Viesstrādniece. Foto no arhīva.

Ar ko var nodarboties viesstrādnieks Latvijā

139
(atjaunots 16:38 24.08.2017)
Rīgas reģionā meklē programmētājus, Zemgalē – virpotājus, Kurzemē – konditorus, Latgalē – ķirurgus, smago automašīnu šoferi vajadzīgi visur, un tikai Vidzemē neviens nav vajadzīgs.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone paziņojusi, ka trešo valstu pilsoņi sāka aizpildīt vakances, kuras neinteresē Latvijas iedzīvotājus, raksta laikraksts "Vesti Segodņa".

Šāda tendence vērojama pēdējā laikā, sacīja aģentūras vadītāja, norādot, ka bezdarba līmeni tā būtiski neietekmē, kaut gan pēdējie operatīvie dati liecina, ka bezdarbs jūlijā samazinājies līdz 7,1% (līdz 65 tūkstošiem bezdarbnieku).

Laikraksts "Vesti Segodņa" vērsās NVA, lai saprastu: kas tās ir par vakancēm, kuras neinteresē Latvijas iedzīvotājus? Jo pat par sētnieku ar minimālo algu pie mums nav tik vienkārši iekārtoties. Tikai tirdzniecības tīklu vilinošas vakances mēnešiem karājas darbā iekārtošanas vietnēs, taču vai tad viesstrādniekus varētu ieinteresēt verga darbs par kapeikām? Un vai tad viņi visi iemācījušies latviešu valodu?

Izdevums lūdza NVA komentēt Evitas Simsones vārdus, bet aģentūras pārstāvis atbildēja, ka priekšniece gribēja teikt pavisam citu: viņa vienkārši pastāstīja, ka datu bāzē ir vakances, kurām ilgu laiku nav pieprasījuma, un tādā gadījumā uz tām var pretendēt trešo valstu pilsoņi. Kas attiecas uz viņu nodarbinātību, NVA šādas statistikas nav un par to, kur dzīvo un strādā viesstrādnieki, tai nav ne jausmas. Un vispār šis jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) jurisdikcijā.

Vidzeme nevienu negaida

Pēc avīzes lūguma NVA un PMLP sagatavojušas izsmeļošu informāciju par to, kādas tieši vakances ilgstoši paliek nepieprasītas (par tādām tiek uzskatītas vakances, kas netiek aizņemtas ilgāk par trijiem mēnešiem) un kāda saskarsme tām varētu būt ar trešo valstu pilsoņiem.

Tātad visvairāk vakanču (dati uz 31. jūliju) tika konstatēts Rīgas reģionā (56% no visu pieejamo vakanču skaita, kas nav pieprasītas vairāk par mēnesi), tam seko Zemgale (45%) un Kurzeme (44%). Kopā Latvijā pēc 1 – 2 mēnešiem nav pieprasītas 2 063 darba vietas, bet ilgāk par sešiem mēnešiem — 233 darba vietas (vairums no tām — Rīgā, 188 vakances).

Pirmkārt, visvairāk darba vietu ir Rīgas reģionā (tas nepārsteidz), otrkārt, visgrūtāk atrast darbu Vidzemē, kur nav gandrīz nevienas vakances (nevis Latgalē, kā pieņemts uzskatīt), treškārt, pieņemot, ka par ilgstoši neieņemtām tiek uzskatītas vakances, kurām nav pieprasījuma ilgāk par vienu mēnesi, tad šodien trešo valstu pilsoņi var pretendēt uz vismaz pusi no visām brīvajām darba vietām Latvijā (51%).

Kas gaida viesstrādnieku

Visvairāk, protams, viesstrādniekus gaida Rīgas reģionā, kur jau pusgadu nav aizpildītas 660 darbavietas. Tam seko Zemgale (150), Kurzeme (44) un Latgale (36). Vidzemē viesstrādniekus vispār negaida, pašiem darba trūkst.

Profesiju tops viesstrādniekiem (vakances, kuras paliek tukšas jau ilgāk nekā piecus mēnešus), pēc NVA versijas ir sekojošs:

Rīgas reģions:

lauksaimniecības sezonas darbinieks,

kravas auto šoferis,

meža un pļavas kolektors (žagaru savācējs),

programmētājs,

betonētājs, kuģu remonta mehāniķis.

Zemgales reģions:

palīgdarbinieks,

mehāniķis,

virpotājs,

atslēdznieks,

kravas mašīnas šoferis,

frēzētājs.

Latgales reģions:

medmāsa,

kravas auto šoferis,

neirologs,

anesteziologs, reanimatologs,

ginekologs un akušieris,

ķirurgs.

Kurzemes reģions:

loka metināšanas speciālists ar mehanizētu iekārtu aktīvās gāzes vidē,

kravas auto šoferis,

konstruktors,

tehniķis – ēku celtnieks

konditori

pārdevējs, direktors, menedžeris (komercpakalpojumu jomā).

Pārsteidzoši, bet vakanču vidū netika atrasta "lielveikala pārdevējs" pozīcija.

Interesanti, ka Latgalē ilgstoši neieņemto vakanču ir salīdzinoši daudz, taču galvenokārt vajadzīgi ārsti, savukārt Rīgā ir pieprasījums gan darbiniekiem ar augstāko izglītību, gan vienkāršām profesijām — tādām kā, piemēram, sezonas darbs.

Process ir sācies

Evita Simsone nav melojusi un neko nav sajaukusi, tikai izpļāpājusies. Patiesībā nepieprasītās vakances ir ļoti populāras viesstrādnieku vidū. Piemēram 2016. gadā trešo valstu pilsoņi ieņēma 1 162 NVA reģistrētās vakances. Savukārt 2017. gadā tikai pēdējos mēnešos tika ieņemta jau 1 241 vakance. Tātad process nevis ir sācies, bet gan kļuvis straujāks.

Pašlaik viesstrādnieku pieprasītākās profesijas izskatās šādi:

pavārs — 108 (trešo valstu pilsoņiem ieņemtas vakances),

kravas auto šoferis — 106,

fermas sezonstrādnieks — 104,

programmētājs — 74,

celtnieks — 64,

ēku celtnieks — 61,

betonētājs — 60,

sistēmas analītiķis — 38,

galdnieks — 36,

jumiķis — 32,

cauruļvada montētājs — 27,

kuģu atslēdznieks — 23,

loka metināšanas speciālists ar mehanizētu iekārtu aktīvās gāzes vidē — 18,

kuģu remonta mehāniķis — 18.

Informāciju par atalgojumu diemžēl NVA nav sniegusi, aizbildinoties ar to, ka viņu datu bāzē tā nav norādīta un ir atkarīga tikai no darba devēja gribas. Tāpēc piedāvājam jums pašiem spriest, kāpēc tā vai cita vakance tik ilgi palika nepieprasīta un pēkšņi kļuvusi pievilcīga viesstrādniekam. Kas attiecas uz valsts valodas zināšanas, runa ir par trešo valstu pilsoņiem, kuri jau kādu laiku nodzīvojuši Latvijā. Iespējams, viņiem bija laiks iemācīties latviešu vajadzīgajā līmenī

139
Pēc temata
Latvija gaida viesstrādniekus
Uzņēmēji atzīst, ka Latvijai vajadzīgi viesstrādnieki

Šogad studiju uzsākšanai Latvijā ieradīsies apmēram 100 ārzemju studentu

3
(atjaunots 11:53 12.07.2020)
Ārzemju studentiem ir piešķirtas 95 studiju stipendijas un 24 stipendijas dalībai augstskolu pētnieciskajās programmās.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. 2020./2021. akadēmiskajā gadā gandrīz 100 ārzemju studentiem piešķīra stipendiju mācībām Latvijas augstskolās, raksta Press.lv ar atsauci uz Valsts izglītības attīstības aģentūru (VIAA).

Šogad VIAA saņēma 348 iesniegumus stipendijas saņemšanai no 33 valstu pārstāvjiem. Stipendijas tika piešķirtas studentiem no 27 valstīm.

Vislielāko stipendiātu skaitu – 44 studentus un vienu pētnieku – pieņems Rīgas Stradiņa universitāte, 14 studentus un 11 pētniekus pieņems Latvijas Universitāte, 21 studentu un trīs pētniekus – Rīgas Tehniskā universitāte.

Visvairāk stipendiātu pārstāv Ukrainu – 16. Tāpat stipendijas piešķirtas 11 Uzbekistānas pārstāvjiem, 10 Somijas pārstāvjiem, no Vācijas, Itālijas un Izraēlas būs pa deviņiem stipendiātiem, no Azerbaidžānas – astoņi.

Iepriekš Rīgas varasiestādes sakarā ar krīzi pasaulē solīja palīdzēt ārzemju studentiem, izmaksājot pabalstu 128 eiro apmērā. Taču palīdzību grasījās sniegt tikai tiem studentiem, kuri pierādīs, ka atrodas grūtā dzīves situācijā.

3
Tagi:
studenti, apmācība, augstākā izglītība
Pēc temata
Pieprasīti visā pasaulē: kādu profesiju apgūt, lai noderētu dzīvē
Rīgas varasiestādes sola palīdzēt ārzemju studentiem pārdzīvot krīzi
"Darbu Rīgā zaudējuši, vecāki naudu nesūta": ārvalstu studenti ir izmisumā
Augstākā izglītība krievu valodā: kurš paziņos spriedumu?
Toyota C- HR

Latvijas iedzīvotāji iecienījuši Toyota marku: 2020. gada pārdotākie automobiļi

5
(atjaunots 11:37 12.07.2020)
Pirmās divas vietas pārdošanas līderu sarakstā 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijā ieņem Toyota markas automobiļi, aiz tiem ar vērā ņemamu starpību seko Peugeot.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Auto asociācijā pastāstīja, kādas automobiļu markas 2020. gadā Latvijā ir vispārdotākās, vēsta Bb.lv.

Un Toyota popularitāte Latvijā nav apstrīdama. Šī marka ir pirmajās divās vietās pārdošanas līderu sarakstā.

Pirmajā vietā ir Toyota RAV4. 2020. gada pirmajos sešos mēnešos tika pārdotai 374 jauni šīs markas automobiļi. Otrajā vietā ir Toyota Corolla – pārdotas 300 jaunas mašīnas.

Trešajā vietā ierindojās Peugeot 308 marka. Latvijā 2020. gada pirmajā pusgadā bija pārdoti 242 šādi automobiļi.

Vēl Top 10 iekļuva Volkswagen Tiguan ar 221 pārdotu jaunu automobili, Škoda Octavia – 220 automobiļi, Volkswagen Golf – 207 mašīnas un Volkswagen Passat – arī 207 automobiļi, Kia Sportage – 200 mašīnas, Peugeot 5008 – 185 jauni automobiļi, kā arī Škoda Kodiaq – 182 mašīnas.

Tiesa, tiek atzīmēts, ka 2020. gada pirmajā pusgadā Latvijas iedzīvotāju kāre pēc jaunu auto iegādes ir ievērojami mazinājusies. Tajā pašā periodā 2019. gadā Latvijas iedzīvotāji nopirka par 30,4% vairāk mašīnu.

Taču jau 2019. gadā eksperti konstatēja, ka Latvijas autoparks noveco.

Toreiz Latvijas Auto asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš ziņoja, ka vidējais Latvijas autoparka vecums sastāda 13,8 gadus. Turklāt, kā norādīja Rūtiņš, šis rādītājs gadu no gada stabili pasliktinās.

5
Tagi:
auto, Latvija
Pēc temata
Cilvēki masveidā pameta Rīgu: pie izbraukšanas no pilsētas veidojās milzīgi sastrēgumi
Palika mājās: no Latvijas autoceļiem pazuda katrs ceturtais automobilis
Kā Covid-19 ietekmējis automobiļu tirdzniecību Latvijā
Kārtējais automobilis Rīgā ielūzis bruģī