Dzintaru koncertzāle

Svēta vieta tukša nepaliek: Jūrmala gatavo Jūras Pērli

224
(atjaunots 11:45 01.07.2017)
Šovasar Jūrmalā, Dzintaru koncertzālē, notiks Starptautiskais teātra mūzikas un kino festivāls Jūras Pērle.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik, Jeļena Kirillova. Festivāls Jūras Pērle norisināsies 31. jūlijā un 1. augustā, tā būs veltīta mūzikas skaņdarbiem, kuri tika speciāli radīti kinolentēm, mūzikliem un izrādēm.

Skatītājus gaida dažādu mākslas veidu sintēze, aktieru "dzīvā" skanējumā izpildītas dziesmas no kinofilmām. Publikas priekšā parādīsies arī tie, kas dziedāja "aiz kadra". Fonā tiks demonstrētas kinolentes un teatrālo dekorāciju maiņa.

Skatītāji redzēs un dzirdēs Vladasu Bogdanasu, Mihailu Bojarski, Alekseju Vorobjovu, Fjodoru Dobronravovu, Maksimu Dunajevski, Ivaru Kalniņu, Igoru Korneļuku, Valēriju Lanskuju, Antonu Makarski, Vladimiru Meņšovu, Marinu Naumovu, Olgu Pīrāgu, Leonīdu Serebreņņikovu, Igoru Skļaru, Juriju Stojanovu, Semjonu Strugačovu, Dmitriju Haratjanu un daudzus citus slavenus artistus, dziedātājus un mūziķus.

Festivāla pirmajā dienā skanēs slavenas dziesmas un fragmenti no ārzemju un latviešu filmām un mūzikliem. Otrā diena tiks veltīta komponistu Maksima Dunajevska, Viktora Ļebedeva un Sergeja Ņikitina mākslai – skanēs dziesmas no skaitītāju iecienītākām filmām: "D’Artanjans un trīs musketieri", "Gardemarīni, uz priekšu! ", "Maskava asarām netic" un daudzām citām.

Par atsevišķu festivāla tēmu kļūs neaizmirstamā artista Andreja Mironova māksla – augustā aizritēs 30 gadi kopš viņa nāves uz Latvijas Operas un baleta teātra skatuves.

Vēl viens piemiņas vakars notiks 2.augustā Kongresu Namā, tas būs veltīts lieliskajam režisoram Eldaram Rjazanovam, kuram šogad paliktu 90 gadi, ja vien viņš nebūtu aizgājis viņsaulē pirms diviem gadiem. Pasākumā piedalīsies režisora filmās ģeniāli nospēlējušie aktieri – Lija Ahedžakova, Oļegs Basilašvili, Irīna Mazurkēviča, Svetlana Ņemoļaeva. Dziedās arī aktieri, Tatjana ar Sergejs Ņikitini. Pie klavierēm sēdīsies Ļevons Oganezovs.

Jaunā maiņa

Pirms četriem gadiem Jūrmalu atstājis jauno izpildītāju dziesmu konkurss "Jaunais vilnis". Kūrortam solīja tukšas ielas un izputēšanu. Taču, izskatās, ka baumas par Jūrmalas beigām izrādījušās priekšlaicīgas. Speciālisti atzīst, ka no ekonomiskā viedokļa neviens jauns festivāls nav spējis aizvietot "Jauno vilni", taču par izklaides pasākumu trūkumu Jūrmalā ir grēks sūdzēties.

Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa tikšanās ar Laimu Vaikuli un Elitu Mīlgrāvi
© Foto : пресс-фото/jurmalarandevu.lv

Jau trešo gadu šeit uzņem apgriezienus Laimas Vaikules starptautiskais festivāls "Laima Rendez Vous Jūrmala". Spriežot pēc visa, iecere izdevusies – šogad Vaikule paplašina festivāla programmu, rīkojot koncertus četrus vakarus pēc kārtas – no 20. līdz 23.jūlijam. Uz vienas skatuves uzstāsies labākie artisti no Krievijas, Latvijas, Ukrainas, Gruzijas un citām valstīm.

Atgādināsim, "Jaunais Vilnis" notika Jūrmalā ik gadu kopš 2002.gada, taču 2014.gadā Latvijas varas iestādes aizliedza dažiem Krievijas artistiem ieceļot valstī, un organizatori nolēma pārcelt konkursu uz Krieviju.

Taču, neskatoties uz sankcijām, Krievijas zvaigznes nesteidz aizmirst Jūrmalu, un Latvijas skatītājs vēl joprojām ar prieku apmeklē pasākumus ar slavenu Krievijas artistu piedalīšanos.

224
Pēc temata
Laima Vaikule demonstrējusi jaunos tērpus: gaidāmas intrigas un pārsteigumi
Zvaigžņu Rendez-Vous Jūrmalā: ģimenes diena
"Jaunais vilnis" atgriezīsies Jūrmalā ar latviešu dziedātāju kvotu
Neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko

Jūlija Stepaņenko gatava organizēt referendumu par ģimeni

10
(atjaunots 13:58 17.01.2021)
Ģimenes – vīrieša un sievietes savienības – aizstāvji ir gatavi līdz pēdējam cīnīties par šī jēdziena iekļaušanu Satversmē.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Ja likumprojekts par Satversmes grozījumiem, kuri nosaka ģimenes – vīrieša un sievietes savienības jēdzienu, netiks pieņemts Saeimā pirmajā lasījumā, deputāti ir gatavi sākt parakstu vākšanu par referendumu, pastāstīja neatkarīgā deputāte Jūlija Stepaņenko radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Saeima iesniedza izskatīšanai komisijām Nacionālās apvienības sagatavotos Satversmes 110. panta grozījumus, kas paredz nostiprināt jēdzienu par ģimeni kā vīrieša un sievietes savienību.

Daudzi šiem grozījumiem nepiekrīt vai vismaz uzskata, ka patlaban nav tiem piemērots brīdis. Piemēram, premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") paziņoja, ka patlaban šis jautājums neesot uzmanības centrā. Frakcija "Saskaņa" paziņoja, ka balsojumā nepiedalīsies.

Savukārt Jūlija Stepaņenko ir gatava darīt visu iespējamo, lai panāktu grozījumus Satversmē.

"Ja mums pietrūks 3-4 balsis, mēs jau esam gatavi iet uz tautas referendumu. Grozījumu redakcija mums ir gandrīz gatava, tiek izstrādāta anotācija," viņa pastāstīja.

"Iespējams, to varētu vēlreiz koriģēt, jo mums bijušas vairākas juristu sapulces, kas grozījumu sagatavoja. Tā vēl sīkāk skaidros, uz ko attieksies grozījumi, lai cilvēkiem nerastos jautājumi: "Ai, es esmu vientuļa mamma, mani apvaino, manis te nav." Varbūt tādā aspektā mūsu redakcija nebija tik juridiski perfekta, tā sakot, toties saprotamāka cilvēkiem, kuru viedokli mēs plānojam vaicāt," pastāstīja Stepaņenko.

Par pamatu mēģinājumiem grozīt Satversmi kļuva Satversmes tiesas spriedums, kas paredzēja, ka Satversmē noteiktā ģimeņu aizsardzība paredz valsts pienākumu aizsargāt arī viendzimuma ģimenes.

Vienlaikus Igaunijā jautājums par ģimenes jautājumam veltītu referendumu ir slēgts – trešdien parlaments nobalsoja pret jautājuma "Vai laulībām Igaunijā joprojām jābūt vīrieša un sievietes savienībai?" piedāvāšanu referendumam 2021. gada 18. aprīlī, vēstīja Postimees. Reformu partijas priekšsēdētāja Kaija Kallasa konstatēja, ka referendumam izgāzties likusi opozīcijas taktika: piemēram, pirmdien balsojuma rezultāts būtu citāds.

Atgādināsim, ka trešdien premjerministrs Jiri Ratass atkāpās no amata un paziņoja, ka koalīcija ar partiju EKRE, kas pieprasīja referendumu, ir pārtraukta. Demisija bija saistīta ar korupcijas skandālu, kurā izrādījās iejaukta Centra partija.

Prezidente Kersti Kaljulaida uzticēja valdības veidošanu Kallasai – vienai no skaļākajiem referenduma kritiķiem.

10
Pēc temata
Pirmais vīrs, otrais vīrs: līdz Saeimai nokļuvušas viendzimuma attiecības
Rinkēvičs parakstīja petīciju par viendzimuma partnerattiecībām
Romas pāvests atbalstīja viendzimuma pāru civilās savienības
Urbanovičs: ar likumu nevar atrisināt viendzimuma savienību reģistrācijas problēmu
Strūklaka Tautu draudzība, Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā

Latvijā atrastas unikālas PSRS laiku vitrāžas

17
(atjaunots 22:23 17.01.2021)
Deviņas no septiņpadsmit vitrāžām, kas rotāja Latvijas PSR paviljonu Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, tika atrastas Rīgā un Daugavpilī; speciālisti norāda, ka 60 gadu garumā par to atrašanās vietu nebija nekādas informācijas.

RĪGA, 17. janvāris - Sputnik. Latvijā atrastas deviņas vitrāžas, kas 50. gados bija izvietotas uz Latvijas PSR paviljona fasādes Tautsaimniecības sasniegumu izstādē Maskavā, ziņoja izstādes oficiālā vietne. Vitrāžas atradis Tautsaimniecības sasniegumu izstādes pētnieks Dmitrijs Vorobjovs.

Unikālās vitrāžas no paviljona galvenās fasādes 60 gadus tika uzskatītas par pazaudētām. Latvijas PSR paviljona pārprofilēšanas gaitā 60. gados mainījās ekspozīcija un visa noformējuma koncepcija. Vitrāžas demontēja un aizveda uz Latviju. Kopumā bija 17 vitrāžas, tagad, pateicoties Vorobjovam, deviņas no tām izdevās atrast.

Ziņots , ka četras vitrāžas atrodas Rīgā. To nosaukumi ir "Rīga", "Muzejs", "Jūrmala" un "Universitāte", bet 1987. gadā restaurēšanas laikā uzrakstos krievu valodu nomainīja latviešu valoda. Izrādījās, tās rotā Rīgas ģimnāzijas bibliotēkas sienas. Vitrāžā "Rīga" attēlots galvaspilsētas siluets 50. gadu sākumā, panno "Muzejs" demonstrē Valsts latviešu un krievu mākslas muzeju, "Jūrmala" ataino Rīgas piekrastes krāšņumu, bet vitrāža "Universitāte" veltīta Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitātei.

Citas piecas vitrāžas tika atrastas Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā. Vitrāžas ar nosaukumu "Ventspils", "Daugavpils" un "Meliorācija" lieliski saglabājušās, tās novietotas logu ailēs ēkas kāpņu telpā. Vēl viena vitrāža "Kuldīga" rotā kāpņu telpu, kas ved uz bēniņiem. Pēdējā atrastā vitrāža glabājas muzeja bēniņos, tas ir ornamentāls panno ar sarkanu zvaigzni, kas iepriekš rotāja ieeju Latvijas PSR paviljonā Tautsaimniecības sasniegumu izstādē.

Visas atrastās vitrāžas ir teicamā stāvoklī, speciālistiem nebūs grūti atjaunot trūkstošos elementus.

Pārējo astoņu vitrāžu atrašanas vieta šobrīd nav zināma, taču izstādes darbinieki cer, ka turpmāko pētījumu gaitā viņiem izdosies tās atrast.

17
Tagi:
Latvija, Maskava
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

14
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

14
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā