Mežacūka

Mēris nāk: veterināri iesaka likvidēt mežacūkas Rīgā

22
(atjaunots 15:07 24.07.2017)
Pārtikas un veterinārais dienests bīstas, ka dažas Rīgā dzīvojošās mežacūkas varētu inficēties ar Āfrikas cūku mēri, taču mednieki brīdina, ka nevajadzētu pārāk aktīvi cīnīties ar mežacūkām.

RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Patlaban Rīgā palikušas tikai astoņas mežacūkas, taču Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) iesaka atbrīvoties arī no tām, vēsta LSM.lv.

Pirms diviem gadiem mežacūkas Rīgā kļuva gluži nekaunīgas – klaiņoja pa Kronvalda parku, iznāca pie Brīvības pieminekļa un izrakņāja tramvaja sliežu uzbērumu Juglā. Pēc tam pilsētas noalgotie mednieki dzīvniekus noķēra un izveda uz Ādažu un Ropažu novadiem.

"Pierīgas mednieku kluba" vadītājs Kaspars Šuikovskis pastāstīja, ka pašlaik pilsētā mīt 5-8 mežacūkas, mātītes ar mazuļiem Granīta ielas rajonā.

Taču Latvijā izplatās Āfrikas cūku mēris (ĀCM), un slimība konstatēta arī Rīgas apkaimē. Šī iemesla dēļ PVD speciālists Edvīns Oļševskis uzskata, ka pilsētai nāktos atbrīvoties arī no atlikušajiem dzīvniekiem.

"Labāk, protams, būtu, ja viņas nebūtu tai pilsētā. Ja tas risks palielinās, tad viņas var saslimt. Nav tā, ka varam teikt, ka Rīgā viņas dzīvo drošībā. Arī tie mežiņi… viņām tur nepietiek barības. Tāpēc viņas nāk un staigā pa pilsētu, meklē, kur ir kāda (barība – red.), varbūt arī pie atkritumiem. Ja tur patrāpās, kāds ir izmetis kādu gaļu, kas ir, iespējams, inficēta, tad viņas var apēst un inficēties," – norāda Oļševskis.

Tāpēc PVD ieteicis arī Rīgas Zooloģiskajam dārzam neturēt mājas un mežacūkas.

Tomēr Kaspars Šuikovskis atzīmē, ka mežacūku izzušanas rezultātā varētu rasties cita problēma: mežacūkas ir vilku galvenā barība. Ja to nebūs, vilki varētu sākt uzbrukumus mājdzīvniekiem.

22
Pēc temata
ĀCM uzliesmojuma rezultātā tiks likvidēti 6000 cūku
Krievija izveidos bufera zonu pie Latvijas robežas aizsardzībai no ĀCM
ĀCM pirmo reizi konstatēta mežacūkām Ventspils novadā
Igauņiem nāksies apēst visas mežacūkas
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

1
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

1
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

6
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

6
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā