Skanste

Skanstes ielas rajona attīstībā investēs 900 miljonus eiro

65
(atjaunots 11:12 23.07.2017)
Līdz 2024. gadam Skanstes ielas teritorijas attīstībai tiks atvēlēti aptuveni 900 miljoni eiro, lielāko daļu līdzekļu nodrošinās privātie investori.

RĪGA, 23. jūlijs — Sputnik. Nākamajos septiņos gados Rīgas Jaunajā centrā ieguldīs gandrīz miljardu eiro, raksta smartlatvia.lv.

Par to paziņojuši iepriekš rīkotās preses konferences dalībnieki. Konference tika veltīta šā rajona detalizēta plānojuma pabeigšanai.

Lielākā daļa līdzekļu nāks no privātiem investoriem, tostarp Merks, Pillar, Hanner, LNK Group un citi. Viņi ieguldīs projektā aptuveni 800 miljonus eiro.

Rīgas pašvaldība ar Eiropas struktūrfondu palīdzību ieguldīs 100 miljonus eiro jaunas tramvaju līnijas ierīkošanai.

Jaunā tramvaju maršruta projekts Skanstes ielā tika prezentēts jau pagājušajā gadā, un radīja sabiedrības bažas par to, vai tramvajs neskars Lielos kapus. Sabiedrības iniciatīvu vietnē Manasbalss.lv pat parādījusies petīcija par kapsētas teritorijas un tajā esošo apbedījumu aizsargāšanu.

Vēlāk Rīgas domes mājaslapā bija detalizēti izskaidrots, kur tiks izbūvēts jaunais tramvaja maršruts, bet Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija nostiprinājusi Lielo kapu apsargāto robežu līdz pat Senču ielas ietvei.

Jaunais Rīgas centrs ir teritorija starp Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi, Duntes, Skanstes, Vesetas un — tā turpinājumā — Emīla Melngaiļa ielām un dzelzceļu, ar kopējo platību aptuveni 228 ha.

Līdz 2024. gadam šeit plānots uzbūvēt Laikmetīgās mākslas muzeju, Rīgas centra konferenču un koncertu centru ar viesnīcu, daudzfunkcionālu kultūras centru, kā arī vismaz divus A klases biroju kompleksus.

Prognozes liecina, ka līdz 2024. gadam apmeklētāju skaits pieaugs gandrīz divkārt — no 1,8 miljoniem līdz 3 miljoniem cilvēku gadā.

65
Pēc temata
Rīgas centrā aizliegs spēļu zāles
Rīgas dome noliedz augsto noziedzības līmeni galvaspilsētā
Rīgas dome meklē līdzekļus Mežaparka Lielās estrādes pārbūvei
Rīgas cirka fasādi nostiprinās par 350 tūkstošiem eiro
Vīrietis ar viedtālruni, foto no arhīva

"Smadzenēm ir jāatslābinās". Vai spēlēt spēles telefonā ir kaitīgi?

4
(atjaunots 17:13 28.09.2020)
Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata speciālisti.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Spēles telefonā – tas ir kaitīgi? Psihiatre, medicīnas zinātņu doktore, atkarību no spēlēm speciāliste Nataļja Šemčuka pastāstīja radio Sputnik intervijā, ka viss nav tik viennozīmīgi.

Spēles telefonā, kuras neprasa īpašu koncentrēšanos un saspringšanu – tās pašas bumbiņas, kuras ir jāsaliek pa trim vienā rindā, – liekas vienkāršs laika kavēklis. Taču noteikts labums šajās spēlēs tomēr ir, uzskata psihiatre Nataļja Šemčuka.

"Bumbiņas ļauj atslābināties visām smadzeņu daļām. Mūsu smadzenes pašas izvēlas atslābināšanās veidus. Kāds šim nolūkam klausās klasisko mūziku (viens klausās Vāgneru, cits – Čaikovski, taču viņi abi atslābinās, lai gan mūzika ir dažāda), savukārt cits cilvēks teiks: kā tas var palīdzēt atslābināties?" atzīmēja radio Sputnik intervijā Nataļja Šemčuka.

Viņasprāt, ja cilvēks spēlē laiku pa laikam pēc darba, nevis tā vietā, tad šādā brīvā laika pavadīšanas veidā nav nekāda pamata raizēm – tā nav atkarība, bet gan vienkāršs atpūtas veids.

"Nedrīkst jaukt atslābinošas spēles ar atkarību no spēlēm. Ja cilvēks brauca metro – spēlēja, izgāja no metro – spēlē, atnāk mājās – atkal turpina, vai spēlē darba vietā – tā ir atkarība. Bet kad cilvēks ar kaut ko ir aizņemts 2-3 stundas brīvajā laikā, tajā nav nekādas atkarības," padalījās domās ar radio Sputnik Nataļja Šemčuka.

Viņa piebilda, ka nav nekā briesmīga, ja šādas spēles palīdz atbrīvoties no emocionālās, prāta un fiziskās spriedzes. Galvenais – lai tas netraucē cilvēka sociālajiem un darba pienākumiem, neaizstāj citas viņa dzīves jomas.

4
Tagi:
azartspēles
Pēc temata
Pusotrs tūkstotis Latvijas iedzīvotāju atzina sevi par atkarīgiem no azartspēlēm
Angliete laimēja loterijā XVII gadsimta kotedžu
Mušmires, foto no arhīva

Kāpēc Latvijas iedzīvotāji ēd sarkanās mušmires

16
(atjaunots 13:58 28.09.2020)
Toksikologi katru gadu arvien mazāk sastopas ar saindēšanās gadījumiem ar meža sēnēm, izņemot sarkanās mušmires.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas toksikologi noraizējušies par bīstamo tendenci – cilvēki arvien biežāk ēd sarkanās mušmires, lai apreibinātos, vēsta raidījums "TV3 ziņas".

Ja vairāk nekā pirms desmit gadiem saindēšanās ar sēnēm tika konstatēta 60 cilvēkiem sezonā, tad pēdējos gados mediķu palīdzība ir nepieciešama vidēji pieciem – cilvēki sākuši labāk orientēties sēnēs. Tomēr toksikologus uztrauc tas, ka atsevišķi cilvēki arvien biežāk ēd atpazīstamas indīgās sēnes – sarkanās mušmires – nevis kļūdas pēc, bet gan speciāli.

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria) satur ļoti stiprus halucinogēnus un spēj izraisīt ļoti spēcīgas halucinācijas. Daudzās valstīs tās ir atļauts tirgot, un šo iespēju izmanto, piemēram, Lietuvas mušmiru lasītāji – viņu preci iegādājas gan ārstnieciskos, gan izklaides un pat reliģiskos nolūkos.

"Tā ir zināma tendence pēdējos piecus gadus, un šo pacientu skaits noteikti ir ar tendenci pieaugt. Sarkanā mušmire rada alkohola reibumam līdzīgu stāvokli, jo darbojas uz tiem pašiem receptoriem," skaidro toksikoloģijas un sepses klīnikas reanimatologs Roberts Stašinskis.

Dažkārt cilvēki ēd mušmires uzreiz mežā, taču sēņu halucinogēnā ietekme ir tik spēcīga, ka tās pagaršojušie sēņotāji pēc tam nespēj iziet no meža.

"Nokrīt nevarīgs, bezspēcīgs bezsamaņā, mežā ir slapjš un auksts, viņš tur var arī nosalt un iet bojā. Gandrīz katru gadu mums regulāri tiek atvesti pacienti no meža. Šie saindēšanās gadījumi līdz šim nav beigušies ar pacientu invaliditāti un nāvi, tā ka tas ir pozitīvi," stāsta Stašinskis.

Saindēšanās ar mušmirēm sezona nebeidzas pat ziemā – kaltēšana saglabā sēņu toksiskās īpašības.

16
Pēc temata
Meža vietā – uzarts lauks: sēņotāju uzvedība Latvijā pārkāpj likumus
Latviju jau ir pārņēmis sēņu drudzis
"Liekas, ka karš notika": Latvijas sēņotāju barbarisms šokē
Darba nav: Latvijas lauku iedzīvotājus glābj sēnes un ogas