Sinagogas nodedzināšana Rīgā 1941. gadā

1941. gada jūlijs: "ebreju jautājumu" Latvijā atrisināja ātri

444
(atjaunots 10:28 01.07.2017)
Trīs dienas pēc hitleriešu spēku ienākšanas Rīgā ebreji tika sadzīti sinagogas ēkā Maskavas forštatē un aizdedzināti.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Ik gadus 4. jūlijā Rīgā notiek Dzīvo maršs 1941. gada baismīgo notikumu piemiņai.

Dzīvo marša koordinators, Rīgas geto muzeja darbinieks Vladimirs Rešetovs pastāstīja, ka Dzīvo marša dalībnieki pulcēsies pl. 9.45 vecajos Ebreju kapos Līksnas ielā. Aptuveni 10.00 sāksies piemiņas ceremonija, kurā piedalīsies dažādu valstu vēstniecību pārstāvji, politiķi un sabiedrisko organizāciju aktīvisti.

"Dzīvo maršs Rīgā notiek jau septiņus gadus, un ceremonijā vienmēr piedalās cilvēki, kuri izdzīvojuši Rīgas geto. Viņi ierodas arī no Krievijas, Lietuvas un Vācijas. Taču viņu skaits ir ļoti mazs, jo viņiem jau ir aptuveni 90 gadi," – stāstīja Rešetovs.

Pēc ceremonijas un lūgšanas sāksies gājiens pa ielām, kur kara gados atradās geto. Dzīvo maršs noslēgsies Dzirnavu un Gogoļa ielu krustojumā, kur atradās sinagoga, ko sadedzināja līdz ar tajā ieslēgtajiem cilvēkiem. Gājiens notiek bez mītiņiem un skaļām runām, jo piemiņas diena veltīta traģiskiem notikumiem. Dzīvo maršā piedalās gan jaunieši, gan cienījama vecuma cilvēki.

Asiņainās vēstures lappuses

Pavērsim vēstures lappuses. 1941. gada jūnija beigās Hitlera karaspēks sāka uzbrukumu Baltijas republikām. Vispirms tika ieņemta Lietuva. Tūkstošiem ebreju bēga no republikas, glābjoties no nāves. Ebreji no Šauļiem devās uz Latviju. Lielākā daļa no viņiem palika Rīgā – pie radiem vai vienkārši ticības brāļiem.

Taču 1. jūlijā vācu karaspēks ieņēma Rīgu, un nekavējoties sākās ebreju grautiņi. Atbaidošajos pasākumos aktīvi piedalījās arī latviešu kolaboralcionisti, piemēram Viktora Arāja slepkavu komanda.

Tolaik ebreju likvidācijas plāns jau bija gatavs. Sinagogas ēkā sadzina ebrejus no Latvijas, Lietuvas, Vācijas. Pirms kara ebreju tautības iedzīvotāju skaits Vācijā bija ļoti liels, taču nacisti negribēja (vismaz sākotnēji – ne) viņus iznīcināt uz savas zemes, tāpēc izveda pāri robežām.

Cilvēkiem stāstīja, ka viņus vienkārši pārved uz citām valstīm, piemēram, Argentīnu, kur viņiem sagādās jaunus dokumentus. Taču viņus veda uz Latviju – uz Rīgu, nāvē.

Pirms sadedzināšanas nacisti (pat ne tikdaudz vācieši, cik viņu vietējie līdzskrējēji) ņirgājās par ebrejiem. Cilvēkus piekāva, hitleriešu sekotāji rāva ārā no pūļa hasidus un ar viņu bārdām slaucīja sev zābakus. Pēc tam viņus ieslēdza sinagogā un aizdedzināja to. Jā, daži centās izkļūt no degošās ēkas, taču ārā viņus apšāva bendes. Šajā dienā hitleriešu līdzskrējēji Rīgā izdemolēja vairāk nekā 20 sinagogas, gāja bojā tūkstošiem cilvēku.

Беженцы, не успевшие эвакуироваться и возвращенные пятой колонной в оккупированную Ригу. Июль 1941 года
Evakuēties nepaspējušie un "piektās kolonnas" rokām okupētajā Rīgā nogādātie bēgļi. 1941. gada jūlijs

Vācu okupācijas pirmajās dienās Rīgā notika "nakts akcijas": nacisti ielauzās ebreju dzīvokļos, laupīja un aizveda vīriešus (lielāko daļu no viņiem pēc tam nošāva Biķernieku mežā). Dažādi informācijas avoti liecina, ka līdz 1941. gada 11. jūlijam Rīgā tika nogalināti aptuveni 7 tūkstoši ebreju. Vasaras vidū sākās ebreju iznīcināšana visā Latvijā. Dažādi dati norāda, ka tolaik Rīgā, tās apkaimē, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā dzīvības zaudēja aptuveni 32 tūkstoši ebreju, un līdz gada beigām upuru skaits vēl divkāršojās.

Ebreju iznīcināšana Baltijā tika uzdota Ainzacgrupai "A" (Einsatzgruppen), ko komandēja policijas ģenerālmajors, SS brigadefīrers (Brigadeführer) Valters Štālekers. Komanda darbojās Latvijas teritorijā, un tās nodaļas bija dislocētas Liepājā, Rīgā un Šauļos.

Cipari, ko Latvija nedrīkst aizmirst

Pirmskara iedzīvotāju skaitīšanā iegūtie dati liecina, ka 1935. gadā Latvijā dzīvoja 93 479 ebreji, tostarp 43 672 — Rīgā. Bija ebreju partijas, kultūras, reliģiskās, medicīnas, izglītības un citas nacionālās organizācijas. Taču viss beidzās, kad Latviju okupēja nacisti…

Pirms 29 gadiem sinagogas vietā tika uzstādīta piemiņas zīme – pelēks akmens ar Dāvida zvaigzni. 2007. gadā tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un citiem, kuri glāba ebrejus Holokausta laikā. Piemineklī iecirsti 270 cilvēku vārdi – tie, kuri, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk nekā 400 ebrejus. Tagad, domājams, vienmēr tiks paturēti atmiņā 1941. gada 4. jūlija notikumi. Latvijas kalendārā 4. jūlijs ir ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.

444
Pēc temata
Lietuviešu zvērībām Otrā pasaules kara laikos veltītās grāmatas autorei draud ar izrēķināšanos
Ebreju nošaušanas vietā Latvijā iekārtoja Zemessardzes šautuvi
Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību
Uzvaras diena veselās un slimās valstīs
Laimīga koncentrācijas nometne. Bērniem paveicies – viņi nokļuva Salaspilī
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu
Plastmasas pudeles, foto no arhīva

Latvijas iedzīvotājiem nāksies samaksāt par saplacinātām pudelēm

18
(atjaunots 13:17 11.08.2020)
Taras depozīta sistēmas ieviešana Latvijā varētu izmaksāt patērētājiem dārgāk, nekā iepriekš paredzēts.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Taras depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā bremzē viens jautājums – iespēja nodot saplacinātas alumīnija bundžas un plastmasas pudeles, vēsta kanāla LTV7 raidījums "Šovakar".

Taras depozīta sistēmu Latvijā ieviesīs 2022. gada 1. februārī: dzērieni vienreizlietojamā iepakojumā maksās par 10 centiem dārgāk, taču šo naudu pircēji varēs atgūt, nododot tukšas bundžas vai pudeles speciālos taromātos.

Depozīta sistēmas dalībnieku produkcija tiks apzīmēta ar speciālu uzlīmi. Izmantoto iepakojumu pieņemšanas punktus plānots ierīkot veikalos vai blakus tiem, taču ne tālāk par 150 metriem no tirdzniecības vietas. Lauku apkārtnē iespējama punktu izveidošana, kur iepakojumus pieņems nevis aparāts, bet gan taras pieņēmējs.

Tomēr iepakojumu ražotājus uztrauc jautājums par to, vai patērētāji drīkstēs nodot saplacinātas bundžas un pudeles. Pēc viņu sacītā, citu valstu pieredze liecina, ka tas paver iespējas krāpniekiem: saplacinātas plastmasas pudeles un alumīnija bundžas ved no kaimiņvalstīm, kur depozīta sistēmas nav (Latvijas gadījumā tās var būt Polija, Krievija un Baltkrievija), nodod un saņem par tām naudu.

"Ja sistēma nepārbaudīs pudeles formu, ja nodod saplacinātu pudeli, tad var nodot šampūna pudeli, piemēram, ar viltotu svītrkodu. Tiek pieņemts iepakojums ar nesamaksātu depozītu, tas, kurš to nodod, saņem 10 centus – un beigās šos 10 centus nāksies dzēst operatoram. Līdz ar to, ražotājiem nāksies maksāt vairāk par dalību depozīta sistēmā. Un viņiem nāksies celt produktu cenas," uzskata Miks Stūrītis, "Depozīta Iepakojuma Operators" valdes priekšsēdētājs.

Turklāt biedrība apsūdz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju depozīta sistēmas ieviešanas sabotēšanā.

"Mēs nevaram nosaukt konkrētas personas, taču pieļaujam: kāds ir ieinteresēts tajā, lai šīs sistēmas nebūtu. Vai arī lai sistēma nesāktu strādāt – vai, uzsākot darbu, bankrotē. Acīmredzot, kādam tas ir izdevīgi," atzīmēja Stūrītis.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā apgalvo, ka atļāva nodot saplacinātus iepakojumus, rūpējoties par patērētāju ērtībām: tā tukšā tara aizņem mazāk vietas mājās.

"Kā saka mūsu sociālie partneri, jaunās tehnoloģijas ļauj atpazīt saplacinātu PET pudeli vai bundžu. Taču vai tas būs ieviests, redzēsim rudenī, kad Valsts vides dienestam vajadzēs pēc noteiktiem kritērijiem izvēlēties to, kas varēs kļūt par depozīta sistēmas operatoru un ar kādām prasībām tas varēs strādāt. Ja tas tehniski nebūs iespējams, tad šādas iespējas arī nebūs," uzsvēra ministrijas valsts sekretāra vietniece Alda Ozola.

Uzņēmumā "Peruza", kur pirms kāda laika izstrādāja depozīta iepakojuma pieņemšanas aparāta prototipu, saka, ka pareizi atpazīt saplacinātas pudeles un atsijāt liekās – nav problēma, jautājums ir tikai par aparāta cenu.

"Mākslīgais intelekts spēj atpazīt un it kā rekonstruēt pudeles formu no tā, kā tā ir saplacināta, noteikt deformācijas līmeni, taču tas aizņem laiku un maksā naudu. Mēs esam gatavi. Vai visi ir gatavi maksāt? Es ceru, ka ir gatavi," uzsvēra Roberts Dlohi, "Peruza" valdes loceklis.

Cietiem vārdiem sakot, par uzlabotām tehnoloģijām rezultātā nāksies atkal maksāt pircējiem.

18
Tagi:
Latvija, VARAM
Pēc temata
Trīs atkritumu grozi ir par maz: Latvijas iedzīvotājiem nāksies vairāk šķirot atkritumus
Nododiet pudeles: lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju atbalsta taras depozīta ieviešanu
Ekologi: atteikšanās no plastmasas iepakojumiem var kaitēt apkārtējai videi
Taras depozīta sistēmas dēļ paaugstināsies atkritumu izvešanas tarifi