Latvijas nepilsoņa pase

Pasaules pasu reitings: plaisa Latvijas pilsoņu un nepilsoņu starpā

61
(atjaunots 11:36 16.09.2017)
Spriežot pēc reitinga, Latvijas nepilsoņa pase ir aptuveni tikpat pievilcīga kā Sjerraleones, Senegālas, Togo, Indijas, Indonēzijas, Kubas, Azerbaidžānas, Kotdivuāras, Namībijas, Burkinafaso, Kirgīzijas un Tunisijas pilsonība.

RĪGA, 15. septembris — Sputnik. Latvija ieņēmusi divas pozīcijas jaunākajā pasaules pasu reitingā, ko publicējusi konsultēšanas kompānija Henley & Partners.

Pasaules pilsonību indekss (Quality of Nationality Index, QNI) vērtē 195 valstu pilsonību praktisko vērtību. Autori pēta iespējas, ko sniedz pase, ņemot vērā valsts ekonomikas mērogu, cilvēciskā potenciāla attīstību, bezvīzu iespēju pieeju īslaicīgiem braucieniem un darbam ārzemēs un citus rādītājus. Visas pasaules pases ir sadalītas četrās kvalitātes kategorijās, no "ļoti augstas" līdz "zemas" kvalitātes. Indekss sadala pilsonību skalā no 0% līdz 100%.

Pētnieki atsevišķi izvērtēja Latvijas pilsoņu un nepilsoņu pasu iespējas. Latvijas pilsoņa pase, tāpat kā pērnajā gadā, ieņēma 24. vietu, savukārt nepilsoņu dokuments atrodas reitinga 103. pozīcijā.

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu, Latvijas pilsoņa pases īpašnieku iespēju apjoms ir sašaurinājies. 2015. gadā Latvijas pilsonība saņēma 76% baļļu, bet tagad tai tikuši 75,4%. vienlaikus reitinga autori paaugstināja Latvijas nepilsoņa pases vērtību  līdz 29,2% no 26,2% pērnajā gadā.

Par Latvijas nepilsoņu kaimiņiem reitingā kļuva Āfrikas valstis Sjerraleone (102. vietā) un Senegāla (104. vietā). Pilsonības otrā simta pirmajā desmitniekā  iekļuva arī Togo, Indija, Indonēzija, Kuba, Gruzija, Azerbaidžāna, Kotdivuāra, Namībija, Burkinafaso, Kirgīzija un Tunisa.

Igaunija 2017. gada reitingā ieņēma 22. vietu ar 75,7% — valsts pozīcija ir kritusies par divām vietām, jo pērn tā ieņēma 20. vietu ar 76,7%. Lietuva palika iepriekšējā 23. pozīcijā, neskatoties uz to, ka procentuālajā attiecībā iespēju apjoms Lietuvas pases īpašniekiem samazinājies līdz 75,5% no 76,2%.

QNI reitinga līderpozīcija, gluži kā pagājušajā gadā, pieder Vācijai ar 82,7% baļļu no 100 iespējamiem. Otro vietu dala Francija un Dānija, tām seko Islande, Zviedrija un Norvēģija. Kopumā līderu desmitnieks ievērojami nav mainījies kopš 2015. gada. Īriju un Beļģiju nomainīja Spānija un Itālija. Pasaules pilsonību reitinga beigās atrodas Centrālā Āfrikas Republika (16,3%) un Afganistāna (14,6%).

Krievija zaudējusi trīs pozīcijas, salīdzinot ar pērno gadu, un ieņem 63. reitinga vietu ar 39,7% pret 60. vietu un 37,4% pērn. NVS valstu vidū Krievijas Federācija ir vienīgā, kas tika iekļauta "augstas kvalitātes" pilsonību kategorijā. Vistuvāk Krievijai reitingā pietuvojusies Moldova (80. vieta), tai seko Kazahstāna (85.) un Baltkrievija (88.). Armēnijai piešķirta 97. vieta. Uzbekistāna un Tadžikistāna ieņem 116. un 121. vietu attiecīgi.

Ikgadēja QNI reitinga atjaunošana ļauj sekot, kā mainās dažādu pasaules valstu pasu īpašnieku iespējas, un salīdzināt tās ar citu valstu pilsoņu iespējām.    

61
Pēc temata
Porošenko: Ukrainas pase būs ceļotājiem pievilcīga
Yle: soms no krieviem uzzinājis, kā iegūt Latvijas pilsonību
Krievija iecerējusi vienkāršot uzņemšanu pilsonībā cilvēkiem, kam dzimtā ir krievu valoda
Kultūras ministre: pilsonība ir jānopelna
Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

0
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

0
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

0
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš