Mikroautobuss RAF

No okeāna līdz okeānam: startējis autobrauciens Liepāja-Vladivostoka

139
(atjaunots 14:38 29.05.2017)
Latvijas automīļotāji atkārtos leģendāro autobraucienu "no okeāna līdz okeānam" mikroautobusos RAF 2203 – restaurētie "rafiki" devušies ceļā no Liepājas uz Vladivostoku.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Trīs mikroautobusi RAF 2203 atkārtos pirms 40 gadiem veikto autobraucienu Liepāja-Vladivostoka, informē ekspedīcijas organizators, Antīko automobiļu klubs.

Pirms 40 gadiem, 1977. gadā, maija beigās ekspedīcija, ko vadīja automašīnu izmēģinātājs Valdis Brants, Latvijā ražotajos mikroautobusos RAF 2203 no Liepājas devās uz Vladivostoku. Tajā braucienā piedalījās arī "Rīgas kinostudijas" dokumentālistu komanda, divi žurnālisti un ārsts.

Par godu šīs ekspedīcijas 40. gadadienai un kluba 45. gadskārtai pieņemts lēmums atkārtot maršrutu restaurētajos RAF 2203. Autobraucienā "no okeāna līdz okeānam" piedalīsies trīs leģendārie Rīgas Autobusu Fabrikas mikroautobusi. Atšķirībā no 1977. gada, kad daļu maršruta "rafiki" pārvarēja kravas vilcienā, 2017. gada autobrauciena dalībnieki plāno visu ceļu pievārēt saviem spēkiem.

Aptuveni 11 tūkstošus kilometru garais ceļš noritēs maršrutā: Liepāja — Rīga — Jelgava — Sanktpēterburga — Maskava— Ņižņij Novgoroda — Kazaņa— Naberežnije Čelni — Ufa — Čeļabinska— Petropavlovska — Omska— Novosibirska— Irkutska— Baikaļska— Ulanude — Čita— Habarovska— Vladivostoka.

Pirms divām dienām autobrauciena dalībnieki Baltijas jūras krastā iesmēla ūdeni, ko izlies Klusajā okeānā Vladivostokā.

 

Viens no ekspedīcijas dalībniekiem, Sergejs Avečkins savāca Liepājas pludmalē gliemežnīcas, lai aizvestu uz Čitu.

Vakar "rafiki" ieradās Rīgā un apstājās pie Rīgas Motormuzeja. Ziņas par viņu tālākajiem piedzīvojumiem lasiet Antīko automobiļu kluba lapā Facebook.

139
Pēc temata
RAF vēsture: bojā gājušo auto fabrika
Rīgā notiek lielākā automašīnu izstāde Baltijā "Auto 2017"
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

2
(atjaunots 10:58 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

2
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Ātras palīdzības mašīna, foto no arhīva

"Ātrie" neatbrauca, Rīga atteica: mirušās latvietes ar Covid-19 radinieki ir šokā

14
(atjaunots 09:50 23.10.2020)
Radinieku, kurus šokējusi jaunas sievietes un viņas tēva nāve, kuriem bija konstatēts Covid-19, apšauba mediķu darbības un uzskata, ka viņu tuviniekus varēja glābt, ja medicīna Latvijā iztiktu bez minstināšanās.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Par vienu no koronavīrusa upuriem Latvijā pagājušajā nedēļā kļuva 34 gadus vecā Liene Liepa, kura strādāja par Talsu novada Bāriņtiesas vadītāja vietas izpildītāju. Tika ziņots, ka sākumā Covid-19 tika atklāts Liepas tēvam. Meitai nācās apglabāt tēti. Pēc tam arī viņa pati saslima.

Rus.tvnet.lv ar atsauci uz TV3 Ziņas vēsta, ka mirušo sievietes un viņas tēva radinieki ir šokēti un apšauba palīdzības kompetenci, kuru sniedza Latvijas medicīnas sistēma.

Viens no ģimenes locekļiem, kurš vēlējās palikt anonīms, elektroniskajā vēstulē uzrakstīja, ka nesaprot, kā noritēja ārstēšana.

Ātrā palīdzība atteicās braukt

Pēc viņa sacītā, kad radiniekam pēkšņi pacēlās temperatūra un viņš sajutās slikti, ātrā palīdzība atteicās pie viņa braukt. Tur paziņoja, ka, ja viņam nav tāda simptoma kā gaisa trūkums, tad nekā ārkārtīga situācijā nav. Beigās vīrietis tomēr tika nogādāts Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī. Taču viņu neizdevās glābt.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā (NMPD) centās sniegt savu notikušā skatījumu. Tur apstiprināja, ka ātrā palīdzība patiešām sākumā atteicās izbraukt pie pacienta, jo pēc sarunas ar viņu tur nolēma, ka stāvoklis nav tik nopietns.

Taču, kā norādīja NMPD vadītāja Liene Cipule, vīrietim bija veselības problēmas, par kurām zināja ģimenes ārsts. Un viņam, pēc viņas sacītā, pašam bija jāpiezvana ātrajai palīdzībai un jāapraksta situācija. Tad mediķi atbrauktu uz izsaukumu uzreiz.

Tāpat Cipule nepiemirsa atzīmēt, ka pacients tomēr nokļuva slimnīcā, kur pavadīja vēl piecas dienas, līdz viņš nomira. Acīmredzot, tādā veidā viņa centās pateikt, ka ārsti izdarīja visu iespējamo viņa glābšanai un nesavlaicīga mediķu ierašanās nekļuva izšķiroša.

Rīga atteica

Taču visas šausmas ir tajā, ka pēc tēva nomira viņa 34 gadus vecā meita. Viņa veica koronavīrusa testu nākamajā dienā pēc tam, kad sajuta simptomus – iesnas un klepus. Ģimenes ārste ieteica viņai palikt mājās, dzert zāles un tēju. Nākamajā dienā sieviete uzzināja, ka viņai ir apstiprinājies Covid-19.

Sekojot ģimenes ārsta rekomendācijām, sieviete nedēļu ārstējās mājās. Taču svētdien nonāca Ziemeļkurzemes reģionālajā slimnīcā Ventspilī, kur viņai atklāja abpusējo pneimoniju. Ārstēšanās gaitā pacientes veselībā tika atzīmēta uzlabošanās. Un pēc tam viss strauji pasliktinājās un pacientei iestājās smaga slimības gaita, turpina stāstu sievietes radinieks.

Savā vēstulē viņš norāda, ka uzdeva Ventspils slimnīcai jautājumu par to, kāpēc pacienti savlaicīgi nepārveda uz slimnīcu Rīgā, kur viņa varētu saņemt palīdzību, kas atbilst viņas slimības gaitai. Taču slimnīcā viņam atbildēja, ka "pusdienu zvanīja un cīnījās, lai viņu paņem uz Rīgu, taču Rīga negribēja viņu pieņemt".

Beigās sievieti tomēr aizveda uz Infektoloģijas centru. Pēc dažām dienām viņa nomira.

Atbilstoši instrukcijām

Tiek atzīmēts, ka Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Santa Grīnberga paziņoja, ka, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kuri regulē personas datu aizsardzību, un likumu par pacientu tiesībām, nekomentēs notikušo.

Specializētajā medicīnas centrā, kurš atrodas NMPD pārraudzībā un koordinē slimnīcu sadarbību īpaši nopietnos gadījumos, paziņoja, ka no Rīgas puses nebija atteikšanās no pacientes stacionēšanas.

NMPD vadītāja paskaidroja, ka viss tika veikts atbilstoši Specializētā medicīnas centra nospraustajam algoritmam. Tika saņemts paziņojums par nepieciešamību transportēt pacienti uz Rīgu un stundas laikā viņa bija nogādāta Infektoloģijas centrā speciālā kapsulā.

Savukārt Infektoloģijas centrā, atsaucoties uz instrukcijām, apgalvo, ka lēmums par pārvešanu tiek pieņemts NMPD. No turienes viņiem piezvanīja un paziņoja, ka nogādās pacientu.

Neskatoties uz to, ka visi dienesti it kā rīkojušies atbilstoši instrukcijām, NMPD vadītāja tomēr atzīst, ka divu ģimenes locekļu nāves – tas ir pamats izanalizēt ārstu sadarbību un darba kvalitāti reģionos. Iespējams, mācības, kas ir gūtas no šīs traģēdijas, palīdzēs izglābt citas dzīvības Latvijā.

14
Tagi:
medicīna, mediķi, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Latvija atļāva ārzemniekiem ar Covid-19 izbraukt uz dzimteni
Covid-19 dīvainības: dievkalpojumi atļauti, fitness aizliegts
Neviens neteica, ka nedrīkst: latviešu elite taisnojas par "Rīgas balli"
Viņķele atzinās, ka viņai jau sapņos rādās Covid-19
Pretgripas vakcinācija. Foto no arhīva

Eiropai var nepietikt vakcīnu pret gripu

0
(atjaunots 13:11 23.10.2020)
Eiropa uztraucas par vakcīnu pret gripu deficītu, taču farmaceitiskās kompānijas nekādā veidā nevar palīdzēt ES valstīm.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Vakcīnas pret gripu pieprasījuma pieaugums novedis pie vakcīnu deficīta Eiropā un var novest pie "dubultās pandēmijas", vēsta Reuters.

Daudzas valdības šogad palielinājušas pasūtīto vakcīnu pret gripu skaitu un uzsākušas kampaņas, kuras aicina pilsoņus vakcinēties. Galvenie ražotāji, tādi kā GlaxoSmithKline, Sanofi, Abbott un Seqirus, palielināja piegādes reģionam par 30%, taču viņu darba jauda strādā uz robežas un nespēj tikt galā ar pieaugušo pieprasījumu.

"Šogad pircēji visu laiku prasa vakcīnas, vairāk nekā desmit cilvēki dienā," stāsta kādas Varšavas aptiekas farmaceits. "Taču vairumtirgotāji saka mums to pašu, ko mēs saviem pircējiem – vakcīnu nav, ir jāpagaida."

Gripas sezona Eiropā sākas oktobrī un pieņemas spēkā novembra vidū – decembra sākumā. Sezonālās gripas epidēmijā katru gadu saslimst no 4 līdz 50 miljoniem cilvēku, ik gadu no gripas nomirst līdz 70 tūkstošiem eiropiešu, sevišķi sirmgalvji un cilvēki, kuri atrodas riska grupā.

Tiek domāts, ka Covid-19 apkarošanas pasākumi – sejas maskas, roku mazgāšana un sociālā distance – var palīdzēt samazināt arī gripas epidēmijas vērienīgumu, jo dienvidu puslodē šogad gripas gadījumu skaits jau bija ierobežots, paziņoja PVO Pandēmisko un epidēmisko slimību departamenta direktore Silvi Briana brīfingā pagājušajā nedēļā.

Taču eirokomisāre veselības aprūpes lietās Stella Kiriakidesa pagājušajā mēnesī brīdināja par "dubultās pandēmijas" – gripas un Covid-19 – draudiem. Tādēļ eksperti cenšas pārliecināt cilvēkus potēties pret gripu, lai novērstu krīzi veselības aprūpē.

"Jānovērš dubultais gripas un Covid-19 vilnis," saka Klemenss Vendtners, Minhenes Švabingas klīnikas galvenais infektoloģijas un tropu medicīnas eksperts. Viņš iesaka vakcinēties pret gripu arī cilvēkiem, kas ir jaunāki par 60 gadiem.

Polijas Veselības ministrija paziņoja, ka šogad nopirkusi 3 miljonus vakcīnu pret gripu un ir gatava iegādāties vēl. Tomēr, saskaņā ar Polijas portāla gdziepolek.pl datiem, kurš ļauj noskaidrot zāļu esamību, vakcīnas Influvac Tetra (Mylan) un Vaxigrip Tetra (Sanofi) ir pieejamas tikai 1% Polijas aptieku, vakcīna Fluarix Tetra (GSK) nav pieejama, savukārt Fluenz Tetra (AstraZeneca) ir piejama tikai 5% aptieku.

Šī problēma pastāv ne tikai Polijā. Beļģija joprojām nav saņēmusi trešo daļu no pasūtītajām vakcīnām. Austrijas dienvidu pilsētā, Klāgenfurtā, kur iedzīvotāju skaits ir 100 tūkstoši cilvēku, varasiestādes paziņoja, ka pasūtīja vakcīnas jau janvārī un bez panākumiem centās palielināt pasūtījumu līdz ar Covid-19 pandēmijas sākšanos.

Austrijas valdība (iedzīvotāju skaits 9 miljoni cilvēku) šogad pasūtīja 1,25 vakcīnu dozu, par 60% vairāk, nekā parasti, taču vakcīnas sāka ienākt tikai septembra vidū, un lai tās sadalītu pa medicīnas centriem, arī ir nepieciešams laiks. Itālijas Farmaceitisko kompāniju asociācija ziņo, ka vakcīnas pret gripu pieprasījums Itālijā ir pieaudzis par 40%.

Vakcīnu skaita sadalīšana ziemeļu puslodes valstīm parasti notiek gadu pirms gripas sezonas sākuma, savukārt ražošana sākas martā. Vakcīnu īsais uzglabāšanas termiņš arī neļauj veidot to krājumus neparedzētu apstākļu gadījumiem.

Ņemot vērā, ka vakcīnu pret gripu ražošana aizņem daudz laika, ražotāji ir izdarījuši visu iespējamo, lai palielinātu saražoto dozu daudzumu šajos neparastajos apstākļos.

Kompānija GSK sola palielināt saražoto vakcīnu skaitu sekojošajos gados, taču sagaida, ka pieprasījums pārsniegs piedāvājumu. Sanofi un AstraZeneca ražo rekordlielu vakcīnu skaitu.

0
Tagi:
gripa, vakcīna, Eiropa
Pēc temata
Kāpēc nevajag baidīties no Krievijas vakcīnas pret Covid-19
Viņķele par Covid-19: rudenī var atgriezt maskas, labāk nebraukt pat pie kaimiņiem
Ieved no kaimiņvalstīm: Latvijā atklāti trīs jauni Covid-19 gadījumi
Covid-19 pandēmija pasaulē beigsies: PVO pastāstīja, kad tas notiks