Ātruma kontroles kamera. Foto no arhīva

Valsts policija: radari nav samazinājuši ātruma režīma pārkāpumu skaitu

66
(atjaunots 08:47 28.06.2017)
Pēc Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja datiem, vairums iedzīvotāju pārsniedz ātrumu par 11-20 km/st.

RĪGA, 28. jūnijs — Sputnik. Kopš gada sākuma, pamatojoties uz fotoradaru datiem, kopumā vadītājiem par ātruma pārsniegšanu tikuši izrakstīti naudas sodi 5,5 milj. eiro apmērā, paziņoja Latvijas Radio ēterā Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Novērošanas kamera. Foto no arhīva
© Sputnik / Ruslan Krivobok

Pēc viņas teiktā, katrs aparāts ik dienas reģistrē 32 ātruma pārsniegšanas gadījumus. Kopumā Latvijā ir uzstādīti 42 stacionārie fotoradari, līdz gada beigām plānots izvietot vēl 18 iekārtas. Resors uzsver, ka ierīču izvietošana nemazina noziedznieku skaitu.

"Domājām, ka ar laiku pārkāpēju skaitam ir jāsamazinās, tomēr fiksēto protokolu skaits norāda pretējo. Proti, šogad ik mēnesi mēs fiksējam aptuveni 20 tūkstošus pārkāpumu, kas ir fiksēti ar fotoradaru," — sacīja Mistre.

Viņa norāda, ka vairums — divas trešdaļas autovadītāju — pārsniedz ātrumu par 11-20 km/st. Kopš gada sākuma 87 965 no 123 475 cilvēkiem tika sodīti par šo pārkāpumu. Otrs izplatītākais pārkāpums — ātruma pārsniegšana par 21-30 km/st, 18 910 autovadītāju jau par to samaksājuši.

Lielākoties pārkāpējiem uzliek 40 eiro naudas sodu. Ja pārkāpumu fiksē fotoradari, tad parasti visi soda punkti autovadītājiem netiek piešķirti un tiesības viņi nezaudē.

2018. gadā Latvijā tiks uzstādīti vēl 40 fotoradari. Kopumā, kopš pirmās ierīces uzstādīšanas 2015. gada februāri, tika reģistrēti aptuveni 250 tūkstoši pārkāpumu.

Iepriekš kļuva zināms, ka Valsts policija tuvākajā laikā iegādāsies 12 pārvietojamos radarus par 800 tūkstošiem eiro.

66
Pēc temata
Līgo: Latvijas ārkārtas palīdzības dienesti bija pilnā gatavībā
Ceļu satiksmes policistiem aizliegs nēsāt kabatā vairāk nekā 30 eiro
Cerību nesošās speciekārtas: Latvijā apkaro korupciju uz autoceļiem
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars, foto no arhīva

"Mercedes" un karabīnes: tiesu izpildītāji pārdod izsolē Bondara īpašumus

0
(atjaunots 21:21 25.09.2020)
Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars bija atbildētājs lietā par Latvijas Krājbankas zaudējumiem pirms maksātnespējas procesa sākuma. Tiesa pieņēma lēmumu piedzīt 15 miljonus eiro, no tiem 2 miljoni tiks piedzīti no Bondara.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Tiesu izpildītāji izpārdod izsolēs Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētāja Mārtiņa Bondara īpašumus. Starp citiem piedāvājumiem ir apvidus mašīna un šaujamieroči, vēsta Baltic Course.

Atgādināsim, ka 2018. gada janvārī tiesa arestēja Bondara kontus un mantību, lai piedzītu no viņa 15 miljoni eiro "Latvijas Krājbankas" lietā. Pēc Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmuma 15 miljonus eiro jāizmaksā aptuveni 2 miljonus eiro. Arestēta māja Salacgrīvā, automašīna un banku konti. Tagad no savas deputāta algas Bondars saņem tikai minimālo algu 430 eiro apmērā, visi pārējie ienākumi, kas pārsniedz šo summu, tiek ieturēti parāda dzēšanai.

Tiešu izpildītāja Mārča Midega organizētajā izsolē iespējams iegādāties Bondaram piederošo karabīni Sauer Select 90, starta cena - 1200 eiro. Tāpat var nopirkt karabīni Blaser R93, sākotnējā cena – 650 eiro, un par 1300 eiro – Blaser Luxus BBF95.

Izsolē plānots pārdot arī Bondaram piederošo Mercedes Benz ML 350. Sākumcena – 5800 eiro.

Tiek izsolīti arī septiņu citu "Latvijas Krājbanka" valdes locekļu īpašumi.

Atgādināsim, ka 2011. gada beigās "Latvijas Krājbankā" tika konstatēts iztrūkums 142 miljonu eiro apmērā, tā paša gada 23. decembrī Rīgas apgabaltiesa izsludināja kredītiestādes maksātnespēju. Ņemot vērā iztrūkumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu apturēt bankas darbību.

2015. gadā "Latvijas Krājbankas" maksātnespējas administrators – "KPMG Baltics" iesniedza prasību pret bijušajiem bankas valdes locekļiem par zaudējumiem, kas radušies bankai pirms maksātnespējas procesa sākuma. Lietā atbildētāji bija septiņi bijušie bankas valdes locekļi: Ivars Priedītis, Mārtiņš Bondars, Dzintars Pelcbergs, Mārtiņš Zalāns, Andrejs Surmačs, Ilze Bagatska un Svetlana Ovčiņņikova.

2017. gada jūnija beigās Vidzemes priekšpilsētas tiesa pieņēma lēmumu par 15 milj. eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem "Latvijas Krājbankas" valdes locekļiem.

Tiesas lēmums tika pārsūdzēts Rīgas apgabala tiesā, kas lēmumu atstāja spēkā.

Aprīļa beigās Augstākā tiesa atteicās sākt kasācijas tiesvedību "Latvijas Krājbankas" lietā un atzina, ka valdes locekļi nav rīkojušies kā labticīgi saimnieki.

0
Tagi:
Bondars
Pēc temata
Lai pelna parāda atmaksai: Bondaru neatsauks no posteņa Saeimas Budžeta komisijā
Pienācis laiks aiziet: sociālie tīkli aicina demisionēt Saeimas Budžeta komisijas vadītāju
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
"Nekaunības kalngals": medaļa Saeimas deputātam aizkaitinājusi sociālos tīklus
Analīzes veikšana, foto no arhīva

Dumpis: ar Covid-19 Latvijā klājas labi, un tas ir bīstami

7
(atjaunots 20:55 25.09.2020)
Vakcīna no Covid-19 līdz Ziemassvētkiem nav gaidāma, taču pagaidām situācija Latvijā ir pat pārlieku laba.

RĪGA, 26. septembris — Sputnik. Latvijas sasniegumi cīņā ar Covid-19 var radīt ilūziju, ka pandēmijā nav nekā nopietna, taču tā nav, paziņoja galvenais infekciju speciālists Uga Dumpis intervijā žurnālam SestDiena.

Salīdzinājumā ar lielāko daļu Eiropas valstu, Covid-19 slimnieku skaits Latvijā vēl joprojām ir salīdzinoši neliels, tāpēc iespējams atteikties no būtiskiem ierobežojumiem.

Reti kurā valstī klājas tikpat labi, kā pie mums, uzskata Dumpis. Cilvēkiem varētu likties, ka klājas slikti, taču cipari uzrāda pretējo.

Tomēr, pēc viņa domām, zemam saslimstības rādītājam ir arī pretējā puse – cilvēki pārtrauc ievērot drošības pasākumus, jo ir pārliecināti, ka briesmas ir pārspīlētas.

Dumpis atklāja, ka, samazinoties slimības gadījumu skaitam, viņam klājas aizvien grūtāk. Visi taujā, kāpēc eksperts biedējot cilvēkus.

Situācija pasaulē ataino pretējo – valdības viena pēc otras ievieš jaunus ierobežojumus Covid-19 gadījumu skaita pieauguma fonā, bet cilvēki protestē. Piemēram, protesta akcijas notika Austrālijā, Jaunzēlandē, Vācijā un Izraēlā.

Dumpis uzskata, ka protesta akcijas cita starpā sākas tāpēc, ka juku laikos, karu un krīžu periodā vienmēr izplatās mīti.

Pārsteidzoši daudzi tic dažādām konspiroloģiskām teorijām – par Bilu Geitsu, par vakcīnām, par to, ka vīruss izdomāts, konstatēja infekcionists.

Kad gaidīt vakcīnu

Dumpis ir pārliecināts, ka jaunais koronavīruss patiešām nonācis pie cilvēkiem Ķīnā no sikspārņiem, un, jo pasaule ir pārapdzīvotāka, jo biežāk infekcijas tiks nodotas cilvēkiem no dzīvniekiem.

Speciālists norādīja, ka jaunais koronavīruss nav tik mainīgs kā HIV, C hepatīts vai gripa, tāpēc teorētiskais pamats vakcīnas izstrādei ir pietiekami liels. Skaidrība šajā jautājumā esot gaidāma oktobrī, taču pagaidām nevar prognozēt, cik efektīva un ilgtspējīga būs vakcīna.

Komentējot Krievijas paziņojumus par to, ka tur vakcīna jau ir izstrādāta, Dumpis teica, ka nevar runāt par vakcīnu pirms klīnisko izmēģinājumu trešā posma beigām, kuros piedalījušies 20 tūkstoši cilvēku.

Uz jautājumu, vai vakcīna nav gaidāma jau līdz Ziemassvētkiem, Dumpis atbildēja noliedzoši.

7
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
"Mūs sargā ugunskrusts": Twitter pajokoja par to, kāpēc latvieši neslimo ar Covid-19
Latvijā atvērts vēl viens Covid-19 bezmaksas testēšanas punkts