Dzintaru koncertzāle

Svēta vieta tukša nepaliek: Jūrmala gatavo Jūras Pērli

217
(atjaunots 11:45 01.07.2017)
Šovasar Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, notiks Starptautiskais teātra mūzikas un kino festivāls Jūras Pērle.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik, Jeļena Kirillova. Festivāls Jūras Pērle norisināsies 31. jūlijā un 1. augustā, tā būs veltīta mūzikas skaņdarbiem, kuri tika speciāli radīti kinolentēm, mūzikliem un izrādēm.

Skatītājus gaida dažādu mākslas veidu sintēze, aktieru "dzīvā" skanējumā izpildītas dziesmas no kinofilmām. Publikas priekšā parādīsies arī tie, kas dziedāja "aiz kadra". Fonā tiks demonstrētas kinolentes un teatrālo dekorāciju maiņa.

Skatītāji redzēs un dzirdēs Vladasu Bogdanasu, Mihailu Bojarski, Alekseju Vorobjovu, Fjodoru Dobronravovu, Maksimu Dunajevski, Ivaru Kalniņu, Igoru Korneļuku, Valēriju Lanskuju, Antonu Makarski, Vladimiru Meņšovu, Marinu Naumovu, Olgu Pīrāgu, Leonīdu Serebreņņikovu, Igoru Skļaru, Juriju Stojanovu, Semjonu Strugačovu, Dmitriju Haratjanu un daudzus citus slavenus artistus, dziedātājus un mūziķus.

Festivāla pirmajā dienā skanēs slavenas dziesmas un fragmenti no ārzemju un latviešu filmām un mūzikliem. Otrā diena tiks veltīta komponistu Maksima Dunajevska, Viktora Ļebedeva un Sergeja Ņikitina mākslai – skanēs dziesmas no skaitītāju iecienītākām filmām: "D’Artanjans un trīs musketieri", "Gardemarīni, uz priekšu! ", "Maskava asarām netic" un daudzām citām.

Par atsevišķu festivāla tēmu kļūs neaizmirstamā artista Andreja Mironova māksla – augustā aizritēs 30 gadi kopš viņa nāves uz Latvijas Operas un baleta teātra skatuves.

Vēl viens piemiņas vakars notiks 2.augustā Kongresu Namā, tas būs veltīts lieliskajam režisoram Eldaram Rjazanovam, kuram šogad paliktu 90 gadi, ja vien viņš nebūtu aizgājis viņsaulē pirms diviem gadiem. Pasākumā piedalīsies režisora filmās ģeniāli nospēlējušie aktieri – Lija Ahedžakova, Oļegs Basilašvili, Irīna Mazurkēviča, Svetlana Ņemoļaeva. Dziedās arī aktieri, Tatjana ar Sergejs Ņikitini. Pie klavierēm sēdīsies Ļevons Oganezovs.

Jaunā maiņa

Pirms četriem gadiem Jūrmalu atstājis jauno izpildītāju dziesmu konkurss "Jaunais vilnis". Kūrortam solīja tukšas ielas un izputēšanu. Taču, izskatās, ka baumas par Jūrmalas beigām izrādījušās priekšlaicīgas. Speciālisti atzīst, ka no ekonomiskā viedokļa neviens jauns festivāls nav spējis aizvietot "Jauno vilni", taču par izklaides pasākumu trūkumu Jūrmalā ir grēks sūdzēties.

Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Laimu Vaikuli un Elitu Mīlgrāvi
© Foto : пресс-фото/jurmalarandevu.lv

Jau trešo gadu šeit uzņem apgriezienus Laimas Vaikules starptautiskais festivāls "Laima Rendez Vous Jūrmala". Spriežot pēc visa, iecere izdevusies – šogad Vaikule paplašina festivāla programmu, rīkojot koncertus četrus vakarus pēc kārtas – no 20. līdz 23.jūlijam. Uz vienas skatuves uzstāsies labākie artisti no Krievijas, Latvijas, Ukrainas, Gruzijas un citām valstīm.

Atgādināsim, "Jaunais Vilnis" notika Jūrmalā ik gadu kopš 2002.gada, taču 2014.gadā Latvijas varas iestādes aizliedza dažiem Krievijas artistiem ieceļot valstī, un organizatori nolēma pārcelt konkursu uz Krieviju.

Taču, neskatoties uz sankcijām, Krievijas zvaigznes nesteidz aizmirst Jūrmalu, un Latvijas skatītājs vēl joprojām ar prieku apmeklē pasākumus ar slavenu Krievijas artistu piedalīšanos.

217
Pēc temata
Laima Vaikule demonstrējusi jaunos tērpus: gaidāmas intrigas un pārsteigumi
Zvaigžņu Rendez-Vous Jūrmalā: ģimenes diena
"Jaunais vilnis" atgriezīsies Jūrmalā ar latviešu dziedātāju kvotu
Radiostacijas darbs, foto no arhīva

Latvijā vēlas vienkāršot radiostaciju slēgšanas procedūru

11
(atjaunots 16:12 25.09.2020)
Patlaban NEPLP pienākums ir automātiski pagarināt apraides atļauju, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi. Pēc priekšvēlēšanu aģitācijas monitoringa regulators gribētu paplašināt savas pilnvaras.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Nākamgad 19 radiostacijām beigsies apraides atļaujas, un tā vien šķiet, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, kurai šīs atļaujas jāpagarina, vismaz pāris radiostacijām vēlas tās atteikt, taču to pagaidām liedz likums. Lai likumu grozītu un atļaujas anulēšanu padarītu vienkāršāku, padome vērsusies Saeimā, vēsta Neatkarīgā.

Radiouztvērējs Spīdola, foto no arhīva
© Sputnik / Павел Лисицын

Par grozījumiem likumā padome aizdomājusies pēc tam, kad pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām rūpīgi veikusi raidījumu monitoringu. Iestāde fiksējusi nepilnības normatīvajos aktos, kas būtu novēršamas pēc iespējas ātrāk, negaidot nākamā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda sākumu ‒ pašvaldību vēlēšanas visā Latvijā paredzētas 2021. gada 5. jūnijā.

Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums nosaka, ka, desmit gadu apraides atļaujas termiņam beidzoties, elektroniskajam plašsaziņas līdzeklim bez konkursa tiek izsniegta jauna apraides atļauja, ja vien ar spēkā stājušos tiesas spriedumu pēdējā tās darbības gadā nav konstatēti šā likuma pārkāpumi.

Padome uzskata, ka šāda likuma redakcija tai nedod tiesības izvērtēt elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbību un uzliek par pienākumu izsniegt apraides atļauju bez konkursa uz jaunu desmit gadu termiņu. Ja EPLL pārkāpumi konstatēti tikai ar NEPLP, nevis tiesas lēmumu, padomei tomēr automātiski jāizsniedz apraides atļauja jaunam periodam.

NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš atzīmēja, ka aktuālajā likuma redakcijā nav ņemts vērā, ka elektroniskā plašsaziņas līdzekļa darbības pārkāpumi var tikt konstatēti, pamatojoties arī uz citām nozari regulējošo tiesību aktu normām, piemēram, Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu vai Reklāmas likumu. Tātad var izveidoties situācija, ka elektroniskais plašsaziņas līdzeklis izdara būtiskus pārkāpumus priekšvēlēšanu laikā, tiek par to sodīts saskaņā ar Priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, bet, apraides atļaujas termiņam beidzoties, padomei tāpat ir pienākums izsniegt jaunu apraides atļauju.

Padomes ir pārliecināta, ka Priekšvēlēšanu aģitācijas likuma un citu nozari regulējošo tiesību aktu pārkāpumi ir tikpat būtiski kā EPLL pārkāpumi, tāpēc likumdevējam jāizdara grozījumi, paredzot tiesības padomei rīkoties un vērtēt elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbību kopumā.

Atbildīgās Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas deputātu vairākumam, uzklausot I.Āboliņa argumentus, iebildumi neradās. Tikai "Jaunās Vienotības" pārstāvis Andrejs Judins norādīja, ka, veidojot likuma grozījumus, ļoti uzmanīgi jāpievēršas to anotācijai, kurā precīzi jāargumentē grozījumu nepieciešamība. Politiķis ierosināja noteikt divu vai trīs gadu ilgu pārejas periodu, un tikai pēc tā vērtēt raidstaciju darbības atbilstību likumam, citādi padomei draud tiesas prasības uz tiesiskās paļāvības principu pamata.

Arī komisijā strādājošā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece piekrita šim apsvērumam un aicināja uz nākamo sēdi padomes pārstāvjiem sagatavot statistiku par nākamgad vērtējamo raidstaciju līdzšinējām attiecībām ar likumiem.

Vienīgi pie frakcijām nepiederošā deputāte Linda Liepiņa paziņoja, ka padome nekā nesaprot no uzņēmējdarbības, kas tiek plānota gadiem uz priekšu, tā strādā tikai valdošās varas interesēs un neko nedara, lai atspoguļotu sabiedrības intereses kopumā.

11
Tagi:
Latvija, radio, NEPLP
Pēc temata
Cik iedzīvotāji valstī atbalsta latviešu mūzikas kvotas radio
Koronavīrusa skartie: kas notiks ar Latvijas medijiem
Jēru klusēšana. Krievu preses apzinātā pašnāvība Latvijā
Zīdainis, foto no arhīva

Saviem spēkiem galā netiksim: demogrāfs netic dzimstības pieaugumam pabalstu dēļ

9
(atjaunots 14:43 25.09.2020)
Ja ģimenes politiku neatbalsta ieguldījumi 2021. gada budžetā, visi izteikumi par šo jautājumu ir tukšas pļāpas, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs.

RĪGA, 25. septembris — Sputnik. Valdības iecere palielināt bērnu pabalstus ir slavējama, tomēr, pirmkārt, pagaidām tie ir tikai solījumi, otrkārt, šis solis diezin vai veicinās dzimstību – vajadzīgs vesels risinājumu komplekss, uzskata demogrāfs Ilmārs Mežs. 

Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apgalvoja, ka no 2022. gada tiks reformēta ģimenes atbalsta sistēma. Plānots palielināt ģimenes pabalstu. No 1. janvāra bērnam līdz 20 gadu vecumam tas sasniegs 25 eiro mēnesī, diviem bērniem – 100 eiro, trim – 225 eiro, četriem un vairāk bērniem – 100 eiro mēnesī par bērnu. Patlaban par pirmo bērnu vecākiem no valsts pienākas 11,38 eiro mēnesī, par otro – 22,76, par trešo – 34,11 eiro, par ceturto un nākamajiem – 50 eiro mēnesī pat katru (neskaitot piemaksas par otro un katru nākamo bērnu).

Demogrāfs Ilmārs Mežs, komentējot valdības iniciatīvu Latvijas radio 4 ēterā, norādīja, ka tas ir nepieciešams solis Latvijas ģimenes politikas uzlabošanai, tomēr "rezultāts varētu būt tāds, ka jaundzimušo skaits nesamazināsies". Taču arī tas būtu sasniegums, viņš piebilda.

Eksperts atzīmēja, ka līdz šim Latvija ir viena no skopākajām valstīm visā ES attiecībā pret ģimenēm un ar pabalstiem vien nebūs pietiekami. Vajadzīgas izmaiņas nodokļu sistēmā, kas nepamestu darbiniekus ar bērniem sliktākā stāvoklī, nekā viņu bezbērnu kolēģi – vajadzīgi bērnudārzi, ārpusklases nodarbības utt.

"Tālāk ir jādomā par dažādām mājokļa programmām, kā, piemēram, Somijā, Igaunijā, Ungārijā. Ģimene Igaunijā ar trim bērniem var saņemt grantu 8-14 tūkstošu eiro apmērā. Summa nav jāatmaksā, to var iztērēt dzīves apstākļu uzlabošanai. Kopumā var teikt vienkārši: politikai jābūt tādai, lai ģimenes ar diviem, trim, četriem bērniem nebūtu nabadzīgākas tāpēc, ka viņiem ir bērni," norādīja Mežs.

Eksperts paskaidroja: lai kontrolētu noteikta lēmuma reālo ietekmi ģimenes politikas jomā, vajadzīgi regulāri pētījumi, taču Latvijā nav demogrāfijas institūtu, kas tos varētu veikt.

"Tāpēc mums jādara tas, ko dara citi. Ja tas darbojas Igaunijā un citās valstīs, tam būtu jāstrādā arī pie mums," uzskata Mežs.

Tomēr pagaidām būs sarežģīti apturēt dzimstības lejupslīdi pašu spēkiem, pat ja ģimenes politika Latvijā mainīsies. Viņš paskaidroja, ka 90. gados dzimušo jauniešu, kuri varētu kļūt par vecākiem, ir divreiz mazāk nekā 80. gados dzimušo.

"Mēs tagad pļaujam 90. gados neiesēto ražu. Mūsu vecuma struktūra ir ļoti nelabvēlīga. Bet kāpēc Eurostat prognozē, ka Igaunijas iedzīvotāju skaits tuvāko 30 gadu laikā saruks tikai par 5-10%, bet Latvijā – par veselu pusmiljonu? Par demogrāfiju daudz ir runāts, daudz dokumentu sarakstīts, tomēr valstī ir viens galvenais politikas dokuments – budžets. Ja ģimenes politiku neapstiprina ieguldījumi 2021. gada budžetā, viss par šo tēmu teiktais ir tikai tukšas pļāpas," secināja Mežs.

Iepriekš vēstīts, ka šī gada astoņu mēnešu laikā valstī reģistrēti 12 014 jaundzimušie, par 3,7%, jeb 462 bērniem mazāk nekā šajā periodā gadu iepriekš – par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Augustā reģistrēti 1543 jaundzimušie – par 8%, jeb 135 bērniem mazāk nekā 2019. gada augustā. Saskaņā ar datiem par 2020. gada 1. augustu, valstī dzīvoja 1,899 milj. iedzīvotāju.

9
Tagi:
Latvija, dzimstība, demogrāfija
Pēc temata
Demogrāfs: tāda ir dzīve – mēs novecojam
Demogrāfs: pandēmija vedīs pie tālāka dzimstības krituma Latvijā
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Novecošana un izmiršana: demogrāfu prognoze Rīgai 2050. gadam