RĪGA, 10. augusts – Sputnik, Andrejs Tatarčuks. Salacgrīvas zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris katru nedēļu savā rūpnīcā Vidzemes ziemeļos rīko produkcijas degustācijas, kura tika izgatavota iepriekšējā periodā.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Latvijas zivju pārstrādē kļūst arvien mazāk konkurentu: Babris nopirka "Brīvo vilni"

Te lieta ir tajā, ka pat viena pozīcija, piemēram, skumbrija tomātu mērcē, var atšķirties katrā partijā. Faktoru, kuri maina garšu bundžā, ir ļoti daudz: piemēram – izejvielas.

Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā izķertās reņģes atšķiras pēc garšas. Aukstajos ūdeņos taukus uzkrājusī janvāra zivs ir vērtīgāka par sauso vasaras zivi. Un ja loms ir iesaldēts pēc 24 stundām, tad tā jau ir nesvaiga produkcija, kuras smaku negodprātīgie ražotāji mēdz maskēt ar tomātu mērci.

Nianšu mūsdienu zivju ražošanas tehnoloģijās ir ļoti daudz, taču patērētājs ar maku balso par kvalitatīvu preci.

Cena/kvalitāte

Cenas un kvalitātes attiecība, pateicoties kurām tādas rūpnīcas, kā, piemēram, "Kaija" Vecmīlgrāvī un VZK Ventspilī spēja nostiprināties Krievijas mazumtirdzniecībā, protams, arī ir ļoti svarīgs faktors. Te ir svarīgi nepāriet pāri tai līnijai, kad pircējs izspļauj riebīgumu, nevis bauda delikatesi ar nosaukumu "Rīgas šprotes eļļā".

Uz alkšņa kūpinātām zivīm labā eļļā jābūt saliktām akurāti un vēlams ar vēderiem uz augšu – kas nozīmē, ka visticamāk konservi ir iztaisīti nevis no saldētām noliktavas izejvielām, bet no svaiga loma.

Degustācija Salacgrīvas rūpnīcā ir regulārs un nepieciešams process, taču sezonā pēdējais. Vasarā ražotājs ir vāji noslogots: zivis Rīgas jūras līcī sāka ēst planktonus. Reņģu un ķilavu vēderi ir piebāzti ar zaļumiem, un tās nav izejvielas šprotu konserviem.

Babris izlika uz degustācijas galda 53 atvērtas konservu bundžas pluss vienu Krievijas ražojuma bundžu. Lai atvieglotu garšas receptoru darbību, konserviem tiek pievienota tikai rudzu maizes šķēlīte un tase tējas.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Šprotu degustācija Salacgrīvas rūpnīcā

Bundžas gāja gar galdu, pie kura atradās degustācijas grupa no rūpnīcas kolektīva: laboranti, valdes locekļi, tehnologi. Kā plusu es atzīmēju svaigu garšas niansi tefteļos ābolu mērcē, bet kā mīnusu – faktu, ka vienā no trim partijām skumbrijas tomātu mērcē bija pārāk maz cukura.

Krievijas "Krupnije šproti" izrādījās, starp citu, nesliktas. Par to Babris atklāti saka, ka vien piecu gadu laikā divi ražotāji no KF Kaļiņingradas apgabala izdarīja gandrīz neiespējamo. Izdarīja to, kas Latvijā, kā vadošajā zivju pārstrādes valstī, tika būvēts kopš Livonijas laikiem un intensīvi attīstījās Latvijas PSR.

Kombināta "Za Rodinu!" un zivju pārstrādes kompleksa "Roskon" vadītāji un tehnologi brauca uz Latvijas rūpnīcām pētīt ražošanas pieredzi. Latvijā know-how neslēpa: labāk lai kaimiņi taisa labu produktu, nevis ražo riebīgu maisījumu, iedragājot ticību šprotēs plašam patērētāju lokam. Kas, starp citu, notiek pārāk bieži. Jo pārtikas produkcijas GOST tika iznīcināti līdz ar Padomju Savienības sabrukumu pirms gandrīz 30 gadiem.

Kā atpazīt sliktas šprotes

Tagad pāriesim pie galvenā. Kā atsijāt labo no tā, no kā ir jābēg?

Piemēram, paņemiet no veikala plaukta konservu bundžu un viegli pakratiet to. Ja iekšā kaut kas burbuļo, un uz pašas bundžas pat nav rūpnīcas nosaukuma un adreses, visticamāk, tā ir atkritumu prece.

© Foto : Karavela / KAIJA

Zivju smaka man ir kā vīraks: mūziķis krīzes laikos kārto šprotes bundžās

Daži ražotāji pēc mazumtirdzniecības tīklu pasūtījuma taisa lētu un maz ēdamu preci, kā piemēru var minēt  "Augstākās kategorijas šprotes". No kvalitātes zaudējuma cieš visa nozare, ieskaitot godprātīgo pārstrādes biznesu.

Babris uzsver, ka viņa uzņēmumā galvenais ir produkcijas kvalitāte un kvalitātes kontrole. Viņam pat piedāvāja pārdot rūpnīcas zīmolu, taču viņš atteicās, jo baidījās, ka zem markas "Brīvais vilnis" tiks ražota nekvalitatīva produkcija.

Pie tam biznesmenis skaidro savu pozīciju: slikta preces kvalitāte var atnest peļņu, taču tikai īstermiņa perspektīvā, un pēc tam šādu produkciju neviens  nepirks.

Tādēļ vietējiem ražotājiem atliek tikai viens – strādāt labāk par visiem.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. "Latvijas Dzelzceļš" pārdot izsolē dzelzceļu stacija "Blīdene" ēku, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Brocēnu novada Blīdenes pagasta stacijas ēkas pārdošanas izsole notiks 28. augustā Rīgā, sākumcena ir 18 526 eiro. Pārdošanai piedāvātais nekustamais īpašums ietver sevī stacijas ēku, noliktavu, šķūni, tualeti un dzelzsbetona aku. Lai piedalītos izsolē, ir jāiemaksā dalības maksa 182 eiro apmērā, kā arī pirkuma nodrošinājums 10% apmērā no izsoles sākumcenas.

© Sputnik / Sergey Melkonov

Ideoloģiski nepareiza nozare: Latvija iznīcina tranzītu krievu dēļ

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļš" turpina atbrīvoties no nevajadzīgiem īpašumiem – LDz izsolē pārdos veco stacijas ēku Suntažos un ūdenstorni Ozolmuižas pagastā. "Latvijas Dzelzceļa" meitasuzņēmums "LDz Cargo" grasās izlikt atvērtā izsolē 200 kravas vagonus.

Jūnijā LDz izsludināja nekustamā īpašuma pārdošanas izsoli, kurš atrodas Jelgavā Prohorova ielā 11. Tur atrodas četru stāvu ķieģeļu ēka ar pagrabtelpām, tā tika izmantota kā atpūtas vieta Jelgavas ceha brigādēm. Tāpat uz zemesgabala ir siltuma maģistrāle, ir ūdensvads un kanalizācija. Tajā pašā mēnesī "Latvijas Dzelzceļš" izsolē plānoja pārdot 46 automobiļus.

"Latvijas Dzelzceļš" vada publiskā lietojuma dzelzceļa infrastruktūru un ir vadošais uzņēmums koncernā "Latvijas Dzelzceļš".

Koncernā ietilpst seši meitasuzņēmumi: kompānija "LatRailNet" nosaka maksu par infrastruktūras izmantošana un sadala dzelzceļa jaudu; "LDz Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos pasažieru pārvadājumus, "LDz infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvniecību un uzturēšanu, "LDz ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDz apsardze" atbild par apsardzi, savukārt "LDz loģistika" – par loģistiku.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

© Sputnik / Alexander Vilf

Tagad vagoni: "LDz Cargo" izsludina izsoli

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.