Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Jānis Jurkāns: ir nepareizi pirkt vecus tankus, laiks gatavoties kiberkaram

93
(atjaunots 20:42 30.09.2017)
Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns ir pārliecināts, ka karā bruņutehnika netiks izmantota, – ir jādomā par to, kā izvairīties no kiberkara.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijai nāktos pievērst uzmanību kiberdrošībai, nevis pirkt vecu bruņutehniku, radio Baltkom ēterā pauda Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Nākotnē cilveki nekaros ar tankiem, ir jādomā par kiberdrošību. Parakņājoties vēsturē, kļūs skaidrs, ka kari sākušies tūlīt pēc jaunu tehnoloģiju izgudrošanas. Tāpēc ir jādomā par to, kā izvairīties no kara. Taču tas jau stāv uz sliekšņa! Tramps paziņoja, ka noslaucīs no Zemes virsmas KTDR un pie viena arī Dienvidkoreju. Tas skars arī Ķīnu un Krieviju, kam ir kopējas robežas," — Jurkāna teikto citē Mixnews.lv.

Iepriekš vēstījām, ka aprīlī Latvijas Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Austrijas ministriju par 47 lietotu 155 mm kalibra haubiču iegādi par 6 miljoniem eiro.

Latvijas NBS jau ir saņēmuši 47 no 123 Lielbritānijā pasūtītajiem lietotajiem bruņutransportieriem par 46,6 miljoniem eiro. Viena bruņutransportiera remonts un modernizācija izmaksās aptuveni 871 tūkstoti eiro. Pirms piegādes tiek veikts bruņutehnikas kapitālais remonts un modernizācija. Kopumā kājnieku mehanizācijas projektam plānots iztērēt 250 miljonus eiro — tādi ir izdevumi par infrastruktūru, skolām, apmācību, munīciju un apkalpošanu.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā The Daily Telegraph paziņoja, ka Krievijas slepenie kiberuzbrukumi rietumvalstīm varot novest pie civiliedzīvotāju upuriem un potenciāli izvērsties reālā militārā konfrontācijā. Diplomāts ir pārliecināts, ka "vienā brīdī ies bojā cilvēki". Viņš paskaidroja, ka elektroapgādes pārtraukšana slimnīcām vai drošības sistēmu sabrukums varētu izprovocēt karadarbību. Situācija būs daudz saspringtāka, ja tiks identificēts kiberuzbrukuma avots, brīdināja Rinkēvičs.

Iepriekš, uzstājoties Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā, EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norādīja, ka viens no galvenajiem riska faktoriem Eiropas drošības aspektā ir kiberdrošība. Pēc viņa vārdiem, pērn ES saskārusies ar vairāk nekā četriem tūkstošiem kiberuzbrukumu — tos izjutušas aptuveni 80% Eiropas kompāniju.

Viņš uzsvēra, ka Eiropa ir slikti pasargāta no kiberuzbrukumiem, un Eiropas Kiberaizsardzības aģentūras izveide ļaus pretoties virtuālo ļaundaru darbībām.

"Kiberuzbrukums robežas neaptur. Tāpēc komisija šodien piedāvā jaunus instrumentus, tostarp — Eiropas Kiberaizsardzības aģentūru, lai aizsargātos no šiem uzbrukumiem," — skaidroja Junkers.

Viņš piezimēja, ka aģentūrai tiks piešķirtas pastāvīgas pilnvaras palīdzības sniegšanai dalībvalstīm kiberuzbrukumu novēršanas jautājumos. Turklāt ES gatavību kiberuzbrukumiem plānots uzlabot, pateicoties ikgadējām kiberdrošības un datu efektīvas apmaiņas organizācijas jomā.

93
Pēc temata
ASV senators ierosina izveidot grantus valstīm, kas robežojas ar Krieviju
Eiropols brīdina par masveida kiberuzbrukuma otro vilni
Rinkēvičs biedē Eiropu ar slepeniem Krievijas kiberuzbrukumiem
UDD vaino Krievijas specdienestus par saistību ar Petya vīrusa uzbrukumu
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu

4
(atjaunots 08:16 05.07.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tika izsaukti pie valsts austrumu robežām Covid-19 pandēmijas straujas izplatības periodā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka valsts Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aiziet no austrumu robežas, vēsta Bb.lv.

NBS, kuri bija aicināti atbalstīt Valsts robežsardzi Covid-19 pandēmijas radītās asās krīzes periodā, pametīs dienestu pēc 9. jūlija.

Pabriks uzsvēra, ka situācija patlaban nav tik sarežģīta, tāpēc karavīri pie robežām nav vajadzīgi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi atradās pie Latvija un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežam no 30. marta. Viņi palīdzēja robežsargiem pildīt patruļu dienestu.

Patrulēšanā piedalījās aptuveni 60 kareivji un zemessargi ar ne vairāk kā 15 transporta līdzekļiem.

Pabriks atzīmēja, ka tālākās darbības robežsargu atbalstam ar NBS spēkiem tiks izvērtētas, ņemot vērā risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas režīma noslēguma.

Pēdējās diennakts laikā Krievijā fiksēti 6632 inficēšanās gadījumi, Baltkrievijā – 273 jauni koronavīrusa gadījumi.

Latvijā pēdējā diennaktī fiksēts tikai viens jauns infekcijas gadījums. Pandēmijas periodā konstatēti 1123 slimības gadījumi.

No 10. jūnija valstī atcelts ārtkārtējās situācijas režīms un stingrie ierobežojumi.

4
Tagi:
NBS, Latvija, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

19
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

19
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums