Dzīvokļis

Mazāk, taču labāk: latviešiem netīk lieli dzīvokļi

102
(atjaunots 09:34 04.08.2017)
Uzturēšanās atļaujas sniegšanas programma, pērkot nekustamo īpašumu, likusi izstrādātājiem būvēt dārgus lielas platības dzīvokļus, taču Latvijas iedzīvotājiem šādai dzīvesvietai nav naudas.

RĪGA, 4.augusts — Sputnik. Dzīvojamo namu projektu attīstības kompānijas YIT Celtniecība vadītājs Andris Bože uzskata, ka Latvijā jaunu dzīvesvietu segmentā ir daudz nepārdomātu projektu, kuri nevar atrast pircēju, raksta rus.db.lv.

"Agri vai vēlu mēs nonāksim pie tā, ka cilvēki iemācīsies dzīvot tā saucamajos gudrajos dzīvokļos, kur nav ne centimetra liekās platības. 40 kvadrātmetri "divistabenei" ir standarts šādam dzīvoklim, " skaidro Bože.

Šodien jauno dzīvojamo namu tirgū ir ļoti daudz dārgu un ekskluzīvu dzīvokļu, kuros kvadrātmetra vērtība sastāda 2,5-3 tūkstošus eiro. Savukārt jaunas dzīvojamās platības vidējam sabiedrības slānim, kur kvadrātmetra cena svārstītos no 1,3-1,7 tūkstošiem eiro par kvadrātmetru, praktiski nav.

"Mēs esam pamanījuši, ka cilvēkiem, kuri gatavi iegādāties dzīvokli jaunā projektā, ir tā saucamā psiholoģiskā barjera. Divistabu dzīvoklim tie ir apmēram 70-80 tūkstoši eiro, trīsistabu — līdz 100 tūkstošiem eiro. Tālāk jau ir gana, un cilvēks sāk skaitīt, šaubīties un visbiežāk nepērk, " stāsta Bože.

Daudzu izstrādātāju problēma Latvijā ir tāda, ka viņi būvē dzīvokļu kā ierasts, kuri paredzēti vidējam iedzīvotāju slānim, ar ļoti lielu platību. Beigās šādi dzīvokļi netiek pārdoti.

"Pieņemsim, ģimene vēlas nopirkt trīsistabu dzīvokli. Un kad viņi sāk izvēlēties, tad tai piedāvā standarta 100 kvadrātmetrus. Reizinām ar 1,8 tūkstošiem eiro par kvadrātmetru un iegūstam 180 tūkstošus eiro, kurus maksāt nepiekrīt neviens. Tā, šis dzīvoklis arī stāv pārdošanā gadiem ilgi," saka Bože.

Kā pastāstīja Sputnik Latvija kādas Latvijas firmas vadītājs, kura specializējas īpašuma kreditēšanā, savu ieguldījumu tajā, ka cenas jaunajiem kvadrātmetriem Latvijā nav adekvātas potenciālā pircēja ienākumiem, savulaik atnesusi programma "Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret investīcijām".

Lieta tāda, ka no paša sākuma uzturēšanās atļaujas saņemšanai varēja pretendēt ārvalstnieks, kurš iegādājas nekustamo īpašumu Rīgā vai Jūrmalā vismaz 150 tūkstošu latu vērtībā. Tas automātiski palielināja pieprasījumu pē šī cenu līmeņa dzīvokļiem. Tā kā tirgū to nebija pietiekami daudz, reaģējot uz pieprasījumu, izstrādātāji, gribot izpatikt, sāka paaugstināt dzīvokļu cenu līdz nepieciešamajam apjomam, pat ja agrāk par to pašu objektu viņi prasīja 120-130 tūkstošus latu.

Tad, kad likumdevēji palielināja slieksni līdz 250 tūkstošiem eiro, problēma atrisinājās pati par sevi. Latvijas nekustamais īpašums kā veids, kā iegūt uzturēšanās atļauju ES, kļuva nekonkurētspējīga salīdzinot, teiksim, ar Spāniju, un uzturēšanās atļaujas apmaiņas programma pret kvadrātmetriem pati par sevi nomira.

Taču, kā varētu secināt no eksperta analīzes, šis apstāklis nav licis izstrādātājiem savaldīt savu apetīti, un viņi nesāka būvēt pieejamākus dzīvojamos namus. Vismaz, pagaidām.

"Runa ir par tā saucamā gudrās dzīvojamās platības būvniecību, kur dzīvokļu platība ir minimāla, taču ir koplietošanas telpas. Piemēram, šadi dzīvojamie projekti šodien ir pieprasīti Somijā, kur viena kvadrātmetra vērtība sasniedz 7-8 tūkstošus eiro. Gudrais dzīvoklis ietilpst 20-25 kvadrātmetros vienistabas dzīvoklim, 40 kvadrātmetros "divistabenei" un līdz 55 kvadrātmetriem "trīsistabenei". Taču tas ir maksimāli pārdomāts, un katrs platības centimetrs tiek izmantots lietderīgi. Agri vai vēlu mēs arī nonāksim līdz tam, " stāsta Bože.    

102
Pēc temata
Krievijas iedzīvotāji nesteidz pirkt nekustamos īpašumus Jūrmalā
Nils Ušakovs kritizē valdības attieksmi pret uzturēšanās atļauju programmu
Nepieejamā eironauda
Jūrmala

Uzturēšanās atļauja apmaiņā pret mājokļa iegādi: vairums iedzīvotāju atbalsta programmu

0
(atjaunots 17:18 02.06.2020)
Lai arī premjers Kariņš uzskata, ka Uzturēšanās atļaujas piešķiršanas programma apmaiņā pret investīcijām ir izsmēlusi sevi, vairums Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šī iespēja ir jāsaglabā.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Atšķirībā no Latvijas premjera, gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju uzstājas par iespējas saglabāšanu saņemt Uzturēšanās atļauju apmaiņā pret mājokļa iegādi vai investīcijām. Šādi ir Kantar TNS aptaujas dati iedzīvotāju vidū vecumā no 18 līdz 60 gadiem, kurus publicēja TV3

Par esošās Uzturēšanās atļaujas programmas investoriem saglabāšanu izteicās 48% aptaujāto. Pret – mazāk nekā trešā daļa (32%). Vēl piektajai daļa respondentu (20%) nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Jau marta sākumā premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka gribētāju skaits iegūt Uzturēšanās atļauju Latvijā apmaiņā pret investīcijām ir ievērojami sarucis un programma ir zaudējusi savu aktualitāti, tādēļ tā esot jālikvidē.

Ne visas valdības partijas atbalsta šādu viedokli, tādēļ ministrijā uzdots līdz jūnijam sagatavot piedāvājumus šīs programmas ierobežošanai.

0
Tagi:
aptauja, uzturēšanās atļauja
Pēc temata
Trīs pirkstu kombinācija: bez Krievijas pircējiem cieš nekustamo īpašumu tirgus
Uzturēšanās atļauja turpina strādāt: ārzemnieki ieguldījuši Latvijā 1,5 miljardus eiro
KF ĀM palīdzēs atgriezties Latvijā Krievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir palikušas ģimenes
Pēcoperācijas palāta slimnīcā

Piemaksājiet 10 eiro par ārsta tērpu: medicīna Latvijā kļuvusi dārgāka

13
(atjaunots 17:11 02.06.2020)
Slimnīcas ievieš papildmaksu par ārstējošā personāla tērpiem; tiem, kas nepiekrīt uzcenojumam, piedāvā atteikties no pakalpojumiem; uz pieņemšanām pēc valsts kvotām šī prasība neattiecas.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Maksas medicīniskie pakalpojumi Latvijas slimnīcās var kļūt dārgāki – klīnikas jau ievieš papildu nodevu par ārstu aizsargtērpiem, vēsta LTV7 raidījums "Šodien vakarā". Veselības ministra apstiprina – slimnīcas ir tiesīgas to darīt.

Piemēram, papildmaksu par ārstējošā personāla individuālajiem aizsarglīdzekļiem jau ir ieviesusi Rīgas 1. slimnīca. Taču to iekasē tikai par maksas medicīnisko pakalpojumu sniegšanu. Rīgas 1. slimnīcas reģistratūrā apstiprināja: par maksas vizīti pie zobārsta, otolaringologa vai apmeklējot endoskopiju, būs papildus jāsamaksā 9,50 eiro. Maksas vizīte pie citiem speciālistiem izmaksās par 5,50 eiro dārgāk.

Veselības ministrijā paziņoja, ka medicīnas iestādēm ir likumīgs pamats ieviest papildmaksu, lai kompensētu savus izdevumus. Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders paziņoja, ka ministrija nevar to ietekmēt.

Atgādināsim, ka Latvijā no 3. jūnija pilnībā tiks atjaunoti visi medicīniskie pakalpojumi, kas tika ierobežoti Covid-19 pandēmijas dēļ.

Sniedzot medicīniskos pakalpojumus, arī turpmāk jāievēro stingri drošības pasākumi. Slimnīcām jāorganizē atsevišķas pacientu plūsmas, jāierobežo viņu skaits, jānosaka precīzs vizītes laiks iestādē.

Tāpat medicīnas iestādēm ir pienākums nodrošināt personālam un pacientiem individuālos aizsarglīdzekļus un pēc katras pieņemšanas jāveic telpu dezinfekcija.

13
Tagi:
medicīna
Pēc temata
Čakša: ja MPL aparātu pietrūks, ārstēs tos, kam lielākas izredzes
Latvijā atsākas plānveida veselības pakalpojumu sniegšana
No 3. jūnija Latvijā atsāk visu medicīnisko pakalpojumu sniegšanu
Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā