Bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns

Bijušais Latvijas premjers: situācija valstī ir šausmīga

2828
(atjaunots 08:27 26.08.2017)
Bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns izteica savu viedokli par veselības aprūpi, "oligarhu lietu", ēnu ekonomiku, jaunajām valdības reformām un latviešu dzīves līmeni kopumā.

RĪGA, 26.augusts — Sputnik. Valdības piedāvājumiem jaunā budžeta ietvaros nav nekā kopīga ar vienkāršu pilsoņu vajadzībām, paziņoja bijušais Latvijas premjers Vilis Krištopāns programmas "Rīcības personas" Latvijas Radio 4 ēterā.

No 1993. līdz 1994.gadam Krištopāns atradās valsts ienākumu ministra amatā, no 1995.gada līdz 1998. kalpoja par satiksmes ministru, savukārt no 1998.gada līdz 1999. viņš bija Latvijas premjerministrs.

"Situācija nonākusi līdz šausmīgai, " paziņoja premjers. Krištopāns atzīmēja, ka laikā, kad viņš strādāja valdībā, cilvēki nepameta valsti masveida kārtā, savukārt lielās bankas, tādas kā Parex, nebankrotēja, un, vispār, budžeta deficīts bija ļoti mazs.

Bijušais premjers uzsvēra, ka ekonomiskā situācija un cilvēku noskaņa toreiz bijusi pavisam citāda, jo cilvēki sapņoja par pienācīgu dzīvi valstī. "Taču, kas noticis, tas noticis, " konstatēja politiķis.

Tāpat viņš atzīmēja savus nopelnus Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā un NATO.

Taču, neskatoties uz visu, ko valsts sasniegusi līdz šim brīdim, dzīve tajā katru dienu kļūst dārgāka, savukārt uz vidusmēra latvieša pleciem gulstas neapdomājamu izdevumu svars, iesvilies saka Krištopāns.

"Tas ir ne viens vai divi nodokļi, tas ir Rīgas siltums, tā ir Latvijas Gāze, tas ir Latvenergo, Lattelecom, un tas viss tik kāpj kalnā. Šobrīd tas ir akcīzes nodoklis, degviela kļūs dārgāka. Un te mēs visu laiku dzirdam tikai vienu argumentu tur, augšā: "Mums vajag vairāk! Mums vajag vairāk — lai, lai, lai"," dusmīgi saka bijušais premjers.

Politiķis īpaši atzīmēja valdības manipulācijas ar jauno budžetu, kurš tiek izskatīts Saeimā. Krištopāns pastāstīja, ka nebeidz uzdot jautājumu, kā dažādu ministriju piedāvājumi budžeta sadalīšanā atbilst vienkāršu Latvijas pilsoņu vajadzībām, un par piemēru nosauca veselības aprūpes sistēmu.

"Kamēr netiks mainīta visa medicīnas sistēma, naudu varēs liet iekšā, kā ūdeni no lejkannas smiltīs. Tur nekad nebūs gana. Tā ir kā truba, kuras dibenā ir pacients. Augstāk atrodas sanitārs, māsiņa, pēc tam ārsts un tā tālāk, līdz pat ierēdņiem. Un no augšas mēs katru gadu lejam tajā trubā 800 miljonus, " pastāstīja viņš.

Krištopāns uzskata, ka, lai izmainītu situāciju veselības aprūpē, nepieciešama normāla apdrošināšanas sistēma kā OCTA un KASKO mašīnām. Taču, pēc bijušā premjera viedokļa, tie, kuri piesūkušies budžeta naudai, nevēlas šādas inovācijas.

"Jūs sakāt, ka nomirt nedod. Un kā vēl dod, " ar nožēlu atzīmēja Krištopāns.

Politiķis teica, ka personīgi saskaries ar negatīvu Latvijas medicīnas iestāžu darba piemēru. Viņš pauda pārliecību, ka tieši pret veselības aprūpes sistēmu, kura šobrīd izveidojusies valstī, latviešiem ir jāprotestē pirmām kārtām.

"Kamēr sabiedrība neko nesapratīs, nedomās kā es, piemēram, nesāks iziet ielās nevis pret oligarhiem, bet gan pret veselības aprūpes sistēmas izmaiņām, nekas nenotiks," teica bijušais premjers.

Tāpat Krištopāns izteica viedokli arī par "oligarhu lietu". Viņš atzīmēja, ka neuzskata par uzmanības vērtu nesen izveidojušos skandālu sakarā ar negaidīti uzpeldējušajiem Aivara Lemberga, Aināra Šlesera, Andra Šķēles, kā arī vairāku citu politiķu un amatpersonu sarunu ierakstiem vienā no Rīgas viesnīcas Rīdzene numuriem 2009.-2011.gada laikā.

"Es pazīstu viņus visus. Gan tos, kuru vārdi ir katram uz mēles, gan tos, par kuriem pagaidām neviens nezina. Esmu bijis ļoti daudzās kompānijās, kur runā par vēl nopietnākām lietām, un tur nav ne Šlesera, ne Lemberga, ne Šķēles. Tā kā tas viss ir tik smieklīgs stāsts…" paziņoja politiķis.

Pēc Krištopāna viedokļa, oligarhi jau sen nav pie varas, un cīņa ar viņiem neko nedos.

Vērtējot Latvijas ekonomikas modeli kopumā, bijušais ministrs novēlēja valdībai vairāk domāt par to, kā attīstīt svarīgākās nozares, nevis "pievilkt skrūves". To enerģiju, kuru esošā valdība tērē ēnu ekonomikas apkarošanai, Krištopāns ieteica novirzīt reālu ekonomikas nozaru attīstībā.

Tāpat bijušais premjers asi kritizē jauno nodokļu reformu, kura, pēc viņa viedokļa, liks vidusmēra latviešiem ciešāk savilkt jostas. Par visdrausmīgāko triecienu Krištopāns nosauca degvielas akcīzes nodokli.

"Par to nākamgad maksās un raudās visi, " paziņoja politiķis.    

2828
Pēc temata
Vucāns: dzīve būs dārgāka, taču arī ienākumi augs
Miljons budžetam: ministrijas tiek aicinātas taupīt uz transporta rēķina
Aivars Lembergs: Muamars Kadāfi no Ventspils
Uldis Rutkaste: esam zaudējuši nodokļu reformas mērķi
Ērce, foto no arhīva

Valstī liels inficēto skaits: speciālisti brīdina par ērču nesto risku

1
(atjaunots 11:33 05.06.2020)
Šogad ērces Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Latvijas infektoloģijas centra speciāliste Irēna Anna Damberga LR4 programmā "Doma laukums" pastāstīja, kādu risku šogad sagādā ērces. Tās Latvijā "pamodušās" pārāk agri, turklāt noskaidrojies, ka to vidū ir liels encefalīta pārnēsātāju skaits, vēsta Rus.lsm.lv.

Damberga pastāstīja, ka, iespējams, ērču skaits nav lielāks nekā pērn. Mājās tās pārsvarā ienes mājdzīvnieki. Tomēr 3-4% ērču ir inficētas ar encefalītu, lai arī 2019. gadā slimības pārnēsātāju skaits nepārsniedza 1%.

Latvijas infektoloģijas centra dati liecina, ka pirmo ērci šogad izmeklēšanai atnesa jau 8. janvārī. Pēc tam 2020. gada pirmajos piecos mēnešos LIC saņēmis 551 ērci. 4,5% to vidū izrādījās inficētas ar encefalītu.

Pie tam Latvijas teritorijā izplatās relatīvi jauna ērču suga, tā saucamā pļavu ērce, kas bīstama gan cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Tās mīt aizaugušās pļavās.

Iepriekš vēstīts, ka līdz 7. maijam Latvijā bija diagnosticēti trīs ērču encefalīta gadījumi un 13 Laima slimības gadījumi.

Vēl joprojām iespējams vakcinēties pret ērču encefalītu, taču vakcīnu pret Laima slimību un erlihiozi nav, tāpēc ērces koduma gadījuma noteikti vismaz mēnesi jānovēro sava pašsajūta un pirmo simptomu gadījumā jāvēršas pie speciālistiem.

Iepriekš jau vēstīts, kādas sekas cilvēcei var nest globālā sasilšana. Tā var ne tikai skart bīstamu slimību un vīrusu izplatību, bet arī būtiski ietekmēt celtniecības nozari un infrastruktūru, lauksaimniecību un mežsaimniecību, veselības aprūpi un daudzas citas nozares.

1
Tagi:
ērce, Latvija
Pēc temata
Ne tikai encefalīts, arī Laima slimība: ar ko draud ērces kodiens Latvijā
Ērces atkal gatavojas uzbrukt Latvijai
Ērces, govis un zibens: kas draud Latvijas iedzīvotājiem vasarā
Latvijā pieaudzis ērču encefalīta gadījumu skaits
Bankas karte, foto no arhīva

cilvēkiem Latvijā iepaticies pirkt pārtiku internetā

4
(atjaunots 11:26 05.06.2020)
Pirms pandēmijas pārtikas produktu tirdzniecība tiešsaistē Latvijā attīstījās lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Ārkārtējās situācijas pirmajās nedēļās Latvijā bija vērojams sprādzienveidīgs pieprasījuma kāpums pārtikas iegādei internetā, un e-tirgotāji cer, ka daļa pircēju paliks uz ilgu laiku, stāsta LSM.

Covid-19 pandēmija var strauji paātrināt sabiedrības un ekonomikas digitalizācijas procesu visā pasaulē, kā tas jau notika Āzijas valstīs pēc SARS epidēmijas 2002.-2003. gadā, uzskata Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) analītiķi. Pēc viņu domām, spēja pāriet "digitālajā režīmā" ir īpaši svarīga mazo un vidējo tirgotāju izdzīvošanai – kad daļa klientu aiziet internetā, arī jums tur ir jābūt.

Viens no segmentiem, kurā pirkumu internetā pieaugums ir redzams vislabāk, ir pārtikas produktu tirdzniecība. Latvijā uz pieprasījuma lēcienu reaģējuši daudzi tirgus dalībnieki – no mazām zemnieku saimniecībām līdz cenu salīdzināšanas portālam salidzini.lv, kurā parādījusies jauna sadaļa – pārtikas produktu piegāde mājās. Piedāvājumi ir dažādi – produkti no zemnieku saimniecībām, mazajiem ražotājiem, veikaliem, fāstfūda ēdieni – vairāk nekā 60 piegādātāju.

Pilns internetā atrodamo tirgotāju saraksts pieejams Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vietnē. Sarakstā ir 384 visdažādākā profila uzņēmumi: zemnieku saimniecības, restorāni, lieli interneta veikali, kas agrāk tirgojušies galvenokārt ar tehniku, lieli un mazi ražotāji.

PVD datu bāzē redzams, ka daži ražotāji un tirgotāji sākuši darboties tiešsaistē nesen – "karantīnas sāgas" laikā. Piemēram, Latvijā lielākais piena produktu ražotājs "Food Union" savu internetveikalu pienaveikals.lv atvēra aprīlī. Tajā pašā mēnesī tirgot pārtikas produktus sāka arī lielākais internetveikals 220.lv. Nesen tīmeklī sācis darboties arī minimārketu tīkls "Top!".

Lielveikals ar piegādi mājās

Tirdzniecības tīkli, kas strādāja internetā arī pirms Covid-19, stāsta par sprādzienveidīgu kāpumu pēc epidēmijas sākuma.

Interneta veikals Rimi strādā Latvijā tikai 6 mēnešus. Piegāde ir Rīgā un apkārtnē, tas maksā dažus eiro, jaunie klienti, ja pasūtījums ir par zināmu  summu, pieejama bezmaksas piegāde. Ir arī formāts "Rimi Drive" – klients pasūta pārtikas produktus internetā un pēc trim stundām var piebraukt pie izvēlētā veikala tos saņemt, pat neizkāpjot no automašīnas.

"Mūsu pircēji – tās ir visdažādākās grupas, - saka "Rimi Latvia" e-komercijas direktors Didzis Kirstuks. – Pirmkārt, daļai pārtikas produktu iegāde internetveikalos jau kļuvusi par ieradumu, tāpat kā dažiem par tradīciju kļuvis brauciens uz tirdzniecības centru brīvdienās.

Īpaši tas ir pieprasīts starp jaunajām ģimenēm, kurās ir mazi bērni, tām ir svarīga piegāde mājās. Taču pircēji ir starp visām vecuma grupām, tostarp pensionāri – droši vien viņi epidēmijas laikā gribēja pasargāt sevi no cilvēku pūļiem. Iespējams, reiz pamēģinājuši, viņi paliks mūsu klienti arī nākotnē."

Pirmajās nedēļās pieprasījums bijis tik liels, ka piegādi bijis jāgaida 7-10 dienas, tāpēc daudzi klienti pauda sašutumu sociālajos tīklos. Nācās būtiski palielināt darbinieku un automašīnu skaitu. Tagad pieprasījums stabilizējies un arī piegāde normalizējusies – pasūtīto atved jau nākamajā dienā.

Internetveikals Barbora.lv, kurš ietilpst "Maxima", Latvijā darbojas vairāk nekā divus gadus. Piegāde – 25 kilometru rādiusā ap Rīgu, maksa – daži eiro. Kā arī 33 veikali, kuros klients var ierasties un paņemt internetā pasūtīto.

Vislielākais pārdošanas pieaugums, astoņas reizes pārsniedzot normālo apmēru, bijis divas nedēļas pēc 12. marta, stāsta "Barbora" pārdošanas un mārketinga vadītāja Jekaterina Pukinska. Toreiz pasūtījumi veikti ar astoņu dienu piegādes termiņu. Rezultātā martā un aprīlī apgrozījums pieaudzis par 130%, jauno klientu skaits – par 400%. Tagad pieprasījums stabilizējies, piegāde ir tajā paša dienā.

"Sākām aktīvi pieņemt darbā jaunus cilvēkus – komplektētājus un kurjerus. Sadarbojāmies arī ar aģentūrām, kuras piedāvā darbiniekus uz noteiktu laiku. Rotācija notiek bieži – vieni atnāk, citi aiziet, darbs nav viegls, vajadzīga fiziska izturība un uzmanība. Tie ir visdažādākie cilvēki – studenti, tie, kuri zaudējuši darbu sabiedriskajā ēdināšanā un apģērbu veikalos, oficianti, grāmatveži," stāsta Pukinska.

Viņa konstatēja, ka e-tirdzniecība ar pārtikas produktiem valstī pirms Covid epidēmijas attīstījās lēnāk nekā kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā.

"Mēs Latvijā strādājam tikai divus gadus. Lietuvā – vairāk nekā sešus gadus. Tur arī teritoriālais pārklājums ir plašāks – mums tikai Rīga un apkārtne, bet tur – Viļņa, Kauņa un Klaipēda. Savukārt Igaunijā e-komercija ir principā vairāk attīstīta. Taču tagad mēs redzam sprādzienveidīgu izaugsmi, ļoti daudzi mazie un vidējie uzņēmumi pārkvalificējušies, sākuši strādāt internet," viņa uzskata.

Tas, cik lielā mērā iedzīvotājiem iepaticies iepirkties internetā, kļūs skaidrs rudenī.

"Vasara tomēr nav īstā sezona e-komercijai pārtikas produktu jomā, cilvēki labprātāk pavada laiku svaigā gaisā, socializējas. Parasti mūsu pārdošanas sezona sākas septembrī – beidzas atvaļinājumu laiks, sāk darbu skolas, laiks kļūst sliktāks un tā tālāk – un turpinās līdz aprīlim," precizēja Pukinska.

Tomēr veikali neuzskata, ka gaidāms krass apgrozījuma kritums.

"Mēs redzam, ka daļa pircēju, kas pie mums atnākuši kopš marta, galu galā kļuvuši par pastāvīgajiem klientiem. Visi nepaliks, taču daļa – noteikti. Agrāk daudzi negribēja izmēģināt, bija psiholoģiskās barjeras, bažas, ka viņiem atvedīs nepareizo tomātu, ka veikalā viņi izvēlētos labāku. Tagad uztvere mainās," piebilda Pukinska.

Tirgus tiešsaistē

Kopš 18. marta tiešsaistē darbojas "Kalnciema kvartāls", kas pārvalda divus pazīstamus tirdziņus - Āgenskalna un Kalnciema ielas tirdziņu. Pasūtīt ar piegādi var gandrīz visu, ko tirgo "dzīvajā".

Ideja par tiešsaisti radusies vēl pirms epidēmijas, saka "Kalnciema kvartāla" mārketinga direktore Una Meiberga. Sākumā tika izvirzīts mērķis 100 pasūtījumu dienā. Pirmajās trijās dienās kopā bija 100 pirkumi.

"Mūsu galvenā priekšrocība ir vietējo zemnieku produkcija, kas pie mums vienmēr tirgota," saka Meiberga. – Taču parastajos tirgos bija problēma – nav daudz zemnieku, kuri tur var stāvēt un tirgoties. Palīdz tas, ka mūsu "fiziskos" tirgus cilvēki labi zina, tāpēc uzticas vairāk, nekā ja tas būtu tikai e-veikals. Vēl viens pluss – agrāk pat mūsu pastāvīgajiem klientiem ne vienmēr bija laiks aizbraukt uz tirgu. Tagad braukt nav obligāti."

Kad e-tirgus tikai atvēries, "Whatsapp" tematiskajā grupā uzreiz pierakstījušies tūkstoš cilvēku: "Tagad mums ir tikpat reģistrētu klientu. Vidējā pirkuma summa – apmēram 40 eiro," atklāja Meiberga.

"Parasti mēs diezgan maz saņēmām pasūtījumus tiešsaistē – bet tagad gandrīz visi pasūtījumi ir no turienes," stāsta Jānis Vaivars, kuram pieder neliela biosaimniecība "Ragāres", kas ražo tējas, ārstnieciskie augi, zaļumi, sezonas ogas – avenes, plūmes, aktinīdijas.

"Tagad pasūtījumu kļuvis nedaudz vairāk nekā pirms Covid. Taču ir arī jauni sarežģījumi. Piemēram, jaunus darbiniekus neņemam tieši tāpēc, ka ir risks "saķert" vīrusu," viņš paskaidroja.

Galvenā pārmaiņa pircēju ieradumos – visi izmanto bezskaidras naudas norēķinu. Tagad būs jāpadomā par mobilo apmaksas terminālu.

4
Tagi:
veikals, internets, pārtika, Latvija
Pēc temata
Latvijā iedzīvotāji samazinājuši izdevumus vairāk nekā citās Baltijas valstīs
Latvijas iedzīvotāji ķeras klāt sportam un pāriet uz mango: kādas ir populārākās preces
Jārīkojas ātri: koronavīrusa krīze kā iespēja nopelnīt
Pandēmija Latvijā: pazīstams bārmenis glābj sevi ar siļķi kažokā