Latvijas robeža

nelabu galu ņēma termiņuzturēšanās atļauju programma Latvijā

130
(atjaunots 10:57 09.10.2017)
Gada laikā investoru skaits, kuri interesējas par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā, ir samazinājies 15-20 reizes. 50% cilvēku, kuri jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, saskaras ar nopietnām problēmām, pagarinot dokumentus.

RĪGA, 28. septembris — Sputnik. Pērn pilsonības piešķiršanas programma ārvalstniekiem Kiprai ienesa 5 miljardus eiro, termiņuzturēšanās atļauju programma Portugālei — 2,5 miljardus, bet Latvijai — tikai 1,4 miljardus. Ja termiņuzturēšanās atļauju programmai apmaiņā pret investīcijām nemestu sprunguļus ceļā, Latvijas rezultāts varētu būt salīdzināms ar Kipru, uzskata Mihails Parinovs, advokātu biroja "Padva un partneri Baltija" vadošais partneris.

Konkursa Jaunais vilnis 2013 atklāšana Jūrmalā
© Sputnik / Валерий Левитин

Sarunā ar rus.db.lv viņš pastāstīja, ka pēdējā gada laikā investoru skaits, kuri interesējas par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā, ir samazinājies 15-20 reizes. 50% cilvēku, kuri jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, saskaras ar nopietnām problēmām, pagarinot dokumentus. Par to, kā sākās un faktiski beidzās termiņuzturēšanās atļauju programma Latvijā, Mihails Parinovs stāstīja nekustamā īpašuma konferencē FIABCI Rīgā.

"Līdz 2014. gadam termiņuzturēšanās atļauju programma tika uzskatīta par labāko analoģisko Eiropas programmu vidū, — saka eksperts. — Sākot ar 2010. gadu, ik gadu investoru skaits palielinājās par 80% un 2014. gadā jau sasniedza 2532 cilvēkus. Cenu slieksnis, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā, bija ideāls — 140 tūkstoši Rīgā un 70 tūkstoši reģionos. Arī termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas organizācija bija izcila, faktiski visi pieteikumi tika izskatīti ātri un ar pozitīvu rezultātu. Taču tad notika pavērsiens."

Pēc 2014. gada 140 tūkstošu vietā investīciju barjera tika paaugstināta līdz 250 tūkstošiem, turklāt tas sakrita ar rubļa vājināšanos attiecībā pret eiro. "Bet pat tas nebija galvenais, — uzskata Parinovs. — Nacionālā apvienība, kā arī Krievijas politiķi sarīkoja īstu histēriju. Latvijas politiķi ir paziņojuši, ka termiņuzturēšanās atļauju programma apdraudot nacionālo valsts drošību un sabiedrības kārtību. To uzķēra arī Krievijas mediji un atšķetināja šo tēmu Latvijai negatīvā veidā. Pats esmu lasījis tādus rakstus Krievijas presē, ka Latvijā visiem Krievijas investoriem atņem termiņuzturēšanās atļaujas.

Melnais PR ir izpildījis savu uzdevumu, un tagad šīs programmas Latvijā faktiski nav. Aptuveni pirms gada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bieži vilcināja termiņuzturēšanās atļauju ikgadējās pagarināšanas izskatīšanu.

Pēc Parinova teiktā, "tas, kas tagad ir — tas ir nieks!". Kaut gan investori vēršas pēc konsultācijām par to, kā iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, bet rezultātā izdara izvēli ne par labu Latvijai. It īpaši pēc tam, kad uzzina no citiem krieviem, ar kādām problēmām viņi saskaras, pagarinot termiņuzturēšanās atļauju.

"Iedomājieties: cilvēks iesniedzis dokumentus ID kartes pagarināšanas, piemēram pirms 2 mēnešiem līdz tās derīguma termiņa beigām, — saka eksperts. — Bet viņam pagarina izskatīšanu par 3 mēnešiem vai ilgāk, un atlikušo mēnesi cilvēks faktiski paliek bez dokumentiem. Viņš var atrasties Latvijā vai savā dzimtenē, bet pēdējā gadījumā, lai saņemtu dokumentu, viņš var iebraukt Latvijā tikai ar vienreizēju vīzu. Taču arī šeit viss nav tik vienkārši. Kad cilvēkam ir termiņuzturēšanās atļaujas izskatīšanas statuss, iebraukt Latvijā ar vīzu viņš nevar. Atliek tikai saņemt citas ES valsts vīzu un ar to iebraukt Latvijā, lai iegūtu jaunu ID karti. Un tādu gadījumu nav ne viens, ne divi, tā ir gandrīz masveida parādība. Gandrīz 50% investoru ir sastapušies ar šādām problēmām."

Šī situācija jau izraisījusi neapmierinātību un novedusi pie tā, ka aptuveni 15% klientu, kam ir Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, atsakās to pagarināt.

"Šobrīd Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde vairs nesniedz termiņuzturēšanās atļauju un to pagarināšanas statistiku. To skaidro ar datu bāzu pārinstalēšanu un kadru trūkumu. Bet es domāju, ka šajā statistikā ir tik liels skaits atteikumu no termiņuzturēšanās atļaujas, ka to neērti rādīt sabiedrībai."

Taču sliktākais ir tas, ka Latvijā vīlušies investori atgriežas mājās un stāsta saviem draugiem un paziņām par radušos situāciju. Eksperts uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju programma faktiski noslēgusies.

"Diemžēl nekas nemainīsies, kaut gan Latvija varētu pelnīt ar atļaujām milzīgas summas, tāpat kā Kipra, un tas ir 5 miljardi eiro, — saka Parinovs. — Bija dažas cerības uz nodokļu reformu, kura sākotnēji izskatījusies labi investīciju piesaistīšanai. Taču tā pārvērtās par vienkāršu nodokļu palielināšanu. Latvija vēl var cerēt uz investoriem, kuri bēg no Krievijas politisku iemeslu dēļ, bet tie tirgū neko nemainīs."

Sputnik Latvija vēstīja par to, ka triju gadu laikā Latvijā strauji samazinājās termiņuzturēšanās atļauju skaits personām, kas iegādājušās nekustamo īpašumu vai investējušās Latvijas uzņēmumos, kā vienu no iemesliem, valdība nosauc to, ka ārzemniekiem ir par dārgu uzturēt iegādāto mājokli.

130
Pēc temata
Iebraukšana liegta, taču atvērta diskusija
Tukša mācību telpa, foto no arhīva

Mokas skolotājiem un vecākiem, plaisa sabiedrībā: skolu direktori par jaunajām prasībām

6
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Daudzas skolas Latvijā nespēj pildīt jaunās prasības: trīs kvadrātmetru platība vienam skolēnam, tāpēc valdības lēmums ļaut skolām izvēlēties – strādāt pēc jaunajiem noteikumiem vai pāriet pie tālmacībām – patiesībā nedod nekādu izvēli.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova ierosinājusi valdībai ieviest vispārēju karantīnu, nevis izvirzīt grūti pildāmas prasības skolām Covid-19 apkarošanas stratēģijas ietvaros. Citas skolas direktors Deniss Kļukins atzīmēja: lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt normu izpildi un pāries pie tālmācībām, bet tās nav pārdomātas un nes negatīvas sociālās sekas – vēl lielāku sabiedrības šķelšanos.

Valdības lēmums paredz, ka no 30. oktobra visiem klātienē strādājošiem pedagogiem jāizmanto maskas gan nodarbību laikā, gan starpbrīžos. Katram skolēnam klasē jāatvēl vismaz 3 kvadrātmetri. Ja kādā pašvaldībā saslimstības kumulatīvais rādītājs divkārt pārsniegs vidējo rādītāju valstī, pie tālmācībām jāpāriet arī 5.-6. klašu skolēniem līdz ar 7.-12. klasēm, kas jau mācās attālināti.

Šo valdības lēmumu asi kritizēja Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība, tagad viedokli pauda arī divu Rīgas skolu direktori – Anna Vladova un Deniss Kļukins.

Anna Vladova uzskata, ka labāk būtu ieviest pilnīgu karantīnu, nevis mocīt skolu administrācijas un vecākus ar jaunajiem noteikumiem, - tas patiešām palīdzētu mazināt slimnīcu slodzi.

"No vienas puses ar tādu saslimstības līmeni viss šķiet loģiski un pareizi. Bet jūs uz skolas administrāciju pleciem uzliekat atbildību par vai nu skolotāju vai vecāku mokām. No 6 līdz 8 stundām maksās, nenoņemot tās pat starpbrīžos. Lēmumu, ka jau pie mums ir pierasts, ir jāpieņem skolas administrācijai nevis valdībai, valdība taču piedāvāja izvēli!

Es darba nedēļā biju tirdzniecības centros. Tur it tik liels cilvēku un bērnu skaits, ka jebkura skola pēc "populācijas" skaita liksies kā tuksnesis salīdzinājumā ar megapolisi. Iespējams, ir laiks pārstāt eksperimentēt, un jāievieš pilnvērtīgu lokdaunu VISIEM, jāslēdz tirdzniecības centri uz vismaz divām-trim nedēļām? Jā, tas nozīmētu ka būs jāizmaksā kompensācijas, bet tām jums it kā visa pietiek? Varbūt ir pienācis laiks pārtraukt dejot uz kritiskās slimnīcu piepildījuma robežas un riskēt ar mūsu pilsoņu dzīvībām? Pretējā gadījumā jums nebūs neviena, kas veidotu putuplasta pieminekli par uzvaru pār pandēmiju," Vladova konstatēja publikācijā savā lapā Facebook.

Rīgas Rīnūžu vidusskolas direktors Deniss Kļukins konstatēja, ka lielākā daļa skolu nespēj nodrošināt 3 kvadrātmetru platību katram skolēnam. Standarta klases platība ir 54 kvadrātmetri, saskaņā ar standarta prasībām katram skolēnam jānodrošina divi kvadrātmetri, un bieži vien netiek pildīts arī šis noteikums, jo IZM cenšas palielināt klases (no 30 skolēniem un vairāk). Trīs kvadrātmetrus skolēnam iespējams nodrošināt tikai gaiteņos un sporta zālēs, bet klasē varēs sasēsties tikai 18 skolēni.

"Mūsu skolā ir pietiekami daudz sporta zāļu un gaiteņu, lai atrisinātu kārtējo Izglītības ministrijas rēbusu. Vismaz pirmās klases mēs mācīsim klātienē līdz pēdējām. Tikai tas gan nav pateicoties, bet par spīti Šu komandas rīcībai.

Patiesībā jaunās normas nozīmē, ka no 30. novembra gandrīz visām skolām pilnībā jāpāriet uz attālinātajām mācībām. Kungi, lūdzu, saņemiet drosmi un nosauciet lietas īstajos vārdos.

Jā, es uzskatu, ka attālinātās mācības var būt daļējs ekvivalents pilna laika mācībām skolā. Tad tas ir stāsts par noteiktu un labi organizētu procesu, bet noteikti ne par pašreizējo situāciju.

Tas, kas notiek tagad, notiek jau ļoti sen - tā ir mūsu ministrijas cīņa ar pieejamu kvalitatīvu izglītību. Vienkārši sarežģītais covid periods nospēlējis viņiem par labu un tiek izmantots kā trumpis šajā spēlē.

Bērniem ar augstu motivāciju, no turīgākām ģimenēm, no ģimenēm, kurās vecāki tagad vai nākotnē, ar individuālām nodarbībām, var kompensēt šodienas izglītības nepilnības, viss būs vairāk vai mazāk labi. Bet kas ar pārējiem, lielāko vairākumu?

Pagājušā mācību gada eksāmenu rezultāti, kad atšķirība starp “stiprajiem” un pārējiem skolēniem izrādījās lielāka, nekā iepriekšējos gados, parādīja, ka nepārdomātas attālinātās mācības ir ceļš uz vēl lielāku sabiedrības noslāņošanos. Un tas vairs nav tikai par skolām," secināja direktors.

6
Tagi:
Anna Vladova, izglītība, pandēmija, skola
Pēc temata
Šuplinska dedzina ar napalmu: Rīgas skolas direktore par IZM trikiem ar tālmācību
Bērnu aizsardzība no "tālmācībām" un dators uz valsts rēķina: sākta parakstu vākšana
Šuplinska aicina skolas atgriezties pie tālmācībām
Palāta slimnīcā. Foto no arhīva

VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas

16
(atjaunots 07:36 27.11.2020)
Latvijas slimnīcās ir 633 gultasvietas Covid-19 pacientiem. Par to, kas notiks, ja hospitalizācija būs vajadzīga lielākam slimnieku skaitam, veselības ministre nepastāstīja.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Latvijas slimnīcās Covid-19 pacientiem paredzēto gultasvietu skaits palielināts līdz 633, pateicoties klīniku pārprofilēšanai, pastāstīja veselības ministre Ilze Viņķele Latvijas televīzijas ēterā.

Mēneša sākumā ministre vēstīja, ka veselības aprūpes iestādes Latvijā – Rīgā un reģionos – var vienlaikus pieņemt aptuveni 500 pacientus ar koronavīrusa infekciju. Tagad gultasvietu skaits ir pieaudzis – koronavīrusa pacientiem pieejamas 633 gultasvietas.

Viņķele paskaidroja, ka vietu skaits palielināts, pateicoties slimnīcu darba pārprofilēšanai, uz plānveida medicīnas un dienas stacionāra pakalpojumu rēķina. Politiķe atzina, ka tas paveikts, atliekot pakalpojumus citiem pacientiem.

Pirmā stacionāra pakalpojumus ierobežoja Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca un piešķīra lielāku skaitu gultasvietu Covid-19 pacientiem. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā reorganizēta fizioterapijas nodaļa. Palīdzēt gatavas arī privātās veselības aprūpes iestādes, vēstīja ministre.

25. novembrī Latvijas slimnīcās ārstējās 434 Covid-19 pacienti. Ministre pieļāva, ka nākotnē ārstēšana stacionārā varētu būt vajadzīga pat tūkstoš pacientiem.

Iepriekš Veselības ministrija atzina, ka ārkārtas apstākļos (MPV iekārtu slodze par 90%) ārsti varēs likumīgi atteikties ārstēt seniorus (vecumā no 75 gadiem) un hroniskos slimniekus. Par tādu scenāriju publiski pirmo reizi informēja bērnu ārsts no Rīgas Artis Žeigurs. Pēc viņa vārdiem, tādu praksi atbalstījusi Latvijas medicīnas asociācijas Ētikas komisija.

16
Tagi:
Ilze Viņķele, veselība, koronavīruss
Pēc temata
Slimnīcas Latvijā ierobežo pakalpojumus
No slimnīcas mājup par 150 eiro: jauna problēma ar Covid-19 pacientiem
Domino efekts: pacienti ar Covid-19 aizveda no Ogres uz Daugavpili
Jāpalīdz mediķiem: kas traucē piesaistīt vairāk brīvprātīgo Latvijas slimnīcās
BelAES

Lietuvā atzina, ka saņems elektroenerģiju no BelAES

0
(atjaunots 12:24 27.11.2020)
Līdz 2025. gadam Lietuva nevar garantēt, ka tās energotīklā nenonāks Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija.

RĪGA, 27. novembris — Sputnik. Baltkrievijas AES ražotā elektroenerģija nevarēs nonākt Lietuvas energotīklā tikai pēc republikas atslēgšanās no BRELL un tīklu sinhronizācijas ar kontinentālās Eiropas tīkliem, radio LRT ēterā paziņoja Lietuvas prezidenta padomnieks apkārtējās vides un infrastruktūras jautājumos Jaroslavs Neverovičs.

"Nav iespējams viennozīmīgi atbildēt uz jautājumu, ko darīt, lai BelAES elektroenerģija nevarētu nonākt Lietuvā, kamēr mēs esam vienotā energosistēmā ar Baltkrieviju un Krieviju. Tās garantēti nebūs mūsu sistēmā tikai tad, kad mēs īstenosim sinhronizāciju ar Poliju," paziņoja Neverovičs.

Baltijas valstis vēl joprojām strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju energosistēmu tā saucamajā BRELL lokā un ir atkarīga no dispečeru dienesta Maskavā un Krievijas elektroenerģijas tīkla. Lietuva, Latvija un Igaunija paziņojušas, ka plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL loka.

Saskaņā ar apstiprināto scenāriju, sinhronizācija notiks caur saslēgumu LitPol Link un jauno jūras kabeli starp Lietuvu un Poliju, kā arī sinhronajiem kompensatoriem, ko uzstādīs Baltijas valstīs.

Novembra sākumā Baltkrievijas apvienotajā energosistēmā tika iekļauts BelAES pirmais energobloks.

Lietuva pēc stacijas palaišanas izbeigusi elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņu republiku. Likuma par BelAES elektroenerģijas boikotēšanas izpildīšanas nolūkos kompānija Litgrid 3. novembrī uzstādīja nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, paziņoja operators. Litgrid paziņoja, ka Baltijas valstīs tagad netiek importēta elektroenerģija nedz no Baltkrievijas, nedz no Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva turpina tirdzniecību. Taču fiziski Lietuvu un Baltkrieviju savienojošie tīkli joprojām padod elektroenerģiju.

Latvija sāka tirgot ar Krieviju 5. novembrī. Saskaņā ar Igaunijas elektrotīklu operatora – kompānijas Elering – datiem, savienojuma Krievija - Latvija jauda ir gandrīz divas reizes zemāka, nekā tika padots trešo valstu importam savienojumā Baltkrievija – Lietuva.

Sākotnēji Baltijas valstis vienojās par metodiku elektroenerģijas tirdzniecības tirdzniecībai ar trešajām valstīm – to bija plānots izmantot pēc BelAES starta. Metodikas pamatā ir prasība Krievijai, kam ir starptīklu saslēgums ar Krieviju, apstiprināt, ka elektroenerģija, ko tā piegādā Baltijai, nav ražota Baltkrievijā.

Latvija un Igaunija to apstiprināja, bet Lietuva – ne. Lietuvas Enerģētikas regulēšanas valsts padome ierosināja iekļaut metodikā nostādni par to, ka Latvijas un Krievijas komercjaudas tiek izsniegtas tirdzniecības sesijai nākamajā diennaktī, novērtējot faktiskās fiziskās plūsmas šajā saslēgumā. Turklāt jāievieš efektīva izcelsmes sertifikātu sistēma.

Pēc BelAES ekspluatācijas sākuma Lietuva pārtrauca elektroenerģijas tirdzniecību ar kaimiņvalsti. Pildot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas boikotu, 3. novembrī kompānija Litgrid noteica nulles caurlaides spēju elektroenerģijas komerciālajai plūsmai no Baltkrievijas, ziņoja operators. Litgrid informēja, ka tagad uz Baltijas valstīm netiek importēta elektroenerģija ne no Baltkrievijas, ne Krievijas, izņemot Kaļiņingradas apgabalu, ar kuru Lietuva vēl joprojām tirgojas. Pie tam tīkli, kas fiziski saista Lietuvu un Baltkrieviju, vēl joprojām nodod elektroenerģiju.

0
Tagi:
BelAES, BRELL, elektroenerģija, Lietuva
Pēc temata
Lietuva un Latvija strīdas baltkrievu elektroenerģijas dēļ. Bet Krievija no tā gūs peļņu
Lietuva var izstāties no Nord Pool biržas, lai nodrošinātu BelAES boikotu
Lietuva brīdinājusi Latviju par elektroenerģijas tirdzniecību ar Krieviju
Baltija sadedzina tiltus uz Baltkrieviju. Labumu gūs Vācija