Bulciņu tirdzniecība Centrāltirgū

Šeit cilvēki nav sātīgi paēduši: žurnāliste no Krievijas apmeklējusi Latviju

132
(atjaunots 15:42 10.09.2017)
Žurnāliste Anastasija Mironova no Sanktpēterburgas pastāstījusi par saviem iespaidiem pēc ceļojuma pa Baltijas valstīm.

RĪGA, 9. septembris - Sputnik. Žurnāliste no Krievijas publicējusi portālā "Gazeta.ru" savus iespaidus par Baltijas valstīm. Viņa salīdzinājusi Latviju ar Pleskavas apgabalu un atzīmējusi Latvijā dzīvojošo krievu pastāvīgās runas par ēdamo.

Žurnāliste visai neglaimojoši atsaukusies par Bolderājas iedzīvotājiem: "Visi ir slikti ģērbti, mati šķidri, pat daudzām sievietēm redzams matu zudums."

"Visur — patiešām visur! — dzirdamas runas par ēdamo: kur lētāki putraimi, ar ko izcept kartupeļus, kā piespiest bērnu ēst putru… Cilvēki nepaēd, vismaz ne sātīgi. Par to liecina arī viņu āriene," — raksta Mironova.

Pēc viņas domām, nabadzība "it kā jūtama gaisā". Viņa publicējusi arī aplēses, kas norāda: vidējā alga pēc nodokļiem mazliet pārsniedz 600 eiro, minimālā sastāda 300 eiro, pie tam rēķini par komunālajiem pakalpojumiem sasniedz 150-200 eiro.

Vecrīgas jumti. Foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Песня

Vienā no savām iepriekšējām publikacijām Facebook Mironova atcerējās, ka "vienreizēji skaistas kūrortpilsētas pie jūras, piemēram, Ainaži un Salavgrīva, ir tukšas". Cilvēku trūkumu žurnāliste saista ar iedzīvotāju masveida aizplūšanu: viņasprāt, "vairāk nekā 20% latviešu devušies peļņā".

Pa mici dabūjusi arī Tallina: Mironova iesaka tai veltīt tikai pāris dienas, jo "aiz vecpilsētas robežām nekas interesants nav redzams".

Noslēgumā žurnāliste nokritizējusi krievu vīriešus pludmalēs Latvijā. Viens no viņiem pat esot nobiedējis viņas bērnu.

"Šodien mans bērns, ieraudzījis, ka mums tuvojas nosauļojies vēderains brīnums peldbiksēs līdz ausīm, vienā lēcien    

132
Pēc temata
Božena Rinska Jūrmalā audzina bērnus un bauda gailenes
Statistiķi atskaitījās par algu pieaugumu Latvijā
Piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dzīvo nabadzības līmenī
Ušakovs: Latvija var pārvērsties par etnogrāfisko muzeju

Pandēmija nav iemesls stiprināt divvalodību: VVC vadītājs neatbalsta avīzi krievu valodā

5
(atjaunots 12:47 08.05.2021)
Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš paskaidroja, kāpēc informatīvos materiālus par vakcināciju nedrīkst izplatīt latviešu un krievu valodās.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. VVC vadītājs Māris Baltiņš, komentējot iespēju publicēt informatīvu avīzi par vakcinēšanas pret Covid-19 jautājumiem tai skaitā krievu valodā, paziņoja, ka Valsts valodas centrs joprojām uzstājas pret to. Pēc viņa vārdiem, "pastāv citi veidi, kā krievu valodā runājošos valsts iedzīvotājus informēt par vakcinēšanu pret Covid-19".

Baltiņš atzīmēja, ka pastāv normatīvs regulējums, kas aizliedz izplātīt visiem valsts iedzīvotājiem informatīvos materiālus divās valodās. VVC par to esot brīdinājis vakcinācijas projekta organizatorus, aicinot viņus "meklēt citus risinājumus".

Pēc Baltiņa vārdiem, izplatīt informāciju krievu valodā būtu iespējams šaurākā un mērķētākā veidā. Piemēram, sadarbībā ar pašvaldībām, kas labāk zina, kurā mājā kādā valodā runā cilvēki. Attiecīgi "izplatīt materiālus svešvalodā tieši konkrētām mājsaimniecībām, nevis bez skatīšanās visiem valsts iedzīvotājiem".

Tāpat Baltiņš komentēja savu nesenāko iekļaušanos Krievijas sankciju sarakstā un aizliegumu ieceļot valstī. Pēc viņa vārdiem, "šī vēsts viņam bijusi pārsteigums, kas gan viņa dzīvē neko diži nemainot, jo Krievijā neesot bijis jau gadus desmit un arī neesot plānojis turp doties". Pēc viņa domām, Krievijas lēmums liecina, ka Latvija konsekventi īsteno savu valodas politiku un nostiprina latviešu valodas pozīcijas.

Atzīmēsim, ka saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes 2017. gadā veiktajiem pētījumiem 60,8% Latvijas iedzīvotāju uzskata par savu dzimto valodu latviešu, 36% - krievu valodu un 3,2% - citas valodas.

5
Tagi:
Valsts valodas centrs, VVC, krievu valoda, latviešu valoda, vakcinācija, vakcīna, pandēmija, koronavīruss
Pēc temata
Kļūda vai draudi? Sociālās reklāmas tulkojums sūta krievus pie senčiem
Miljoniem eiro! Ušakovs pastāstīja, kur nonāk lielākie dīkstāves pabalsti Latvijā
Ušakovs: rīdzinieki drūzmējas rindās pēc apģērba, ignorējot vakcīnu
"Lai dzīvo mana tauta": latviešu zvaigznes vakcinācijas kampaņā

Latvijā uzstādīts vakcinācijas rekords: dienā tika sapotēti vairāk nekā 15 000 cilvēku

5
(atjaunots 12:42 08.05.2021)
Covid-1 vakcinācijas kampaņa Latvijā uzņem apgriezienus. Ceturtdien tika fiksēts līdz šīm lielākais vakcinēto cilvēku skaits.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Latvijas Nacionālais veselības dienests (NVD) ziņo par vakcinācijas rekordu Latvijā. Ceturtdien, 6. maijā, izdevās sapotēt 15 549 cilvēku, no tiem 3 307 neietilpa prioritārajās grupās, raksta Press.lv.

Līdz šim maksimālais savakcinēto cilvēku skaits fiksēts 28. aprīlī - 14 276 cilvēku.

6. maijā pirmo Covid-19 vakcīnas devu Latvijā saņēma 8 665 cilvēku, bet 6 810 cilvēku – otro devu. 74 cilvēkus vakcinēja ar preparātu Johnson & Johnson, kuram nepieciešama tikai viena deva.

Vakcinācija notika 464 ārstniecības iestādēs. Noslogotākas bija SIA "Veselibas centrs 4", SIA "Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca" un SIA "Vizuālā diagnostika".

​Ceturtdien Latvijā tika izlietotas 110 "AstraZeneca" vakcīnas pirmās devas un 3 184 šīs vakcīnas otrās devas, 2 167 "Moderna" vakcīnas pirmās devas un 1 560 šīs vakcīnas otrās devas, 6388. "Pfizer"/"BioNTech" ražotās vakcīnas pirmās devas un 2 066 šīs vakcīnas otrās devas.

No visiem ceturtdien sapotētājiem gandrīz trešdaļa— 5 104 — bijuši cilvēki vecumā virs 60 gadiem.

5
Tagi:
Nacionālais veselības dienests, vakcinācija, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Katrs desmitais tests ir pozitīvs: Covid-19 saslimušo skaits pieaug
Mediķis pastāstīja, kā Covid-19 ilgtermiņa periodā "iedarbojas uz galvu"
Eiropas Savienībā sākas Covid-19 sertifikātu sistēmas testēšana
Nosaukta labākā Covid-19 vakcīna: atzīšanas kritēriji – "tumša bilde"