Viesstrādniece. Foto no arhīva

Latvija gaida viesstrādniekus

121
(atjaunots 15:40 18.05.2017)
Ekonomikas ministrija atļāvusi darba devējiem piesaistīt kvalificētus ārvalstu speciālistus, taču pie tam paaugstinās arī vietējo darbinieku kvalifikāciju.

RĪGA, 18. maijs — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Darba spēka trūkums, kas īpaši vērojams apstrādes rūpniecībā un informācijas tehnoloģiju jomās, licis Latvijas Ekonomikas ministrijai atvieglot kvalificētus speciālistu piesaisti no ārvalstīm.

18. maijā nodots saskaņošanai profesiju saraksts, kurās jau patlaban vērojams vai tuvākajā laikā prognozēts darbinieku trūkums. Vienlaikus EM cenšas izvairīties no situācijām, kurās viesstrādniekus piesaista ar mērķi samazināt izmaksājamā atalgojuma apmērus.

Jaunie noteikumi

Ja darbinieks vēlas saņemt ES zilo karti, viņa minimālā darba alga nevar būt zemāka par vidējo algu Latvijā (859 eiro saskaņā ar 2016. gada datiem) ar koeficientu 1,2 agrāko 1,5 vietā.

Citos gadījumos viesstrādniekus iespējams piesaistīt vakancēm, kas reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā vismaz 10 darba dienas — agrāk šis termiņš sasniedza mēnesi.

Sarakstā iekļautas 29 profesiju apakšgrupas, ar kurām var iepazīties noteikumu projektā Ministru kabineta vietnē.

Plānots, ka izsniegto darba atļauju skaita pieaugums nebūs liels, jo noteikumi vienkāršoti ar mērķi paātrināt pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu un dokumentu noformēšanu ārvalstniekiem, tādējādi palīdzot darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamo personālu.

Saskaņā ar programmu

Vairākās valstīs jau izstrādātas īpašas programmas novatorisku uzņēmēju piesaistīšanai no ārvalstīm. To vidū ir Dānija, Lielbritānija, Nīderlande, Francija, Īrija, Itālija, Spānija. Līdzīgas programmas plāno ieviest Somija, Igaunija, Slovānija, Portugāle un Lietuva.

Darba tirgus efektivitātes celšanai Ekonomikas ministrija plāno ilgtermiņa programmu vietējā darba spēka uzlabošanai. Līdz 2021. gadam tiks celta vairāk nekā 24 tūkstošu inženieru, ražošanas iekārtu operatoru, tehniķu un programmētāju kvalifikācija.

2017. gada 2. februārī Saeima apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus, tostarp arī vairākus EM ieteikumus ar mērķi atvieglot iebraukšanu valstī speciālistiem, kuru trūkums vērojams Latvijas darba tirgū.

Pieņemti trīs svarīgi lēmumi kvalificētu speciālistu piesaistīšanai un jaunu uzņēmumu izveidei, saīsināts un papildināts darba spēka piesaistes process, ārvalstu studentiem ļauts strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.

Zilā karte — personas apliecība, kas apstiprina pagaidu uzturēšanās un darbā iekārtošanās atļauju lielākajā daļā ES valstu citu valstu pilsoņiem, Direktīva 2009/50/ES par tās ieviešanu pieņemta 2009. gada 25. maijā. Dokumenta saņemšanas noteikumi publicēti vietnē apply.eu.

Pilsonības un migrācijas departaments informē, ka 2017. gada 31. martā Latvijā bija izsniegtas 4257 darba atļaujas ārzemniekiem.

121
Pēc temata
Īrijas vēstnieks aicina Latvijas iedzīvotājus uz Īriju
Pusei nestrādājošo jauniešu ir nepietiekama izglītība
Ušakovs: latviešu jaunieši lūdz organizēt krievu valodas kursus Rīgā
Emigranti neatgriezīsies Latvijā bez nopietna iemesla
Artis Pabriks

Bet kas būs ar 2% no IKP? Pabriks pārdzīvo, ka krīze nogalēs Latvijas aizsardzības nozari

7
(atjaunots 12:14 03.07.2020)
Eiropas Savienības palīdzības kompleksā Latvijai, kurš sastādīs gandrīz trīs miljardus eiro, neietilpst līdzekļi aizsardzības nozares finansēšanai. Pabriks apvainojās un nolēma iebiedēt.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Neilgi pirms Eiropas Savienības palīdzības paketes Latvijai 2,9 miljardu eiro apmērā saņemšanas Aizsardzības ministrijas vadītājs Artis Pabriks nolēma atgādināt par nozari, par kuru viņš atbild, vēsta Rus.lsm.lv.

Pabriks uzsvēra, ka šajā palīdzības paketē nav atradušies līdzekļi Latvijas aizsardzībai. Bet ja Latvija pārstās domāt par savu drošību, tad, iespējams, parādīsies iespēju lauks provokācijām, atzīmēja ministrs.

Kādas provokācijas viņš gaida, Pabriks tiešā veidā neteica, taču deva mājienu: "Kas nebaro savu armiju, baro svešu." Lai gan, spriežot pēc Pabrika raizēm, par šīm provokācijām un "svešo armiju" Latvijā pagaidām pārdzīvo tikai viņš viens.

Pēc aizsardzības ministra domām, pat krīzes periodā ir jāvelta īpaša uzmanība armijai un nedrīkst aizmirst par atbalstu tai. Turklāt, ka tagad, pēc Aizsardzības ministrijas vadītāja domām, krīze, ko izraisījuši ierobežojumi koronavīrusa pandēmijas dēļ, nebūt nav tāda, kāda bija 2008.-2009. gadā.

Tāpat Pabriks atgādināja, ka viņa kontrolētā nozare palīdz arī citām nozarēm. Piemēram, veicina valstī jaunu inovāciju rašanos, sniedz darbavietas, veicina vietējās ražošanas un eksporta attīstību.

Tādēļ, ja Latvijas aizsardzības izdevumi noslīdēs zemāk par 2% no IKP, tas negatīvi ietekmēs visu.

Atgādināsim, ka Latvija 2018. gadā kļuva par līderi aizsardzības izdevumu ziņā, apsteidzot visas pārējās Eiropas valstis un pat pārsniedzot noteiktos 2%. Latvijas ieguldījums aizsardzībā toreiz sastādīja 2,1% no IKP. Par to liecināja Eurostat dati.

Taču izrādās, ka ne tikai uz sava rēķina var palielināt aizsardzības spējas. Pats Pabriks iepriekš paziņoja, ka Latvija gaida, kad uz Vāciju apvainojušies Amerikas karaspēki pārdislocēsies tuvāk tai – uz (ASV kareivjiem) viesmīlīgo Poliju.

Pabriks pauda cerību, ka ASV kareivji, pārvācoties uz Poliju, varēs biežāk apmeklēt Latviju un rīkot šeit mācības.

7
Tagi:
Artis Pabriks
Pēc temata
Latvija kļuvusi par ES līderi valsts parāda pieauguma ziņā
Naudas nav, taču jūs maksājiet: Latvijā strauji samazinās valsts parāda apjoms
Latvijā metālu aizvieto ar spirtu: kā pandēmija ietekmējusi ekonomiku
Latvija paliek parādā: valsts parāds pieaugs līdz 11 miljardiem eiro
Skola. Foto no arhīva

Varbūt, vajag nevis pieminekli, bet kapakmeni likt? Vladova par skolotāju un ārstu algām

3
(atjaunots 11:42 03.07.2020)
Ārsti algu palielinājuma vietā saņēmuši pieminekli, tas pats var notikt arī ar skolotājiem, uzskata Anna Vladova.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas varasiestādes atsakās no solītā algas palielinājuma mediķiem, un nākamie piemānīto rindā ir skolotāji. Ārstiem, kuri cīnījās ar Covid-19, pateicās tikai ar pieminekli, lai gan veselības nozarei jau prasās uzstādīt kapakmeni. Kaut kur valdības tēlnieku darbnīcās jau ir pacelts āmurs piemineklim skolotājiem, uzrakstīja sabiedriskā aktīviste un kādas Rīgas skolas direktore Anna Vladova.

Šādi viņa komentējusi veselības ministres Ilzes Viņķeles paziņojumu par to, ka neziņa attiecībā uz to, kā un cik ātri atkopsies Latvijas ekonomika pēc koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes, neļauj ar pārliecību pateikt, ka jau šogad mediķu algas varēs palielināts par 10%.

"Nu ko, pirmais?" uzrakstīja Vladova savā Facebook lapā. "Veselības ministrijas galva – Ilze Viņķele paziņoja, ka medicīnas darbinieki paliks bez solītās algu pacelšanas, jo valsts ekonomika ir cietusi Covid-19 dēļ. Tas tak ir neiedomājami loģiski! Tos faktus, ka epidēmijas laikā tieši medicīnas darbiniekiem bija jāstrādā trauksmes režīmā, nākot no atvaļinājumiem un brīvdienām, strādājot bez atpūtas un pie tam bez individuālās aizsardzības līdzekļiem, ministre uzskatīja par pašu par sevi saprotamu. Jūs tak esiet mediķi! Jūs tak Hipokrāta zvērestu tak esiet devuši! Un tagad, kad draudi ir garām, galvenokārt, tieši mediķu darba dēļ, viņiem ir jākļūst saprotošiem un jāsaprot, ka valstī ir krīze. Lūk, šis neatraktīvais piemineklis ir jums, kā mūsu dziļās pateicības zīme. Kas vēl jums ir vajadzīgs?

Tā arī gribas pārfrāzēt slaveno Džona F. Kenedija izteicienu: "Neprasi, ko mēs esam paveikuši valsts labā, uzprasi, ko valsts ir izdarījusi mūsu labā." Un saņem jautājumu – NEKO! Izņemot pieminekli, protams. Augsti godātie ministri, varbūt mediķiem vajadzēja uzreiz kapa pieminekli uzstādīt? Nu, lai uzreiz padotu ziņu, ka Latvijas veselības aprūpes nozari esiet jau apglabājuši. Vismaz, būtu godīgi."

Vladova atzīmēja, ka nākamie valdības piemānīto rindā, visticamāk, būs skolotāji, kuri arī gaida algas palielinājumu.

"Kurš mums ir nākamais valdības "kārtējo-reizi-piemānīto" sarakstā? Ak vai, tie tak ir skolotāji! Tie, kuri trīs mēnešus strādāja ellē, izgudrojot kā apmācīt skolēnus attālināti, un kuriem tika solīts no septembra pacelt algas. Nu ko, kolēģi, piedāvāju gatavoties "algu celšanai".

Kaut kur labi atalgotajos valdības skulptoru darbnīcās āmurs jau ir pacelts, veidojot pieminekli skolotājiem," nobeigumā sacīja Vladova.

3
Tagi:
Anna Vladova, alga, mediķi, skolotāji
Pēc temata
Valdība sola paaugstināt skolotāju algas
Kā Vācijā: darba devēji piedāvā ieviest saīsinātās darbadienas pabalstu
Valda bezcerība: Latvijas tūrisma bizness sūdzas Eiropas Komisijā
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu