Rīgas mērs Nils Ušakovs

Ušakovs: Latvija var pārvērsties par etnogrāfisko muzeju

100
(atjaunots 10:14 21.05.2017)
Dokumentālajā filmā pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā Rīgas mērs Nils Ušakovs pastāstīja par bērnību un jaunību Imantā, par grūtībām galvaspilsētas pašvaldības vadības darbā un savām domām par Latvijas attīstību.

RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Rīgas mērs Nils Ušakovs savā lapā Facebook publicējis dokumentālu filmu "Pārgājiens".

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) jau paziņojis, ka izvērtēs jautājumu, vai izdevumi 43 minūtes video ieraksta izveidei pieder pie partijas "Saskaņa" priekšvēlēšanu izdevumiem, izpētīs publicēto informāciju un pārbaudīs, vai tā atbilst priekšvēlēšanu aģitācijas likuma prasībām.

Filmas režisors Māris Martinsons un autors Raimonds Elbakjans kopā ar Ušakovu devās pārgājienā uz Roju. Viņi stāsta, ka nostaigājuši 33 kilometrus, lai uzzinātu, kā politiķis "no parasta puikas kļuvis par Rīgas mēru". Elbakjans stāsta, ka viņiem bijis ļoti interesanti izvilkt mēru no ikdienas, no Rīgas un paskatīties, kāds viņš ir parastajā dzīvē.

Ušakovs atzina, ka viņš tomēr ir pilsētnieks.

"Imanta vienmēr ir bijusi mans iemīļotais rajons — gan līdz centram nav tālu, gan Jūrmala blakus, — stāstīja Ušakovs. Esmu dzīvojis gan šeit, gan citviet Imantā."

"Mums nekad nebija domstarpību. Bija kautiņi: krievi pret krieviem, latvieši pret latviešiem, taču nekad — krievi pret latviešiem. Puikas kaujas, tas ir normāli. Neatceros nevienu nopietnu etnisku incidentu. Tas bija 89., 90., 91. gads," — viņš dalās atmiņās.

"Cita lieta, ka ikdienā latviešu valodu lietoju minimāli. Protams, skolā varēju kaut ko pateikt, taču ļoti maz. Nācās divus gadus mācīties latviešu valodu ar mājskolotāju, lai varētu nokārtot eksāmenus un iestāties Latvijas universitātē," — stāstīja Rīgas mērs.

Latviešu valoda jāglābj, taču par citu cenu

Nils Ušakovs uzskata, ka latviešu valoda ir jāatbalsta, taču tā nav jāpārvērš par etnogrāfijas muzeju, jas neattīstās.

"Es ļoti labi saprotu, ka spiediens uz mazu valodu, tādu, kāda ir latviešu valoda, it īpaši mūsdienu apstākļos, tostarp tehnoloģiju un globalizācijas dēļ ir milzīga. Pastāv spiediens no krievu, angļu valodas puses. Un nepieciešami papildu instrumenti latviešu valodas saglabāšanai. Man nav iebildumu pret papildu aizsardzības instrumentiem, sākot no psiholoģiskām lietām, kā plāksnītes ielās ar uzrakstiem vienā valodā, un beidzot ar citiem ierobežojumiem. To var apsveikt, jo uzskatu, ka Latvijā dzīvojošajiem cilvēkiem — gan latviešiem, gan krievvalodīgajiem, jāpalīdz latviešu valodai vismaz saglabāties, bet vēl labāk — attīstīties," — viņš atzīmēja.

"Taču citu valodu brīvāka izmantošana Latvijā neapdraud latviešu valodas saglabāšanos un attīstību," — uzskata mērs.

"Ja mēs pieļaujam, ka cilvēki var vērsties Rīgas pašvaldībā ar jautājumiem par sociālajām vai komunālajām problēmām dzimtajā valodā, tas nekādi neapdraud latviešu valodu," — uzskata Ušakovs.

Pēc viņa domām, "sūdzību ēra" ir sociālo tīklu nopelns.

"Es domāju, tas notiek, pateicoties sociālajiem tīkliem, kuri visu ir kardināli mainījuši, — saka Ušakovs. Piemēram, es sociālos tīklus uzmantoju diviem mērķiem — sniegt un saņemt informāciju. Sociālie tīkli ir fantastisks instruments politiķiem, ja viņi prot tos lietot," — skaidro mērs.

"Sociālie tīkli kā instruments ir labi ne tāpēc, ka tu vari pastāstīt, cik varens tu esi, bet gan tāpēc, ka var sekot tam, kas notiek pilsētā. Ja tu esi mērs, tavas iespējas sazināties ar cilvēkiem ir ierobežotas, jo tu daudz laika pavadi kabinetā. Ne vienmēr tev pastāstīs, kur slēpjas problēma, — viņš stāsta. — Tu ierosini tēmu un saproti, vai tas ir pareizi vai nepareizi, vai viss jādara tā, kā tu dari."

Strīdi ap 9. maiju

"Ja mēs runājam par krievvalodīgajiem rīdziniekiem, skaidrs, ka lielais vairākums atzīmē šo dienu tieši 9. maijā," — stāsta Ušakovs.

9. maija svētkus Rīgā cilvēki organizē paši atšķirībā no Krievijas, kur tā ir ideoloģijas daļa. Šeit viss notiek tikai sabiedriskajā līmenī, atzīmē politiķis.

"Paskatīsimies uz manu ģimeni. Tēvs. Viņa ģimene bija spiesta evakuēties no Ļeņingradas burtiski dažas dienas pirms blokādes sākuma. Viena nedēļa, — un viņi būtu palikuši aplenktajā pilsētā, kur bojā gāja desmitiem tūkstošu cilvēku. Viņiem toreiz paveicās. Tēvam tolaik bija seši gadi, māsai — četri gadi, un viņam nācās nest viņu rokās evakuācijas laikā," — stāstīja galvaspilsētas mērs.

"Vai mana vecmāmiņa — viņa ir no Krasnodaras novada un palika okupētajā zonā, — stāsta Ušakovs. — viņa man stāstīja, kā nogalināts viņas tēvs, komunists, kurš tāpat palika okupācijas zonā. Viņu nodeva vietējiem kolaboracionistiem, nošāva. Vecmāmiņa, tolaik vēl pusaudze, bija spiesta izrakt tēva līķi no kaut kāda grāvja un nest mājās."

"Un viņiem visiem 9. maijs ir ļoti svarīga diena. Mūsu ģimenē tā pieņemts. Tas nav saistīts ne ar politiku, ne ideoloģiju, ne ar ko citu. Mēs to darām (svinam — red.) 9. maijā," — atzīmēja Rīgas mērs.

"Kā politiķis 8. maijā piedalos visos oficiālajos pasākumos. Bet 9. maijā, kā mēs redzam, desmitiem tūkstošu cilvēku piedalās svētkos, kuros nav ne politikas, ne ideoloģijas. Un ģimenes lokā cilvēki svin nacisma sagrāves dienu," — uzsvēra Ušakovs.

Kas traucē Latvijai attīstīties

"Cilvēku ir maz. Tas ir pirmkārt. Daudzi aizbraukuši — tas otrkārt. Liela daļa cilvēku ir vīlušies par to, kas notiek valstī — gan politikā, gan sabiedriskajās organizācijās, visā, baznīcā un policijā. Rezultātā iznāk apburtais loks. Cilvēki saka: "Politiķi ir idioti." Iet politikā — tas nozīmē apzināti iet uz vietu, kurā tevi arī sauks par idiotu un zagli. Tas nozīmē, ka ar katru raundu aizvien mazāk ir cilvēku, kuri vēlētos piedalīties pasākumā," — uzskata Ušakovs.

"Tauta vēl skaļāk sauc politiķus par kretīniem, vēl mazāk cilvēku piedalās politiskajos procesos. Rezultātā mēs saņemam to, kas mums ir. Visiem trūkst jaunu cilvēku," — viņš turpina.

Ušakovs uzskata, ka pašlaik neko nav iespējams iesākt ar emigrāciju no Latvijas — tas ir ilgtermiņa projekts.

"Ar to, ka daudzi brauc prom no Latvijas, neko speciāli nevar padarīt. Lielā mērā tas ir atkarīgs no materiālām lietām: alga šeit, un alga Vācijā. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, tas, ka netiek ņemts vērā — cilvēkiem svarīgas sociālās garantijas. Cilvēkam ir jāzina: ja viņš saslims, viņam palīdzēs," — skaidro mērs.

"Piemēram, ja viņš kādu laiku nevarēs strādāt. Bet pie mums divas galvenās problēmas ir zema alga un sociālā drošības spilvena trūkums, lai cilvēks būtu pārliecināts, ka viņam palīdzēs pārvarēt īslaicīgās grūtības. Tas nozīmē, ka cilvēki neatgriezīsies, kamēr nepieaugs ienākumu līmenis un neparādīsies lielākas sociālās garantijas," — uzsver Ušakovs.

"Galvenā pretruna ir sekojoša: visvairāk tiek kritizēts tas, kas padara mūsu tautu stiprāku. Es runāju par to, ka mūsu cilvēki sazinas vismaz divās valodās un var sarunāties gan ar bijušās PSRS, gan arī Eiropas valstīm. Mūsu stiprās puses ir multinacionālisms, daudzvalodība," — uzsver politiķis.

"Taču pie mums iznāk tā: pret to, kas padara mūsu tautu stiprāku, iebilst daļa politisko spēku, kuri apgalvo, ka visi šie "multi" mums neder. Mēs gribam būt iekonservēti etniskajā pagātnē. Un visu, ar ko esam stipri, mēs vienkārši noliedzam," — uzskata Ušakovs.

"Taču rezultātā mēs pārvērtīsim valsti par etnogrāfisko muzeju. Protams, etnogrāfiskajā muzejā ir jauki un interesanti, taču tas neattīstās, tā vienkārši ir bildīte," — noslēgumā pauda Rīgas mērs Nils Ušakovs.

100
Pēc temata
Ušakovs neņems vērā Šadurska aicinājumu turpināt skolu optimizāciju
Muļķība reizināta ar augstprātību: Ušakovs atbildējis Valsts valodas centram
Ušakovs: Mēs dzīvojam laikā, kas arvien vairāk sāk atgādināt aukstā kara laiku
Ušakovs atbildējis ar karikatūru uz mēra amata kandidātu plāniem gāzt viņu no amata
Ministru kabineta ēka

Valdība apstiprināja Latvijā jaunus Covid-19 ierobežojumus

6
(atjaunots 10:53 02.12.2020)
Latvijas valdība pieņēma lēmumu pagarināt ārkārtējās situācijas režīmu līdz 11. janvārim, ieviešot vēl striktākus ierobežojumus.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņinkovs. Par ārkārtējās situācijas režīma pagarināšanu pēc valdības sēdes, kura ilga gandrīz 12 stundas, paziņojas Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš. Ministru kabinets papildināja ierobežojumu sarakstu. Tostarp no 3. decembra visā Latvijas teritorijā būs atļauts kopā pulcēties ne vairāk kā diviem cilvēkiem (izņēmums – ģimenes), kā arī jāievēro 2 metru distance. Tiek atcelti visi privātie pasākumi, ballītes, pulcēšanās.

Ierobežota veikalu darbība – brīvdienās viņi pārtrauc darbu, izņemot tos, kuri pārdod pārtikas produktus, kā arī pirmās nepieciešamības preces (zāles, higiēnas preces).

Taču negaidītas pozitīvas izmaiņas notikušas manikīra meistaru un skaistumkopšanas salonu darbībā. Izskatās, ka valdība būs sadzirdējusi viņu protestus un "pielīdzināja viņu tiesības" frizieriem, atļaujot apkalpot klientus.

Par skolām: aizsargmaskas visā darbadienas garumā būs jāvalkā ne vien skolas darbiniekiem, bet arī bērnudārzu darbiniekiem. Skolās pēc 4. janvāra maskas nāksies valkāt visiem – gan skolēniem, gan skolotājiem – gan mācību stundās, gan starpbrīžos. No 7. decembra visā valstī 5.-6. klašu skolēni pāriet pie tālmācībām.

Aizsargmaskas ir jālieto jebkurās telpās ārpus savas mājas. No 7. decembra sabiedriskajā transportā maskas (vai šalles, lakatus, kuri aizsedz degunu un muti) būs jālieto bērniem virs 7 gadu vecuma (pieaugušajiem jāievēro stingrāki noteikumi – izmantot drīkst tikai aizargmaskas). Tāpat no 7. decembra ierobežos pasažieru skaitu sabiedriskajā transportā – ne vairāk par 50% no noteiktā maksimālā pasažieru skaita.

Veselības ministre Ilze Viņķele papildināja: aizsargmaskas nāksies lietot arī darbavietās, tiesa, ja cilvēks kabinetā atrodas viens, šādas nepieciešamības nav. Turklāt tiek pārtraukts ierastais ēdnīcu un kafejnīcu darbs uzņēmumos: tie drīkstēs izsniegt ēdienu tikai līdzņemšanai.

Līdz 11. janvārim tiek pārtraukts visu kultūras iestāžu, izstāžu, gadatirgu (ieskaitot Ziemassvētku tirgus uz ielas) darbs. Bibliotēkas drīkst izsniegt grāmatas lasītājiem.

Bēres un kristības nepieciešamības gadījumā var notikt ar ne vairāk kā 10 cilvēkiem no divām mājsaimniecībām, taču dalībniekiem obligāti ir jālieto sejas aizsargmaskas. Baznīcās kopējam apmeklētāju skaitam ir jābūt ierobežotam līdz 20% no maksimāli pieļaujamā.

Atļauts rīkot pulcēšanās, piketus un gājienus, taču tie var notikt tikai svaigā gaisā ar ne vairāk kā 25 dalībniekiem un ar distances ievērošanu dalībnieku starpā.

Latvijas valdības vadītājs paziņoja, ka no 7. decembra tiek ieviesta stingrāka Latvijas robežas šķērsošanas kontrole: "Mēs gribam zināt par katru, kurš iebrauc valstī." Robežsargiem sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Valsts policiju ir jāizkontrolē, lai katrs iebraucējs aizpilda elektronisko Covid-19 pasi un tālāk pavada pašizolācijā nepieciešamo dienu skaitu.

Tāpat, uzstājoties pēc valdības sēdes mediju priekšā, premjers Kariņš izdarīja paziņojumu sakarā ar gaidāmo vakcināciju: valsts iedzīvotājiem tā būs par brīvu. Prognozēts, ka plaša vakcinācija var notikt 6 mēnešu garumā pēc pirmo vakcīnu saņemšanas. Valdības vadītājs pieļāva, ka tas var notikt jau janvārī. 2021. gadā vakcīnu iegādei no budžeta paredzēts piešķirt 26,7 miljonus eiro.

6
Tagi:
valdība, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izvēle parādīsies tuvāk 2021. gada beigām: Latvijas vakcinācijas plāns pret Covid-19
VM pastāstīja, cik Covid-19 pacientus spēs uzņemt Latvijas slimnīcas
Covid-19 sekas salīdzina ar izkaisīto sklerozi, AIDS un insultu
Ārsts parādīja, ko Covid-19 pacienti redz pēdējos brīžos pirms nāves
Viņķele, Kariņš, Levits

Politologs: Kariņa konflikts ar Viņķeli iesēja paniku sabiedrībā

12
(atjaunots 08:57 02.12.2020)
Latvijas iedzīvotāji nejūt, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns, taču zina, ka premjerministram ir konflikts ar Veselības ministrijas vadītāju.

RĪGA, 2. decembris – Sputnik. Ieviešamo ierobežojumu neskaidrība un konflikti valdībā rada Latvijas sabiedrības noskaņojumā panikas elementu, paziņoja radio Baltkom ēterā Latvijas Universitātes profesors, politologs Juris Rozenvalds.

Premjerministra Krišjāņa Kariņa ārkārtas uzrunu tautai svētdien draudzīgi izkritizēja gan par panikas sēšanu, gan par konkrētu piedāvājumu trūkumu.

Pēc Rozenvalda domām, runa nav pašā premjera uzstāšanās reizē – rodas iespaids, ka Kariņam nav noteikta plāna nākotnei un viņš pietura pie pavasara stratēģijas, kura nostrādāja pirmā Covid-19 viļņa laikā.

"Tāda izjūta, ka Kariņš pats īsti neiztēlojas, ko viņš grib darīt, taču demonstrē stingru pozīciju. Man liekas, tas ir turpinājums valdības pieejai, kura nospēlēja pozitīvu lomu pavasarī. Taču pēc tam viņi atslābinājās, un vasaras mēneši tika palaisti vējā. Vismaz šobrīd nevar just, ka valdībai ir kaut kāds skaidrs plāns. Protams, tā kaut ko dara, taču viss ir atkarīgs no tās. Skaidrs, ka nedrīkst viņiem pārmest visu, bet ir izjūta – ko pieminēja arī premjers – ne visi pasākumi ir saprotami," sacīja Rozenvalds.

Politologs atzīmēja, ka noteiktu ierobežojumu neskaidrības dēļ Latvijas iedzīvotāji var sākt krist panikā, jo nesaprot, ko un kādu iemeslu pēc no viņiem pieprasa valdība.

"Man joprojām nav skaidrs, kāpēc frizieris var elpot man pakausī, bet ja kādai dāmai ir nepieciešams iztaisīt manikīru, viņa nekādā gadījumā nevar to izdarīt. Šīs neskaidrās lietas ne pārāk labi ietekmē sabiedrību. Rodas zināms panikas elements," sacīja viņš.

Viņš piebilda, ka šie noskaņojumi saasinājās līdz ar premjera un Latvijas veselības ministres Ilzes Viņķeles konfliktu. Novembra sākumā Kariņš paziņoja, ka nav apmierināts ar Veselības ministrijas vadītājas darba tempu un ka viņa pārāk daudz paļaujas uz cilvēku "labo gribu".

12
Tagi:
Krišjānis Kariņš, Ilze Viņķele, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Veselības ministrija sagatavojusi bezprecedenta vakcinācijas plānu
Šuplinska uzstājas pret ziemas brīvlaika pagarināšanu sākumskolas klasēm
Latvijā izgudrots koronavīrusa ātrais tests, kurš atšķiras no jau pastāvošajiem
Jaunais gads tiek atcelts? Valdība ieviesīs stingrākus ierobežojumus

"Krievi to panākuši": vispasaules totalitārā lielvalsts ir gatava

0
(atjaunots 10:58 02.12.2020)
Nesen redzējām, kā acu priekšā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts, kur mediji strādā ar fantomiem, svītro iebildumus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

Ziņu aģentūrai "Rossija segodņa" izdevies noskaidrot, par ko ASV sodīs Krieviju nākamos četrus gadus. Pieņēmums nav acīmredzams, tomēr ticams. Aģentūras speciālisti organizēja pētījumu (ar kodētu nosaukumu "Astoņkājis 3") par Krievijai veltītajām publikācijām desmit vadošajos amerikāņu medijos pēdējo sešu mēnešu laikā.

Rezultātā kļuva skaidrs, kādā kontekstā Krievija eksistē amerikāņu medijos (tātad arī politikā), un kāda ir Krievijas loma, portālā RIA Novosti stāsta Viktors Marahovskis.

Aptuveni kļūst skaidra gan attieksme pret Krieviju, gan gaidāmie soļi.

Labā ziņa: amerikāņu mediji tur Krieviju prātā, mīl un piemin, pat intensīvāk nekā 2016. gadā, kad, šķiet, "krievu histērija" sasniedza kalngalus (medijos par ceturto daļu pieauga materiālu skaits, kuros pieminēta KF).

Skumjāka ziņa: kopš iepriekšējā pārskata (no visas sirds iesaku palasīt materiālu, kas nāca klajā 2019. gada rudenī) pagājis apmēram gads, un tā laikā nekas ne vella nav mainījies. 

No 1227 Krievijai veltītām publikācijām, kas nākušas klajā no 1. augusta līdz 15. novembrim, speciālisti saskaitījuši precīzi nulli pozitīvu ziņu. Atrastas 46 (4% no kopskaita) publikācijas, ko var uzskatīt par neitrālām ("nē, krievi nav laiduši klajā toksisku tēmturi par Trampa uzvaru"; "nē, krievi nav ietekmējuši vēlēšanu rezultātu"; "krievi noliedz, ka būtu iejaukušies vēlēšanās").

Pārējie 96 procenti – ir apstulbota vienas un tās pašas mantras iedzīšana mērķaudtorijas prātos: krievi iejaucas vēlēšanās, krievi uzlauž jūsu prātus sociālajos tīklos, krievi atbalsta Trampu, krievi izplata melus.

Apdullinošie atkārtojumi ir tik garlaicīgi un bezcerīgi, ka nav pat jēgas kaut ko pētīt: kaut kur kabinetos vai mājās sēž kaut kādi žurnālisti un redaktori, pelēka masa, kam nekas nerūp, un piecreiz dienā (piemēram, CNN – 570 publikācijas 106 dienu laikā) vēra vaļā muti, lai paziņotu:

- Putins ilgojas atbalstīt savu "bro" Trampu un iejaukties mūsu vēlēšanās;

- Krievija joprojām cenšas uzlauzt mūsu vēlēšanas;

- Krievu troļļi iespaido auditoriju;

- Sociālie tīkli nepietiekami kontrolē krievu hakeru un troļļu darbības;

- Balsojot par Trampu, tu balso pēc tumšā lorda Putina pavēles.

Protams, tam nekad nav bijis ne mazākā sakara ar Krieviju. Tas ir mediju iekšējās dzīves elements ASV – valstī ar ļoti mazizglītotām masām un nepārtrauktu elektorālo ciklu. Valstī, kur mediju lielgabali, apšaudot iekšējos ienaidniekus, nepārtraukti bārsta pār auditoriju vienas un tās pašas hipnotiskās mantras, ieaudzina dogmas, kas aicina tuvākajās vēlēšanās nobalsot par to, par ko vajag (ziniet, to dēvē par demokrātiju).

2020. gads šajā mundrajā demokrātijā ienesa vienu vienīgu jaunievedumu: gigantiskās sociālās platformas Facebool un Twitter sāka cenzūru savā mediju telpā par labu demokrātu kandidātam Džo Baidenam.

Kas sākās?

- Tika aizbāztas mutes kolektīvās apziņas izpausmēm, kas glorificēja Trampu kā "cīnītāju ar izvirtuļu mafiju" (sk. aizliegumu Qanon), toties tika dota vaļa pretējai konspiroloģijai, kas demonizēja Trampu kā Putina marioneti un balto rasistu aizbildni;

- Tika aizbāzta mute pašam Trampam ik reiz, kad viņš nāca klajā ar kādu frāzi, ko "sociālā tīkla piesaistītie neatkarīgie eksperti" novērtēja kā nepatiesību (man izdevās atrast datus par 19. oktobri: Trampam aizbāza muti 65 reizes, un trakākie gājieni ar Trampa aizvēršanu vēl bija priekšā);   

- Tika pielikts punkts pat pašu oficiozāko mediju izmeklēšanai par to, kā Baidens ar ģimeni izpriecājās Ukrainā (te Twitter un Facebook strādāja kopīgiem spēkiem un ļoti rezultatīvi – par New York Post aprakstītajiem Baidena, juniora, piedzīvojumiem liela daļa demokrātu elektorāta pat neko neuzzināja).  

Faktiski mēs vērojām, kā dzimst XXI gadsimta totalitārā lielvalsts – burtiski mūsu acu priekšā. Lielvalsts, kur mediju telpas īpašnieki vienlaikus strādā ar fantomiem (tādiem, kā bēdīgi slavenā Krievijas iejaukšanās, kuras vienkārši nebija – to 5. novembrī konstatēja ASV Kiberdrošības un infrastruktūras drošības aģentūras vadītājs Kristofers Krebss) un dzēš laukā iebildumus, kā pēc fantastiskā demokrātu balsu pieauguma par 14 miljoniem apklusina skeptiķus un pleš plašumā tēzi "nē, nekāda viltojuma nebija, Tramps melo, trampisti arī melo".

...Šo un to ir vērts atzīmēt.

Protams, Krievija nekādi nespēj ietekmēt ASV administrācijas tālākos soļus. Pirmkārt, Amerikā nav un nekad arī nav bijis nekāda "prokrieviska lobija" (pie tam jo īpaši – republikāņu partijā; pati "prokrieviskākā" politiķe ASV patiesībā bija demokrātu marģinālā prezidenta kandidāte Tulsija Habarda, kas nez kāpēc neaicināja krievus sodīt un par to saņēma "krievu aktīva" iesauku).

Otrkārt un galvenokārt, ir jāpatur prātā viena vienkārša lieta: nu jau aptuveni veselu gadu desmitu ASV elite (politiķi, mediji utt.) nenieka nezina par Krieviju. Nekādi amerikāņu politiķi nebrauc uz toksisko Krieviju, neviens nav redzējis Maskavu, Sanktpēterburgu, Jekaterinburgu, Sibīriju un Kamčatku. Neviens nav ticies ar krieviem, varbūt tikai ar kādu diplomātu kārtējā kautiņā ANO. Informāciju par Krieviju viņi saņem no dziļi patoloģiskiem kadriem no transnacionālo politisko lesbiešu un skumīgo opozicionāru pulka, brīnumainā kārtā izdzīvojuši pēc Putina nāvējošajām indēm. Protams, arī tas atrodas viņu vērības perifērijā: visi galvenie ienaidnieki meklējami pašu nācijas rindās, un ar tiem viņi cīnās vispirms.

Vai ziniet, kur te slēpjas labā ziņa.

Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ nav vērts uzskatīt, ka pret Krieviju tiks vērsti kaut kādi īpaši izsmalcāti sodi.

Lai izmantotu kaut kādus precīzus un individuālus pasākumus pret valsti, tā ir jāiepazīst. Ja kāds no lasītājiem mēģinājis kādā datorspēlē nožmiegt kādu augsta līmeņa bosu, viņš zina: bez kārtīgas izpētes nekas neizdosies.

Tātad ASV nespēj sāpīgi iesist Krievijai (gandrīz viss, ko varēja palaist, jau ir palaists pirms daudziem gadiem). Daudz ļaunāk: viņi nespēj pat koncentrēties uzdevumam sagādāt kaitējumu Krievijai.

Ļoti vienkārši: ASV ir uzvarējusi mediju un politiskā oligarhija, kas par galvenajiem ienaidniekiem uzskata iekšējos oponentus.

Tātad nāksies piespiest pie sienas:

- ticīgos konservatorus, kuri necieš "jauno vienlīdzību", tas ir, devianto minoritāšu bezierunu privilēģijas;

- baltos vīriešus par viņu priekšstatiem par pašu pilnvērtību un dzīves veida pamatotību;

- tradicionālo enerģētiku par labu "zaļajai".

Spokainie Krievijas draudi atkāpsies otrajā plānā, un pret tiem cīnīsies ar trokšņainām, tomēr neefektīvām metodēm.

Tas nenozīmē, ka Krievijas makroprojektiem, tādiem, kā "Ziemeļu straume 2" nekas nedraud. Taču nav pamata uzskatīt, ka draudi aug augumā.

Protams, Krieviju nemīl (varbūt pat ienīst – ko citu tad sagaidīt vienīgajai valstij pasaulē, kas spēj pusstundas laikā likvidēt hegemonu, ja būs vajadzība).

Tomēr totalitāra valsts, vienalga, vai tajā ir "vadonis", vai "demokrātija", no normālas valsts atšķiras ar to, ka galvenos ienaidniekus vienmēr meklē un atrod iekšienē.

Tātad atliek tikai pacietīgi pagaidīt.

Jā, vēl var sapirkties popkornu un saulespuķu sēkliņas.

0
Tagi:
sankcijas, demokrātija, Krievija, ASV
Pēc temata
Tramps parādījis Amerikai patiesību, ko tā nespēj panest
Putinam nav iemesla sveikt Baidenu