Viesstrādniece. Foto no arhīva.

Ar ko var nodarboties viesstrādnieks Latvijā

141
(atjaunots 16:38 24.08.2017)
Rīgas reģionā meklē programmētājus, Zemgalē – virpotājus, Kurzemē – konditorus, Latgalē – ķirurgus, smago automašīnu šoferi vajadzīgi visur, un tikai Vidzemē neviens nav vajadzīgs.

RĪGA, 24. augusts – Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) vadītāja Evita Simsone paziņojusi, ka trešo valstu pilsoņi sāka aizpildīt vakances, kuras neinteresē Latvijas iedzīvotājus, raksta laikraksts "Vesti Segodņa".

Šāda tendence vērojama pēdējā laikā, sacīja aģentūras vadītāja, norādot, ka bezdarba līmeni tā būtiski neietekmē, kaut gan pēdējie operatīvie dati liecina, ka bezdarbs jūlijā samazinājies līdz 7,1% (līdz 65 tūkstošiem bezdarbnieku).

Laikraksts "Vesti Segodņa" vērsās NVA, lai saprastu: kas tās ir par vakancēm, kuras neinteresē Latvijas iedzīvotājus? Jo pat par sētnieku ar minimālo algu pie mums nav tik vienkārši iekārtoties. Tikai tirdzniecības tīklu vilinošas vakances mēnešiem karājas darbā iekārtošanas vietnēs, taču vai tad viesstrādniekus varētu ieinteresēt verga darbs par kapeikām? Un vai tad viņi visi iemācījušies latviešu valodu?

Izdevums lūdza NVA komentēt Evitas Simsones vārdus, bet aģentūras pārstāvis atbildēja, ka priekšniece gribēja teikt pavisam citu: viņa vienkārši pastāstīja, ka datu bāzē ir vakances, kurām ilgu laiku nav pieprasījuma, un tādā gadījumā uz tām var pretendēt trešo valstu pilsoņi. Kas attiecas uz viņu nodarbinātību, NVA šādas statistikas nav un par to, kur dzīvo un strādā viesstrādnieki, tai nav ne jausmas. Un vispār šis jautājums ir Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) jurisdikcijā.

Vidzeme nevienu negaida

Pēc avīzes lūguma NVA un PMLP sagatavojušas izsmeļošu informāciju par to, kādas tieši vakances ilgstoši paliek nepieprasītas (par tādām tiek uzskatītas vakances, kas netiek aizņemtas ilgāk par trijiem mēnešiem) un kāda saskarsme tām varētu būt ar trešo valstu pilsoņiem.

Tātad visvairāk vakanču (dati uz 31. jūliju) tika konstatēts Rīgas reģionā (56% no visu pieejamo vakanču skaita, kas nav pieprasītas vairāk par mēnesi), tam seko Zemgale (45%) un Kurzeme (44%). Kopā Latvijā pēc 1 – 2 mēnešiem nav pieprasītas 2 063 darba vietas, bet ilgāk par sešiem mēnešiem — 233 darba vietas (vairums no tām — Rīgā, 188 vakances).

Pirmkārt, visvairāk darba vietu ir Rīgas reģionā (tas nepārsteidz), otrkārt, visgrūtāk atrast darbu Vidzemē, kur nav gandrīz nevienas vakances (nevis Latgalē, kā pieņemts uzskatīt), treškārt, pieņemot, ka par ilgstoši neieņemtām tiek uzskatītas vakances, kurām nav pieprasījuma ilgāk par vienu mēnesi, tad šodien trešo valstu pilsoņi var pretendēt uz vismaz pusi no visām brīvajām darba vietām Latvijā (51%).

Kas gaida viesstrādnieku

Visvairāk, protams, viesstrādniekus gaida Rīgas reģionā, kur jau pusgadu nav aizpildītas 660 darbavietas. Tam seko Zemgale (150), Kurzeme (44) un Latgale (36). Vidzemē viesstrādniekus vispār negaida, pašiem darba trūkst.

Profesiju tops viesstrādniekiem (vakances, kuras paliek tukšas jau ilgāk nekā piecus mēnešus), pēc NVA versijas ir sekojošs:

Rīgas reģions:

lauksaimniecības sezonas darbinieks,

kravas auto šoferis,

meža un pļavas kolektors (žagaru savācējs),

programmētājs,

betonētājs, kuģu remonta mehāniķis.

Zemgales reģions:

palīgdarbinieks,

mehāniķis,

virpotājs,

atslēdznieks,

kravas mašīnas šoferis,

frēzētājs.

Latgales reģions:

medmāsa,

kravas auto šoferis,

neirologs,

anesteziologs, reanimatologs,

ginekologs un akušieris,

ķirurgs.

Kurzemes reģions:

loka metināšanas speciālists ar mehanizētu iekārtu aktīvās gāzes vidē,

kravas auto šoferis,

konstruktors,

tehniķis – ēku celtnieks

konditori

pārdevējs, direktors, menedžeris (komercpakalpojumu jomā).

Pārsteidzoši, bet vakanču vidū netika atrasta "lielveikala pārdevējs" pozīcija.

Interesanti, ka Latgalē ilgstoši neieņemto vakanču ir salīdzinoši daudz, taču galvenokārt vajadzīgi ārsti, savukārt Rīgā ir pieprasījums gan darbiniekiem ar augstāko izglītību, gan vienkāršām profesijām — tādām kā, piemēram, sezonas darbs.

Process ir sācies

Evita Simsone nav melojusi un neko nav sajaukusi, tikai izpļāpājusies. Patiesībā nepieprasītās vakances ir ļoti populāras viesstrādnieku vidū. Piemēram 2016. gadā trešo valstu pilsoņi ieņēma 1 162 NVA reģistrētās vakances. Savukārt 2017. gadā tikai pēdējos mēnešos tika ieņemta jau 1 241 vakance. Tātad process nevis ir sācies, bet gan kļuvis straujāks.

Pašlaik viesstrādnieku pieprasītākās profesijas izskatās šādi:

pavārs — 108 (trešo valstu pilsoņiem ieņemtas vakances),

kravas auto šoferis — 106,

fermas sezonstrādnieks — 104,

programmētājs — 74,

celtnieks — 64,

ēku celtnieks — 61,

betonētājs — 60,

sistēmas analītiķis — 38,

galdnieks — 36,

jumiķis — 32,

cauruļvada montētājs — 27,

kuģu atslēdznieks — 23,

loka metināšanas speciālists ar mehanizētu iekārtu aktīvās gāzes vidē — 18,

kuģu remonta mehāniķis — 18.

Informāciju par atalgojumu diemžēl NVA nav sniegusi, aizbildinoties ar to, ka viņu datu bāzē tā nav norādīta un ir atkarīga tikai no darba devēja gribas. Tāpēc piedāvājam jums pašiem spriest, kāpēc tā vai cita vakance tik ilgi palika nepieprasīta un pēkšņi kļuvusi pievilcīga viesstrādniekam. Kas attiecas uz valsts valodas zināšanas, runa ir par trešo valstu pilsoņiem, kuri jau kādu laiku nodzīvojuši Latvijā. Iespējams, viņiem bija laiks iemācīties latviešu vajadzīgajā līmenī

141
Pēc temata
Latvija gaida viesstrādniekus
Uzņēmēji atzīst, ka Latvijai vajadzīgi viesstrādnieki
Atslēga

Dzīvoklis kļuvis par šauru: Latvijas iedzīvotāji apsver jauna mājokļa iegādi

13
(atjaunots 17:33 19.04.2021)
Saskaņā ar bankas Luminor veiktās aptaujas datiem, nedaudz vairāk nekā puse Latvijas ģimeņu atzīst, ka tām būtu nepieciešams jauns mājoklis, bet tikai trešajai ir konkrēti plāni saistībā ar tā iegādi.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. Taujātas par par tuvāko piecu gadu plāniem sakarā ar jauna mājokļa iegādi 26% ģimeņu norādīja, ka plāno iegādāties jaunu mājokli, no tām 14% - tuvāko divu gadu laikā, bet 12% - tuvākajos trijos vai piecos gados, raksta Bb.lv. Vēl trešdaļa ģimeņu Latvijā, piektā daļa - Lietuvā un ceturtdaļā - Igaunijā norādīja, ka tām ir nepieciešams jauns mājoklis, bet dažādu apstākļu dēļ pagaidām nav plānu to iegādāties.

Savukārt uz jautājumiem par to, kā pandēmija ir ietekmējusi ģimenes vajadzības saistībā ar mājokli, arvien vairāk ģimeņu Baltijas valstīs atbild, ka mājoklī ģimenei vairs nepietiek vietas, lai strādātu un mācītos attālināti. Latvijā plašāks mājoklis nepieciešams 27% aptaujāto ģimeņu, Lietuvā - 23%, bet Igaunijā - 19%. Visās trijās valstīs nepieciešamība iegādāties jauno mājokli pieaug līdz ar bērnu skaitu – ja ģimenēs ar vienu bērnu lielāku mājokli vēlētos ap 18 %, tad trīs un vairāk bērnu ģimenēs jau 36 %.

"Kopumā Latvijā aptaujātās ģimenes biežāk nekā kaimiņvalstīs norādījušas, ka Covid-19 ir ietekmējis to vajadzības saistībā ar mājokli. Arī Luminor izsniegto kredītu apjoms pērn palielinājās par trešdaļu un novērojām, ka iedzīvotājiem līdz ar darbu un mācībām no mājām mainījušās gan vajadzības, gan prasības dzīvesvietas telpai un kvalitātei. Šobrīd vidējās īpašuma izmaksas sastāda 100 000 eiro, un ģimenes ar bērniem Rīgā visbiežāk iegādājas trīs istabu dzīvokli sērijveida mājās otrreizējā tirgū. Liels pieprasījums ir arī pēc īpašumiem Pierīgā – Mārupē, Babītē, Ādažos, Ķekavā, Stopiņos un Jūrmalā, savukārt reģionos – Liepājā, Ventspilī, Valmierā, Jelgavā un Daugavpilī," stāsta Kaspars Lukačovs, Luminor bankas mājokļu kreditēšanas vadītājs Baltijā.

Aptaujas rezultāti tāpat rāda, ka patlaban 40% gadījumu Latvijas ģimenes dzīvo ģimenei piederošajā dzīvoklī un par to nav nekādu finansiālu saistību. Tam seko dzīvoklis, par kura iegādi ģimene turpina maksāt (31%), īrēts dzīvoklis (16%) un dzīvoklis, kas pieder vecākiem vai citiem radiniekiem (10%). Arī citās Baltijas valstīs sadalījums ir līdzīgs, taču gan Lietuvas, gan Igaunijas ģimenes retāk nekā Latvijā, dzīvo īrētos dzīvokļos.

Šķēršļi mājokļa iegādei: nepietiek līdzekļu un ar Covid-19 saistītā nenoteiktība.

Uz jautājumu par galvenajiem šķēršļiem, kuri attur no jauna mājokļa iegādes, Latvijas ģimenes visbiežāk norāda zemus ienākumus (44%), nepietiekamus uzkrājumus pirmajai iemaksai (35%) un nevēlēšanos uzņemties saistības (20%). Vēl aptuveni ceturtdaļa raizējas par nenoteiktību, kas saistīta ar Covid-19, un iespēju saņemt nepieciešamo aizdevuma apmēru. Tāpat Igaunijā un Lietuvā situācija ir līdzīga, bet interesanti ir tas, ka Igaunijas ģimenes kā būtisku šķērsli norāda nevis zemus ienākumus, bet gan līdzekļu nepietiekamību pirmajai iemaksai.

"Lai palīdzētu ģimenēm ar bērniem ātrāk tikt pie sava mājokļa, jau vairākus gadus izsniedzam aizdevumus mājokļa iegādei ar valsts galvojumu, kas ļauj klientiem samazināt pirmās iemaksas apmēru līdz pat 5 % no saņemtā finansējuma apmēra. Arī aptaujas rezultāti rāda, ka katrai piektajai ģimenei ar bērniem pieejamais valsts atbalsts ir viens no svarīgākajiem faktoriem, domājot par jauna mājokļa iegādi," piebilst Kaspars Lukačovs.

Aptaujā, tika veikta martā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS, tajā piedalījās vairāk nekā 700 respondentu no Baltijas valstīm - ģimenes ar bērniem vecumā līdz 18 gadiem.

13
Tagi:
dzīvoklis, iedzīvotāji
Pēc temata
Par kādu mājokli sapņo jaunieši Baltijā
Ienākumi, dzīves apstākļi veselība: Latvijā startēja globālā iedzīvotāju aptauja
Rīgas iedzīvotāji saņēma vēstules ar prasību demontēt balkonu stiklojumu
Latvijas iedzīvotāju laimes indekss samazinājies Covid-19 dēļ
 Suns

"Latvijas Pasts" sūdzas par suņu īpašniekiem: cieš pastnieki!

13
(atjaunots 11:45 19.04.2021)
"Latvijas Pasts" atgādināja, ka pasta pakalpojumu sniedzējam ir tiesības nepiegādāt sūtījumus adresēs, kur pastniekus apdraud bīstami suņi, un to īpašnieki ignorē lūgumus ierobežot suņu brīvību pasta sūtījumu piegādes laikā.

RĪGA, 19. aprīlis - Sputnik. "Latvijas Pastā" paziņoja, ka 2020. gadā no nepieskatītiem suņiem cietuši desmit pastnieki, bet 2021. gada četros mēnešos šādu incidentu jau ir četri. Šī statistika rada kompānijai bažas, raksta jauns.lv.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka, sākoties pavasara un vasaras sezonai, šī problēma kļūst īpaši aktuāla - ja dzīvnieks agresīvs, pastnieku veselība tiek nopietni apdraudēta. Attiecīgajā adresē dzīvojošās personas var nesaņemt sūtījumus, jo pasta darbiniekiem nav jāriskē ar savu veselību, mēģinot tos piegādāt.

Visbiežāk pieļautās īpašnieku kļūdas ir mājdzīvnieku piesiešana pārāk garā ķēdē, ļaujot aizsniegties līdz pastniekam, kā arī suņa atstāšana pagalmā ar pārāk zemu žogu, kam tas var brīvi tikt pāri, vai arī pastkastītes novietošana tā, ka suns traucē un neļauj tajā ievietot korespondenci. Nereti pastkastītes tiek piestiprinātas žoga iekšpusē, kamēr pagalmā uzturas nikns suns. Maldīgs ir arī suņu īpašnieku uzskats, ka tieši viņa suns ir draudzīgs un nekaitēs pastniekam, bet realitātē, tiklīdz svešinieks vēlas iekļūt tā teritorijā, suns var kļūt ļoti agresīvs.

13
Tagi:
suns, Latvijas Pasts
Pēc temata
Ar Krieviju Latvijai problēmu nav: "Latvijas pasts" pastāstīja par sūtījumu piegādi
Sūtījumu vērtēja pēc saviem ieskatiem: kā Latvijas Pasts no sirmgalves 72 eiro pieprasīja
Viltus banku darbinieki izmāna naudu no Latvijas iedzīvotājiem
"Biksītes 1 gab.": pasta darbinieces prasība samulsinājusi apmeklētāju