Žurnāliste un blogere Božena Rinska

Božena Rinska Jūrmalā audzina bērnus un bauda gailenes

155
(atjaunots 10:49 24.07.2017)
Skandalozā krievu žurnāliste un blogere Božena Rinska viesojas Jūrmalā un sūkstās par trokšņainiem bērniem.

RĪGA, 24. jūlijs — Sputnik. Vasara ir pavēsa, taču dzīve Jūrmalā sit augstu vilni. Koncertzālē "Dzintari" skatītājus pulcē Laimas Vaikules festivāls, par kura galveno notikumu, protams, kļuva Allas Pugačovas un Maksima Galkina ierašanās sestdien. Zvaigžņotais pāris uz visu vasaru noīrējis Jūrmalā eleganto villu "Marta".

Пугачёва на фестивале Лаймы Вайкуле в Юрмале
© Sputnik / Sergey Melkonov
Alla Pugačova un Maksims Galkins Laimas Vaikules festivālā Jūrmalā

Nesen kūrortpilsētu apmeklēja vēl viens zvaigžņu pāris – pazīstamā Ksenija Sobčaka un Maksims Vitorgans, kuri, domājams, kā parasti, apmetīsies pie Vitorgana vecākiem Teātra ielā Jūrmalā. Ksenija vispirms devās uz restorānu.

 

Jūrmalā sapulcējušies arī augstāko aprindu hroniku autori – Božena Rinska pieteica savu ierašanos kūrortpilsētā ar publikāciju Instagram. No tās varēja secināt, ka blogere Jūrmalā izbauda gailenes, ceptus kartupeļus un ķilavas. Tie ir viņas mīļākie ēdieni Baltijā.

Dažus vārdus Božena veltīja savai dzīvesvietai: "Tā nu aizbraucām un nopirkām ērtu matraci mājām." Spriežot pēc visa, Jūrmalā viņa nomā apartamentus un plāno uzturēties pilsētā vēl trīs nedēļas. Taču nevienā pasākumā vai koncertā Božena Rinska vēl nav redzēta.

Toties krievu blogere aktīvi interesējās par Latvijas likumiem un sūdzējās par trokšņainu "bērnu tusiņu", kas, droši vien, traucēja Rinskas dzīvi – viņa ir labi pazīstama ar savu neiecietīgo attieksmi pret neaudzinātiem bērniem.

Atliek tikai atcerēties, kā pērn, sašutusi par troksni zem īrētā dzīvokļa logiem, blogere ierosināja būvēt bērnu rotaļlaukumus patālāk no mājām, bet esošos pārliet ar gudronu un zarīnu. Publicisti kaitināja arī trokšņaini bērni lidmašīnā reisā uz Monako, taču toreiz viņai nācās tikai piedraudēt bērnam ar dūri, lai panāktu ilgoto klusumu.

Taču Latvijā zinoši cilvēki komentāros mierināja Boženu ar to, ka naktī (no pl. 22:00 līdz 7:00) uz ielas un publiskās vietās bez pieaugušajiem nevar parādīties bērni un pusaudži līdz 16 gadu vecumā.

"Cik labi ir dzīvot valstī, kur ir skaidri likumi un strādā policija," – uzrakstīja Božena Rinska un pastāstīja, kā paziņojusi šos noteikumus trokšņainam bērnu tusiņam, ieradies apsargs un visi paklausīgi izklīduši pa mājām.

Tiesa, uz repliku par kārtību un efektīviem likumiem, Boženai Rinskai tūlīt atbildēja, ka arī Latvijā tas diemžēl ne vienmēr līdz, un atgādināja stāstu par piecgadīgo Vaņu Berladinu, kurš viens pats vizinājies autobusā, izkāpis, iegājis mežā un miris bada nāvē. "Briesmīgi… man šķita, Latvijā nekas tāds nav iespējams," – paziņoja krievu žurnāliste.

155
Pēc temata
Festivāla "Laima. Rendez Vous. Jūrmala" atklāšana
Zadornovs atteicās no ārstēšanās un palika Jūrmalā
Sveika un vesela: Alla Pugačova mielojas ar pankūkām Jūrmalā
Vladislavs Tretjaks Jūrmalai neko nav parādā
Svēta vieta tukša nepaliek: Jūrmala gatavo Jūras Pērli
Latvijas prezidents ticies ar Laimu Vaikuli
TA

Valdība nolēmusi nodot tehniskās apskates stacijas privātās rokās

4
(atjaunots 11:31 13.08.2020)
Latvijas valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas piedāvājumu par ikgadējās automobiļu tehniskās apskates procedūras izvešanu no valsts tiešās pārvaldes.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Iespējams, ka jau no jaunā gada tehniskās apskates (TA) pakalpojumus Latvijā sāks sniegt tikai privātuzņēmumi.

Pašlaik Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) piedalās četru uzņēmumu kapitālā ar privāta kapitāla dalību "Auteko & TUV Latvija", "Autests", "Scantest" un "Venttests". Šīs kompānijas nodrošina darbu 31 tehniskās apkopes stacijā visā Latvijā.

Spriežot pēc publisko reģistru informācijas, vecākā no šīm kompānijām ir "Auteko & TUV Latvija", kur 49% kapitāla pieder vācu uzņēmumam "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland" un 51% - CSDD. Pērn kompānija uzrādīja peļņu 1,34 miljonu eiro apmērā pie 7,5 miljonu eiro apgrozījuma.

"Autests" reģistrēta 1998. gadā, un 80% tā kapitāla pieder "Ogres servisa centrs". Vienīgais "Ogres servisa centrs" īpašnieks ir tā pati vācu firma "TUV International GmbH-Unternehmensgruppe TUV Rheinland". "Autests" peļņa pērn sastādīja 331 750 eiro pie 2,081 miljona eiro apgrozījuma. "Scantest" parādījās 1997. gadā, un, izņemot CSDD (20%), tās dibinātāju sarakstā ir zviedru forma "Carspect group" (51%) un "CA 88" (29%). Pelņa pērn sastādīja 902 699 eiro pie 3,71 miljona eiro apgrozījuma.

"Venttests" tika reģistrēta 1998. gadā, savukārt tās dibinātāji ir CSDD un Ventspils pilsētas dome. Uzņēmuma peļņa pērn sastādīja 66 624 eiro.

Visus šos gadus, kuru laikā pastāv šī tehniskās apskates iziešanas sistēma – CSDD stacijās, kuras, pēc būtības, ir privātas kompānijas ar valsts kapitāla dalību, – sabiedrība nezuda šaubas par pretendentu atlases objektivitāti šim ienesīgajam biznesa veidam. Tika uzskatīts (un joprojām tiek uzskatīts), ka šie uzņēmumi ir izdevīgs bizness personām, kuras ir tuvas valdošajām partijām: valsts kapitāla izmantošana mākslīga monopola apstākļos. Tikai brīvā tirgus principi vienotajā Eiropā arvien vairāk nomāc TA staciju īpašnieku ienesīgo darbu. Ja spriež pēc augstākminētajiem uzņēmumu peļņas rādītājiem, var secināt, ka autoīpašnieki pārmaksāja un turpina pārmaksāt par viņiem uzspiestajiem TA pakalpojumiem.

Arī CSDD rīkoto konkursu caurspīdīgums izraisa šaubas. Tā, nesen Konkurences padome paziņoja, ka CSDD 2016. gadā sarīkotais automobiļu numurzīmju izgatavošanas konkurss faktiski tika sarīkots vienas firmas interesēs, kura arī kļuva par uzvarētāju. Prasības tika sastādītas tādā veidā, lai ierobežotu pretendentu skaitu. Rezultātā numurzīmju izgatavošanas tiesības ieguva vācu uzņēmums, kurš piedāvāja par vienu numurzīmi cenu, kas bija 5 reizes augstāka, nekā kaimiņvalstīs.

Koncepcija, kuru Ministru kabineta izskatīšanai piedāvāja Satiksmes ministrija (un kura tika apstiprināta), paredz, ka līdz šī gada 30. novembrim CSDD jāorganizē izsoles un jāpārdod savas kapitāldaļas privātos uzņēmumos. Pēc tam Latvijā tiks organizēti jauni tehniskās apskates iziešanas noteikumi. CSDD nodrošinās uzraudzības funkciju un "pirks privātuzņēmumu pakalpojumus".

Komentējot Ministru kabineta lēmumu, Konkurences padomes vadītāja vietas izpildītājs Jānis Račko paziņoja: "Mēs priecājamies par šo lēmumu, vienīgi nesaprotam, kāpēc tas netika pieņemts pirms 20 gadiem." Ar to tiek domāts, mākslīgais monopols, kurš izveidojās par spīti likumdošanai TA iziešanas jomā, pastāvēja Latvijā vairākas desmitgades.

Taču kurš izsniegs "uzlīmes" autoīpašniekiem un cik daudz uzņēmumiem uzticēs šo biznesu – pagaidām nav skaidrs. No tā, kas tika teikts Ministru kabineta sēdē, var pieņemt sekojošo: Latvija negrasās iet pa Lielbritānijas vai Nīderlandes ceļu, kur tehnisko apskati var iziet jebkurā sertificētā autoservisā.

Nekontrolējamā TA punktu skaita izaugsmē nav ieinteresēta arī pati Ceļu satiksmes drošības direkcija. CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks atzīmēja, ka, pirmkārt, pārāk lielu "uzlīmes izsniedzošo" firmu skaitu būs grūti kontrolēt. Palielināsies ar TA iegūšanu saistītās korupcijas risks, un tas ietekmēs ceļu satiksmes drošību kopumā. Otrkārt, jo vairāk firmu strādā šajā tirgū, jo, attiecīgi, mazāk klientu būs katrai no tām. Rezultātā, daudzi uzņēmumi sāks strauji celt TA procedūras cenas, lai nodrošinātu sev ienākumus.

Savukārt satiksmes ministrs Tālis Linkaits uzskata, ka pārāk liels TA pakalpojumu sniegšanas firmu skaits negatīvi ietekmēs nodokļu summu, kurs valsts budžets saņem no ikgadējās tehniskās apskates procedūras.

Patlaban likumā noteikts, ka ikgadējās TA pakalpojumus nevarēs sniegt autoservisi, jeb tie, kas nodarbojas ar mašīnu remontu. Tas būs jādara tikai speciāli uz TA pakalpojumiem orientētiem uzņēmumiem. Ierēdņu paziņojumi ļauj pieņemt, ka CSDD iziešana no uzņēmumu kapitāla ne īpaši liberalizēs tirgu – gala patērētājam diez vai ir vērts cerēt, ka TA staciju skaits Latvijā strauji pieaugs, savukārt šīs procedūras cenas – pazemināsies. Lai gan par dārgu tehniskās apskates procedūru autoīpašniekiem padara ne tik daudz pats pārbaudes pakalpojums, bet gan ar automobiļa uzturēšanu saistītie nodokļi un nodevas.

4
Tagi:
automašīnas, Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
CSDD Jelgavas nodaļas vadītāja zaudēja savu amatu
Velobums Latvijā ir saistīts ar Covid-19: vai šogad pieaugs velosipēdu zādzību skaits
CSDD: tuvākajā laikā darbu atsāks viens no "ražīgākajiem" fotoradariem
Школьный коридор

Publicēts kārtējais Latvijas skolu reitings

5
(atjaunots 11:06 13.08.2020)
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija un Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola saglabāja savas vietas reitinga augšgalā.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Ata Kronvalda fonds publicējis kārtējo Latvijas skolu reitingu pēc starptautisko olimpiāžu rezultātiem.

Pirmo vietu šogad joprojām saglabā Rīgas Valsts 1. ģimnāzija, kura ieguva 123 punktus.

Otro vietu ieņēma Rīgas Tehniskās universitātes Inženierzinātņu vidusskola – 16 punkti, trešajā vietā – Cēsu Valsts ģimnāzija, kura ieguva 15 punktus. Labāko skolu pieciniekā iekļuva arī Ziemeļvalstu ģimnāzija, kuras reitings sastāda 15 punktus, un Gulbenes novada Valsts ģimnāzija – 9 punkti.

No 6. līdz 9. vietai ieņem četras skolas, kuras ieguva 6 punktus – Priekules vidusskola, Rīgas 10. vidusskola, Daugavpils Valsts ģimnāzija un Āgenskalna Valsts ģimnāzija.

No 10. līdz 13. vietai (pa 4 punktiem) ierindojās Rīgas Franču licejs, Druvas vidusskola, Rīgas Valsts 2. ģimnāzija un Olaines vidusskola, 14. vieta (3 punkti) ir Ventspils 1. ģimnāzijai.

Ata Kronvalda fonds tika nodibināts 1994. gadā. Fonda uzdevums ir celt zināšanu prestižu Latvijā, stimulēt pedagogu, zinātnieku un citu personu iesaistīšanos talantīgu Latvijas jauniešu izglītošanā, popularizēt talantīgus skolēnus un viņu sasniegumus, viņu darbu vadītājus un sponsorus.

5
Tagi:
skola
Pēc temata
Būs ko palauzīt galvu: skolotāji gatavojas mācībām klātienē
Valdība atļāvusi: skolas uzņems audzēkņus no 1. septembra
ANO uzskata, ka situācija izglītībā pēc pandēmijas ir katastrofāla