Latvijas karogs

Birokrātija un nodokļi: Latvija zaudējusi pozīcijas konkurētspējas reitingā

94
(atjaunots 15:04 27.09.2017)
Latvija ieņem 54. vietu globālajā konkurētspējas indeksā – starp Turciju un Vjetnamu

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Noslīdot par piecām vietām, Latvija pasliktinājusi savas pozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā, ko ik gadu sastāda Pasaules ekonomikas forums (PEF). Pārējās Baltijas valstis — Lietuva un Igaunija ieņem reitingā augstākas vietas.

Globālais konkurētspējas indekss ir ikgadēji veikta faktoru analīze, kuri ietekmē valstu ražotspēju un ekonomisko attīstību. Reitinga sastādīšanai tiek izmantoti vispārēji pieejami statistikas dati un kompāniju vadītāju aptaujas rezultāti dažādās pasaules valstīs. Indekss iekļauj 12 konkurētspējas rādītājus, taču galvenie ir četri indikatori: makroekonomiskā situācija, infrastruktūra, veselības aprūpe un sākumizglītība, kā arī institūtu daudzums.

Saskaņā ar pēdējo reitingu, kurš tika publicēts 26. septembrī, Latvija ieņem 54. vietu, savukārt pērnajā gadā tā atradās 49. vietā. Četru indikatoru vidū vislabāk Latvijā attīstās makroekonomiskā vide, pēc šī rādītāja reitingā tā ieņem 23. vietu 137 valstu vidū. Vissliktāk tai klājas ar institūtiem (82. vieta). Pēc "infrastruktūras" rādītāja Latvija ieņem 55. vietu, bet kategorijās "veselības aprūpe un sākumizglītība" — 45. pozīciju.

Saskaņā ar pētījumu, valstī vislielākās problēmas biznesa attīstībai ir birokrātija, nodokļu likmes un likumdošana šajā nozarē.

Lietuva ieņem 41. vietu (iepriekšējā reitingā 35.), vislabāk klājas Igaunijai — 29. vieta (30. vieta pērn). Tādējādi no visām trim Baltijas valstīm uzlabot savas pozīcijas reitingā izdevies tikai Igaunijai.

Pirmo vietu, saskaņā ar globālo konkurētspējas indeksu 2017. – 2018., ieguvusi Šveice. Otro un trešo vietu ieņēmušas, attiecīgi ASV un Singapūra, samainoties vietām, salīdzinot ar pērno gadu. Taču PEF eksperti atzīmē, ka esošajā reitingā netika ņemts vērā jaunās ASV administrācijas faktors un jauno likumu ietekme uz Amerikas tirgu, kas varētu izmainīt valsts rādītājus.

Krievija svaigākajā reitingā pakāpusies no 43. uz 38. vietu. Saskaņā ar PEF pētījumiem Krievijas konkurētspējas kāpums par 5 punktiem ir saistīts ar makroekonomisko situāciju. Tomēr prognozes par Krievijas ekonomiku paliek neparedzamas, jo tā joprojām ir atkarīga no minerālo resursu eksporta.

94
Pēc temata
Standard&Poor's prognozē strauju ekonomikas izaugsmi Latvijā
Latvijas Bankas vadītājs brīdina par kritisku situāciju ekonomikā
Eiropa 2050: demogrāfiska pašnāvība un ekonomiskā izaugsme
Tikai 22% valsts iedzīvotāju uzskata Latvijas ekonomikas stāvokli par labu
Latvijas ekonomika strādā uz sava limita robežas, viņai nav cerību panākt "veco Eiropu"
Panorāmas rats Amsterdamā

Lietuvas uzņēmums uzbūvēs Rīgā panorāmas ratu

5
(atjaunots 14:58 31.05.2020)
Panorāmas rata būvniecības projektam Uzvaras parkā Rīgā jābūt īstenotam līdz 2022. gada septembrim.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Izsoles laikā Lietuvas uzņēmums "RPR Operators" ieguva tiesības uzbūvēt Pārdaugavā Raņķa dambī panorāmas ratu, raksta Tvnet.lv.

Lēmumu par apbūvi Rīgas dome pieņēma jau 2019. gada jūlijā.

Izsole notika 2019. gada oktobrī. Par uzvarētāju kļuva Lietuvas kompānija, kura nodarbojas ar atrakciju un atpūtas parku būvniecību.

Pēc izsoles apbūvētājam nodeva zemesgabalu 5,7 tūkstošu kvadrātmetru platībā Uzvaras parkā, starp Raņķa dambi un Slokas ielu. Saskaņā ar noteikumiem, panorāmas rata augstums nedrīkst pārsniegt 60 metrus. Kompānijai tiek dotas apbūves tiesības uz 30 gadiem.

Līdz 2021. gada 30. septembrim "RPR Operators" ir jāizstrādā un jāapstiprina panorāmas rata projekts, kurš ir jāsaskaņo ar departamentu. Būvniecības beigas ir ieplānotas līdz 2022. gada septembra beigām.

Pēc Rīgas Būvvaldes pārstāvja Edgara Butāna sacītā, jau ir saņemta Lietuvas uzņēmuma būvniecības ideja par rata uzstādīšanu, lēmums šajā jautājumā tiks pieņemts 2020. gada 20. jūnijā.

5
Tagi:
Rīga
Pēc temata
Poļu tūristi iedarbinājuši panorāmas ratu mirušajā Pripetē
Televizori un wi-fi augstumā: Ķīnā atklāts jauns panorāmas rats
Cietumā, foto no arhīva

Latvijā samazinājies nāvessoda atjaunošanas piekritēju skaits

5
(atjaunots 14:44 31.05.2020)
Cik Latvijas iedzīvotāju uzskata par iespējamu atjaunot nāvessodu, kā augstāko soda mēru valstī.

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri uzstājas par nāvessoda kā augstākā soda mēra atjaunošanu, pēdējo trīs gadu laikā samazinājies līdz 11%. Par to liecina pētījumu centra SKDS veiktās aptaujas dati, vēsta Grani.lv.

Vēl 20% ir drīzāk par, nekā pret nāvessoda atjaunošanu.

Toties stingri pret nāvessodu Latvijā uzstājās 56% aptaujāto. 27% respondentu pozīcija svārstās. Viņi ir drīzāk pret, nekā par.

Cietums. Foto no arhīva
© Sputnik / Иван Руднев

Vien 13% nespēja izlemt, ko viņi domā par nāvessodu.

2016. gadā par nāvessoda atjaunošanu Latvijā bija 35% respondentu, 2017. gadā – 45%.

Latvijā nāvessods netiek pielietots kopš 1996. gada, lai gan Krimināllikums pieļāva augstākā soda mēra iespēju vīriešiem, kuri kara laikā pastrādāja slepkavību ar vainu pastiprinošiem apstākļiem.

Eiropas valstu vidū nāvessods mūsdienās pastāv tikai Baltkrievijā. 2020. gadā tur jau tika paziņots nāvessoda spriedums brāļiem no Mogiļevas apgabala – 21 gadu vecajam Iļjam un 19 gadus vecam Staņislavam Kosteviem, kuri nogalināja kaimiņos dzīvojušo skolotāju.

5
Tagi:
Latvija, nāvessods, cietums, cietumsods
Grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno

Forbes noskaidroja, kurš nedēļas laikā nopelnījis visvairāk

0
(atjaunots 15:33 31.05.2020)
Pandēmija nav traucēklis tam, lai nopelnītu dažus miljonus: kurš no uzņēmējiem nopelnījis visvairāk pavasara pēdējā nedēļā?

RĪGA, 31. maijs – Sputnik. Žurnāls Forbes sastādīja desmit uzņēmēju un investoru sarakstu, kuri no 21. līdz 28. maijam nopelnījuši visvairāk naudas, vēsta RIA Novosti.

Pirmajā vietā izrādījies kompāniju grupas Louis Vuitton Moët Hennessy vadītājs Bernārs Arno. Nedēļas laikā viņa bagātība palielinājusies par 8,1 miljardu dolāru un atkal pārsniedza 100 miljardus dolāru.

Tālāk seko Inditex holdinga (pieder zīmols Zara) dibinātājs un beneficiārs Amansio Ortega, kurš kļuvis par 4,9 miljardiem dolāru bagātāks. Līderu trijnieku noslēdz leģendārais investors Vorens Bafets, kura bagātība pieaugusi par 3,9 miljardiem dolāru.

Tālāk seko Kering īpašnieks Fransuā Pino, L’Oreal līdzīpašniece Fransuāza Fransuāza Betankūra-Meijersa, Uniqlo dibinātājs Tadasi Janai un kompānijas Keyence dibinātājs Takemicu Takidzaki.

Tāpat sarakstā iekļuva Luxoticca dibinātājs Leonardo del Vekkio, Grupo Carso īpašnieks Karloss Slims un 3G Capital līdzdibinātājs Horhe Paolo Lemāns. Nedēļas laikā viņi kopsummā nopelnīja 33,6 miljardus dolāru.

0
Tagi:
Forbes
Pēc temata
Nosaukti pasaules bagātāko cilvēku ienākumi Covid-19 pandēmijas laikā
Forbes: pasaules bagātāko cilvēku saraksta līderpozīciju ieņēmis jauns cilvēks
Bagātākie cilvēki pasaulē dienas laikā zaudējuši 117 miljardus dolāru