Latvijas armijas karavīri ierindā

Militārajai nodaļai būt, savukārt obligātajai iesaukšanai

45
(atjaunots 07:21 15.09.2017)
Krimas pievienošanas dēļ Krievijai, Latvijas jaunekļi gandrīz nonāca bruņoto spēku ķepās, taču pagaidām, obligātās iesaukšanas vietā, viņiem draud tikai militārā nodaļa.

RĪGA, 14. septembris — Sputnik. Parlamenta aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti izskatīja grozījumus likumā par militāro dienestu un noraidīja piedāvājumu par obligātās iesaukšanas ieviešanu, vēsta Latvijas Radio 4.

"Labprātīgās-piespiedu kārtas" militārā dienesta iziešanas ideju piedāvāja Nacionālās apvienības deputāts Edvīns Šņore.

"Tā nebūtu tiešā obligātā militārā dienesta atjaunošana, kura Latvijā bija līdz 2006. gadam. Pēc būtības, šī dienēšana balstītos uz brīvprātības principa. Pirmkārt, bruņotos spēkus komplektētu no tiem, kuri vēlas dienēt, tos, kuru nepietiktu, tiktu iesaukti obligātā kārtībā. Līdzīga sistēma ir citās mūsu reģiona valstīs," paskaidroja savu piedāvājumu deputāts.

Šāda soļa nepieciešamību Šņore paskaidroja ar neparasto ģeopolitisko situāciju, kura saasinājās pēc Krimas pievienošanas Krievijai tāpat viņš atzīmēja, ka iesaucamo atlasē tiktu ņemti vērā daudzi faktori, piemēram, jauno cilvēku veselības stāvoklis.

Pret šņores piedāvājumu iebilda Aizsardzības ministrijas vadītājs Raimonds Bergmanis, kurš paziņoja, ka iestājas par Latvijas aizsardzības spēku palielināšanu, taču ir pret tāda veida soļiem, kuri liks valstij atteikties no Zemessardzes pilnveidošanas un profesionālā militārā dienesta nodrošināšanas attīstības.

"Mums instruktoru skolā pietrūkst telpu, lai viņi spētu sagatavot nepieciešamo militārdienējošo skaitu. Apmācībām, protams, nepieciešams ļoti daudz instruktoru. Tātad, obligātā dienesta ieviešana izjauks mūsu Zemessardzi un mūsu profesionālo dienestu! Protams, tā ir arī infrastruktūra, kuras mums nav. Un protams, tam ir nepieciešami milzīgi resursi. 10 gadu laikā tie ir apmēram 2 miljardi eiro," paskaidroja savu iebildumu iemeslu Bergamis.

Noraidot Šņores piedāvājumu, deputāti apstiprināja piedāvājumu par militārās nodaļas ieviešanu augstskolās. Saskaņā ar pirmajiem plāniem, militārās apmācības kursu varētu pasniegt kā brīvas izvēles priekšmetu. Turklāt, Aizsardzības ministrija plāno nākotnē izmaksāt studentiem, kuri būs izgājuši militāro nodaļu, kompensāciju, kura varēs segt pilnas mācību izmaksas augstskolā, un tie ir apmēram 5 tūkstoši eiro.

Militāro nodaļu plānots ieviest augstskolās jau šajā mācību gadā pilotprojekta ietvaros, savukārt kompensācijas summa vēl tiks izskatīta Ministru Kabinetā.

Lietuvā obligātā iesaukšana armijā tika atjaunota 2015. gadā, toreiz to skaidroja ar augošajiem draudiem valsts drošībai, raksta Sputnik Lietuva.

Saskaņā ar Lietuvas likumdošanu obligātajā militārajā dienestā tiek iesaukti vīrieši vecumā no 18 gadiem. Ja trīs mēnešu laikā kopš pavēstes saņemšanas brīža, iesauktais neiesniedz reģistrāciju reģionālajā iesaucamo militārdienējošo komplektēšanas nodaļā, tad viņam draud sods no 30 līdz 60 eiro apmērā, savukārt atkārtota neierašanās varētu izmaksāt jau 140 eiro vai arī vest pie kriminālās atbildības.    

45
Pēc temata
Aizsardzības ministra padomnieks atlaists par "sava" uzņēmuma atbalstīšanu
Rīgas OMONa komandieris: impērijas pēdējais karavīrs
Publicēts pasaules spēcīgāko armiju reitings: TOP 100 Latvijas nav
Toyota C- HR

Latvijas iedzīvotāji iecienījuši Toyota marku: 2020. gada pārdotākie automobiļi

3
(atjaunots 11:37 12.07.2020)
Pirmās divas vietas pārdošanas līderu sarakstā 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijā ieņem Toyota markas automobiļi, aiz tiem ar vērā ņemamu starpību seko Peugeot.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Auto asociācijā pastāstīja, kādas automobiļu markas 2020. gadā Latvijā ir vispārdotākās, vēsta Bb.lv.

Un Toyota popularitāte Latvijā nav apstrīdama. Šī marka ir pirmajās divās vietās pārdošanas līderu sarakstā.

Pirmajā vietā ir Toyota RAV4. 2020. gada pirmajos sešos mēnešos tika pārdotai 374 jauni šīs markas automobiļi. Otrajā vietā ir Toyota Corolla – pārdotas 300 jaunas mašīnas.

Trešajā vietā ierindojās Peugeot 308 marka. Latvijā 2020. gada pirmajā pusgadā bija pārdoti 242 šādi automobiļi.

Vēl Top 10 iekļuva Volkswagen Tiguan ar 221 pārdotu jaunu automobili, Škoda Octavia – 220 automobiļi, Volkswagen Golf – 207 mašīnas un Volkswagen Passat – arī 207 automobiļi, Kia Sportage – 200 mašīnas, Peugeot 5008 – 185 jauni automobiļi, kā arī Škoda Kodiaq – 182 mašīnas.

Tiesa, tiek atzīmēts, ka 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāju kāre pēc jaunu auto iegādes ir ievērojami mazinājusies. Tajā pašā periodā 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji nopirka par 30,4% vairāk mašīnu.

Taču jau 2019. gadā eksperti konstatēja, ka Latvijas autoparks noveco.

Toreiz Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš ziņoja, ka vidējais Latvijas autoparka vecums sastāda 13,8 gadus. Turklāt, kā norādīja Rūtiņš, šis rādītājs gadu no gada stabili pasliktinās.

3
Tagi:
auto, Latvija
Pēc temata
Cilvēki masveidā pameta Rīgu: pie izbraukšanas no pilsētas veidojās milzīgi sastrēgumi
Palika mājās: no Latvijas autoceļiem pazuda katrs ceturtais automobilis
Kā Covid-19 ietekmējis automobiļu tirdzniecību Latvijā
Kārtējais automobilis Rīgā ielūzis bruģī
Rundāles pils

Militārpersonas pārbauda Rundāles pils teritoriju

10
(atjaunots 09:52 12.07.2020)
Gatavošanās Dārza svētkiem Rundāles pils teritorijā tika pārtraukta atmīnēšanas darbu dēļ, kurus veic Zemessardze un profesionālā dienesta karavīri.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Zemessargi Rundāles pils teritorijā notiek mācības situācijā, kas ir pietuvināta kaujas situācijai, vēsta Rus.lsm.lv.

Gatavošanās Dārza svētkiem, kurus iecerēts rīkot 2021. gadā, tika pārtraukta 23 zemessargu un profesionālā dienesta karavīru darbu dēļ.

Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse paskaidroja, ka gatavošanās laikā svētku norisei tika atklāti lādiņi. Turklāt jau šī gada pavasarī tika ziņots, ka uz austrumiem no pils jau tika atklāti divi lādiņi.

Beigās atbrauca sapieri un sāka milimetru aiz milimetra pārbaudīt pils teritoriju ar mīnu meklētājiem.

Muzejam tas nozīmē piespiedu pārtraukumu aktuālajos darbos, bet karavīriem – īstas mācības.

Zemessardzes 1. Rīgas brigādes Inženieru rotas komandieris Dainis Kravals uzsvēra, ka šajā apkārtnē, kur notika kaujas gan Pirmajā, gan Otrajā pasaules karā, katrs mīnu meklētāja signāls var nozīmēt, ka zem zemes guļ īsts kaujas lādiņš.

Kravals pastāstīja, ka karavīri pārbauda augsnes virsslāni – līdz 25 centimetriem. Dziļāka pārbaude ir jau citu speciālistu pārziņā, jo tā jau būs augsnes sanācija.

Pagaidām izdevies atrast vairāk nekā 20 metāla priekšmetu. Taču par laimi tie ir tikai būvgruži.

10
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Karavīri nav atraduši Igaunijā nokritušo raķeti
Zeme ir pārpilna ar lādiņiem: aizsardzības ministrs publicējis aicinājumu cilvēkiem
COVID-19

Krievijā noslēdzās pasaulē pirmās vakcīnas pret Covid-19 pētījumi

0
(atjaunots 11:46 12.07.2020)
Sečenova universitātē paziņoja, ka klīnisko izmēģinājumu gaitā tika apstiprināts preparāta nekaitīgums.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Sečenova universitātē veiksmīgi noslēgusies pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu izpēte uz brīvprātīgajiem. Pirmā brīvprātīgo grupa tiks izrakstīta jau trešdien, otrā – 20. jūlijā, paziņoja RIA Novosti Sečenova universitātes Translācijas medicīnas un biotehnoloģiju institūta direktors Vadims Tarasovs.

Iepriekš Krievijas Veselības ministrijas preses dienests ziņoja, ka 18. jūnijā Sečenova universitātē sākušies vakcīnas pret koronavīrusu klīniskie pētījumi. Vakcīnu izstrādāja Gamaleja Nacionālais Epidemioloģijas un mikrobioloģijas pētījumu centrs.

"Sečenova universitāte veiksmīgi pabeigusi pasaulē pirmās vakcīnas pret koronavīrusu izmēģinājumus ar brīvprātīgajiem," pastāstīja Tarasovs.

Sečenova universitātes Medicīniskās parazitoloģijas, tropisko un transmisīvo slimību institūta direktors Aleksandrs Lukaševs sarunā ar RIA Novosti atzīmēja, ka dotā posma uzdevums bija parādīt vakcīnas nekaitīgumu cilvēka veselībai, kas arī tika izdarīts.

Brīvprātīgie tika iedalīti divās grupās – pirmā saņēma vienu vakcīnas devu, otrā – divas. Izņemot ķermeņa temperatūras paaugstināšanos pirmajās dienās pēc vakcinācijas, brīvprātīgajiem nebija konstatētas nekādas negatīvas reakcijas, visi jūtas lieliski, uzsvēra Lukaševs.

Savukārt Tarasovs atzīmēja, ka brīvprātīgie ilgstošā periodā atradās izolācijā, viņu kontaktēšana ar ārpasauli tika ierobežoti jau pirms izmēģinājumu uzsākšanas, lai izslēgtu inficēšanos ar koronavīrusu.

Ilgstoša izolācija, pēc Tarasova sacītā, ietekmējusi brīvprātīgo psiholoģisko stāvokli, pētījuma gaitā parādījās konflikta situācijas, pieauga emocionālā spriedze, tādēļ darbā iesaistījās arī psihologi, lai mazinātu spriedzi, kas radusies neparastajos apstākļos.

Taču jau pavisam drīz brīvprātīgie atgriezīsies pie ierastās dzīves, spēs nodarboties ar sportu, mācīties, iet uz darbu, precizēja viņš. Pēc izrakstīšanas, kas tiek plānota 15. un 20. jūlijā, viņu veselība tiks uzraudzīta – mediķi vērtēs, kā uzvedas viņu imunitāte.

Tālāko vakcīnas izstrādes plānu jau nosaka izstrādātāja stratēģija, tai skaitā vīrusa epidemioloģiskās situācijas sarežģītība un iespēja paplašināt ražošanu, paskaidroja Lukaševs.

"Sečenova universitāte pandēmijas situācijas apstākļos uzstājās ne vien kā izglītības iestāde, kā jau pieņemts, bet arī kā zinātniski tehnoloģiskais centrs, kurš spēj piedalīties tik svarīgu un sarežģītu produktu izveidošanā, kā ārstnieciskie preparāti… Mēs strādājām ar šo vakcīnu, sākot ar pirmsklīniskiem pētījumiem un protokola izstrādi, un šobrīd veicam klīniskos pētījumus," uzsvēra Tarasovs.

Lukaševs piebilda, ka vakcīnas pret koronavīrusa infekciju drošība klīnisko pētījumu gaitā ir apstiprināta.

"Šajā posmā tika pierādīts vakcīnas drošums… Vakcīnas drošība ir apstiprināta. Tā atbilst to vakcīnu drošībai, kuras šobrīd ir pieejamas tirgū," pastāstīja viņš.

Viņš atzīmēja, ka pirms klīnisko izmēģinājumu uzsākšanas tika veikta detalizēta brīvprātīgo izmeklēšana, tai skaitā tika noteikts antivielu pret koronavīrusu trūkums. Pēc tam viņus uz divām nedēļām izolēja, lai nepieļautu inficēšanos. Pēc kā tika veikta imunizācija un sākās pats izmēģinājums.

Brīvprātīgie atradās pastāvīgā mediķu uzraudzībā, kuri vērtēja bāziskos rādītājus, dotajā brīdī viņiem nav nekādu veselības traucējumu, paskaidroja Lukaševs.

Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, Krievijā ir apstiprināti 727 162 saslimušie, no kuriem 501 061 cilvēks izveseļojās, 11 335 pacienti nomira. Saskaņā ar šīs dienas datiem, valstī ir veikti 23 miljoni koronavīrusa testi.

0
Tagi:
vakcīna, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
No plaušu fibrozes līdz Alcheimera slimībai: mediķi pastāstīja par Covid-19 sekām
Kā notiek Covid-19 vakcīnas izmēģinājumi Krievijā
Trīs Krievijā izstrādāti Covid-19 vakcīnas prototipi ir efektīvi
Latvijā 8 jauni Covid-19 gadījumi: SPKC meklē autobusa Liepāja-Rīga pasažierus