Atpūta. Foto no arhīva

Swedbank: atpūtu ārzemēs izbojā zādzības un slimības

23
(atjaunots 15:14 04.07.2017)
Vairums latviešu sāk krāt atvaļinājumam savlaicīgi, visbiežāk iegūst apdrošināšanas atlīdzību par reisa atcelšanu un maina savus plānus slikto laikapstākļu dēļ.

RĪGA, 4.jūlijs — Sputnik. Problēmu vidū, kuras piemeklē latviešus atpūtas laikā ārzemēs, pirmo vietu iegūst personīgo mantu zādzības un problēmas ar veselību, ziņo Swedbank.

Apmēram 30% izmantoja ceļojumu apdrošināšanas pakalpojumu, kurš tiek piedāvāts bankas kredītkaršu īpašniekiem, ceļojuma grafika izmainīšanās gadījumā (atcelts reiss un t.t.). 26% iedzīvotāju izmantoja apdrošināšanu, kad viņiem bija nepieciešama medicīniskā palīdzība ceļojuma laikā, un ar personīgo mantu zādzību un nozaudēšanu sadūrās katrs ceturtais aptaujātais (25%).

Turklāt par "visdārgākajām" ķibelēm izrādījās problēmas ar veselību — vidējā atlīdzinājuma summa par tiem sastāda 1119 eiro, ņemot vērā, ka vidējā kompensācija par nozagtajām vai sabojātajām mantām sastādīja 524 eiro, un par atcelto reisu — 462 eiro.

Kā rāda aptauja, latvieši gatavojas atvaļinājumam savlaicīgi, lai nenodarītu ģimenes budžetam lielus zaudējumus. 73% atliek nelielas summas katru mēnesi, 27% samazina ikdienas tēriņus neilgi pirms brauciena, un 15% iedzīvotāju ceļojumu izdevumu segšanai izmanto kredītkartes.

Visbiežāk uzkrājumus ceļojumam veido jauni cilvēki, vecumā no 18 līdz 29 gadiem (83%), latvieši, vecumā no 30 līdz 39 biežāk izvēlas samazināt ikdienas tēriņus (31%), tai laikā kad ceļotāji vecumā no 40 līdz 49 gadiem visbiežāk izmanto kredītkarti (25%).

Taču, izņemot gaidāmos izdevumus, uz latviešu atvaļinājumu plānus ietekmē vēl arī laikapstākļi. Kā rāda Kantar TNS veiktā aptauja, 43% latviešu mainījuši savus atvaļinājuma plānus aukstās vasaras dēļ. Taču vairāk nekā puse aptaujāto (55%) negrasās neko mainīt lietus un aukstuma dēļ.    

23
Pēc temata
Droši, taču neinteresanti: Latvijas tūrisma potenciāls ir novērtēts zemu
Tūristi no Krievijas dod priekšroku Rīgai
Kopš gada sākuma Latvijas viesnīcās pieaudzis tūristu skaits
Kodoldegviela, foto no arhīva

Rīdzinieki izmetuši atkritumos bīstamu radioaktīvu priekšmetu

6
(atjaunots 00:19 29.05.2020)
Flakons ar radioaktīvo vielu izmests sadzīves atkritumos kaut kur Dārzciemā vai Pļavniekos. Lūgts atsaukties tā agrākais īpašnieks.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Sadzīves atkritumu poligonā Getliņos operatīvi likvidēts radioaktīvā piesārņojuma avots, vēsta Vides dienests.

Otrdien dienests saņēma informāciju par paaugstinātu radiācijas līmeni sadzīves atkritumu kravā, kas nogādāta cieto atkritumu poligonā Getliņos.

Inspektori ieradās notikuma vietā un konstatēja piesārņojuma avotu – tā izrādījās neliela stikla pudelīte ar kristālisku vielu, kura konstatēts rādija radionuklīda paaugstināts saturs. Provizoriska apskate liecina, ka atrastais priekšmets, domājams, ir PSRS laiku mantojums.

Atradums iesaiņots, ievērojot visus drošības pasākumus un nodots Latvijas meteoroloģijas centram, kas to savukārt nogādāja izpētei, pēc tam – radioaktīvo atkritumu glabātavā "Radons" Baldonē. Vides dienesta inspektori nekonstatēja paliekošu radioaktīvo piesārņojumu notikuma vietā.

Izdevies noskaidrot, ka flakons ar radioaktīvo vielu izmests sadzīves atkritumos kaut kur Dārzciemā vai Pļavniekos, kur atkritumi tiek savākti gan daudzdzīvokļu dzīvojamos namos, gan pie privātajām mājām.

Priekšmets bija ietīts polietilēna maisiņā līdz ar citiem sadzīves atkritumiem. Uz paša maisiņa radioaktīvā piesārņojuma pēdas nav atrasts. Vides dienests apliecina, ka tā atrašanās konteinerā neapdraudēja autovadītāju un krāvēju, kuri savāca atkritumus, kā arī iedzīvotājiem teritorijā, no kurienes atkritumi nogādāti poligonā.

Vides dienests aicina Pļavnieku vai Dārzciema iedzīvotāju, kurš izmetis minēto priekšmetu, atsaukties un informēt par tā izcelsmi un glabāšanas vietu. To iespējams izdarīt pa Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra tālruni 26565626 vai pa e-pastu rdc@vvd.gov.lv.

6
Tagi:
radiācija, Rīga, atkritumi
Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis, foto no arhīva

Apinis: ar mūsu algām visi jaunie Latvijas ārsti drīz būs Lielbritānijā

28
(atjaunots 12:49 28.05.2020)
Diezin vai Latvija sameklēs naudu veselības aprūpei, ņemot vērā valdības pašreizējos soļus izejai no krīzes, paziņoja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs Pēteris Apinis.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Latvija ir veselības aprūpes personāla "donors" citām Eiropas Savienības valstīm, konstatēja Saeimas deputāte, bijusī veselības ministre Anda Čakša. Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis pastāstīja, ka Lielbritānija pašlaik aktīvi atlasa medicīnas personālu, tostarp arī Latvijā. Pēc veselības ministres Ilzes Viņķeles domām, no mediķu prombraukšanas palīdzēs izvairīties skaidrs algu palielināšanas un nozares finansēšanas plāns.

Mediķi aizsargtērpos, foto no arhīva
© Sputnik / Илья Питалев

Latvijas valdība nepiešķir pienācīgu nozīmi veselības aprūpes finansēšana, mediķu atalgojuma starpība Latvijā un Rietumeiropas valstīs liek jaunajiem ārstiem pārdomāt darba iespējas ārzemēs, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas ārstu biedrības bijušais vadītājs, žurnāla "Latvijas ārsts" galvenais redaktors Pēteris Apinis.

"Eiropas plaukstošās valstis – Lielbritānija, Francija, Vācija – kopā ar ekonomiku tagad paceļ arī veselības aprūpi. Latvijas valdība neaptver, cik tas ir nepieciešams. Mūsu valdība neredz, ka arī veselības aprūpe maksā nodokļus un nes ienākumus budžetam," paziņoja Apinis.

Viņš uzsvēra, ka, saskaņā ar visām prognozēm, tieši Lielbritānija būtiski palielina mediķu, it īpaši šauru speciālistu, piemēram, anesteziologu, reanimatologu, radiologu algas.

"Starpība ar Latvijas algām būs tik liela, ka jaunie ārsti ar angļu valodas zināšanām valstī neaizkavēsies. Mediķu algas Rietumeiropā un Latvijā vienmēr ir atšķīrušās, taču, ja starpība kļūs būtiska, jaunais ārsts nespēs atturēties no aizbraukšanas," brīdināja Apinis.

Viņš atgādināja, ka Rietumeiropa jau agrākajos gados ieguldījusi veselības aprūpē daudz vairāk nekā Latvija. "Ņemot vērā valdības pēdējās darbības izejai no ekonomiskās krīzes, neticu, ka atradīsies nauda medicīnai," piebilda Apinis.

Saskaņā ar Health Care Index 2020 reitinga datiem, pēc veselības aprūpes efektivitātes Latvija ieņem 21. vietu 33 Eiropas valstu vidū.

28
Tagi:
Latvija, medicīna, mediķi, veselība
Pēc temata
Urbanovičs kritizē Pabriku: kam atņemt naudu militārā budžeta labad
Ārsti un skolotāji pieprasa algas paaugstinājumu
Ministru kabinets apstiprinājis mediķu algu modeli
Latvijas iedzīvotāji nosaukuši galveno veselības aprūpes problēmu valstī – tā nav nauda