Pirmklasnieki pirmajā mācību stundā

Kļūda vai valdības krāpšanās: Latvijā izskauž diskrimināciju

65
(atjaunots 08:38 16.08.2017)
No nākamā mācību gada izlaiduma eksāmenus Latvijā būs iespējams kārtot tikai latviešu valodā – tā Latvijā cīnās ar diskrimināciju izglītības jomā.

RĪGA, 16. augusts - Sputnik. Augusta sākumā Latvijas valdība aizliedza kārtot valsts eksāmenus krievu valodā. Šis lēmums liecina par to, ka noslēdzies trīs gadus ilgais miers valdošo partiju un Latvijas krievvalodīgo attiecībās. Uzbrukums krievu tiesībām ir atsācies, raksta portāla Delfi komentētājs Miroslavs Mitrofanovs. Materiāls pārpublicēts portālā InoSMI.

Pret tādu valsts politikas pavērsienu iebilduši vairāki politiķi un sabiedriskās organizācijas. Protesta akcijas ielās būs vēlāk,  taču tagad gribētos pastāstīt par kādu skandalozu nacionālistu jaunā uzbrukuma aspektu.

Krievu valoda — krievu diskriminācijas metode

Diskusijās sociālajos tīklos latviešu komentētāji bieži norāda, ka mazākumtautību izglītības sistēma Latvijā ir "segregācija un diskriminācija, ko aizliedz starptautiskie likumi", tātad visas izglītības sistēmas pārvešana latviešu valodā esot "cīņa ar diskrimināciju un krievu bērnu aizsardzība".

Maigi sakot, arguments izskatās neloģisks, jo jebkādas papildu pūles mazākumtautību izglītības jomā, tostarp arī dzimtās valodas izmantošana skolu programmā, tiek uzskatītas par pasākumiem ar mērķi pārvarēt mazākumtautību nevienlīdzīgo sktāvokli. Taču mūsu virtuālie oponenti joprojām uzstājīgi demonstrē savu oriģinālo izpratni par diskrimināciju, taču tagad šo dīvaino viedokli atbalsta arī Kučinska valdības ministri. Interesanti, no kuras puses pūš vējš? Kāda ir šīs tiesiskās izvirtības ģenēze? Vai patiešam latviešu juristi atkal "bagātinājuši" starptautiskās tiesības ar oriģinālu izgudrojumu?

Latvijas valdības mazā viltība

Aina, kas pavērās pēc īsas izmeklēšanas, izrādījās vēl skumjāka: šoreiz Latvijas valdība vienkārši piekrāpusi — būtiska frāze konvencijā pret diskrimināciju izglītībā nomainīta pret citu, kas diametrāli maina dokumenta jēgu.

Konvencijai pret diskrimināciju izglītībā Latvija ir pievienojusies, un oficiālais teksts latviešu valodā publicēts jau 2007. gadā.

Šīs konvencijas pirmais pants liek valstij cīnīties ar "jebkuru atšķiršanu, izslēgšanu, ierobežošanu vai priekšrocības došanu", ja tā saistīta ar rasi, valodu, izcelšanos un tā tālāk. Piemēram, tas nozīmē, ka nav pieļaujamas atsevišķas skolas melnajiem un baltajiem, un valsts pastāvīgā iedzīvotāja nacionalitāte nevar tikt uzskatīta par pamatu šī cilvēka piekļuves izglītībai ierobežojumiem.

Taču 2. pantā minēti izņēmumi: "Ja valsts to atļauj, tad, šīs konvencijas 1.panta izpratnē, šāda situācija nedrīkst veicināt diskrimināciju:

… b) reliģiskos vai lingvistiskos principu dēļ izveido un uztur atsevišķas izglītības sistēmas vai iestādes, kas piedāvā izglītību, kas ir saskaņā ar skolēnu vecāku vai likumīgo aizbildņu vēlmēm…"

Oficiālajā tekstā angļu valodā (kas apstiprināts vienlaikus ar tekstu krievu valodā jau 1960. gadā) teikts tas pats: "When permitted in a State, the following situations shall not be deemed to constitute discrimination, within the meaning of Article 1 of this Convention:

… (b) The establishment or maintenance, for religious or linguistic reasons, of separate educational systems or institutions offering an education which is in keeping with the wishes of the pupil's parents…"

Savukārt oficiālais telsts latviešu valodā ir diametrāli pretējs: "Ja valsts to atļauj, tad, šīs konvencijas 1. panta izpratnē, šāda situācija nedrīkst veicināt diskrimināciju:

…b) reliģiskos vai lingvistiskos principu dēļ izveido un uztur atsevišķas izglītības sistēmas vai iestādes, kas piedāvā izglītību, kas ir saskaņā ar skolēnu vecāku vai likumīgo aizbildņu vēlmēm…"

Atšķirībā no teksta krievu un angļu valodā, kas aizsargā skolas ar mazākumtautību mācību valodu ("не рассматривается как дискриминация", "shall not be deemed to constitute discrimination"), konvencijas variants latviešu valodā uzliek saistību: "šāda situācija nedrīkst veicināt diskrimināciju".

Kopš šī viltojuma publikācijas pagājuši jau desmit gadi. Visus šos gadus latviešu juristi, žurnālisti un politiķi ir izmantojuši neesošu starptautisko tiesisko normu, kas mazākumtautību skolas pastāvēšanu saista ar tās skolēnu diskrimināciju. Regulāri ir parādījušies maniakāli aicinājumi "cīnīties ar privilēģijām, kas noved pie diskriminācijas". Šīs izkropļotās loģikas aspektā apmācība krievu valodā Latvijas mazākumtautību skolās pārvērtusies par "nevēlamu privilēģiju".

Nedomāju, ka es būtu pirmais, kas pievērsis uzmanību starptautiskā līguma būtības izkropļošanai. Pēc tulkotājiem tekstu lasīja eksperti, ĀM ierēdņi, ministri un politiķi. Daudzi viņu vidū pietiekami labi pārvalda svešvalodas, lai izlabotu kļūdu latviešu valodā. Tas, ka kļūda nav izlabota 10 gadus, liecina, ka tā sākotnēji nav bijusi kļūda, bet gan apzināta latviešu elites konsolidēta pozīcija — tā nespēj samierināties ar to, ka ārpus Latvijas, lielajā pasaulē pieņemts visiem spēkiem aizsargāt mazākumtautību skolas, nevis cīnīties pret tām.

65
Pēc temata
Guntars Catlaks: visiem eksāmeniem jābūt tikai latviešu valodā
Skolu pāreja uz latviešu apmācību valodu – laika jautājums
Krievvalodīgo skolu audzēkņi Viļņā organizējuši protesta akciju
Skolas direktors: eksāmena valodas izvēles aizliegums ir bērnu tiesību pārkāpums
RT telekanāla birojs Maskavā, foto no arhīva

Lietuva seko Latvijas piemēram un aizliedz RT retranslāciju

5
(atjaunots 09:55 09.07.2020)
Latvija pagājušajā nedēļā aizliedza RT televīzijas programmu retranslāciju, aicinot citas Eiropas valstis sekot tās piemēram.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. Lietuvas Radio un televīzijas komisija (LRTK) ieviesa aizliegumu brīvai televīzijas programmu RT, RT HD, RT Spanish, RT Documentary HD un RT Documentary retranslācijai un izplatīšanai Internetā, vēsta Sputnik Lietuva.

"Pēc Lietuvas Republikas Ārlietu ministrijas slēdziena saņemšanas – iestāde, kura ir pilnvarota īstenot sankcijas – LRTK pieņēma lēmumu apturēt brīvu augstākminēto televīzijas programmu uztveršanu Lietuvā," teikts regulatora paziņojumā.

Komisija apturējusi brīvu šo programmu uztveršanu, "jo RT kontrolē Dmitrijs Kiseļovs", paskaidroja LRTK vadītājs Mantass Martišs.

Kiseļovs, pret kuru ir ieviestas Eiropas Savienības sankcijas, ir mediju grupas "Rossija segodņa" ģenerāldirektors. "Rossija segodņa" un RT ir divas atšķirīgas juridiskās personas, šī informācija ir brīvi pieejama.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijas Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome paziņoja par septiņu RT telekanālu retranslācijas aizliegumu Latvijā sakarā ar to, ka grupa it kā atrodas Dmitrija Kiseļova "faktiskā kontrolē", pret kuru Eiropas Savienībā ir ieviestas sankcijas. Rīga aicināja citas Eiropas valstis sekot tās piemēram. Par nolūku veikt analoģiskus pasākumus pirmdien, 6. jūlijā, paziņoja Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.

Baltijas valstu varasiestādes regulāri liek šķēršļus Krievijas un krievvalodīgo mediju darbam. KF ĀM jau atzīmēja, ka Krievijas mediju apspiešanas gadījumi Baltijā uzskatāmi demonstrē, ko praksē nozīmē demagoģiskie paziņojumi par Viļņas, Rīgas un Tallinas uzticību demokrātijas un vārda brīvības principiem.

5
Tagi:
RT, Lietuva
Pēc temata
"Mēs no sirds pasmējāmies": Kiseļovs aicina Latviju nekavējoties atjaunot RT apraidi
Dombrovskis izskaidroja, kur slēpjas manevru jēga saistībā ar RT aizliegšanu Latvijā
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
Zaharova pasniedza Rīgai juridiskās pratības mācību pēc aizlieguma translēt RT
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Tiek meklēti brīvprātīgie: Latvijā veiks ikgadējo Baltijas jūras piesārņojuma monitoringu

3
(atjaunots 09:04 09.07.2020)
Nevienaldzīgi cilvēki katru gadu Latvijā rīko kampaņu "Mana jūra", kuras mērķis ir pasargāt valsts piekrasti un ūdeni mestajiem atkritumiem un saglabāt Baltijas jūras dabīgo tīrumu.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik. No 15. jūlija līdz 14. augustam Latvijā devīto reizi kampaņas "Mana jūra" ietvaros tiks veikts Baltijas jūru piesārņojoši atkritumu monitorings, raksta jauns.lv ar atsauci uz kampaņas pārstāvi Ilzi Mori.

Akcijā aicina piedalīties visus gribētājus. Kampaņas mērķis ir apvienot visas sabiedrības pūles Baltijas jūras piekrastes glābšanā un aizsargāšanā.

Šis pasākums tiek rīkots katru gadu jau deviņus gadus pēc kārtas. Akcijai "Mana jūra" pievienojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī pašvaldības, uzņēmēji un biznesmeņi.

Ik gadus pēc kampaņas norises dati par situāciju ar Latvijas piekrastes piesārņojumu tiek publicēti un tos izskata speciālisti. Rīkotāji veic saņemto datu analīzi un izstrādā piedāvājumus turpmākai jūras piesārņojuma mazināšanai.

Lai piedalītos akcijā, jāiesniedz pieteikums. Papildu informāciju iespējams atrast mājaslapā manajura.lv vai arī Facebook lapā Mana jūra.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka četrās Jūrmalas pludmalēs atklāts mikrobioloģisks piesārņojums.

Peldēšanās šajās pludmalēs ir stingri neieteicams līdz brīdim, kamēr ūdens kvalitātes rādītāji neuzlabosies. Proves šajās vietās tika paņemtas 2020. gada 1. jūlijā, kad bija karsts laiks un vairums cilvēku pavadīja laiku pludmalēs.

Tiek atzīmēts, ka runa ir par peldvietām pie Lielupes: šodien nav ieteicams peldēties Slokā, Raiņa ielas rajonā, kā arī Valteros, pretī Vasarnīcu ielai. Nav droši līst ūdenī Buļļuciemā, pretī Tīklu ielai, un Lielupē, Vikingu ielā 12/14.

3
Tagi:
Latvija, Baltijas jūra
Pēc temata
Baltijas jūrā atrasti radioaktīvi izotopi
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes
Kas notiks ar Latviju? Ūdens līmenis Baltijas jūrā strauji ceļas