Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns

Jānis Jurkāns: ir nepareizi pirkt vecus tankus, laiks gatavoties kiberkaram

86
(atjaunots 20:42 30.09.2017)
Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns ir pārliecināts, ka karā bruņutehnika netiks izmantota, – ir jādomā par to, kā izvairīties no kiberkara.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijai nāktos pievērst uzmanību kiberdrošībai, nevis pirkt vecu bruņutehniku, radio Baltkom ēterā pauda Latvijas bijušais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns.

Nākotnē cilveki nekaros ar tankiem, ir jādomā par kiberdrošību. Parakņājoties vēsturē, kļūs skaidrs, ka kari sākušies tūlīt pēc jaunu tehnoloģiju izgudrošanas. Tāpēc ir jādomā par to, kā izvairīties no kara. Taču tas jau stāv uz sliekšņa! Tramps paziņoja, ka noslaucīs no Zemes virsmas KTDR un pie viena arī Dienvidkoreju. Tas skars arī Ķīnu un Krieviju, kam ir kopējas robežas," — Jurkāna teikto citē Mixnews.lv.

Iepriekš vēstījām, ka aprīlī Latvijas Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Austrijas ministriju par 47 lietotu 155 mm kalibra haubiču iegādi par 6 miljoniem eiro.

Latvijas NBS jau ir saņēmuši 47 no 123 Lielbritānijā pasūtītajiem lietotajiem bruņutransportieriem par 46,6 miljoniem eiro. Viena bruņutransportiera remonts un modernizācija izmaksās aptuveni 871 tūkstoti eiro. Pirms piegādes tiek veikts bruņutehnikas kapitālais remonts un modernizācija. Kopumā kājnieku mehanizācijas projektam plānots iztērēt 250 miljonus eiro — tādi ir izdevumi par infrastruktūru, skolām, apmācību, munīciju un apkalpošanu.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs intervijā The Daily Telegraph paziņoja, ka Krievijas slepenie kiberuzbrukumi rietumvalstīm varot novest pie civiliedzīvotāju upuriem un potenciāli izvērsties reālā militārā konfrontācijā. Diplomāts ir pārliecināts, ka "vienā brīdī ies bojā cilvēki". Viņš paskaidroja, ka elektroapgādes pārtraukšana slimnīcām vai drošības sistēmu sabrukums varētu izprovocēt karadarbību. Situācija būs daudz saspringtāka, ja tiks identificēts kiberuzbrukuma avots, brīdināja Rinkēvičs.

Iepriekš, uzstājoties Eiropas Parlamenta plenārsesijā Strasbūrā, EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers norādīja, ka viens no galvenajiem riska faktoriem Eiropas drošības aspektā ir kiberdrošība. Pēc viņa vārdiem, pērn ES saskārusies ar vairāk nekā četriem tūkstošiem kiberuzbrukumu — tos izjutušas aptuveni 80% Eiropas kompāniju.

Viņš uzsvēra, ka Eiropa ir slikti pasargāta no kiberuzbrukumiem, un Eiropas Kiberaizsardzības aģentūras izveide ļaus pretoties virtuālo ļaundaru darbībām.

"Kiberuzbrukums robežas neaptur. Tāpēc komisija šodien piedāvā jaunus instrumentus, tostarp — Eiropas Kiberaizsardzības aģentūru, lai aizsargātos no šiem uzbrukumiem," — skaidroja Junkers.

Viņš piezimēja, ka aģentūrai tiks piešķirtas pastāvīgas pilnvaras palīdzības sniegšanai dalībvalstīm kiberuzbrukumu novēršanas jautājumos. Turklāt ES gatavību kiberuzbrukumiem plānots uzlabot, pateicoties ikgadējām kiberdrošības un datu efektīvas apmaiņas organizācijas jomā.

86
Pēc temata
ASV senators ierosina izveidot grantus valstīm, kas robežojas ar Krieviju
Eiropols brīdina par masveida kiberuzbrukuma otro vilni
Rinkēvičs biedē Eiropu ar slepeniem Krievijas kiberuzbrukumiem
UDD vaino Krievijas specdienestus par saistību ar Petya vīrusa uzbrukumu