Latvijas armijas karavīri ierindā

Militārajai nodaļai būt, savukārt obligātajai iesaukšanai

46
(atjaunots 07:21 15.09.2017)
Krimas pievienošanas dēļ Krievijai, Latvijas jaunekļi gandrīz nonāca bruņoto spēku ķepās, taču pagaidām, obligātās iesaukšanas vietā, viņiem draud tikai militārā nodaļa.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Parlamenta aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti izskatīja grozījumus likumā par militāro dienestu un noraidīja piedāvājumu par obligātās iesaukšanas ieviešanu, vēsta Latvijas Radio 4.

"Labprātīgās-piespiedu kārtas" militārā dienesta iziešanas ideju piedāvāja Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šņore.

"Tā nebūtu tiešā obligātā militārā dienesta atjaunošana, kura Latvijā bija līdz 2006. gadam. Pēc būtības, šī dienēšana balstītos uz brīvprātības principa. Pirmkārt, bruņotos spēkus komplektētu no tiem, kuri vēlas dienēt, tos, kuru nepietiktu, tiktu iesaukti obligātā kārtībā. Līdzīga sistēma ir citās mūsu reģiona valstīs," paskaidroja savu piedāvājumu deputāts.

Šāda soļa nepieciešamību Šņore paskaidroja ar neparasto ģeopolitisko situāciju, kura saasinājās pēc Krimas pievienošanas Krievijai tāpat viņš atzīmēja, ka iesaucamo atlasē tiktu ņemti vērā daudzi faktori, piemēram, jauno cilvēku veselības stāvoklis.

Pret šņores piedāvājumu iebilda Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis, kurš paziņoja, ka iestājas par Latvijas aizsardzības spēku palielināšanu, taču ir pret tāda veida soļiem, kuri liks valstij atteikties no Zemessardzes pilnveidošanas un profesionālā militārā dienesta nodrošināšanas attīstības.

"Mums instruktoru skolā pietrūkst telpu, lai viņi spētu sagatavot nepieciešamo militārdienējošo skaitu. Apmācībām, protams, nepieciešams ļoti daudz instruktoru. Tātad, obligātā dienesta ieviešana izjauks mūsu Zemessardzi un mūsu profesionālo dienestu! Protams, tā ir arī infrastruktūra, kuras mums nav. Un protams, tam ir nepieciešami milzīgi resursi. 10 gadu laikā tie ir apmēram 2 miljardi eiro," paskaidroja savu iebildumu iemeslu Bergamis.

Noraidot Šņores piedāvājumu, deputāti apstiprināja piedāvājumu par militārās nodaļas ieviešanu augstskolās. Saskaņā ar pirmajiem plāniem, militārās apmācības kursu varētu pasniegt kā brīvas izvēles priekšmetu. Turklāt, Aizsardzības ministrija plāno nākotnē izmaksāt studentiem, kuri būs izgājuši militāro nodaļu, kompensāciju, kura varēs segt pilnas mācību izmaksas augstskolā, un tie ir apmēram 5 tūkstoši eiro.

Militāro nodaļu plānots ieviest augstskolās jau šajā mācību gadā pilotprojekta ietvaros, savukārt kompensācijas summa vēl tiks izskatīta Ministru Kabinetā.

Lietuvā obligātā iesaukšana armijā tika atjaunota 2015. gadā, toreiz to skaidroja ar augošajiem draudiem valsts drošībai, raksta Sputnik Lietuva.

Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukti vīrieši vecumā no 18 gadiem. Ja trīs mēnešu laikā kopš pavēstes saņemšanas brīža, iesauktais neiesniedz reģistrāciju reģionālajā iesaucamo militārdienējošo komplektēšanas nodaļā, tad viņam draud sods no 30 līdz 60 eiro apmērā, savukārt atkārtota neierašanās varētu izmaksāt jau 140 eiro vai arī vest pie kriminālās atbildības.    

46
Pēc temata
Aizsardzības ministra padomnieks atlaists par "sava" uzņēmuma atbalstīšanu
Rīgas OMONa komandieris: impērijas pēdējais karavīrs
Publicēts pasaules spēcīgāko armiju reitings: TOP 100 Latvijas nav
Nils Ušakovs Eiropas Parlamentā, foto no arhīva

Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā

16
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.

RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.

Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.

Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.

Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.

Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.

Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".

"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.

Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.

"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."

Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.

"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.

16
Tagi:
krievu valoda, Nils Ušakovs, Eiropas Parlaments
Pēc temata
Ušakovs atbildējis uz Iesalnieka izteikumiem par to, ka viņš esot svešs Latvijai
IQ līmeni var noteikt pēc paziņojumiem: Ušakovs izsmēja Latvijas kultūras ministru
Nils Ušakovs pastāstīja, kāpēc nav gājis "bungot" pret krievu skolu likvidāciju
Rīgā informē par aizliegumu pulcēties krievu valodā! Latviete sašutumā, Ušakovs iejaucās
Covid-19 ekspress testēšana, foto no arhīva

Latvijā reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs pacienti miruši

13
(atjaunots 16:17 28.11.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā valstī reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, miruši 3 pacienti ar apstiprinātu diagnozi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs.

Diennakts laikā laboratorijas veikušas 7645 testus, no tiem 9,8% analīžu devuši apstiprinošu rezultātu.

Divi viņsaulē aizgājušie pacienti piederēja pie 80-85 gadu vecuma grupas, vēl viens – pie 85-90 gadu vecuma grupas.

Ziņots,  ka kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.


13
Tagi:
SPKC, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Kāpēc veselības ministre sūdzas par Babra zivju rūpnīcu? Runa nav par šprotēm
Ārsts paskaidroja, kāpēc ir bezjēdzīgi slepkavot koronavīrusa inficētās ūdeles
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Vai Latvijā ir vajadzīgi jauni koronavīrusa ierobežojumi: iedzīvotāju domas dalās
Apgānīts piemineklis Obālē

"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā

0
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.

RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.

Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.

Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.

"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.

Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.

"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.

Sirpja un āmura simbols, foto no arhīva
© Sputnik / Алексей Даничев

Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.

Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.

0
Tagi:
Jevgēņijs Primakovs, brāļu kapi, Lietuva
Pēc temata
"Okupanti" latviski: vandāļi apzaimoja pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem
Tikai muļķi un nožēlojamie tipi iznīcina un apgāna Sarkanās armijas pieminekļus.
Apgānīts piemineklis padomju karavīriem Subātē
Plāksnītes pie padomju pieminekļiem Krievijas vēstniecība Lietuvā uzskata par nekrietnām