Izstāde Krievu mākslas zelta klasika. XIX gadsimts.

Krievu māksla atgriezusies Rīgā tikai uz četriem mēnešiem

56
(atjaunots 08:36 08.08.2017)
Vladimirs Dorofejevs
Rīgas Biržas izstāžu zālē noticis ilgi un nepacietīgi gaidītais – atklāta izstāde "Krievu mākslas zelta klasika. XIX gadsimts".

RĪGA, 8. augusts — Sputnik, Vladimirs Dorofejevs. Izstādē redzamas pazīstamu meistaru gleznas, kuru vidū daudzas gadu desmitiem rotāja Mākslas muzeja zāles līdz tā rekonstrukcijai, Krievijas porcelāns, sudrabs un krievu skulptoru darbi.

Bagāti un neizsmeļami ir Nacionālā mākslas muzeja fondi. Izstādīta tikai daļa kolekcijas, kas saistīta ar krievu uzvārdiem un krievu mākslu.

Izstāde ilgs četrus mēnešus, līdz 29. oktobrim. Šajā laikā Biržas telpās noritēs vairāki izglītojoši pasākumi krievu un latviešu valodās, kuru mērķis ir pastāstīt plašai publikai, cik nozīmīgi ir izstādītie darbi no Krievijas mākslas un Latvijas mākslas skolas attīstībai.

Izstādes pamatā ir 115 krievu klasiķu gleznas, turklāt ceturto daļu no tām atjaunojuši restauratori. Kopā izstādīti 150 mākslas darbi. Izstādes pirmie apmeklētāji daudzus no tiem sveica kā senus paziņas, ko vairs nav cerējuši sastapt.

Илья Репин Девочка. Этюд к  картине Парижское кафе
© Sputnik / Sergey Melkonov
Iļja Repins "Meitene. Etīde gleznai "Parīzes kafejnīca"

Aivazovska, Šiškina, Brillova un citu krievu gleznotāju romantiskās gleznas, kas Latvijas Mākslas muzejam uzdāvinātas cariskās Krievijas laikos, priecē ar savu izsmalcinātību un cēlajiem sižetiem.

Romantisms un reālisms

Kolekcijas galvenie virzieni – XIX gs. otrās puses romantisms un reālisms. Vienu no izdevīgākajām vietām aizņem Poļenova "Slimniece", kam piemīt īsts maģisks spēks. Pie šī darba mākslinieks strādāja 10 gadus, māsas mazā dēla nāves iespaidots. Mirstošās sievietes sejas vaibsti aizkustina ikvienu.

Марк Антокольский Иван Грозный
© Sputnik / Sergey Melkonov
Marks Antokoļskis "Ivans Bargais"

Daudzi šedevri izstādīti pirmo reizi, un pat izsmalcināts apmeklētājs atradīs kaut ko jaunu. Vairāki kolekcionāri, kuri izstādei piešķīra plašai publikai iepriekš nepazīstamus krievu klasiķu darbus, ar interesi aplūkoja no krātuvēm izņemtos audeklus un dzīvi apsprieda mākslinieku daiļrades periodus.

Veselus četrus mēnešus rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem būs iespēja ieskatīties muzeja dārgumu krātuvē. Taču mēs zinām – daudzi nepaspēs. Sputnik painteresējās, kas notiks ar mākslas darbiem pēc četriem mēnešiem.

Василий Суриков Боярыня Морозова. Эскиз
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vasilijs Surikovs "Bajāre Morozova. Skice"

"Tie nonāks krātuvēs, — pastāstīja izstādes kuratore, Rīgas Biržas mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas glabātāja Ksenija Rudzīte. – Protams, mums ir svarīgi saprast, cik pieprasīta būs šī izstāde publikas vidū. Ja interese būs neliela, maza ir arī jaunas ekspozīcijas iespēja. Muzeja krātuvēs ir liels skaits interesantu darbu, un daudzi no tiem jau sen, daži – pat nekad nav redzējuši skatītāju. Svarīga ir arī sponsoru interese.

"Mākslas muzeja krātuves ir pārbūvētas tā, ka pat tajās iespējams aplūkot gleznas, tāpēc pavaicājām, vai arī krātuves ar XIX gs. krievu glezniecības zelta fondu būs pieejamas apmeklētājiem.

"Gleznas nebūs pieejamas," – atbildēja Mākslas muzeja direktore Māra Lāce.

Izstāde organizēta pateicoties Rietumu Banka finansiālajam atbalstam, par ko varam tikai pateikties. Rietumu Banka valdes loceklis Sergejs Grodņikovs sarunā ar žurnālistiem piezīmēja, ka bankai šķiet svarīgi atbalstīt skatītāju pieprasītu mākslu, sajust savu ieguldījumu nozīmi. Jautājumā par ekspozīcijas nākotni un citiem krievu gleznotāju darbiem viņš teica, ka audeklu demonstrācijai vajadzīgas telpas.

Nabagu opera

"Muzeja bagātajiem fondiem nepieciešama telpa, — teica Grodņikovs. Taču mūsu muzejs ir neliels, un visus darbus parādīt nav iespējams. Skaidrs, ka nacionālajā muzejā tiek rādīta nacionālā skola. Taču arī tā nav pārstāvēta pilnībā – tikai fragmentiem. Nevienam māksliniekam nav normālas monogrāfijas, pat Purvītis pārstāvēts tikai ar pāris darbiem.

Мара Лаце - директор Латвийского Национального художественного музея
© Sputnik / Sergey Melkonov
Mākslas muzeja direktore Māra Lāce

Maskavā situācija ir daudz labāka. Tretjakova galerijā ieej Savrasova zālē un aplūko visu Savrasovu. Jaunajā galerijā uz Krimas vaļņa mākslinieki savākti grupās, tu saproti ēru, mākslinieku pasaules uzskatu. Bet pie mums visu laiku nākas izdarīt stingru izvēli – parādīt vienu vai otru, jo vienkārši trūkst vietas. Ko šodien izstādīt – Libertu vai Bogdanovu-Beļski? Tā taču ir īsta nabagu opera! Pilsētai ir telpas. Piemēram, kādreizējā fabrika "Boļševiete". Milzīga četrstāvu ēka ar lieliem logiem, ar augstiem griestiem. Ļoti atgādina ēku, kurā savu filiāli izveidoja Prāgas Nacionālā galerija. Kāpēc tur, tukšajās telpās neizveidot krievu gleznu galeriju?"

Сергей Гродников член правления Благотворительного фонда Rietumu Banka
© Sputnik / Sergey Melkonov
Rietumu Banka valdes loceklis Sergejs Grodņikovs

Ja neradīt jaunus laukumus, mēs visu laiku būsim spiesti izdarīt šo kroplo izvēli starp krievu un latviešu mākslu, gluži kā bērns, kuram uzdod muļķīgo jautājumu: kuru viņš mīl vairāk – mammu vai tēti. Tāpat arī šeit: kas svarīgāks skatītājiem Rīgā – krievu vai latviešu klasika? Normāla atbilde – svarīgs ir viss. Protams, precīzāk to atspoguļos izstādes apmeklētāju statistika.

56
Pēc temata
Etniski tīras kultūras muzejs
Krievu mākslinieki Latvijā: popularitātes sekas
Nav iespējams dalīt krievu un latviešu mantojumu
Muzeju nakts: sākot ar Rīgas pili un līdz pirtij Farmācijas muzejā
Rīgā eksponēs Latvijas vecākās grāmatas
Piramīda zem kupola: neparasta svētcēļojumu vieta Lietuvā
Muzejā Japānā apmeklētāji var kļūt par mākslas šedevru varoņiem