Latvijas robeža

nelabu galu ņēma termiņuzturēšanās atļauju programma Latvijā

125
(atjaunots 10:57 09.10.2017)
Gada laikā investoru skaits, kuri interesējas par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā, ir samazinājies 15-20 reizes. 50% cilvēku, kuri jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, saskaras ar nopietnām problēmām, pagarinot dokumentus.

RĪGA, 28. septembris — Sputnik. Pērn pilsonības piešķiršanas programma ārvalstniekiem Kiprai ienesa 5 miljardus eiro, termiņuzturēšanās atļauju programma Portugālei — 2,5 miljardus, bet Latvijai — tikai 1,4 miljardus. Ja termiņuzturēšanās atļauju programmai apmaiņā pret investīcijām nemestu sprunguļus ceļā, Latvijas rezultāts varētu būt salīdzināms ar Kipru, uzskata Mihails Parinovs, advokātu biroja "Padva un partneri Baltija" vadošais partneris.

Konkursa Jaunais vilnis 2013 atklāšana Jūrmalā
© Sputnik / Валерий Левитин

Sarunā ar rus.db.lv viņš pastāstīja, ka pēdējā gada laikā investoru skaits, kuri interesējas par termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanu Latvijā, ir samazinājies 15-20 reizes. 50% cilvēku, kuri jau saņēmuši termiņuzturēšanās atļaujas, saskaras ar nopietnām problēmām, pagarinot dokumentus. Par to, kā sākās un faktiski beidzās termiņuzturēšanās atļauju programma Latvijā, Mihails Parinovs stāstīja nekustamā īpašuma konferencē FIABCI Rīgā.

"Līdz 2014. gadam termiņuzturēšanās atļauju programma tika uzskatīta par labāko analoģisko Eiropas programmu vidū, — saka eksperts. — Sākot ar 2010. gadu, ik gadu investoru skaits palielinājās par 80% un 2014. gadā jau sasniedza 2532 cilvēkus. Cenu slieksnis, lai iegūtu termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā, bija ideāls — 140 tūkstoši Rīgā un 70 tūkstoši reģionos. Arī termiņuzturēšanās atļauju iegūšanas organizācija bija izcila, faktiski visi pieteikumi tika izskatīti ātri un ar pozitīvu rezultātu. Taču tad notika pavērsiens."

Pēc 2014. gada 140 tūkstošu vietā investīciju barjera tika paaugstināta līdz 250 tūkstošiem, turklāt tas sakrita ar rubļa vājināšanos attiecībā pret eiro. "Bet pat tas nebija galvenais, — uzskata Parinovs. — Nacionālā apvienība, kā arī Krievijas politiķi sarīkoja īstu histēriju. Latvijas politiķi ir paziņojuši, ka termiņuzturēšanās atļauju programma apdraudot nacionālo valsts drošību un sabiedrības kārtību. To uzķēra arī Krievijas mediji un atšķetināja šo tēmu Latvijai negatīvā veidā. Pats esmu lasījis tādus rakstus Krievijas presē, ka Latvijā visiem Krievijas investoriem atņem termiņuzturēšanās atļaujas.

Melnais PR ir izpildījis savu uzdevumu, un tagad šīs programmas Latvijā faktiski nav. Aptuveni pirms gada Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bieži vilcināja termiņuzturēšanās atļauju ikgadējās pagarināšanas izskatīšanu.

Pēc Parinova teiktā, "tas, kas tagad ir — tas ir nieks!". Kaut gan investori vēršas pēc konsultācijām par to, kā iegūt termiņuzturēšanās atļauju Latvijā, bet rezultātā izdara izvēli ne par labu Latvijai. It īpaši pēc tam, kad uzzina no citiem krieviem, ar kādām problēmām viņi saskaras, pagarinot termiņuzturēšanās atļauju.

"Iedomājieties: cilvēks iesniedzis dokumentus ID kartes pagarināšanas, piemēram pirms 2 mēnešiem līdz tās derīguma termiņa beigām, — saka eksperts. — Bet viņam pagarina izskatīšanu par 3 mēnešiem vai ilgāk, un atlikušo mēnesi cilvēks faktiski paliek bez dokumentiem. Viņš var atrasties Latvijā vai savā dzimtenē, bet pēdējā gadījumā, lai saņemtu dokumentu, viņš var iebraukt Latvijā tikai ar vienreizēju vīzu. Taču arī šeit viss nav tik vienkārši. Kad cilvēkam ir termiņuzturēšanās atļaujas izskatīšanas statuss, iebraukt Latvijā ar vīzu viņš nevar. Atliek tikai saņemt citas ES valsts vīzu un ar to iebraukt Latvijā, lai iegūtu jaunu ID karti. Un tādu gadījumu nav ne viens, ne divi, tā ir gandrīz masveida parādība. Gandrīz 50% investoru ir sastapušies ar šādām problēmām."

Šī situācija jau izraisījusi neapmierinātību un novedusi pie tā, ka aptuveni 15% klientu, kam ir Latvijas termiņuzturēšanās atļaujas, atsakās to pagarināt.

"Šobrīd Pilsonības un imigrācijas lietu pārvalde vairs nesniedz termiņuzturēšanās atļauju un to pagarināšanas statistiku. To skaidro ar datu bāzu pārinstalēšanu un kadru trūkumu. Bet es domāju, ka šajā statistikā ir tik liels skaits atteikumu no termiņuzturēšanās atļaujas, ka to neērti rādīt sabiedrībai."

Taču sliktākais ir tas, ka Latvijā vīlušies investori atgriežas mājās un stāsta saviem draugiem un paziņām par radušos situāciju. Eksperts uzskata, ka termiņuzturēšanās atļauju programma faktiski noslēgusies.

"Diemžēl nekas nemainīsies, kaut gan Latvija varētu pelnīt ar atļaujām milzīgas summas, tāpat kā Kipra, un tas ir 5 miljardi eiro, — saka Parinovs. — Bija dažas cerības uz nodokļu reformu, kura sākotnēji izskatījusies labi investīciju piesaistīšanai. Taču tā pārvērtās par vienkāršu nodokļu palielināšanu. Latvija vēl var cerēt uz investoriem, kuri bēg no Krievijas politisku iemeslu dēļ, bet tie tirgū neko nemainīs."

Sputnik Latvija vēstīja par to, ka triju gadu laikā Latvijā strauji samazinājās termiņuzturēšanās atļauju skaits personām, kas iegādājušās nekustamo īpašumu vai investējušās Latvijas uzņēmumos, kā vienu no iemesliem, valdība nosauc to, ka ārzemniekiem ir par dārgu uzturēt iegādāto mājokli.

125
Pēc temata
Iebraukšana liegta, taču atvērta diskusija
Policijas darbinieks, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas Valsts policijas darbinieki izdara pašnāvību

27
(atjaunots 14:17 20.09.2020)
Pēdējo divu gadu laikā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki izdarīja pašnāvību: starp šo nāves iemesliem tiek saukti sociālekonomiskie apstākļi.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. 2019. un 2020. gadā trīs Latvijas Valsts policijas darbinieki brīvprātīgi aizgājuši no dzīves, izdarot pašnāvību, vēsta Mixnews.lv.

Valsts policijā komentēja šīs nāves, norādot iemeslus, kuri noveda pie traģēdijām.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem, par pašnāvību iemesliem viņu darbinieku rindās kļuva problēmas privātajā dzīvē un sociālekonomiskie apstākļi.

Taču Valsts policijā atzīmēja, ka darbiniekiem katru dienu ir pieejami dažādi psiholoģiskā atbalsta veidi, tādi kā konsultācijas, psiholoģiskā atbalsta nodarbības un dalība rehabilitācijas programmās.

Līderi pēc pašnāvību skaita

Atgādināsim, ka Eiropas Savienībā lielākais pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir un paliek Baltijas valstīs.

2016. gadā ES pašnāvību izdarīja 48 700 cilvēki – tas ir 1% no visām nāvēm ES. Vidēji pēc savas gribas mirst 11 ES iedzīvotāji uz 100 tūkstošiem cilvēku. Aptuveni 8 no 10 pašnāvniekiem (77%) ir vīrieši.

2017. gadā lielākais pašnāvnieku skaits bija Lietuvā – 26 uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aiz tās sekoja Slovēnija (20), Latvija (18) un Igaunija (17). Statistika pēc reģioniem ļauj precizēt, ka vislielākais pašnāvību skaits ES ir Lietuvas centrālajā un austrumu daļā (28).

Viszemākais pašnāvību līmenis ir Kiprā (4), Grieķijā un Maltā (5).

Latvijā nav statistikas pēc reģioniem (mazo izmēru dēļ Eurostat neiedala Latviju un Igauniju statistikas reģionos), taču iepriekš psihiatrs Andris Saulītis pastāstīja, ka visvairāk pašnāvību Latvijā notiek Latgalē, jo tas ir nabadzīgs, depresīvs reģions ar sliktu klimatu. Tikmēr Rīgā, pēc viņa sacītā, situācija ir labāka, nekā Beļģijā un Dānijā.

Kur meklēt palīdzību?

Latvijas Veselības ministrija ziņoja, ka, lai gan pašnāvību skaits Latvijā samazinās, valsts joprojām ieņem otro vietu ES pēc pašnāvību skaita uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

Veselības ministrijas mājaslapā atrodama sadaļa ESparveselibu.lv, kur var apskatīt speciālistu rekomendācijas par to, kā atpazīt pašnāvnieciskas domas un kas jādara, lai novērstu nelaimi.

Tāpat ir pieejami krīzes un konsultāciju centra "Skalbes" telefoni – 67 222 922 un 27 722 292.

Turklāt ir resursu centrs pusaudžiem, ar kuru var sazināties pa tālruni 29 164 747. Var palīdzēt arī bērnu un pusaudžu uzticības tālrunis 116 111.

Ārkārtas situācija var vērsties pie ātrās palīdzības pa tālruni 113.

27
Tagi:
policija, Latvija, pašnāvība
Pēc temata
Latvija – starp līderiem pašnāvību skaita ziņā: kā pazīt uz pašnāvību noskaņotu pusaudzi
NMPD: kopš gada sākuma 140 pusaudži mēģinājuši izbeigt dzīvi pašnāvībā
Latvija ir starp ES līderiem pēc pašnāvību skaita
Autozaglis, foto no arhīva

Rīgā auto zaglis nonāk videoierakstā, nevis policijas rokās

23
(atjaunots 12:34 20.09.2020)
Parādījies video, kurā automobiļu zaglis noņem lukturus automobilim, kas ir novietots pie kādas daudzīvokļu mājas Rīgā.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Aculieciniekam izdevies nofilmēt, kā auto zaglis steigšus noņem lukturus kādam automobilim Rīgā, vēsta Bb.lv.

Videoierakstā, kas tika publicēts BreakingLV Twitter lapā, auto zaglis centīgi un ātri noņem lukturus automobilim, kuram kauc signalizācija.

BreakingLV video komentārā norāda, ka parasti ļaunprāšiem izdodas noņemt lukturus mašīnai 10-12 sekunžu laikā, taču šeit vientuļais zaglis pavazājās nedaudz ilgāk.

​Tāpat tiek atzīmēts, ka precīza vieta un laiks, kad tika uzņemts šis video, nav zināmi.

Atgādināsim, ka auto zagļi Rīgā sākuši aktīvi parādīties līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu. Aprīlī savus automobiļus bez lukturiem un ar sasistiem stikliem atklāja transportlīdzekļu īpašnieki Imantā, Mežciemā, Purvciemā, Dreiliņos un Ziepniekkalnā.

Lietotāji publicēja Internetā mašīnu fotogrāfijas ar noņemtiem lukturiem un izteica savus piedāvājumu attiecībā uz veidiem, kā cīnīties ar ļaunprāšiem.

Daži autovadītāji piedāvāja slēgt Latvijas un Lietuvas robežu, jo lietuviešu zagļi nebaidās aizdzīt dārgas mašīnas pat Skandināvijā, nerunājot jau par Latviju.

Vēl bija piedāvājums paņemt automobiļu lukturus un akumulatorus uz mājām.

23
Tagi:
zādzība, automašīnas, Rīga
Pēc temata
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Autovadītājus brīdina: nozagt automašīnu ir vieglāk nekā jebkad
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību