Klases telpa

Demogrāfijas bedre: Latvijā kļūst arvien mazāk skolēnu

147
(atjaunots 14:17 23.09.2017)
Latvija joprojām nevar izkļūt no demogrāfijas bedres, skolēnu skaits skolās strauji krīt, vismazākajā skolā Skrundas rajonā mācās vien 16 bērni.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) informāciju, skolēnu skaits palielinājies 38 pašvaldībās, taču 81 pašvaldībā skolas vecuma bērnu skaits ir samazinājies, visvairāk Latvijā ir pirmsskolas un piecu līdz sešu gadu vecu bērnu, savukārt posmā no 1. līdz 12. klasei saglabājas samazināšanās, vēsta freecity.lv.

IZM Izglītības departamenta vadītāja Evija Papule paziņoja, ka turpmākajos gados skolēnu skaita palielināšanās arī nav gaidāma, kaut arī samazināšanās nav tik liela kā pirms dažiem gadiem, taču neliels pieaugums pirmsskolas posmā neliecina par to, ka Latvija ir pārvarējusi demogrāfijas bedri.

Papule paziņoja, ka skolēnu skaits sākumskolās ir palielinājies, taču mazāk palicis bērnu pamatskolā, vidusskolā un specializētajās mācību iestādēs. Tāpat viņa atzīmēja, ka vecāki izvēlas sūtīt savus bērnus skolās ar mūsdienīgāku infrastruktūru, vidi un ar plašākām interešu izglītības iespējām.

Viņa uzsvēra, ka joprojām daudzās mācību iestādēs nav pietiekami nokomplektētas vecākās klases, tostarp, 22. vidusskolā skolēnu skaits 10., 11. un 12. klasēs nesasniedz pat 20 cilvēkus, savukārt 100 skolās ir mazāk nekā 60 vecāko klašu skolēnu. Tāpat ierēdne izteica šaubas par mācību procesa kvalitāti tajās skolās, kurās ir acīmredzams skolēnu trūkums.

Pēc Papules vārdiem, šobrīd 719 pašvaldību izglītību iestādēs no 1. līdz 11. klasei mācās 208 tūkstoši 254 skolēni.

Daudzās pašvaldībās skolu skaits samazinās skolēnu trūkuma dēļ, it sevišķi tas attiecas uz mazajām skolām, kurās ir līdz 70 skolēniem, pērn šādu mācību iestāžu bijis 141, savukārt šogad jau 138.

Skolēnu skaita palielināšanās līderos ir Ādažu vidusskola, kurā šogad ir par 126 skolēniem vairāk nekā pērn, tai seko Rīgas 64. vidusskola, kurā skolēnu skaits palielinājies par 97 cilvēkiem, tad Jelgavas 4. vidusskola, tur kļuvis par 91 skolēnu vairāk, pēc tam Salaspils 1. vidusskola ar 86 skolēniem, tai seko Mārupes vidusskola, Rīgas 84. vidusskola un Jaunmārupes pamatskola – visās par 85 skolēniem vairāk, nekā pērn.

Pirmo vietu pēc skolēnu skaita ieņem Rīgas Klasiskā ģimnāzija — tajā ir 1610 skolēnu, Zolitūdes ģimnāzija — 1466 skolēni un Ādažu vidusskola — 1441 skolēns.

Pamatskolu vidū par vismazāko skolēnu skaita ziņā kļuva Jaunmuižas skola Skrundas rajonā, kur ir tikai 16 skolēni, Dunavas pamatskolā Jēkabpils novadā mācās 17 bērni, Asares pamatskolā Aknīstes rajonā ir 18 bērni, Grāveru pamatskolā Aglonas rajonā ir 24 bērni, savukārt Ilzenes pamatskolā Alūksnes rajonā ir 25 bērni.

Vidusskolu grupā vismazāk 10.-12. klašu skolēnu ir Jumpravas skolā Lielvārdes rajonā, kur ir tikai 6 bērni, kaut gan pērn bija 16. Istras vidusskolā Ludzas rajonā, Liepupes skolā Salacgrīvas rajonā, Strenču vidusskolā un Irlavas vidusskolās Tukuma rajonā – katrā pa 7 bērniem.

Iepriekš IZM pieņēma lēmumu likvidēt dažus mācību iestāžus, tostarp, pašvaldību ģimnāzijas, speciālās un vakarskolas. Ministrijā paziņoja, ka tās nevar uzturēt pustukšas skolas.

Eurostat dati liecina: 25 gadu laikā Latvijas iedzīvotāju skaits no 2,6 miljoniem krities līdz 1,9 miljoniem cilvēku. Ja iedzīvotāju skaits turpinās rukt tādā tempā, 2040. gadā Latvijā būs mazāk nekā 1,5 miljoni iedzīvotāju.

147
Pēc temata
Ušakovs neņems vērā Šadurska aicinājumu turpināt skolu optimizāciju
Izglītības ministrs iesaka sekmēt skolu tīkla reformas, lai rastu līdzekļus pedagogu algām
Tiesā ierosināta lieta par skolu reorganizāciju
Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas robeža

Latvijas NBS pārtrauc Krievijas un Baltkrievijas robežu patrulēšanu

13
(atjaunots 08:16 05.07.2020)
Latvijas Nacionālie bruņotie spēki tika izsaukti pie valsts austrumu robežām Covid-19 pandēmijas straujas izplatības periodā.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks informēja, ka valsts Nacionālie bruņotie spēki (NBS) aiziet no austrumu robežas, vēsta Bb.lv.

NBS, kuri bija aicināti atbalstīt Valsts robežsardzi Covid-19 pandēmijas radītās asās krīzes periodā, pametīs dienestu pēc 9. jūlija.

Pabriks uzsvēra, ka situācija patlaban nav tik sarežģīta, tāpēc karavīri pie robežām nav vajadzīgi.

Latvijas Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi atradās pie Latvija un Krievijas, kā arī Latvijas un Baltkrievijas robežam no 30. marta. Viņi palīdzēja robežsargiem pildīt patruļu dienestu.

Patrulēšanā piedalījās aptuveni 60 kareivji un zemessargi ar ne vairāk kā 15 transporta līdzekļiem.

Pabriks atzīmēja, ka tālākās darbības robežsargu atbalstam ar NBS spēkiem tiks izvērtētas, ņemot vērā risku analīzi un informāciju par nelegālās imigrācijas pieaugumu pēc ārkārtējās situācijas režīma noslēguma.

Pēdējās diennakts laikā Krievijā fiksēti 6632 inficēšanās gadījumi, Baltkrievijā – 273 jauni koronavīrusa gadījumi.

Latvijā pēdējā diennaktī fiksēts tikai viens jauns infekcijas gadījums. Pandēmijas periodā konstatēti 1123 slimības gadījumi.

No 10. jūnija valstī atcelts ārtkārtējās situācijas režīms un stingrie ierobežojumi.

13
Tagi:
NBS, Latvija, Baltkrievija, Krievija
Pēc temata
Latvijas NBS cer, ka situācija ar Covid-19 piesaistīs jauniesaucamos
Pazaudētā drona stāsts: ko īsti Latvija plānoja novērot
Zemessargi apgūs kaujas iemaņas Rīgas ielās: bez ieročiem
NBS apkopo statistiku par latviešiem, kas iestājas armijā pēc dzīves ārzemēs

Latvija paplašinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama karantīna

24
(atjaunots 07:25 05.07.2020)
Pēdējo nedēļu laikā atsevišķās Eiropas Savienības un Eiropas ekonomiskās zonas valstīs pieaudzis Covid-19 saslimstības gadījumu skaits, tāpēc Latvija papildinājusi valstu sarakstu, pēc kuru apmeklējuma nepieciešama divas nedēļas ilga pašizolācija.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Koronavīrusa izplatības pieauguma dēļ atsevišķās valstīs Latvijas valstspiederīgajiem tagad jāievēro pašizolācija pēc brauciena uz Monako, Zviedriju, Luksemburgu, Portugāli, Rumāniju, Bulgāriju, Lielbritāniju un Čehiju. Divas nedēļas ilga karantīna būs jāievēro arī pēc tranzīta brauciena caur šīm valstīm, vēsta Press.lv, atsaucoties uz Slimību profilakses un kontroles centru.

Kopš 4. jūlija prasība ievērot divas nedēļas ilgu pašizolāciju attiecināta arī uz ceļotājiem, kuri atgriežas no Čehijas un Monako, kur saslimstība pārsniegusi pieļaujamo – 16 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.

​SPKC un Veselības ministrija iesaka bez vajadzības nepamest Latviju, jo epidemioloģiskā situācija pastāvīgi mainās.

© Sputnik / Максим Богодвид

Latvijā saslimstība patlaban sastāda 0,7 gadījumus uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un joprojām krītas.

Iepriekš vēstīts, ka pēdējās diennakts laikā Latvijā veikti 1185 koronavīrusa testi, konstatēts viens Covid-19 gadījums.

Viens pacients ar Covid-19 nokļuvis slimnīcā. Tagad stacionāros valstī ārstējas pieci pacienti ar koronavīrusu. Vienam no viņiem slimības forma ir smaga.

Pandēmijas periodā Latvijā veikti 156784 testi un konstatēti 1123 inficētie.

Izveseļojušies 1000 cilvēki, no slimnīcām izrakstīts 181 pacients, 30 cilvēki ir miruši.

24
Tagi:
koronavīruss, Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Latvijā nav jaunu Covid-19 gadījumu, slimnīcās turpina ārstēties četri pacienti
Pārāk maz Latvijas iedzīvotāju lejupielādējuši mobilo lietotni Apturi Covid
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

KF Izmeklēšanas komitejas vadītājs: Rietumi cenšas grozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus

0
(atjaunots 10:12 05.07.2020)
Saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet tādiem noziegumiem noilgums nav paredzēts.

RĪGA, 5. jūlijs - Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja turpinās fiksēt nacisma noziegumu faktus, tostarp – arī saskaņā ar valsts Kriminālkodeksa 357. pantu, par glenocīdu, pastāstīja resora vadītājs Aleksandrs Bastrikins intervijā RIA Novosti.

"Izmeklēšanas komiteja aktīvi turpinās fiksēt noziedzīgo darbību faktus, kuru pamatā ir rasu pārākuma, nacisma idejas, un sniegs tiem atbilstošo tiesisko vērtējumu, arī saskaņā ar KF KK 357. pantu," viņš teica.

Bastrikins atgādināja, ka saskaņā ar Nirnbergas starptautiskā kara tribunāla statūtiem, civiliedzīvotāju slepkavības kara laikā un pirms tā ir noziegums pret cilvēci, bet 1968. gada 26. novembrī pieņemtā Konvencija par noilguma neatzīšanu kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci neparedz noilgumu šiem noziegumiem.

Arhīvu dati liecina, ka okupācijas gados KPFSR teritorijā tīši nogalināti vairāk nekā 2 miljoni cilvēku no civiliedzīvotāju vidus. Visi fakti vēl nav izmeklēti, vēl nav identificētas un tiesas priekšā sauktas visas vainīgās personas. Meklētāju nodaļu darbs un arhīvu atklāšana devusi iespēju noskaidrot ar civiliedzīvotāju masu slepkavībām saistīto traģisko notikumu nianses Novgorodas apgabalā, Krasnodaras novadā un Rostovas apgabalā. Pērn IK ierosinājusi krimināllietas par vairāk nekā 30 tūkstošu padomju pilsoņu slepkavībām.

Krievijas IK izmeklē nacistu noziegumus saskaņā ar valsts  un starptautiskajām tiesiskajām normām, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Krievijas izmeklēšanas pamatā ir nacionālās likumdošanas un starptautisko tiesību normas," norādīja Bastrikins, jautāts, saskaņā ar kādiem likumiem vajadzētu atbildēt par kara gados pastrādātajiem noziegumiem apsūdzētās personas.

Viņš atgādināja, ka Krievijas likumdošanā kriminālatbildība par nacistisko iebrucēju un viņu līdzskrējēju noziegumiem ieviesta saskaņā ar PSRS Augstākās padomes dekrētu no 1943 gada "Par soda mēriem vācu fašistiskajiem ļaundariem, kas vainojami par padomju civiliedzīvotāju un sagūstīto sarkanarmiešu slepkavībām un spīdzināšanu, spiegiem, Dzimtenes nodevējiem no padomju pilsoņiem un viņu līdzzinātājiem".

"Noziegumu organizētājiem un izpildītājiem dekrēts bez ierunām paredzēja augstāko soda mēru – nāves sodu pakarot. Krievijas Kriminālkodeksā ir norma par atbildību par genocīda noziegumiem, kas paredz mīkstāku pamata sodu, un ar to pieļauj krimināllikuma atgriezeniskā spēka pielietošanu," atzīmēja Bastrikins.

Nirnbergas tribunāls nesodīja visus kara noziedzniekus, dažiem izdevās paslēpties. Ir jānoskaidro visi vainīgie – gan dzīvie, gan mirušie, paziņoja Aleksandrs Bastrikins.

"Esam nosprauduši vairākus uzdevumus. Nebūt ne visus noziedzniekus tiesāka starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā un citi pēckara procesi: daudziem nežēlīgus noziegumus pastrādājušiem nacistiem diemžēl izdevās izbēgt no tiesas un izvairīties no soda," teica Bastrikins.

Viņš atzīmēja, ka jānoskaidro visi vainīgie, īstenojot soda neizbēgamības principu.

"Vienalga, viņi ir dzīvi vai ne, mums ir jānosauc šie vārdi un jāparāda, ko šie cilvēki nodarījuši," konstatēja IK vadītājs.

Amatpersonas Rietumos cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus, spriežot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu uzvarā pār fašismu, konstatēja A. Bastrikins.

"Mēs redzam virkni mēģinājumu atainot vēsturi gluži citā interpretācijā, kad, piemēram, rietumvalstu amatpersonas, apkopojot Otrā pasaules kara rezultātus, runājot tikai par ASV un Lielbritānijas ieguldījumu un tīšām ignorē PSRS galveno lomu uzvarā pār fašismu, cenšas sagrozīt Nirnbergas tribunāla rezultātus," viņš teica.
0
Tagi:
Nirnbergas tribunāls, Krievija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Putins: vietējie līdzskrējēji Eiropā savā nežēlībā pārspēja nacistu saimniekus
Dzīvo nesodīti: eksperts par to, kas gaida "nepiebeigtos vectētiņus" no latviešu leģiona