Sagrautā Liepāja

1941. gada 22. jūnijs: Latvijas aizmirstā vēstures lappuse

468
(atjaunots 14:40 22.06.2017)
Valda uzskats, ka pirmā pilsēta hitleriešu ceļā bija Bresta. Taču faktiski vienlaikus notika uzbrukums arī Lībavai.

Mūsdienu Liepāju (Lībavu) sāka apšaudīt tajā pašā dienā. Un pilsēta aizsargājās pat tad, kad nacistu karaspēks jau ieņēma Rīgu. Kāpēc Latvijā šo faktu oficiāli mēģina aizmirst?

Par pirmajām kara dienām Sputnik korespondents Jevgēņijs Leškovskis sarunājās ar Latvijas vēsturnieku Igoru Gusevu – grāmatu un dokumentālo filmu autoru, kultūras un publicistikas izdevuma "Klio" redaktoru. Igora darbība jau sen ir kā dadzis acī oficiālajiem vēsturniekiem, un republikā ļoti neērti ir viņa zinātniski publicistiskie darbi, piemēram, "Patiesība par Salaspili", "Latvijas krievi", "Asinīs mazgātā". Kas īsti notika Latvijā 22. jūnijā?

Историк Игорь Гусев
© Sputnik / Sergey Melkonov
Vēsturnieks Igors Gusevs

…Divu varoņpilsētu līdzīgie stāsti

"Tāpat kā Baltkrievija, Latvija bija pierobežas teritorija. Hitlerieši tām uzbruka gandrīz vienlaikus. Bresta, tāpat kā Liepāja ir varoņpilsētas!" – uzsver Igors Gusevs.

Latvija bija Baltijas kara apgabala daļa, un Liepājā, piejūras pilsētā, bija PSRS kara flotes bāze. Šīs vietas vācieši sāka apšaudīt vispirms. Un cilvēki pašaizliedzīgi aizsargāja dzimto pilsētu.

Igors Gusevs stāsta, ka Liepājas varonīgā aizsardzība bija viena no kara epizodēm, kas nekļuva zināmas visā savienībā vienkārša iemesla dēļ. Vai jūs zināt, ka Brestas cietokšņa un tā varoņu stāsts ilgu laiku pēc kara gandrīz nevienam nebija zināms? Šī Lielā Tēvijas kara lappuse itin vienkārši varētu grimt aizmirstībā, ja ne rakstnieks Sergejs Smirnovs. Viņš pirmais PSRS pastāstīja Brestas cietokšņa aizsardzības varoņstāstu, kas ilgu laiku bija piemirsts. Pusi mūža Sergejs Smirnovs veltīja arhīva datu, atmiņu, baismo dienu atstāto artefaktu meklējumiem. Pēc būtības, tieši pateicoties viņa darbam, Bresta un cietokšņa varoņi kļuva pazīstami visā savienībā.

"Smirnovu ļoti ieinteresēja mūsu Liepājas aizsardzības vēsture, un viņš jau sāka vākt informāciju. Ja viņš būtu nodzīvojis ilgāk, domājams, par Liepājas aizsardzību un tās dalībniekiem mēs uzzinātu gandrīz tikpat, cik zināms par varonīgajiem un traģiskajiem notikumiem Brestas cietoksnī," – ir pārliecināts Gusevs. Bezbailīgās

Strādnieku gvardes varoņdarbs

Starp citu bija kāda laba padomju filma – Aloīza Brenča "Pilsēta zem liepām", kuras scenāriju rakstīja Sergejs Smirnovs. Tajā atainota Liepājas varonīgā aizsardzība pirmajās kara dienās. Tajā stāstīts arī par slaveno operāciju "Trojas zirgs" – maskējoties kā miermīlīgi pasažieri, vācieši centās iekļūt pilsētā ar vilcienu. Filmā stāstīts arī par latviešu Strādnieku gvardi.

Igors Gusevs atzīmē, ka Liepājas aizsardzība turpinājās pat tad, kad vācieši jau ieņēma Rīgu. Pie Rīgas hitlerieši nonāca 29. jūnijā un bez īpašiem zaudējumiem ieņēma pilsētu. Rīgas aizsardzība bija organizēta slikti: to veidoja nejauši karavīri, kuri stāvēja Daugavas labajā krastā pie tiltiem. Aizsardzībā piedalījās arī NKVD nodaļas, kājnieki un Latvijas Strādnieku gvardes brīvprātīgie, kurus tagad oficiālie vēsturnieki cenšas aizmirst. Taču gvarde cīnījās varonīgi.

Разрушенный мост в Риге
© Sputnik / РИА Новости
Sagrautais tilts Rīgā

Padomju karaspēks atkāpās no Rīgas un tikai Igaunijas teritorijā cīņas kļuva organizētākas nekā pirmajās kara dienās. Starp citu, arī tur Strādnieku gvardes nodaļas paveica īstus varoņdarbus.

"Gvardes pulkus veidoja aptuveni 3 500 brīvprātīgie. Es kopā ar savu draugu un skolotāju, izcilo vēsturnieku Ēriku Žagaru to sīki aprakstījām gvardei veltītajos publicistiskajos rakstos," – saka sarunbiedrs.

Latvijā jau sen pieņemts teikt: īstie varoņi par Latviju cīnījās Waffen SS rindās. Bet te – 3 500 brīvprātīgie divos pulkos. Dažādos Latvijas rajonos bija arī atsevišķas nelielas vienības.

"Gvardes puiši bija ģērbti zilās jakās, bruņojušies ar angļu šautenēm. Daudzi gvardi pat krieviski nerunāja! Pie tam viņi pat nedomāja par to, ka viņiem draud lode no savējiem, kuri viņus varēja iedomāties nezin par ko. Arī vācieši viņus gūstā neņemtu, jo brīvprātīgie nebija Sarkanās armijas karavīri. Vācieši viņus uzskatītu par bruņotiem bandītiem, ko var bez tiesas un izmeklēšanas nošaut uz vietas. Taču viņi nedomāja par tādiem "sīkumiem", kad pulcējās cīnīties par Latvijas nākotni – pret hitleriskajiem okupantiem," – stāsta vēsturnieks.

1941. gada rudenī, kad jau ritēja cīņas pie Ļeņingradas, gvardes ierindā bija tikai… 12 cilvēki. No diviem pulkiem. Jā, vēlāk, viņu skaitu papildināja pa dažādiem hospitāļiem izkaisītie ievainotie. 1960. gadā Rīgā pulcējās Strādnieku gvardes veterāni. Ēriks Žagars ar daudziem aprunājies pats. Viņi cīnījās pašaizliedzīgi un godīgi.

Взорванный гитлеровцами мост через Даугаву
© Sputnik / РИА Новости
Hitleriešu uzspridzinātais tilts pār Daugavu

Tas tie par varoņiem, kuri šauj mugurās

"Atkārtošu vēlreiz – pašlaik Strādnieku gvardes dalībnieki Latvijā ir aizmirsti. Toties par varoņiem te uzskata tā saucamos "nacionālās sacelšanās dalībniekus". Viņu pirmais lielais varoņdarbs Rīgā pirmajās kara dienās bija sekojošs: kad vācieši atspieda slikti organizētos Rīgas aizstāvjus un viņi atkāpās cauri visai pilsētai Pleskavas šosejas virzienā, "nacionālās sacelšanās dalībnieki" uz Gaisa tilta izvilka ložmetējus un šāva viņiem mugurā. Tāda ir patiesa patriotisma izpausme, — piezīmē Igors Gusevs. – Jā, Latvijā daudzi bija neapmierināti ar padomju varu. Te daudz kas ir noticis. Bet! Vajag taču saprast, kādas būtu Vācijas uzvaras sekas. Kad saka, ka "nacionālās sacelšanās dalībnieki" vai Waffen SS leģionāri cīnījās par Latvijas gaišo nākotni, tas patiesībā ir viltīgs mēģinājums vēlamo padarīt par patieso. Nekad Hitlers nav solījis brīvību Latvijai un tās tautai – to neapstiprina neviens dokuments."

Эскадренный миноносец Балтийского флота ставит в море дымовую завесу
© Sputnik / Алексей Межуев
Baltijas flotes eskadras mīnu kuģis veido dūmu aizsegu jūrā

Ja Hitlers būtu uzvarējis, nekādas Latvijas nebūtu. Plāns "Ost" paredzēja cilvēku asimilāciju šajā teritorijā un patiesu āriešu vēlāku apmešanos tajā. Labākajā gadījumā latviešus šeit gaidītu tā pati asimilācija. Taču, domājams, drīzāk gan viņus padzītu uz "civilizētās pasaules" nomalēm – aiz Urāla, uz Sibīriju. Tur, pie vienotās Vācijas robežām viņi apsargātu tālāk padzītos slāvu barbarus: neārieši kontrolētu vergus.

"Tieši puiši no Strādnieku gvardes Sarkanās armijas sastāvā cīnījās par Latvijas nākotni. Diemžēl tikai retais atceras šos cilvēkus, jo viņi neiekļaujas oficiālajā koncepcijā – cīņa par nacionālu Latviju," – uzsvēra vēsturnieks.

468
Pēc temata
Pirmā Sarkanās armijas uzvara. Kauja par Maskavu 1941. gadā arhīva kadros
Laimīga koncentrācijas nometne. Bērniem paveicies – viņi nokļuva Salaspilī
Aizmirst nedrīkst atcerēties: komats katram savs
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

34
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

34
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

33
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

33
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē