Kalkulators un eiro

Statistiķi atskaitījās par algu pieaugumu Latvijā

49
(atjaunots 10:25 29.08.2017)
Pēc CSP datiem visaktīvāk algas auga valdības sektorā.

RĪGA, 29. augusts — Sputnik. Latvijā otrajā ceturksnī vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas bija 927 eiro, ziņo Baltnews.lv, atsaucoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Salīdzinot ar 2016. gada otro ceturksni, mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 74 eiro jeb 8,7%; attiecībā uz iepriekšējo ceturksni kāpums ir 42,7 eiro jeb 4,8%.

Visstraujākais atalgojuma pieaugums novērots profesionālajos, zinātniskajos un tehniskajos pakalpojumos — 13,5%. Par 11,1% palielinājās izmaksas elektroenerģijas, gāzes un siltumapgādes, kā arī gaisa kondicionēšanas nozarēs nodarbinātajiem. Lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā algas palielinājušās par 11%, tirdzniecībā — par 10,4%.

No aprīļa līdz jūnijam visstraujāk algas palielinājušās valsts sektorā — par 9,3%. Privātajā sektorā izaugsmes rādītājs sasniedzis 9,1%, sabiedriskajā — 8,2%. Otrajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļiem sasniegusi 915 eiro privātajā sektorā, sabiedriskajā — 954 eiro.

Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas otrajā ceturksnī sasniedza 676 eiro, kas ir par 7,8% vairāk nekā gadu iepriekš. Tajā pašā laikā reālā neto alga pieauga tikai par 4,6%, jo gada otrajā ceturksnī strādājošo pirktspēja kritusies par 3,1% patēriņa cenu pieauguma dēļ.

No 2017. gada 1. janvāra Latvijā sarucis minimālais neapliekamais minimums no 75 līdz 60 eiro, bet minimālā alga pieaugusi no 360 līdz 380 eiro.

49
Pēc temata
Valsts maksās vairāk: valsts pārvaldes darbinieku jaunais atalgojums
Piektā daļa Baltijas iedzīvotāju dzīvo nabadzības līmenī
Ašeradens: pēc gada vidējā alga Latvijā pārsniegs 1000 eiro
Igauņu bizness atņem Latvijai ienākumu nodokli
Ministru kabineta ēka

Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

5
(atjaunots 10:53 02.12.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot vēl striktākus ierobežojumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņinkovs. Par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu pēc valdības sēdes, kura ilga gandrīz 12 stundas, paziņojas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Ministru kabinets papildināja ierobežojumu sarakstu. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Ierobežota veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces).

Taču negaidītas pozitīvas izmaiņas notikušas manikīra meistaru un skaistumkopšanas salonu darbībā. Izskatās, ka valdība būs sadzirdējusi viņu protestus un "pielīdzināja viņu tiesības" frizieriem, atļaujot apkalpot klientus.

Par skolām: aizsargmaskas visā darbadienas garumā būs jāvalkā ne vien skolas darbiniekiem, bet arī bērnudārzu darbiniekiem. Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Aizsargmaskas ir jālieto jebkurās telpās ārpus savas mājas. No 7. decembra sabiedriskajā transportā maskas (vai šalles, lakatus, kuri aizsedz degunu un muti) būs jālieto bērniem virs 7 gadu vecuma (pieaugušajiem jāievēro stingrāki noteikumi – izmantot drīkst tikai aizargmaskas). Tāpat no 7. decembra ierobežos pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā – ne vairāk par 50% no noteiktā maksimālā pasažieru skaita.

Veselības ministre Ilze Viņķele papildināja: aizsargmaskas nāksies lietot arī darbavietās, tiesa, ja cilvēks kabinetā atrodas viens, šādas nepieciešamības nav. Turklāt tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz 11. janvārim tiek pārtraukts visu kultūras iestāžu, izstāžu, gadatirgu (ieskaitot Ziemassvētku tirgus uz ielas) darbs. Bibliotēkas drīkst izsniegt grāmatas lasītājiem.

Bēres un kristības nepieciešamības gadījumā var notikt ar ne vairāk kā 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, taču dalībniekiem obligāti ir jālieto sejas aizsargmaskas. Baznīcās kopējam apmeklētāju skaitam ir jābūt ierobežotam līdz 20% no maksimāli pieļaujamā.

Atļauts rīkot pulcēšanās, piketus un gājienus, taču tie var notikt tikai svaigā gaisā ar ne vairāk kā 25 dalībniekiem un ar distances ievērošanu dalībnieku starpā.

Latvijas valdības vadītājs paziņoja, ka no 7. decembra tiek ieviesta stingrāka Latvijas robežas šķērsošanas kontrole: "Mēs gribam zināt par katru, kurš iebrauc valstī." Robežsargiem sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju ir jāizkontrolē, lai katrs iebraucējs aizpilda elektronisko Covid-19 pasi un tālāk pavada pašizolācijā nepieciešamo dienu skaitu.

Tāpat, uzstājoties pēc valdības sēdes mediju priekšā, premjers Kariņš izdarīja paziņojumu sakarā ar gaidāmo vakcināciju: valsts iedzīvotājiem tā būs par brīvu. Prognozēts, ka plaša vakcinācija var notikt 6 mēnešu garumā pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Valdības vadītājs pieļāva, ka tas var notikt jau janvārī. 2021. gadā vakcīnu iegādei no budžeta paredzēts piešķirt 26,7 miljonus eiro.

5
Tagi:
valdība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

12
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

12
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus