Lidl logo

Veikalu tīkla Lidl paradokss: zemas cenas kaitē pircējam

402
(atjaunots 14:14 04.10.2017)
Vācu supermārketu parādīšanās Latvijā draud ar zaudējumiem Maxima un Rimi. Taču vai patērētāji gūs labumu?

Arī iepriekš Lidl ir centies ienākt Latvijā. Pirms dažiem gadiem gigants jau nopirka vairākus zemes gabalus un atklāja administratīvo centru, kurā apmācīja personālu darbam visās Baltijas valstīs. Taču pēkšņi uzņēmums pameta valsti un pat pārdeva nekustamos īpašumus.

Kāpēc? Klīst runas par "spiedienu" no plaši pazīstama Lietuvas uzņēmuma puses. Taču, iespējams, Lidl vadība nolēma vispirms pastrādāt citos Austrumeiropas reģionos – Lietuvā, Polijā, Bulgārijā, Moldovā, un tikai pēc tam, patrenējies nabadzīgo valstu sarežģītajā tīklā, ieiet Latvijā.

Taču vai tagad Lidl patiešām ienāks? Ja tā, kas tad notiks valstī? Par to Sputnik aprunājās ar Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidentu, Eiropas Komisijas padomnieku tirdzniecības jautājumos Henriku Danusēviču.

Ko mēs ieraudzīsim

Lidl plauktos "Paredzu, ka Lidl, ja patiešām ienāks Latvijā, sāks darbu ne ātrāk, kā nākamā gada nogalē. Vispirms Lidl uzcels administrācijas ēku, noliktavu (to plānots celt Mežciemā) un tikai pēc tam – pirmo veikalu. Ar laiku šeit varētu parādīties aptuveni 20 veikali – mazāk nekā Lietuvā," – uzskata Danusēvičs.

Jautāts, vai Lidl plauktos atradīsies vieta Latvijas precēm, speciālists atbildēja viennozīmīgi: tikai no lielajiem ražotājiem, kuri gatavi piedāvāt pēc iespējas zemāku iepirkuma cenu. Arī citās valstīs Lidl strādā tikai saskaņā ar šo principu: iegādājas lielu produkcijas daudzumu starptautiskajos koncernos – vairākām valstīm uzreiz, tāpēc saņem izdevīgākos ražotāju piedāvājumus, bet pircēji veikalos redz zemas cenas. Kādi tad mums Latvijā ir pašmāju ražotāji? Pēc Henrika Danusēviča domām, Lidl plauktos varētu parādīties produkcija, piemēram, ar Laimas brendu (tomēr tā norvēģu ražotne, no kompānijas, kas iekļauta koncernā Orkla) vai Aldaris (rūpnīca pieder starptautiskajam koncernam Cаrlsberg).

Vēl, iespējams, būs kaut kādi vietējie dārzeņi, taču arī tie nāks no lielajiem piegādātājiem, kas spēj piedāvāt zemāko cenu, citādi te būs preces, piemēram, no Vācijas vai Polijas. Jāsaprot arī tas, ka plauktos nebūs vienas grupas preču daudzveidības: sviests – no diviem piegādātājiem, tāpat kā minerālūdens, un tāpat būs ar visu pārējo. Savukārt citos tirdzniecības tīklos Latvijā sastopama milzīga daudzveidīga.

Dievs nav mazais bērns

Pēc Danusēviča domām, Lidl parādīšanās izdarīs triecienu gan Maxima, gan RIMI (it īpaši tā lēto preču veikaliem SuperNetto). Iespējams, Lidl parādīšanās neietekmēs dārgo SKY un Stockman, arī nelielie veikali viegli pārcietīs giganta ierašanos. Taču tirgus pārdale būs liela. Lietuvā līdz ar Lidl parādīšanos visi lielie tirdzniecības tīkli zaudēja aptuveni 8% tirgus.

Automātiski palielināsies arī ar lielveikalu darbinieku meklēšanu saistītā problēma. Nesen Elvi Latvija komerciālā direktore Laila Vārtukapteine teica, ka tirdzniecības tīkli arī bez Lidl aizvien biežāk saskaras ar darbinieku trūkuma problēmu – iedzīvotāju aizplūdums no valsts ir milzīgs.

"Līdz ar Lidl parādīšanos citu tirdzniecības tīklu problēmu skaits pieaugs, un, lūk, kāpēc. Labi zināms, ka cilvēki koncernā Lidl saņem teju augstākās algas salīdzinājumā ar citiem tīkliem. Arī darba apstākļi Lidl ir labākie," – skaidro Danusēvičs.

Šī iemesla dēļ Lidl parādīšanos nepacietīgi gaida gandrīz visu Latvijā strādājošo tirdzniecības tīklu darbinieki. Pēc Danusēviča domām, kādam būs labi, taču kopumā tautsaimniecība cietīs. Mainīsies tirgus, būs vairāk importētās produkcijas, vietējie ražotāji cietīs zaudējumus, daži pat būs spiesti aizvērties. Tātad mazināsies nodokļu ienākumi, tostarp arī no tirdzniecības tīkliem, kuri sadarbojas ar ražotājiem no Latvijas – to skaits, iespējams, samazināsies.

Taču medijos jau parādījies arī tāds viedoklis. Spēcīgāko triecienu vietējie ražotāji saņēma, kad valstī parādījās Maxima un RIMI. Tie ne tikai diktēja noteikumus tirgū, bet arī sāka nomākt ražotājus, burtiski šantažējot viņus un spiežot atdot produkciju par niecīgām cenām.

Un tagad, kā mēdz teikt, Dievs nav mazais bērns: arī Maxima un RIMI izjutīs triecienu no stiprāka pretinieka puses. Viņiem pašiem nāksies mainīt politiku. Tiesa, domājams, Maxima un RIMI diezin vai sāks labāk izturēties ar vietējiem ražotājiem. Pēc Lidl parādīšanās šie tirdzniecības tīkli cietīs zaudējumus, un centīsies tos mazināt, vēl vairāk apspiežot ražotājus Latvijā.

Globālie spēles noteikumi

"Kas attiecas uz parastajiem pircējiem, kuri varēs pirkt preces par zemākām cenām, teikšu sekojošo. Jā, sākumā viņiem būs labi, taču pēc tam – ne, jo mazināsies ienākumi valsts budžetā, un valstij nāksies izskatīt nodokļu sistēmu," – prognozē eksperts.

Viņš paskaidroja, ka Lidl ir labs valstīm, kurās ir lielie ražotāji – tie var cauru gadu piegādāt tirdzniecības tīklam plašu preču klāstu par zemām cenām. Ražotājiem ir liels noieta tirgus, un tie maksā lielus nodokļus. Taču Latvijā nav tik lielu vietējo ražotāju, kas varētu piegādāt produkciju Lidl.

Jā, tīkls var mazliet paflirtēt ar vietējiem, taču ne ar ražotājiem, bet gan politiķiem. Tiklīdz Lidl parādās jaunā valstī, sākumā tajā atrodas vieta arī vietējām precēm (saprotams, tas notiek demonstrācijas labad), taču pakāpeniski to skaits aizvien samazinās…

"Turklāt Lidl ir izcilas prasības no produkcijas kvalitātes, pareizāk sakot, no tās ražošanas viedokļa. No ražotāja tiek pieprasīti globālie starptautiskie sertifikāti, kuri maksā milzu naudu. Un nav svarīgi, ka vietējiem uzņēmumiem ir visas atļaujas no Pārtikas un veterinārā dienesta, ka preces ir kvalitatīvas, taču saprotamu iemeslu dēļ tie nevar saņemt dārgos sertifikātus.

Ja uzņēmums saņem tādu dokumentu, tas nekavējoties paceļ produkcijas cenas. Taču Latvijas tirgū ir nopietna konkurence, un dārgāku produkciju, lai arī tā saņēmusi stingrus starptautiskos sertifikātus, šeit pārdot nav viegli. Taču Lidl pieprasa tieši tādus dokumentus. Arī tas ir milzīgs šķērslis lielākajai daļai vietējo ražotāju, kuri nestrādā globālajā tirgū," – secināja Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents.

402
Pēc temata
Lidl ienākšana Latvijā saasinās konkurenci par darba spēku
Iveta Grigule: Lidl ienākšana - slikta zīme Latvijas lauksaimniekiem
Rīgā tiks atvērts Lidl veikals

Neproti valodu nebūs pases: vēstniecība nevar palīdzēt Latvijas pilsonei

26
(atjaunots 17:31 08.05.2021)
Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā, taču dokumenti jāaizpilda latviešu valodā, vēstniecības darbiniekiem atļauts konsultēt, taču aizliegts aizpildīt dokumentus apmeklētāju vietā.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. Londonā dzīvojošā Latvijas pilsone vēlējās noformēt Latvijas pasi savam bērnam, taču piemirsusi valsts valodu. Vēstniecībā viņai ieteica aicināt tulku vai paņemt līdzi vārdnīcu, jo darbinieki nevar aizpildīt dokumentus latviešu valodā klientu vietā, bet izmantot tālruni nedrīkst, ziņo LTV7 Krievu apraide.

Latvijas pilsone Viļena Tjurina jau daudzus gadus dzīvo Londonā. Nesen sieviete nolēma noformēt Latvijas pasi arī savam dēlam, taču ar dokumentu noformēšanu viņai radās problēmas.

Jau 18 gadus sieviete nelieto latviešu valodu. Taču ar angļu valodu pases noformēšanai nepietika.

"Otrajam dēlam tagad ir trīs mēneši, un mēs gribējām noformēt viņam Latvijas pasi, jo esmu Latvijas pilsone. Astotajā maijā mēs iesim, man jau iepriekš atsūtīja vēstuli. Tajā rakstīts, ka obligāti vai nu jāņem līdzi vārdnīca, vai jāatnāk ar cilvēku, kurš runā latviešu valodā, ja neprotat valodu. Tālruni izmantot nedrīkst. Man nav neviena, ar ko atnākt. Šoreiz domāju, ka vienkārši iešu un mēģināšu atcerēties kādus vārdus," stāsta sieviete.

Latvijas Ārlietu ministrijā skaidro: šāda prasība patiešām pastāv - gadījumam, ja nepieciešams aizpildīt dokumentus uz vietas.

"Latvijas vēstniecībās ārzemēs apkalpo valsts valodā un mītnes valsts valodā. Ja nepieciešams noformēt personu apliecinošus dokumentus vai saņemt citus pakalpojumus, ir jāaizpilda dokumenti. Lai to izdarītu, ir jāprot valsts valoda. Ja šādu zināšanu nav, mēs lūdzam ierasties kopā ar oficiālo tulku vai uzticamu personu," skaidro Ārlietu ministrijas pārstāvis Jānis Beķeris.

Pases nozaudēšanas gadījumā notikušā apstākļi arī būs jāapraksta latviešu valodā. Vēstniecības darbinieki nevar palīdzēt ar dokumentu aizpildīšanu.

"Vēstniecības darbinieki nevar aizpildīt dokumentus cita cilvēka vietā. Lai nebūtu pārpratumu, lai pēc tam nebūtu nekādu pretenziju, ka kaut kas ir nepareizi iztulkots. Tā ir katra cilvēka atbildība. Tāpēc nav problēmu saņemt informāciju mītnes valsts valodā, taču aizpildīt jūsu vietā dokumentus darbinieki nevar," paskaidroja Beķeris.

Viņš piebilda, ka šāda kārtība ir spēkā ne tikai Lielbritānijā, kur sazināšanās notiek angļu valodā, bet arī citu valstu vēstniecībās.

26
Tagi:
pase, latviešu valoda
Pēc temata
EDSO komisārs minoritāšu lietās: Baltijas valodu politikai vajadzīgs līdzsvars
Ar varu mīļš nebūsi: vai latviešu valoda var saliedēt latviešus un krievus?
Aptaujai par Latvijas neatkarību – 30. Kāpēc daudzi krievi balsoja pret?
 Zemessardze

Nav kam aizstāvēt: paaugstināts maksimālais vecums dienestam Zemessardzē

30
(atjaunots 17:24 08.05.2021)
Maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, turklāt atsevišķos gadījumos - līdz 65 gadiem.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik. 6. maijā galīgajā lasījumā Saeima pieņēma Aizsardzības ministrijas ierosinātos grozījumus Zemessardzes likumā, saskaņā ar kuriem maksimālais vecums dienestam Zemessardzē paaugstināts līdz 60 gadiem, raksta Bb.lv.

Likums paredz, ka Zemessardzē uz brīvprātības pamata uzņem Latvijas pilsoņus vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Turklāt līgumu par dienestu slēdz uz pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka faktiski dienestam Zemessardzē var uzņemt pilsoņus tikai līdz 50 gadu vecumam. Ņemot to vērā, tika pieņemts lēmums paaugstināt zemessargam noteikto maksimālo vecumu līdz 60 gadiem.

Atsevišķos gadījumos, ņemot vērā nacionālās aizsardzības vajadzības, personām, kuras sasniegušas 60 gadus, Zemessardzes komandieris var pagarināt dienesta termiņu uz laiku līdz pieciem gadiem, proti, līdz 65 gadiem.

No profesionālā dienesta atvaļināti karavīri, arī varēs dienēt Zemessardzē, pēc likumprojekta autoru ieceres, tas palīdzēs paturēt apmācītus kvalificētus speciālistus.

Zemessardze ir Latvijas brīvprātīgā militarizētā organizācija.

Saskaņā ar atvērto informācijas avotu datiem, šobrīd Latvijas teritorijā ir izvietoti 18 Zemessardzes bataljoni. Latvijas Aizsardzības ministrija plāno palielināt to skaitu.

Iepriekš Pabriks paziņoja, ka Latvijā tuvākajos trīs četros gados tiks izveidota jauna visaptveroša aizsardzības sistēma, kura paredz ciešāku kooperāciju starp karavīriem un sabiedrību, uzņēmējiem un nevalstiskām organizācijām.

Līdz šim Latvijas aizsardzības sistēma balstījās trim pīlāriem: profesionāla armija (pēc plāna 6-7 tūkstoši karavīru), Zemessardze (ap 12 tūkstošiem) un rezervisti (ap 3 tūkstošiem). Taču. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar to šodien nebūs gana, ir nepieciešama lielāka visu valsts resursu iesaistīšana, paziņoja Pabriks.

30
Tagi:
Zemessardze, Aizsardzības ministrija
Pēc temata
Latvija samazinās prasības? Armijā varēs dienēt gandrīz visi
Demogrāfiskā bedre: zemessargiem ļaus dienēt līdz 65 gadu vecumam
Patriotisms iekšā, apkārt – Covid: ko māca zemessargiem pandēmijas laikā
Zemessardze mežos un pilsētās. Žurnālisti stāsta par dienesta smagumiem