie, tad šobrīd tie ir trīs, savukārt 2030. gadā šis rādītājs samazināsies līdz attiecības divi pret vienu. Turklāt vairāk nekā 250 tūkstoši darbspējīgo iedzīvotāju aizbraukuši no Latvijas naudas peļņā kopā ar ģimenēm.

Dzimstība nesedz mirstību vēl kopš neatkarības atgūšanas laikiem un nav pamata cerēt uz tās palielināšanos: ja pērn Latvijā piedzima 22 tūkstoši bērni, tad 2020. gadā, saskaņā ar Eurostat prognozi, jaundzimušo skaits samazināsies līdz 14 tūkstošiem.

Skolēnu trūkuma dēļ slēgtās skolas pārvēršas veco ļaužu pansionātos. Saskaņā ar pētījuma datiem, šobrīd Latvijā ir 1 127 pašvaldību un privāto pansionātu, kur dzīvo ap 6 tūkstošiem vecu cilvēku, un to skaits nākotnē tikai pieaugs.

Gulbene kā Latvijas spogulis

Gulbenes novadā ir trīs pašvaldības pansionāti, vienu no kuriem drīzumā pārveidos par sociālo dzīvesvietu. Katra Gulbenes pansionāta iedzīvotāja uzturēšana izmaksā novada domei 470 eiro mēnesī. Tam aiziet 90% no viņa pensijas un, tā kā vidējā pensija Latvijā sastāda 300 eiro, lielu daļu izdevumu sedz pašvaldība.

Pensionāre vizinās no kalniņa
© Sputnik / Виталий Аньков

Pansionāta uzturēšanai pašvaldība tērē 25% no sociālā budžeta, jeb apmēram 600 tūkstošus eiro gadā. Vietējās varas iestādes noslēdza līgumu ar Samariešu biedrību, kuras locekļi regulāri apciemo 70 vecākā gadagājuma cilvēkus attālākās viensētās. Pašvaldība grasās pēc iespējas ilgāk pagarināt veco ļaužu dzīvi sabiedrībā, nevis pansionātā, jo tā ir lētāk.

Gulbenes novads ir miniatūrs Latvijas spogulis, kurā skaidri atspoguļojas gaidāmā problēma: katrs piektais iedzīvotājs atrodas pensiju vecumā, savukārt jaunieši brauc prom uz ārzemēm vai uz Rīgu.

Labklājības ministrija paļaujas uz pensionāriem.

Saskaņā ar Latvijas Labklājības ministrijas aprīļa atskaites datiem, kopš 1990. gada Latvijas iedzīvotāju skaits samazinājies vairāk nekā par 20% turklāt 40% Latvijas iedzīvotāju vecums pārsniedz 50 gadus. Spriežot pēc statistikas, valstī dzīvo ap 344 tūkstošiem jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem – pēdējo 20 gadu laikā to skaits samazinājies par 33%.

166
Pēc temata
Ražīgs rudens: oktobrī palielinās pensijas
Pensiju mantošana: portālā Manabalss.lv sākta parakstu vākšana
Vidējā pensija Latvijā lielāka nekā Lietuvā un mazāka nekā Igaunijā
Pensionāru federācija: Pensiju neapliekamā minimuma paaugstināšana daudziem neko nedos
Meitenes skolā, foto no arhīva

Šuplinska paņēma savus vārdus atpakaļ: vecākiem neatļaus izvēlēties tālmācības

14
(atjaunots 19:13 29.10.2020)
Vecāki nevarēs paši izvēlēties starp mācībām klātienē vai attālinātām mācībām – tas padara skolotāju darbu neiespējamu.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Nav iespējams atļaut vecākiem pašiem pieņemt lēmumu par attālinātu mācību režīmu, paziņoja izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska preses konferencē.

Šonedēļ tieslietu ministrs Jānis Bordāns paziņoja, ka tiek izskatīta iespēja ļaut vecākiem pašiem izlemt, vai bērni ir jāsūta uz skolu, vai jāturpina viņu mācības attālināti, un ka Šuplinska devusi tam principiālu piekrišanu.

Tas izraisīja kārtējo kritikas vilni attiecībā pret ministri: pedagoģijas zinātņu doktors, Rīgas domes deputāts Jakovs Pliners (Latvijas Krievu savienība) paziņoja, ka Šuplinska pārlika atbildību par bērnu izglītošanu uz vecāku pleciem, savukārt Rīgas 80. vidusskolas direktore, Rīgas domes deputāte Anna Vladova ("Saskaņa") uzrakstīja sašutuma pilnu publikāciju Facebook.

Pēc tam Šuplinska paziņoja, ka šāds lēmums ne vien dubultotu pedagogu darbu, bet padarītu to vienkārši neiespējamu.

Tajā pašā laikā Šuplinska norādīja uz virkni alternatīvu, kuras varētu izmantot vecāki, ja viņi baidās sūtīt bērnus uz skolu risku dēļ, kas saistīti ar Covid-19 izplatību.

Pirmkārt, vecāks var uzņemties atbildību par bērna izglītošanu saslimšanas vai īpašu ģimenes apstākļu gadījumā. Ja vecākiem ir iespēja pieskatīt un atbalstīt bērnu, tad, konsultējoties ar skolu, var savstarpēji organizēt mācību procesu, saņemot vienīgi skolotāja konsultācijas.

Otrkārt, var organizēt mācības mājās. Taču ministre uzsvēra, ka pamatizglītība ir obligāta, un nepamatota skolas neapmeklēšana ir pārkāpums, kura gadījuma ir iespējama pat sociālā dienesta iejaukšanās.

"Ja vecāks ir sazinājies ar skolu un vienojies, ka viņam ir bažas, var pieskatīt bērnu, pieskatīt, atbalstīt un sagādāt mācību materiālus, ir gatavs skolotāja konsultāciju vienreiz nedēļā saņemt, tur nav bažu. Līdzīgi, kā tas ir saslimšanas gadījumos, līdzīgi, kā tas ir kāda ģimenes apstākļa gadījumā, organizēt šo mācību procesu kopīgi. Un tad no skolotāja saņemt tikai to konsultāciju," paziņoja Šuplinska.

Atbildot uz jautājumu par to, kādā situācijā tomēr var tikt izskatīts tālmācību variants visiem skolēniem, Šuplinska atbildēja, ka tas var notikt ārkārtējās situācijas režīma ieviešanas gadījumā valstī. Iepriekš šādu iespēju pieļāva Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele.

14
Tagi:
Ilga Šuplinska, attālinātās mācības, Latvija
Pēc temata
Liepājas skolas nelabprāt pāriet pie tālmācībām
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Maiņas vai tālmācības ik pēc nedēļas: kā skolas sāks mācību gadu
Valdībai ir izdevīgi turēt skolēnus mājās: kāpēc LKS iebilst pret tālmācībām
Zīme Bioloģiskie draudi Latvijas infektoloģijas centrā

Latvijā miris viens cilvēks ar Covid-19, atklāts 251 inficēšanās gadījums

11
(atjaunots 18:32 29.10.2020)
Aizritējušajā diennaktī Latvijā ir veikti 5105 Covid-19 testi, pozitīvo testu daļa sastādīja 4,9%.

RĪGA, 29. oktobris – Sputnik. Latvijā aizritējušajā diennaktī ir veikti 5105 koronavīrusa testi, reģistrēts 251 jauns inficēšanās gadījums, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs. Miris viens cilvēks ar apstiprinātu Covid-19 diagnozi – vecuma grupā 85-90 gadi.

Kopumā kopš epidēmijas sākuma Latvijā ir atklāti 5395 Covid-19 gadījumi, 1406 cilvēki izveseļojās, 64 – nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 35 cilvēki ar Covid-19, kopumā stacionāros ārstējas 197 pacienti, 189 no tiem ir vidēji smaga slimības gaita, astoņi atrodas smagā stāvoklī.

Lietuvā diennakts laikā ir atklāti 950 jauni koronavīrusa inficēšanās gadījumi – tas ir jauns maksimums. No Covid-19 miruši vēl seši cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši trīs inficētie.

Kopumā līdz ar vīrusa izplatības sākšanos Lietuvā inficējušies 13 088 cilvēki, turpina slimot 8301, izveseļojās 4582.

No Covid-19 Lietuvā kopumā miruši 150 cilvēki, citu iemeslu dēļ miruši 55 ar koronavīrusu inficētie.

Pēdējo 24 stundu laikā veikti 11 866 koronavīrusa testi, kopā veikti 997 860.

Igaunijā atklāti 82 jauni Covid-19 gadījumi. Pēdējo 24 stundu laikā veikts vairāk nekā 1700 pirmreizējo koronavīrusa testu.

11
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Rožkalns: Latvija palielinājusi investīciju pieplūdumu pēc veiksmīgas pretošanās Covid-19
Covid-19 slimnīcās: ārsti ir uz spēku izsīkuma robežas
Slimnīca Rīgā informēja par plānveida operāciju pārtraukšanu Covid-19 draudu dēļ
Rīgā augs Covid-19 testēšanas punktu skaits
Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu, foto no arhīva

Igaunijas ĀM vadītājs neatbalstīja "tūrisma burbuli" ar Sanktpēterburgu

0
(atjaunots 19:52 29.10.2020)
Igaunijas valdība pagaidām nav apspriedusi brīvas pārvietošanās iespēju ar Krievijas Ļeņingradas apgabalu.

RĪGA, 30. oktobris – Sputnik. Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu nav sajūsmā par autobusu kompānijas Lux Express piedāvāto ideju izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju, pastāstīja viņš Radio 4 raidījumā "Lieliskais četrinieks".

Ideja izveidot "tūrisma burbuli" ar Krieviju tika šoruden izteikta arī Somijā, savukārt Lux Express veiktā aptauja 2000 Sanktpēterburgas iedzīvotāju vidū parādīja, ka aptuveni 80% respondentu vēlētos braukāt uz Baltijas valstīm un Somiju vēl līdz pilnai robežu atvēršanai.

Taču, pēc Reinsalu sacītā, Ministru kabinets šo ideju neapsprieda, savukārt pats viņš to neatbalsta.

"Pirmkārt, es neesmu dzirdējis, ka piedāvājums par tūrisma burbuli ar Pēterburgu vai Ļeņingradas apgabalu būtu izskanējis Somijas valdības līmenī. Spēkā esošie Somijas noteikumi šādu iespēju neparedz. Taču Igaunijas valdība piedāvāja izveidot šādu burbuli Somijas virzienā, un somi vienkārši to pieņēma zināšanai. Kas attiecas uz brīvu pārvietošanos ar Krieviju pandēmijas apstākļos… es pret to attiecos piesardzīgi, teikšu godīgi," sacīja Reinsalu.

Šādas attieksmes iemesls, pēc viņa sacītā, ir Covid-19 saslimšanas gadījumu skaita izaugsme Eiropā, tostarp Igaunijā un Krievijā.

"Ņemot vērā visus šos apstākļus, es uzskatu, ka brīvas pārvietošanās veicināšana nav pamatota no veselības viedokļa," paskaidroja ministrs.

Pēc Reinsalu sacītā, valdība šo jautājumu nav apspriedusi, jo oficiāli tas netika izvirzīts.

"Šāda piedāvājuma nav uz valdības apspriešanas galda, jo to neviens arī nav izdarījis – nedz no Krievijas puses, nedz šeit Igaunijā, līdz ar to, šāda piedāvājuma arī nav. Un es uzsvēršu, ka visi šie lēmumi un ierobežojumi, kas tiek ieviesti gan Eiropas robežu ietvaros, gan ar trešajām valstīm, tie nav politiski, tie izriet tikai un vienīgi no tautas veselības apsvērumiem. Ierobežojumus, kurus Krievija ieviesa attiecībā pret Igauniju, Eiropu un otrādi, tie visi ir attiecīgi vienādi," sacīja ĀM vadītājs.

Saskaņā ar vakardienas datiem, kumulatīvā 14 dienu saslimstība Igaunijā sastādīja 52,07 gadījumus uz 100 000 iedzīvotāju.

0
Tagi:
tūrisms, koronavīruss, Krievija, Igaunija
Pēc temata
Eksperts: aviācijas atjaunošana Latvijā ilgs gadiem
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Galvenais infekcionists: Covid-19 uzliesmojumi turpināsies, kamēr robežas ir vaļā
Igaunijā aicina nedēmonizēt braucienus uz ārzemēm