Latvijas armijas karavīrs

Publicēts pasaules spēcīgāko armiju reitings: TOP 100 Latvijas nav

370
(atjaunots 12:22 02.09.2017)
Vienīgais Baltijas valstu bumbvedējs atrodas Lietuvā, tā ir līdere aizsardzības izdevumu ziņā; bruņoto spēku lielākais personālais sastāvs ir Igaunijai, bet lielākā daļa no tā ir rezervisti.

RĪGA, 1. septembris — Sputnik. Latvija ir apsteigusi Igauniju, taču atpaliek no Lietuvas starptautiskās kompānijas Global Firepower spēcīgāko pasaules armiju reitingā.

Latvija ieņēmusi 103. vietu, Lietuva — 95., Igaunija — 110. kopumā pētījums aptver 133 valstis. Saskaņā ar kompānijas datiem Latvijas BS aktīvos ir četras transporta lidmašīnas un četri helikopteri.

Armijas spēki sastāv no 250 bruņutransportieriem un 20 pārvietojamās artilērijas vienībām. JKS sastāvā ir 18 kaujas vienības, no tām — 11 patruļas kuteri un seši mīnu kuģi. Armijas dienestam der 850 tūkstoši cilvēku (no 1 966 000 iedzīvotājiem), iesaucamo vecumu sasnieguši 20,5 tūkstoši cilvēku. BS personālais sastāvs — 17 155 cilvēki, no tiem 8 tūkstoši rezervistu). Militārais budžets — 280 miljoni dolāru.

Tāpat Global Firepower novērtēja Latvijas loģistikas rādītājus: 11 civilie kuģi, divas ostas, ceļa seguma platība — 72,4 tūkstoši kvadrātkilometru, dzelzceļu garums — 2239 km, derīgas lidostas — 42. Salīdzinājumam, Lietuvas gaisa spēkos ir astoņas transporta lidmašīnas, pieci helikopteri un viens bumbvedējs. Tāpat kaimiņu aktīvos ir 432 bruņutransportieri un 54 pārvietojamas artilērijas vienības, 12 JKS kaujas vienību, tai skaitā — četri patruļas kuteri un četri mīnu kuģi. 

Valstī ir 61 lidosta, 1767 km dzelzceļu, 84,2 tūkstoši kvadrātkilometru ceļa seguma, divas ostas un 38 civilie kuģi. Militārais budžets — 430 miljoni dolāru, dienestam der 1 400 000 cilvēku (no 2 900 000 iedzīvotājiem), iesaucamo vecumu sasnieguši 40 tūkstoši cilvēku. BS personālais sastāvs — 23 015 cilvēki, no tiem septiņi tūkstoši rezervē. Igaunijas BS: četri helikopteri, sešas mācību lidmašīnas, 318 bruņutransportieri, 66 pārvietojamas artilērijas vienības, sešas JKS vienības, tai skaitā trīs mīnu kuģi.

Valsts infrastruktūrā ietilpst 25 civilie kuģi, sešas ostas, 18 lidostas, 58,4 tūkstoši kvadrātkilometru autoceļu, 1196 km dzelzceļu. Militārais budžets — 335 miljoni dolāru, dienestam der 465 tūkstoši cilvēku (iedzīvotāju skaits — 1 300 000 cilvēku), iesaucamo vecumu sasnieguši 13 tūkstoši cilvēku, BS personīgais sastāvs — 35 tūkstoši cilvēku, un 30 tūkstoši — rezervē.

Veidojot reitingu, tika ņemti vērā vairāk nekā 50 faktori. Pētījuma autori atzīmē, ka reitinga dalībnieku novērtējums ir atkarīgs nevis no militārās tehnikas kopskaita, bet no valsts militāro spēku sabalansējuma un pieejamā apbruņojuma daudzveidības.

Valstis, kurām nav izejas pie jūras, netika "sodītas" par flotes trūkumu, turpretim piekrastes valstis zaudēja punktus vienveidīgas jūras flotes dēļ. Turklāt NATO valstis saņēmušas bonusus, jo tām ir iespējas rīkoties ar līdzekļiem no kopējiem alianses resursiem. Valsts politiskā sistēma un militāras līderības raksturs netika ņemti vērā.

Pirmo vietu reitingā ieņēma ASV, otro un trešo — Krievija un Ķīna.

370
Pēc temata
Piebalgs: jāatjauno dienests armijā un jāiesauc visi kā viens
Bergmanis pastāstīja, kāpēc Latvijā nevar atjaunot obligāto iesaukumu militārajā dienestā
Iztrūkums: Latvijas armija nokļuvusi demogrāfiskajā bedrē
Latvijas armija aicina emigrantus "stāties ierindā"
Lietuvas armija ņems vērā karavīru veģetāriešu vajadzības
Kara gadījumā Igaunijā krievus iesauks armijā līdz ar citiem iedzīvotājiem

Preces, ko aizliegts tirgot brīvdienās, pieejamas internetā

8
(atjaunots 16:42 05.12.2020)
Alkoholu, zobu sukas un automašīnu eļļu brīvdienās būs iespējams nopirkt tikai interneta veikalos.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Ierobežojumi tirdzniecībai brīvdienās attiecas uz degvielas uzpildes stacijām, taču ne interneta veikaliem, informēja Ekonomikas ministrijas pārstāvis Didzis Bruklītis preses konferencē.

Ierobežojošo pasākumu saraksts, ko Ministru kabinets pieņēmis šonedēļ, paredz, ka brīvdienās aizliegts strādāt visiem veikaliem, izņemot pārtikas produktu, kā arī pirmās nepieciešamības preču (medikamenti, higiēnas preces) tirdzniecības vietas.

Ekonomikas ministrija paskaidroja, ka "higiēnas preču" kategorija ietver šampūnus, mutes dobuma higiēnas līdzekļus, zobu sukas, ziepes, ķermeņa mazgāšanai paredzētus līdzekļus, tualetes papīru, kabatlakatiņus, kosmētiskās salvetes, dvieļus, galda salvetes, ieliktņus, tamponus, pamperus un sejas maskas.

Tirdzniecības aizliegums attiecas arī uz DUS. Brīvdienās un svētku dienās nebūs iespējams nopirkt auto kopšanas līdzekļus – šajā periodā DUS tirgos tikai degvielu, pārtikas preces un higiēnas preces. Aizliegums attiecas arī uz tādām precēm, kā, piemēram, stiklu mazgāšanas līdzeklis un autoeļļa.

Tomēr tirdzniecība internetā nav aizliegta – brīvdienās tiešsaistē iespējams nopirkt preces, kuru pārdošana veikalos aizliegta, arī alkoholu un cigaretes.

Domājams, šis lēmums dāvās papildu stimulu interneta tirdzniecības sektora attīstībai valstī. Jau pavasarī, ārkārtējās situācijas režīma darbības pirmajās dienās Latvijā bija vērojams straujš pārtikas preču tirdzniecības uzplaukums internetā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka salīdzinājumā ar pērno gadu par 9% pieaudzis cilvēku skaits, kuri pirkuši preces un pakalpojumus internetā (62,8%). Internetā visbiežāk pirka apģērbu, apavus un aksesuārus (45,4%), datorus, planšetdatorus, mobilos tālruņus vai to aksesuārus (28%), sadzīves tehniku (27,8%).

Aptauja, ko pasta pakalpojumu operators Omniva organizēja oktobrī, apliecināja, ka šogad gandrīz puse (45%) iedzīvotāju plāno nopirkt Ziemassvētku dāvanas internetā.

8
Tagi:
ierobežojumi, internets, tirdzniecība, ministru kabinets
Pēc temata
Latvijas iedzīvotāji cieš no krāpnieku darbībām, kuri krāpšanas nolūkos izmanto Covid-19
Interneta pirkumu epidēmija: ko iedzīvotāji visbiežāk pērk tīmeklī
Slēgt robežas, kafejnīcas, bārus un vispār visu: Dombravu neapmierina jaunie ierobežojumi
Dakteris Internets: katrs trešais Latvijas iedzīvotājs nodarbojas ar pašārstēšanos
Aldis Gobzems

"Patiesi idioti vai arī viņiem par to maksā?" Gobzems kritizē valdību un iedzīvotājus

32
(atjaunots 16:01 05.12.2020)
Saeimas deputāts Aldis Gobzems nosaucis valdības lēmumus par "debīliem", tos, kuri tiem seko – par līdzskrējējiem, un prognozējis, ka viss beigsies ar masu nemieriem.

RĪGA, 5. decembris — Sputnik. Masu nemieri Latvijā – lūk, pie kā var novest valdības "debīlie" lēmumi, uzskata Saeimas deputāts Aldis Gobzems. Iepriekš viņš paziņoja, ka viņu nevajagot glābt no Covid-19, ja viņš saslims, kā arī aicināja atcelt masku obligāto valkāšānu. Šajā kontekstā viņu atzina par vainīgu deputāta ētikas pārkāpumos, un politiķis pat saņēma sodu – rakstisku aizrādījumu.

Oktobrī Gobzems organizēja Rīgā protesta akciju, kurā piedalīties aicināja visus, kas neapmierināti ar varu Latvijā. Savukārt tagad viņš saplosījis lupatlēveros valdības lēmumus par ierobežojumiem ar mērķi apturēt Covid-19 izplatību un paziņojis, ka masu nemieri vairs nav aiz kalniem. Vienlaikus politiķis apšaubīja savu kolēģu spējas. Savas pārdomas par minētajiem jautājumiem Gobzems publicējis mikroblogā Twitter.

"Es patiesi nevaru saprast, vai tie varas  līdzskrējēji ir patiesi idioti un neko neredz un nesaprot vai arī viņiem par to maksā. Nu kā var neredzēt, ka tuvojas masu nemieri. Kā var neredzēt, ka tiek pieņemti debīli lēmumi? Kā var neredzēt, ka valsti vada nulles?" deputāts pieminēja vairākus jautājumus, kas viņam neliek mieru.

​Iepriekš sabiedrisko iniciatīvu portālā Manabalss bija publicēta petīcija "Ļausim bērniem skolā brīvi elpot" par obligātā masku režīma atcelšanu jaunāko klašu skolēniem. Vienas dienas laikā tā saņēma vairāk nekā 20 tūkstošus parakstu. Petīcijas iesniegšanai Saeimā pietiek ar 10 tūkstošiem. Tagad to skaits pārsniedzis 25 tūkstošus.

Savukārt izdevuma "Neatkarīgā rīta avīze" analītiķis, ģeogrāfijas zinātņu doktors, LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes docents Juris Paiders asi kritizēja jaunos ierobežojumus. Viņš bija īpaši sašutis par saimniecības preču veikalu slēgšanu brīvdienās.

Virkne pretenziju izskanēja arī par citiem ierobežojumiem, kuru mērķis ir apturēt koronavīrusa izplatību – tos valdība ieviesusi no 3. decembra. Cita starpā pieņemtas stingrākas sanitārās prasības veikalu, skolu, slimnīcu un kultūras iestāžu darbam, aizsargmaskas tagad jāvalkā jebkurās telpās, izņemot mājokli.

32
Tagi:
Aldis Gobzems, ierobežojumi, ārkārtējā situācija
Pēc temata
"Man, latvietim, bija kauns": Gobzems pastāstīja, par ko nākas sarkt Latvijā
Veselības ministrija man nav noteicējs: Gobzems paskaidroja, kāpēc nevalkā masku
"Latvieši, karš ir sācies!": sociālie tīkli par infekcijas jauno antirekordu Latvijā