Sinagogas nodedzināšana Rīgā 1941. gadā

1941. gada jūlijs: "ebreju jautājumu" Latvijā atrisināja ātri

452
(atjaunots 10:28 01.07.2017)
Trīs dienas pēc hitleriešu spēku ienākšanas Rīgā ebreji tika sadzīti sinagogas ēkā Maskavas forštatē un aizdedzināti.

RĪGA, 30. jūnijs — Sputnik, Jevgēņijs Leškovskis. Ik gadus 4. jūlijā Rīgā notiek Dzīvo maršs 1941. gada baismīgo notikumu piemiņai.

Dzīvo marša koordinators, Rīgas geto muzeja darbinieks Vladimirs Rešetovs pastāstīja, ka Dzīvo marša dalībnieki pulcēsies pl. 9.45 vecajos Ebreju kapos Līksnas ielā. Aptuveni 10.00 sāksies piemiņas ceremonija, kurā piedalīsies dažādu valstu vēstniecību pārstāvji, politiķi un sabiedrisko organizāciju aktīvisti.

"Dzīvo maršs Rīgā notiek jau septiņus gadus, un ceremonijā vienmēr piedalās cilvēki, kuri izdzīvojuši Rīgas geto. Viņi ierodas arī no Krievijas, Lietuvas un Vācijas. Taču viņu skaits ir ļoti mazs, jo viņiem jau ir aptuveni 90 gadi," – stāstīja Rešetovs.

Pēc ceremonijas un lūgšanas sāksies gājiens pa ielām, kur kara gados atradās geto. Dzīvo maršs noslēgsies Dzirnavu un Gogoļa ielu krustojumā, kur atradās sinagoga, ko sadedzināja līdz ar tajā ieslēgtajiem cilvēkiem. Gājiens notiek bez mītiņiem un skaļām runām, jo piemiņas diena veltīta traģiskiem notikumiem. Dzīvo maršā piedalās gan jaunieši, gan cienījama vecuma cilvēki.

Asiņainās vēstures lappuses

Pavērsim vēstures lappuses. 1941. gada jūnija beigās Hitlera karaspēks sāka uzbrukumu Baltijas republikām. Vispirms tika ieņemta Lietuva. Tūkstošiem ebreju bēga no republikas, glābjoties no nāves. Ebreji no Šauļiem devās uz Latviju. Lielākā daļa no viņiem palika Rīgā – pie radiem vai vienkārši ticības brāļiem.

Taču 1. jūlijā vācu karaspēks ieņēma Rīgu, un nekavējoties sākās ebreju grautiņi. Atbaidošajos pasākumos aktīvi piedalījās arī latviešu kolaboralcionisti, piemēram Viktora Arāja slepkavu komanda.

Tolaik ebreju likvidācijas plāns jau bija gatavs. Sinagogas ēkā sadzina ebrejus no Latvijas, Lietuvas, Vācijas. Pirms kara ebreju tautības iedzīvotāju skaits Vācijā bija ļoti liels, taču nacisti negribēja (vismaz sākotnēji – ne) viņus iznīcināt uz savas zemes, tāpēc izveda pāri robežām.

Cilvēkiem stāstīja, ka viņus vienkārši pārved uz citām valstīm, piemēram, Argentīnu, kur viņiem sagādās jaunus dokumentus. Taču viņus veda uz Latviju – uz Rīgu, nāvē.

Pirms sadedzināšanas nacisti (pat ne tikdaudz vācieši, cik viņu vietējie līdzskrējēji) ņirgājās par ebrejiem. Cilvēkus piekāva, hitleriešu sekotāji rāva ārā no pūļa hasidus un ar viņu bārdām slaucīja sev zābakus. Pēc tam viņus ieslēdza sinagogā un aizdedzināja to. Jā, daži centās izkļūt no degošās ēkas, taču ārā viņus apšāva bendes. Šajā dienā hitleriešu līdzskrējēji Rīgā izdemolēja vairāk nekā 20 sinagogas, gāja bojā tūkstošiem cilvēku.

Беженцы, не успевшие эвакуироваться и возвращенные пятой колонной в оккупированную Ригу. Июль 1941 года
Evakuēties nepaspējušie un "piektās kolonnas" rokām okupētajā Rīgā nogādātie bēgļi. 1941. gada jūlijs

Vācu okupācijas pirmajās dienās Rīgā notika "nakts akcijas": nacisti ielauzās ebreju dzīvokļos, laupīja un aizveda vīriešus (lielāko daļu no viņiem pēc tam nošāva Biķernieku mežā). Dažādi informācijas avoti liecina, ka līdz 1941. gada 11. jūlijam Rīgā tika nogalināti aptuveni 7 tūkstoši ebreju. Vasaras vidū sākās ebreju iznīcināšana visā Latvijā. Dažādi dati norāda, ka tolaik Rīgā, tās apkaimē, Jelgavā, Valmierā, Daugavpilī un Liepājā dzīvības zaudēja aptuveni 32 tūkstoši ebreju, un līdz gada beigām upuru skaits vēl divkāršojās.

Ebreju iznīcināšana Baltijā tika uzdota Ainzacgrupai "A" (Einsatzgruppen), ko komandēja policijas ģenerālmajors, SS brigadefīrers (Brigadeführer) Valters Štālekers. Komanda darbojās Latvijas teritorijā, un tās nodaļas bija dislocētas Liepājā, Rīgā un Šauļos.

Cipari, ko Latvija nedrīkst aizmirst

Pirmskara iedzīvotāju skaitīšanā iegūtie dati liecina, ka 1935. gadā Latvijā dzīvoja 93 479 ebreji, tostarp 43 672 — Rīgā. Bija ebreju partijas, kultūras, reliģiskās, medicīnas, izglītības un citas nacionālās organizācijas. Taču viss beidzās, kad Latviju okupēja nacisti…

Pirms 29 gadiem sinagogas vietā tika uzstādīta piemiņas zīme – pelēks akmens ar Dāvida zvaigzni. 2007. gadā tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un citiem, kuri glāba ebrejus Holokausta laikā. Piemineklī iecirsti 270 cilvēku vārdi – tie, kuri, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk nekā 400 ebrejus. Tagad, domājams, vienmēr tiks paturēti atmiņā 1941. gada 4. jūlija notikumi. Latvijas kalendārā 4. jūlijs ir ebreju tautas genocīda upuru piemiņas diena.

452
Pēc temata
Lietuviešu zvērībām Otrā pasaules kara laikos veltītās grāmatas autorei draud ar izrēķināšanos
Ebreju nošaušanas vietā Latvijā iekārtoja Zemessardzes šautuvi
Aleksandrs Mirskis: uzrakstīju grāmatu un uzņēmu filmu, lai cilvēki zinātu patiesību
Uzvaras diena veselās un slimās valstīs
Laimīga koncentrācijas nometne. Bērniem paveicies – viņi nokļuva Salaspilī
Лидер партии Согласие Янис Урбанович

Nemēģiniet pataisīt krievus par latviešiem: Urbanovičs atbildēja Saeimas vicespīkerei

12
(atjaunots 18:03 26.11.2020)
Partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saeimas vicespīkeres Dagmāras Beitneres-Le Gallas izteikumi par krievvalodīgajiem ir provokatīvi.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Jānis Urbanovičs vēlreiz uzsvēris, ka nevajag pūlēties visus Latvijā pataisīt par latviešiem, ir jāciena visu mazākumtautību pārstāvji, jāatstāj aizvainojumi pagātnē un jāiet uz priekšu.

19. novembrī Saeimas deputāte no Jaunās konservatīvās partijas Dagmāra Beitnere-Le Galla diskusijā par Sabiedrisko mediju likumu paziņoja, ka "Latvijā nav neviena intelektuāla krievu valodā runājoša personība, kas varētu iedzīvināt pārrunas, dziļākas debates par to, kam īstenībā pieder šie cilvēki, kuriem mājas un dzimtā valoda ir krievu valoda".

Jānis Urbanovičs atzīmēja, ka šie vārdi izskanēja Saeimas tribīnē burtiski nākamajā dienā pēc tam, kad nosvinējām savas valsts dzimšanas dienu, vēlot saules mūžu Latvijai".

"Saeimā tobrīd tika apspriests jautājums par mazākumtautību valodu vietu sabiedriskajos medijos. Bet debates tūlīt fokusējās uz "krieviem".

Pēdējā laikā arvien biežāk tiek pārkāpta tā robeža, kad varētu uzskatīt, ka neveselīgas starpnacionālās attiecības ir tikai tādas sadzīvisku, "tramvaju un tirgus plača" ķīviņu izpausmes.  Par veselīgu attieksmi es nevaru nodēvēt situāciju, kad provokatīvā veidā no augstās Saeimas tribīnes tiek aizskarta kādai tautībai piederīgo pašcieņa, - Urbanovičs rakstīja savā lapā Facebook. – Pretstatīt Latvijas dažādas kopienas  - tas ir ļoti slidens ceļš. Kad prezidents sadala tautu patriotos un ne patriotos pēc tā, kurā datumā viņi atzīmē kara beigas, kad premjers sapņo, kā latvieši asimilēs krievu bērnus, kad kāds ministrs pauž neuzticēšanos karavīriem viņu politisko izvēļu dēļ - vai tas viss stiprina mūsu valsti? 

Trīsdesmit gados pēc neatkarības atjaunošanas latviešu valodas statuss ir nostiprināts gan Satversmē, gan pilsoņu apziņā. Taču pieņemt to par vienīgo valsts valodu nenozīmē noliegt savu tēva un mātes valodu. Mums nevajag censties visus pārtaisīt par latviešiem, un par mankurtiem - vēl jo vairāk ne!  Mums viņus visus - krievus un baltkrievus, ukraiņus, ebrejus, lietuviešus un visus, visus - vajag par draugiem. Jo viņi ir mūsējie.

Kad pirms dažiem gadiem viena latviešu valodā runājoša "intelektuāla personība" atļāvās krievus nodēvēt par "utīm", ko nevar izdabūt no Latvijas kažoka, ļoti cienījamā veidā uz šo izlēcienu atbildēja teātra kritiķe Silvija Radzobe. Bezgalīga pagātnes pāridarījumu atriebšana var atnest arī nākotnes nāvi, viņa rakstīja.

Ir nepieļaujami, ja vienā dienā politiķi liekulīgi vēl saules mūžu Latvijai, bet nākamajā dienā cenšas nogalināt tās nākotni."

12
Tagi:
Jānis Urbanovičs, Saskaņa, krievvalodīgie, latvieši
Pēc temata
Vai patiešām par "okupantiem" nodēvēti pareizie?
Varai ir izdevīgas krievu un latviešu nesaskaņas: Urbanovičs par Levita maldiem
Krievi brauc prom, Latvijā runās latviski: Lindermans par nacionālistiem un diskrimināciju
Jurijs Aleksejevs: "Atšķirībā no ASV, krievu "ņegri" Latvijā patiešām ir beztiesiski"
Vecrīgas pagalmiņš, foto no arhīva

Dzīvojamais fonds Rīgā ir pagrimis: 240 ēkām nepieciešama steidzama renovācija

4
(atjaunots 16:22 26.11.2020)
Steidzamiem remontdarbiem 240 daudzdzīvokļu mājās Rīgā būs vajadzīgs aptuveni miljons eiro. Vēl 300 nami gaida savu kārtu.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Šogad aptuveni 240 daudzdzīvokļu mājām Rīgā nepieciešams steidzams remonts, stāsta Lsm.lv. Šīm vajadzībām jāatvēl vismaz miljons eiro. Vēl apmēram 300 ēkas nonākušas pie kritiska stāvokļa robežas, un jau tuvākajā laikā var kļūt nelietojamas.

Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta pārstāve Ingrīda Mutjanko pastāstīja, ka pārsvarā runa ir par divstāvu koka daudzdzīvokļu mājām. Viņa konstatēja, ka šajās mājās galvenokārt iekārtotas sausās tualetes bedres. Šādas konstrukcijas neparedz dušas kabīņu, veļas mazgājamo mašīnu vai citu ērtību iekārtošanu, ko vēlas cilvēki mūsdienu pasaulē.

"Tas ir ļoti liels ūdens patēriņš, un tas viss aiziet tajās sausajās tualetes bedrēs. Tās pārpildās, gadiem ilgi pagrabā, ja tas ir iekārtots, mitrums ir paaugstināts. Un visas šīs kontrukcijas, ne tikai koka – ir arī metāla sijas, pārsegumi, ko bojā korozija. Un tādās mājās ir ķieģeļu arkas, kas tāpat cieš mitruma rezultātā. Tāpēc šīs mājas jau ir sliktā tehniskajā stāvoklī," atzīmēja Mutjanko.

Īpaša uzmanība jāvelta paneļu daudzstāvu māju iedzīvotājiem. Mājokļu un vides departamenta pārstāve pastāstīja, ka šo ēku tehniskais stāvoklis ir normāls, tomēr vērojams liels morālais nolietojums. Tajās ir mazas platības – nelielas virtuves, nelielas dzīvojamās telpas, bet cilvēkiem, protams, gribas dzīvot komfortablos apstākļos, plašāk un labāk.

Aizvadītajā nedēļā Rīgā, Limbažu ielā sabruka daļa mājas. Saskaņā ar dokumentiem, to vajadzēja remontēt jau 2018. gadā, taču pārvaldnieks nevarēja saskaņot darbu īstenošanas plānu ar īpašniekiem. Šī iemesla dēļ remonts tika atlikts.

Dokumentācija liecina, ka 2020. gadā Rīgas pašvaldība ieguldījusi līdzekļus 56 pašvaldības dzīvokļu remontā.

4
Tagi:
mājokļi, renovācija, Rīga
Pēc temata
Vairāk nekā miljons eiro: rīdzinieki regulāri pārmaksā mājas kopējo skaitītāju dēļ
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
"Kadastrs" virs tirgus cenas: kam reforma atņems mājokli, un kurš piebāzīs kabatas
Jaunu māju Latvijā būs mazāk
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ