Saldēta gaļa

Gaļas izstrādājumi Latvijā līdz gada beigām varētu kļūt par 20% dārgāki

35
(atjaunots 09:11 27.09.2017)
Lopu skaita kritums, kas novedis pie gaļas piedāvājuma samazināšanās tirgū, novedis pie cenu kāpuma; līdz gada beigām visi gaļas izstrādājumi varētu kļūt dārgāki gandrīz par 20%, uzskata uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Gaļas piegādātāji Latvijā mainījuši ražošanas apjomus pēc Krievijas atbildes kārtā ieviestā pārtikas embargo. Šobrīd piedāvājuma apjomi atbilst pieprasījuma līmenim, iespējams pat gaļas deficīts, kas varētu novest pie cenu kāpuma visiem gaļas izstrādājumiem par 15-20% gada laikā, paziņoja LETA uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans, stāsta rus.tvnet.lv.

Pēc viņa teiktā, cūkgaļas cena Latvijā sasniedza maksimumu 2012.-2013. gadā.

"Piemēram, 2012. gadā cenas vidēji palielinājās par 19%, salīdzinot ar 2011. gadu. Pēc tam, sākot ar 2014. gadu, kad Krievija ieviesa pārtikas embargo, sākās samazināšanās," — saka Ždans.

Tā kā lauksaimniecības ražotāji Latvijā un lielākoties Eiropā orientējās uz eksportu Krievijai, reģionā izveidojās saražotās gaļas pārpalikumi, kas savukārt noveda pie iepirkuma cenas samazināšanās. Tā, 2014. gadā cenas nokrita par 15%, salīdzinot ar 2013. gadu, savukārt 2015. gadā vēl par 16%. Galu galā 2015. gadā cenas sasniedza minimumu pēdējo desmit gadu laikā. Attiecīgi no 2012. gada maksimuma tās samazinājās apmēram par 30%.

Ždans atzīmēja, ka gaļas ražotājiem šāda cenu pazemināšanās bijusi pietiekami sāpīga, Latvijas un Eiropas piegādātāji cieta zaudējumus. Savukārt pārstrādes nozare īslaicīgā perspektīvā pat nedaudz guva labumu no gaļas cenu samazināšanas, kompānijas varēja pārdot savu produkciju apmēram par tām pašām cenām kā iepriekš, taču ražošanas pašizmaksu samazināšanās dēļ viņu peļņa palielinājās. Tomēr ilgtermiņa perspektīvā gaļas piegādātāji vienalga pārliek savus zaudējumu uz izejvielu iepircēju pleciem, paziņoja Ždans.

Šobrīd, pēc viņa teiktā, gaļas piegādātāji jau likvidējuši liekos gaļas ražošanas apjomus, samazinot lopu skaitu lauksaimniecībās. Šobrīd piedāvājums atbilst pieprasījuma līmenim, iespējams, veidosies arī neliels deficīts.

"Piemēram, maijā gaļas cenas sasniedza rekordu, kāpums bija 30% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju, bet šogad jūnijā cūkgaļas cenas Latvijā bija par 14,3% lielākas nekā gadu iepriekš," — atzīmē Ždans.

Pēc viņa domām, gada beigās var sagaidīt cenu kāpumu visiem gaļas izstrādājumiem apmēram 15-20% apmērā.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka, pēc Pārtikas un veterinārā dienesta domām, gaļas cenu kāpums ir saistīts, tostarp, arī ar Āfrikas cūku mēra epidēmiju. Pēc PVD departamenta direktora Edvīna Oļševska teiktā, sakarā ar saslimšanas uzliesmojumu kopš gada sākuma tika likvidēti 20 tūkstoši cūku. Saskaņā ar pēdējiem datiem, ĀCM reģistrēts Latvijā ļoti plaši — 73 novadu 196 pagastos. Tādējādi, cūku skaita samazināšana, kuru veica fermeri gaļas pārpalikumu ražošanas krīzes samazināšanai, pārklājās ar piespiedu cūku skaita samazināšanu sakarā ar ĀCM, kas noveda pie cūkgaļas piedāvājuma samazināšanās tirgū un līdz ar to pie cenu kāpuma.

35
Pēc temata
Pārtikas aparteīds: Austrumeiropa ir kļuvusi par Briseles "atkritumu spaini"
ĀCM uzliesmojuma rezultātā tiks likvidēti 6000 cūku
Uz pārtikas cenu kritumu vairs nevar cerēt, brīdina eksperts
Kārļa Ulmaņa gatve, foto no arhīva

Jūrmalas dome vēlas ieviest caurlaižu režīmu kūrortpilsētā uz visu gadu

4
(atjaunots 16:37 15.07.2020)
Jūrmalas dome uzskata, ka transportlīdzekļu tranzīts caur pilsētas centru negatīvi ietekmē kūrortpilsētas attīstību, tāpēc plūsma jānovirza uz Rīgas-Ventspils šoseju.

RĪGA, 15. jūlijs — Sputnik. Vakar, 14. jūlijā, Jūrmalas dome transporta komitejas un pilsētas saimniecības komitejas ārkārtas sēdē lēma par caurlaižu režīma ieviešanu uz visu gadu, vēsta Lsm.lv, tomēr domnieki vēlas iepazīties ar statistiku, cik daudzi autovadītāji izmanto Jūrmalu tranzītbraucienam.

Pagaidām caurlaižu režīms darbojas tikai vasaras periodā.

Iepriekš Jūrmala grozīja caurlaižu režīmu pirms trim gadiem, kad tika nolemts, ka par maksu 2 eiro apmērā atļauts ierasties pilsētā neierobežotu skaitu reižu dienas laikā.

Šāda režīma mērķis ir ierobežot tranzītu caur kūrortpilsētu – tā dēļ pilsēta centrā vērojama intensīva autotransporta satiksme. Pilsētas varasiestādes uzskata, ka autotransporta plūsmu būtu iespējams novirzīt uz šoseju Rīga-Ventspils (A10), pa ko var nokļūt līdz citiem Jūrmalas rajoniem, neiebraucot centrā.

Nākotnē Jūrmalas dome plāno piedāvāt gada caurlaidi par 180 eiro (49 centi dienā) un dienas caurlaidi par 2 eiro, kas ir spēkā arī pašlaik.

Ierēdņi uzskata, ka uz šī rēķina pilsētas budžets varētu papildināties par 380 tūkstošiem eiro šogad un 770 tūkstošiem eiro nākamgad.

Iebraukšanas maksa Jūrmalā bija noteikta 1996. gadā, tomēr no 2013. gada tā ir spēkā tikai vasaras periodā. Caurlaide uz nedēļu transportlīdzeklim ar pilno masu līdz 3,5 tonnām maksās 10 eiro, uz 30 dienām – 31 eiro, uz 90 dienām – 55 eiro, visam periodam – 107 eiro. Transportlīdzeklim ar pilno masu virs 3,5 tonnām ilgtermiņa caurlaide maksās 12, 43, 110 un 213 eiro atbilstoši.

Bez maksas pilsētā var iebraukt iedzīvotāji ar Jūrmalā deklarētu dzīves vietu vai nekustamo īpašumu, kā arī juridiskās personas, kuru juridiskā adrese ir Jūrmalā.

No maksas atbrīvoti transportlīdzekļi, kas pārvadā I grupas invalīdus, bērnus-invalīdus un invalīdus ar pārvietošanās grūtībām.

Bezmaksas caurlaidi iespējams noformēt arī transportlīdzeklim, kura īpašnieks ir Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas dalībnieks. Šim nolūkam personām ar likvidatora statusu, jāiesniedz pieteikums pašvaldības klientu apkalpošanas centrā, uzrādot apliecību.

4
Tagi:
Latvija, Jūrmala
Pēc temata
Jūrmalā tiek plānota vērienīga prospektu pārbūve: bez koku izciršanas neiztikt
Jūrmala varētu atjaunot iebraukšanas maksu visa gada garumā
Lūk, kāpēc Latvijā nav iedzīvotāju! Ne Rīga, ne Jūrmala nav "seksīgo vietu" sarakstā
Jūrmala aizmirsusi "treknos gadus" un krievu bagātniekus: kas šodien pērk mājokli kūrortā
Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns, foto no arhīva

Jurkāns iesaka Latvijai atteikties no jauna Krievijai nedraudzīga soļa

29
(atjaunots 11:40 15.07.2020)
Atņemt Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas Latvijā pašizolācijas pārkāpumu dēļ, - tas nozīmē spert vēl vienu soli, lai pagrieztu muguru Krievijai.

RĪGA, 15. jūlijs – Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ierosinājis koronavīrusa apstākļos atņemt vīzas un uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem, kuri neievēro obligāto 14 dienu karantīnu pēc robežas šķērsošanas.

Bijušais Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns tādu ierosinājumu uzskata par "necivilizētu gājienu".

"Kāpēc cilvēkus vajag sodīt divas reizes? Izolācija, principā, ir mājas arests. Ja kāds to pārkāpj, piespriediet likumā paredzēto sodu. Uzturēšanās atļaujas atņemšana ir jau no citas kategorijas," Jurkāns teica sarunā ar Sputnik Latvija.

Jurkāns uzskata, ka tas nozīmētu spert vēl vienu soli, lai pagrieztu muguru Krievijai.

"Ierosinājums vērsts pret Krievijas pilsoņiem un citiem Latvijā esošajiem viesiem. Ko viņiem iesākt, ja viņus nolems izraidīt, bet valsts, no kuras viņi ieradušies, ir slēgta," vaicāja Sputnik sarunbiedrs.

Vakar Latvijas valdība apsprieda iespējamos pasākumus pret atbraucējiem ar mērķi ierobežot koronavīrusa izplatību. Ministru kabineta locekļi atbalstīja ĀM ierosinājumu apturēt vīzu izsniegšanu uz termiņuzturēšanās atļaujas pamata valstīs ar nelabvēlīgu epidemioloģisko situāciju. Šodien diskusija par ierobežojošajiem pasākumiem turpināsies.

Veselības ministrijas dati liecina, ka Latvijā fiksēti 1175 Covid-19 infekcijas gadījumi, 31 cilvēks miris, 1022 izveseļojušies. Republikā ieviesti vairāki ierobežojumi kultūras, sporta un izklaides iestādēm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

29
Tagi:
Latvija, Krievija, Jurkāns
Pēc temata
Jurkāns: ja Latvija paskatīsies Krievijas virzienā, tad uzreiz saņems ASV sankcijas
Latvijas un Eiropas Savienības karogs, foto no arhīva

Latvija var panākt Eiropas attīstītās valstis. Neuzmanības dēļ

0
(atjaunots 17:12 15.07.2020)
Paskat vien: tiklīdz Latvija panāks Eiropas Savienības attīstītās, bagātās valstis, tai nāksies vilkt līdzi Grieķijas un Itālijas ekonomiku, varbūt pat uzvelt plecos rūpes par Vāciju.

Nesen Saeima pieņēma lēmumu nodot komisijām likumprojektu, kas paredz atcelt absolūto aizliegumu dienēt bruņotajos spēkos par dažiem noziegumiem notiesātām personām. Ko citu lai iesāk? Covid-19 radītās krīzes dēļ gan sākās bezdarbs, kas piemeta malciņu armijas kadru krāsniņā, tik un tā trūkst cilvēku, kuri būtu gatavi nolikt galvas cīņas laukā par Latviju.

Ja grozījumi tiks pieņemti, ieročus rokas varēs ņemt cilvēki, notiesāti par slepkavību neuzmanības dēļ, miesas bojājumu nodarīšanu neuzmanības dēļ, armijas īpašumu iznīcināšanu un bojāšanu neuzmanības dēļ un pat par kara noslēpuma atklāšanu neuzmanības dēļ.

Ar pirmo divu veidu noziegumiem viss it kā ir skaidrs – cilvēks var laboties, turpmāk viņš slepkavos un miesas bojājumus nodarīs nevis neuzmanības dēļ, bet gan profesionāli un uzmanīgi. Taču cilvēks, kas spēj izpļāpāt kaut ko lieku un noslīcināt tanku vai aviācijas bāzes kuģi (pie tam vēl amerikāņu kuģi) – tas nu nemaz vairs nav tik nevainīgi. Tas nav gluži tāpat, it kā bezdarbnieks, kuru pieņēmuši par ogu lasītāju, neuzmanības dēļ apēdīs 10 kilogramus zemeņu.

Protams, neuzmanības dēļ daudz ko var sastrādāt. Starp citu, nesen latviešu publicists Juris Paiders NRA atklāja šausmīgu noslēpumu. Pavisam nejauši, netīšām un noteikti neuzmanības dēļ Latvija drīz vien var dzīves līmeņa un ekonomikas attīstības ziņā panākt Vāciju, Franciju un visu ES. Kā tad tā? Dažādu pētījumu rezultāti taču liecina, ka Latvijai būs vajadzīgi vismaz septiņdesmit gadi, lai panāktu Parīzi un Berlīni.

Būs gluži kā Lielbritānijā?

Laime nenāca, tak nelaime palīdzēja. Lieta tāda, ka šogad ļaunā vīrusa nestās ligas dēļ Eiropas Komisija prognozē: IKP Latvijā kritīsies par 7%, bet eirozonā vidēji – par 8,7%. Pērn made in Latvia ekonomika auga par 2,2%, ES – par 1,5%.

Tātad Latvija tuvojās ES vidējam līmenim ar 0,7% ātrumu gadā. Šogad, pateicoties koronavīrusam, mēs tuvojamies ES līmenim neredzētā hiperskaņas ātrumā – gandrīz par 2%! Ja turpināsies tikpat labi, vidējo ES līmeni Latvija sasniegs vienas vienīgas paaudzes laikā, pēc 25-30 gadiem!

Tas ir elementāri, raksta Paiders. Ja tu kādu centies panākt, to var izdarīt, ja priekšā skrējējs skrien lēnāk. Vēl labāk – ja viņš paklūp vai pat nokrīt. Kopējā nelabvēlīgajā fonā mēs izskatāmies gluži pieklājīgi un glīti.

Protams, gadās, ka priekšā skrējējs nepiebremzē, toties tas, kurš dzenas pakaļ, saņem visus spēkus un metas uz priekšu. Taču tādu resursu mums pagaidām nav. Jāiztiek ar to, kas ir.

Starp citu, ne visas bagātās valstis kopējā iejūgā pūlas skriet ātrāk par visiem. Ir valsts, kas var palīdzēt Latvijai vēl ātrāk tuvoties bagāto līmenim. Tā ir Lielbritānija. Lieta tāda, ka tās IKP uz vienu cilvēku 2018. gadā bija apmēram par 20% augstāks nekā vidējais rādītājs ES. Pēc Brexit britu rādītāji kopējā IKP vairs netiek ņemti vērā, tātad ES kļūst nabagāka, bet Latvija tuvojas bagāto pulkam.

Interesanti, vai mums tas patiešām ir vajadzīgs? Te jābūt uzmanīgiem. Jāpaskatās uz salu karalistes pieredzi. Citādi vēl neuzmanības dēļ izsitīsimies līderos. Jo bagātāka valsts, jo lielāks tās ieguldījums kopējā kasē.

Un tad mums nāksies uz saviem pleciem vilkt ārā no purva Itālijas vai Grieķijas ekonomiku, varbūt pat uzvelt plecos rūpes par Vāciju. Tā jau ir īsta smagsvaru kategorija.

0
Tagi:
Eiropas Savienība, Latvija
Pēc temata
Ekonomists: no skaistām prognozēm vien situācija Baltijā neuzlabosies
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Krievu valoda un nepareiza nauda: kādēļ Latvija tā arī neapsteidza Vāciju
Koronavīruss izgudrots Latvijā? Kāpēc gan ne?