Pircēja veikalā

Latvija ieņēmusi pirmo vietu pārtikas cenu pieauguma ziņā

48
(atjaunots 09:57 11.09.2017)
Latvija ieņēmusi pirmo vietu starp OECD dalībvalstīm Eiropā pārtikas produktu cenu pieauguma ziņā, apsteidzot tuvākos "konkurentus" – Igauniju, Poliju un Slovākiju.

RĪGA, 10. septembris — Sputnik. Latvija kļuvusi par līderi pārtikas produktu cenu pieauguma ziņā starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Eiropas dalībvalstīm, vēsta rus.lsm.lv.

Organizācijas rīcībā esošie dati liecina, ka pārtikas produktu cenas Latvijā aug četras reizes ātrāk nekā vidēji organizācijā un sešas reizes ātrāk nekā eirozonā.

Šī gada jūlijā patēriņa cenu vidējais pieaugums organizācijā sasniedza 2% — par 0,1 procentpunktu vairāk nekā jūnijā. Organizācijas analītiķi uzskata, ka galvenais cenu pieauguma iemesls ir energoresursu cenu pieaugums — no 3% jūnijā līdz 3,7% jūlijā.

OECD informē, ka Latvijā gada laikā (no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada jūlijam) pārtikas produktu cenas pieaugušas par 6,6% — tas ir maksimālais rādītājs Eiropā un trešais augstākais pasaulē.

Latviju apsteigusi tikai Turcija (10,1%) un Meksika (9,7%).

Latvijas Centrālā statistikas pārvalde jūlijā informēja, ka patēriņa produktu cenas valstī salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi kritušās par 0,7%, taču tika fiksēts cūkgaļas, sviesta, kartupeļu, putna gaļas, cukura, miltu un graudaugu cenu pieaugums.

Saskaņā ar CSP datiem, gada izteiksmē inflācija sastādījusi 2,6%. Visvairāk augušas pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas — par 6,6%.

48
Pēc temata
"Zemnieku Saeima": gaidāma sviesta cenu stabilizēšanās
Vucāns: dzīve būs dārgāka, taču arī ienākumi augs
Mazāk un dārgāk: aukstums ievieš izmaiņas ogu un augļu ražas cenās
Covid-19

Latvijā straujš Covid-19 saslimstības kāpums: 95 jauni gadījumi

3
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Diennakts laikā Latvijā ir atklāti 95 jauni Covid-19 gadījumi – tas ir lielākais skaits visā novērojumu laikā.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Latvijā diennakts laikā ir veikts rekordliels koronavīrusa testu skaits – 4271, atklāti 95 jauni inficēšanās gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Saskaņā ar SPKC datiem, 63 cilvēkiem inficēšanās avots ir zināms, četri atgriezās no ārzemēm (Ukraina, Krievija, Austrija), par 28 cilvēkiem informācija tiek noskaidrota.

Kopumā Latvijā kopš epidēmijas sākuma ir veikti 320 018 Covid-19 izmeklējumi, 1824 cilvēkiem diagnoze apstiprinājās, no tiem 1307 izveseļojās, bet 37 nomira.

Pēdējo 24 stundu laikā stacionēti 5 cilvēki ar Covid-19. Kopumā slimnīcās ārstējas 19 pacienti, vienam no viņiem ir smaga slimības gaita, pārējie 18 atrodas vidēji smagā stāvoklī. Kopumā no slimnīcām pēc ārstēšanās saistībā ar Covid-19 izrakstīti 229 cilvēki.

Lietuvā diennakts laikā atklāti 115 jauni inficēšanās ar koronavīrusu gadījumi, kopējais saslimšanas gadījumu skaits sasniedzis 4693, paziņoja trešdien Lietuvas Veselības ministrija. Covid-19 aiznesa 92 cilvēku dzīvības, 19 inficētie nomira citu iemeslu dēļ. Aizritējušajā diennaktī veikti 6993 koronavīrusa testi.

Igaunijā diennaktī veikti 2733 Covid-19 testi, 57 gadījumos rezultāts bijis pozitīvs. Kopumā Igaunijā ir veikts vairāk nekā 213 000 pirmreizējo testu, no tiem pozitīvi bijis 3371 (1,58%). Kopš ziemas Igaunijā no koronavīrusa miruši 64 cilvēki.

Pasaules Veselības organizācija 11. martā pasludināja jaunās koronavīrusa infekcijas Covid-19 uzliesmojumu par pandēmiju. Saskaņā ar aktuālākajiem datiem, pasaulē ir atklāts vairāk nekā 33,8 miljoni inficēšanās gadījumu, vairāk nekā 1 miljons cilvēku nomira, savukārt izveseļojās vairāk nekā 25,1 miljons.

3
Tagi:
koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Vitenbergs: ekonomika ir gatava otrajam Covid-19 vilnim
Atgriežas Latvijā ārstēties un strādāt: Covid-19 iestūma reemigrāciju no Lielbritānijas
Covid-19 pasliktinājis sirds slimnieku stāvokli Latvijā
Latvijā samazināts pašizolācijas termiņš ar Covid-19 inficēto kontaktpersonām
Zinību diena Rīgas 88. vidusskolā

Rīgas skolas pagaidām neplāno pāriet pie tālmācībām

3
(atjaunots 14:36 30.09.2020)
Vairums Rīgas skolu strādā pēc klātienes mācību modeļa un atteiksies no tā tikai ārkārtējās situācijas režīma gadījumā

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Rīgas pašvaldības skolas neplāno mainīt mācību modeli, vēsta BB.lv.

Pašlaik ir zināms par 19 mācību iestādēm Latvijā, kuras ir skāris Covid-19, tostarp 11 skolām, pieciem bērnudārziem un divām augstskolām.

Šonedēļ izglītības un zinātnes ministrs Ilga Šuplinska ieteica valsts lielākajām skolām, tostarp Rīgā, pāriet pie Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātā B mācību modeļa – daļējām tālmācībām vecāko klašu skolēniem.

Taču Rīgā neplāno ieklausīties ministres padomā.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā paziņoja, ka patlaban klātienē (pēc A modeļa) strādā 56 Rīgas skolas, pēc A un B modeļa (klātienē un daļēji tālmācībās) – 33 skolas, savukārt pēc B modeļa (daļēji tālmācībās) – 19 skolas.

Gadījumā, ja Latvijā atkal tiks ieviests ārkārtējās situācijas režīms Covid-19 pandēmijas dēļ, skolas pārkārtos savu mācību procesu, taču pagaidām tas nenotikšot.

Iepriekš Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga atzīmēja, ka skolu atgriešanās pie daļēji attālināta mācību režīma "notiks uz skolotāju rēķina" – viņu darba slodze pieaugs, taču alga, pēc būtības, nē.

Septembra vidū valdība nolēma piešķirt IZM 4 miljonus eiro portatīvo datoru iegādei skolām, jo iepriekš noskaidrojās, ka ne visiem skolēniem mājās ir iekārtas, kas nepieciešamas tālmācību organizēšanai.

3
Tagi:
skola
Pēc temata
Skolotāji vazājas pa klasēm: Vladova aicina Šuplinsku demisionēt
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
Šuplinska: datori Latvijas skolās nonāks tikai oktobra beigās
Jaunāko klašu skolēni apmeklēs skolu arī Covid-19 otrā viļņa gadījumā
Baidens

ASV specdienesti: ja Baidenam atkal misēsies, vainīgs Putins

0
(atjaunots 18:18 30.09.2020)
Jau kļūst interesanti, kad īsti dažādo pret Krieviju vērsto sazvērestības teoriju autoriem vairs nebūs ko teikt par Kremļa saiknēm ar vienu vai otru skandālu.

Mēs jau esam izpētījuši izteicienus highly likely ("ar augstu varbūtības pakāpi" – Skripaļu lietā), almost certainly ("gandrīz noteikti" sakarā ar apsūdzībām "vakcīnas nozagšanā"). Tagad jāpierod pie kārtējā vārda – probably ("droši vien").

Šoreiz, pateicoties The Washington Post, mēs uzzinājām, ka Vladimirs Putins pats personīgi "probably, vada" slepeno ASV prezidenta kandidāta Džo Baidena diskreditēšanas operāciju.

Argumenti par labu paradoksālajam secinājumam ir iespaidīgi: izrādās, pie tāda slēdziena nonākuši kaut kādi analītiķi uz "atvērto, atslepenoto un klasificēto izlūkošanas avotu" bāzes.

Pārskata sākumā esot teikts: "Mēs uzskatām, ka prezidents Vladimirs Putins un lielākā daļa augstākā līmeņa Krievijas ierēdņu ir informēti un, droši vien (tas pats probably – aut. piez.), vada Krievijas ietekmes operācijas, kuru mērķis ir diskreditēt bijušo ASV viceprezidentu, atbalstīt ASV prezidentu un kurināt domstarpības sabiedrībā pirms novembra vēlēšanām ASV."

Tad lūk, kurš diskreditē bijušo viceprezidentu! Beidzot ir skaidrs, kas raksta Baidenam viņa runas ar smieklīgajiem misēkļiem, kuru dēļ rodas šaubas par viņa veselības stāvokli. Visticamāk, tas bija Putins, kurš viņam pirms dažām dienām palika priekšā tekstu par to, ka vēl pirms viņa runas beigām no koronavīrusa mirs 200 miljoni cilvēku – neviens cits taču nespētu vēl labāk diskreditēt Baidenu.

Daudzi amerikāņu mediji pievērsa uzmanību līdzīgai Iekšējās drošības ministrijas atskaitei, kas it kā paredzēta "iekšējai lietošanai" (un uzreiz nonāca visos informācijas portālos) ar virsrakstu "Krievija, laikam (šoreiz vienkārši likely, bez highly – aut. piez.), diskreditē Amerikas kandidātu veselību, lai ietekmētu 2020. gada vēlēšanas". Pievērsiet uzmanību vārdam "kandidāti", kurš tiek lietots daudzskaitlī. Tagad salīdzināsim ar sensācijai veltītiem rakstiem daudzos amerikāņu medijos – tie klāsta, ka runa ir par "Krievijas uzbrukumu Baidena mentālajai veselībai". Jā, pašā biļetenā pieminēti arī Irānas un Ķīnas amatpersonu uzbrukumi Donalda Trampa psihiskajai veselībai, taču tas, kā jau noprotat, Amerikas demokrātisko medijus absolūti neuztrauc. Dēvēt esošo ASV prezidentu par šizofrēniķi – tā nebūt nav iejaukšanās. Taču par Baidenu gan tā nedrīkst runāt.

Turklāt, izskatās, viltīgais Krievijas, Ķīnas un Irānas plāns jau darbojas. Nesenā aptauja noteicošajos 2020. gada vēlēšanu kampaņas štatos liecina: 51% štatu balsstiesīgo iedzīvotāju uzskata Trampu par "mentāli nederīgu" prezidenta darbam, savukārt 52% tāpat izsakās par Baidenu. Tātad liels skaits vēlētāju ASV apšauba abu ASV prezidenta kandidātu prāta stāvokli, – tas, jādomā, ir "Krievijas dezinformācijas" rezultāts. Savukārt pašiem Trampam un Baidenam ar viņu ekscentrisko uzvedību un, maigi sakot, neviennozīmīgajiem izteicieniem ar to nav nekāda sakara? Kā parasti, pie visa vainīgi ir krievi. Probably.

Lūk arī ar baisi slepeno CIP ziņojumu no WP ir līdzīgs stāsts. Pēc Putina pieminēšanas pirmajās rindās, kurš it kā pats vada ASV prezidenta kandidāta diskreditēšanas kampaņu, tālāk runa ir tikai un vienīgi par Ukrainas parlamentārieši Andreja Derkača darbībām, kurš ir pazīstams ar to, ka regulāri publisko Petro Porošenko un Džo Baidena pārrunu audio fragmentus. Taču par viņa "sakariem ar Putinu" nesaka itin neko.

Kad amerikāņu mediji sāk runāt par "Derkača lentēm", viņiem ir tikai divi argumenti, ja to atļauts šādi nosaukt: a) deviņdesmito gadu sākumā viņš pabeidza VDK Augstskolu Maskavā, tātad, pats par sevi saprotams, ir "Kremļa aģents"; b) viņa sniegtie ieraksti ir "pielaboti". Un viss – tāpēc demokrātiskie mediji atsakās pat apspriest šo "lenšu" saturu un aizbāž ausis, tiklīdz kāds par tām ieminas. Nonācis tiktāl, ka Twitter vienā acumirklī bloķēja lietotāja profilu, kura tvītu par "Derkača lentēm" citēja Tramps. Un nekādas cenzūras nav! Skaidrs taču: "Kremļa aģents" izplata "dezinformāciju" pēc Kremļa pasūtījuma. Līdz ar to pārbaudīt datus ir aizliegts.

Šajā kontekstā atmiņā ataust Ukrainas drošības dienesta vadītāja Valentīna Naļivajčenko preses konference 2014. gadā, uzreiz pēc Malaizijas Boeing katastrofas Donbasā. Nākamajā dienā viņa prezentētos "ierakstus" citēja gandrīz visas vadošās avīzes pasaulē! Un paskatieties: neviens toreiz neatcerējās, ka Naļivajčenko ir Maskavas VDK Izlūkošanas institūta absolvents, nevienu Rietumos neuztrauca fakts, ka audioieraksti ne tikai bija pielaboti, tie bija atklāti viltoti. Vienkārši tobrīd melīgā versija par to, ka MH17 notriekuši kaut kādi "kazaki no Černuhinas", pilnībā apmierināja rietumu žurnālistus. Toties "Derkača ieraksti" viņiem nekādi nepatīk – tie neiekļaujas priekšvēlēšanu kampaņas uzdevumos. Tātad jebkura informācija par tām ir cenzējama.

Pie tam neviens neapšauba: Porošenko un Baidena balsis ierakstos ir autentiskas. Bet apspriest tos vai citēt – tas gan ir nāves grēks. Aptuveni līdzīga ir ASV mediju attieksme pret Senāta komiteju neseno ziņojumu ar daiļrunīgo nosaukumu "Hanters Baidens, "Burisma" un korupcija". Ziņojums ir apjomīgs un satur pārsteidzošas Amerikas ierēdņu atzīšanās par to, ka ASV augstākā vadība, ieskaitot gan viceprezidentu Džo Baidenu, gan valsts sekretāru Džonu Keriju, vairākkārt tika brīdināta par korupcijas shēmām Ukrainas gāzes kompānijā "Burisma" un par problēmām ASV, kuras būs saistītas ar Hantera Baidena, viceprezidenta dēla, darbu šajā firmā.

Grūti pat iedomāties, kā avīzes sistu krustā Trampu, ja noskaidrotos, ka viņš zinājis par savu bērnu korumpētajām darbībām un aizvēris acis uz tām, būtībā atbalstot viņus. Taču Senāta ziņojumu mediji ignorēja vai arī vienkārši nodēvēja par "Krievijas dezinformācijas kampaņu". Tātad var pieņemt, ka arī ASV senatori ir "Kremļa aģenti" – ziņojumā taču atrodami nenoliedzami fakti un ierēdņu liecības, kuri paši ziņoja par "Burisma" korupciju un par Baidena, juniora, darbu kompānijā.

Demokrāti ātri sagatavoja savu "pretziņojumu", kurā centās apgāzt vai, drīzāk, aizmiglot oponentu argumentus. Protams, galvenais demokrātu secinājums – Senāta izmeklēšana izspēlē "Krievijas uzbrukumu vēlēšanām 2020". Tātad atkal ir vainīgi krievi.

Acīmredzot, tā bija Krievija, kas iecēla Baidenu, junioru, korumpētajā firmā Ukrainā, un pēc tam diktēja Baidenam, senioram, kā atlaist Ukrainas ģenerālprokuroru, kurš uzdrīkstējās izmeklēt "Burisma" korupcijas lietu. Tātad varam gaidīt jaunas sankcijas par amerikāņu "Kremļa aģentu" darbībām Senātā un Baltajā namā. Jo Krievijas vaina taču atkal ir pierādīta, lai arī ar kārtējo probably.

0
Tagi:
Vladimirs Putins, Džo Baidens, ASV
Pēc temata
Donalda Trampa karš un miers
Putins var palīdzēt Trampam tikt pārvēlētam
ASV superierocis pavērsts pret pašu pilsoņiem. Kas no tā iznācis?