Cukurs cukurtraukā ar karotēm. Foto no arhīva

Saldā dzīve: Latvijai no jauna atļaus ražot cukuru

154
(atjaunots 16:15 30.05.2017)
Vairāk nekā desmit gadus pēc "cukura reformas" sākuma ES kvotas cukurbiešu audzēšanai un cukura ražošanai Latvijā, iespējams, tiks atceltas, taču vēl nav zināms, vai iespējams atdzīvināt iznīcināto nozari.

RĪGA, 30. maijs — Sputnik. Šogad Eiropas Savienība atcels cukura ražošanas ierobežojumus, un Latvija varēs atdzīvināt cukura nozari, raksta TVnet.

2006. gadā ES notika tā saucamā cukura reforma, organizēta ar mērķi mazināt cukura pārpalikumus un atbrīvoties no nelielajiem un konkurēt nespējīgajiem ražotājiem tirgū. Tika pilnīvā pārtraukta cukurbiešu audzēšana Bulgārijā, Īrijā, Latvijā, Portugālē un Slovēnijā. Tika slēgtas cukura fabrikas Jelgavā un Liepājā (fabrika Jēkabpilī bankrotēja jau 1999. gadā).

Taču ES vēlas uzsākt eksportu pasaules tirgū un atceļ ražošanas ierobežojumus. Prognozēts, ka cukura ražošana ES pieaugs par diviem miljoniem tonnu.

Latvijas lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis uzskata, ka cukura nozares atjaunošana ir iespējama, taču ar to jānodarbojas nevis atsevišķiem lauksaimniekiem, bet gan kooperatīviem. Ir arī cerība uz ārvalstu investoriem. Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis atzīmēja, ka viss patiešām ir atkarīgs no privāto uzņēmēju iniciatīvas.

"Ja viņi zina, ka produktam būs noiets, tas jau ir labs sākums. Otrais solis — ja valstij parādīsies interese. Tad var runāt par dažādiem projektiem un izmaiņām," — viņš skaidro.

Vilnītis nav pārliecināts, vai investorus ieinteresēs cukura ražošana Latvijā. No vienas puses, agrākā pieredze liecina, ka tā ir ienesīga lieta, no otras — tirgus jau ir sadalīts, un būs grūti iekarot vietu.

Zemkopības ministrijas pārstāve Dace Freimane atzīmēja, ka resors neregulē cukura ražošanas atjaunošanas jautājumu.

"Protams, ja kāds vēlēsies ražot cukuru, viņš to varēs darīt. Taču, ja kāds pieņems tādu lēmumu, jāņem vērā, ka cukura tirgus atvēršanas rezultātā, iespējams, augs konkurence uzņēmumu vidū," — viņa uzskata.

Freimane pauda, ka būtu grūti vērtēt, vai līdz ar ierobežojumu atcelšanu mainīsies cukura cena. Taču Lauksaimniecības tirgus centra vadītāja Ingūna Gulbe atzīmē, ka nav pamata cerēt uz cukura cenas strauju krišanos.
"Kad Eiropas Savienība atcels kvotas, cukura cena visdrīzāk kritisies, ja skatāmies no ražošanas ierobežojumu viedokļa. No otras puses, pārtikas produktu, tostarp cukura cenas veido dažādi faktori: degvielas cena, politiskā cituācija, raža vai neraža, slimības," — skaidro Gulbe.

154
Pēc temata
Uz pārtikas cenu kritumu vairs nevar cerēt, brīdina eksperts
Ekspertu prognozes pārtikas cenu svārstībām 2017. gadā
Polija var novest postā Baltijas valstu pārtikas tirgu
Trešdaļa Latvijas importēto augļu un ogu nāk no Nīderlandes
Latvijas Valsts policija

Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu

3
(atjaunots 11:20 03.07.2020)
Ir kļuvuši zināmi dažu Latvijas Valsts policijas priekšnieka amata kandidātu vārdi, kā arī viņu esošie rangi.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas Iekšlietu ministrija (IeM) uz konkursa pamata veica kandidāta meklējumus Valsts policijas priekšnieka amatam.

Kļuvis zināms, ka pieteikumus konkursam paspējuši iesniegt ģenerālis Andrejs Grišins, kurš ir esošās Valsts policijas priekšnieks, un Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes priekšnieks – ģenerālis Juris Šulte, vēsta BВ.lv.

Tāpat pieteikumu paspējis iesniegt vēl viens gribētājs ieņemt Latvijas Valsts policijas priekšnieka amatu, taču viņš pagaidām paliek sabiedrībai inkognito. Lai gan vēl viena kandidāta vārds jau tika saukts neoficiālos avotos.

Latvijas Iekšlietu ministrijā pagaidām nekādus komentārus nesniedz, jo notiek pieteikumu informācijas apkopošanas process.

Pretendēt uz augsto posteni varēja tikai amatpersonas – augstākā vai vidējā ranga virsnieki ar ne mazāk kā 10 gadu dienesta stāžu IeM vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē. Tiesneši, prokurori un citi strādājošie ārpus IeM sistēmas konkursā nedrīkstēja piedalīties.

Iepriekš ziņots, ka uz Valsts policijas priekšnieka posteni pretendē bijušā priekšnieka vietnieki – Šulte, Grišins un Normunds Krapsis.

Tika atzīmēts, kas viens no atlases nosacījumiem ir potenciālā kandidāta pārbaude ar melu detektoru. Šulte un Grišins stāstīja, ka viņus nemulsina šī prasība.

Savukārt Krapsis norādīja, ka prasība iziet pārbaudi uz melu detektora liecina par iekšlietu ministra neuzticību augstākā līmeņa amatpersonām Valsts policijā.

3
Tagi:
Latvijas policija
Pēc temata
Video ir tikai sākums: kā policija izseko iedzīvotājus sociālajos tīklos
Nāve uz ielas, bandīti un iereibuši krievu karavīri: Dombrava par trakajiem 90. gadiem
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

12
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

12
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā