Latvija gaida viesstrādniekus
(atjaunots 15:40 18.05.2017)
Ekonomikas ministrija atļāvusi darba devējiem piesaistīt kvalificētus ārvalstu speciālistus, taču pie tam paaugstinās arī vietējo darbinieku kvalifikāciju.RĪGA, 18. maijs — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Darba spēka trūkums, kas īpaši vērojams apstrādes rūpniecībā un informācijas tehnoloģiju jomās, licis Latvijas Ekonomikas ministrijai atvieglot kvalificētus speciālistu piesaisti no ārvalstīm.
18. maijā nodots saskaņošanai profesiju saraksts, kurās jau patlaban vērojams vai tuvākajā laikā prognozēts darbinieku trūkums. Vienlaikus EM cenšas izvairīties no situācijām, kurās viesstrādniekus piesaista ar mērķi samazināt izmaksājamā atalgojuma apmērus.
Jaunie noteikumi
Ja darbinieks vēlas saņemt ES zilo karti, viņa minimālā darba alga nevar būt zemāka par vidējo algu Latvijā (859 eiro saskaņā ar 2016. gada datiem) ar koeficientu 1,2 agrāko 1,5 vietā.
Citos gadījumos viesstrādniekus iespējams piesaistīt vakancēm, kas reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā vismaz 10 darba dienas — agrāk šis termiņš sasniedza mēnesi.
Sarakstā iekļautas 29 profesiju apakšgrupas, ar kurām var iepazīties noteikumu projektā Ministru kabineta vietnē.
Plānots, ka izsniegto darba atļauju skaita pieaugums nebūs liels, jo noteikumi vienkāršoti ar mērķi paātrināt pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu un dokumentu noformēšanu ārvalstniekiem, tādējādi palīdzot darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamo personālu.
Saskaņā ar programmu
Vairākās valstīs jau izstrādātas īpašas programmas novatorisku uzņēmēju piesaistīšanai no ārvalstīm. To vidū ir Dānija, Lielbritānija, Nīderlande, Francija, Īrija, Itālija, Spānija. Līdzīgas programmas plāno ieviest Somija, Igaunija, Slovānija, Portugāle un Lietuva.
Darba tirgus efektivitātes celšanai Ekonomikas ministrija plāno ilgtermiņa programmu vietējā darba spēka uzlabošanai. Līdz 2021. gadam tiks celta vairāk nekā 24 tūkstošu inženieru, ražošanas iekārtu operatoru, tehniķu un programmētāju kvalifikācija.
2017. gada 2. februārī Saeima apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus, tostarp arī vairākus EM ieteikumus ar mērķi atvieglot iebraukšanu valstī speciālistiem, kuru trūkums vērojams Latvijas darba tirgū.
Pieņemti trīs svarīgi lēmumi kvalificētu speciālistu piesaistīšanai un jaunu uzņēmumu izveidei, saīsināts un papildināts darba spēka piesaistes process, ārvalstu studentiem ļauts strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
Zilā karte — personas apliecība, kas apstiprina pagaidu uzturēšanās un darbā iekārtošanās atļauju lielākajā daļā ES valstu citu valstu pilsoņiem, Direktīva 2009/50/ES par tās ieviešanu pieņemta 2009. gada 25. maijā. Dokumenta saņemšanas noteikumi publicēti vietnē apply.eu.
Pilsonības un migrācijas departaments informē, ka 2017. gada 31. martā Latvijā bija izsniegtas 4257 darba atļaujas ārzemniekiem.
Runājiet latviski, mīliet krievu valodu: Ušakovs aicina krievus strādāt politikā
(atjaunots 13:47 28.11.2020)
EP deputāts Nils Ušakovs publikācijā Facebook asi kritizēja valdību, kas pūlas padzīt krievvalodīgos no politikas un atgādināja, ka var mīlēt krievu valodu, pie tam runājot latviski. Viņš piebilda, ka ir pareizi vēlēties, lai bērni mācītos dzimtajā valodā.RĪGA, 28. novembris — Sputnik. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs savā lapā Facebook nāca klajā ar graujošu publikāciju "Par Eiropas un Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju nākotni". Tās noslēgumā viņš aicināja Latvijā dzīvojošos krievvalodīgos nepalikt malā no politiskajiem procesiem valstī un visā Eiropā.
©
Sputnik / Sergey Melkonov
Publikācijas mērķis – piesaistīt krievvalodīgo uzmanību Konferencei par Eiropas nākotni, tomēr paralēli politiķis skāra gan latviešu valodu, gan "nacionālo valdību" un pat viņu algas.
Ušakovs sāka ar rezultātiem, ko uzrādīja sabiedriskā viedokļa pētījumu centra SKDS aptauja, veikta pēc interneta žurnāla "Spektr" pasūtījuma ar Nīderlandes un Zviedrijas vēstniecību Latvijā atbalstu. Atgādināsim, ka aptauja notika šī gada jūlijā un augustā visā Latvijā. Pētnieki aptaujāja 1100 Latvijas pastāvīgos iedzīvotājus (pilsoņus un nepilsoņus), kam krievu dzimto vai ģimenes saziņas valodu.
Ušakovs publicēja monitoringa rezultātus: 65% krievvalodīgo uzskata sevi par eiropiešiem; 73% norāda, ka pieturas pie Eiropas vērtībām, 50% runā latviski labi vai ļoti labi, vēl 29% - vidējā līmenī, 84% norāda, ka par galveno uzskata piederību krievu kultūras telpai, 88% uzskata par būtisku izglītību krievu valodā.
Ņemot vērā šos datus, Rīgas bijušais mērs secināja, ka ir dabiski un pareizi uzskatīt sevi par eiropieti, tāpat kā saistīt sevi ar Latviju, labi pārvaldīt latviešu valodu un pie tam mīlēt dzimto krievu valodu. Pēc viņa domām, pareizi ir arī vēlēt bērniem iespēju saņemt izglītību dzimtajā valodā.
Pēc šī slēdziena Ušakovs sāka uzbrukumu nacionālistiskajiem latviešu politiķiem un nosauca viņus par "parodiju Borata stilā".
"Nacionālie latviešu politiķi gadiem ilgi mēģina dēmonizēt Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus, lai izspiestu viņus no politiskajiem un sabiedriskajiem procesiem. Tomēr paskatieties uz tiem, kuri pašlaik stāv pie varas stūres. Tie ir cilvēki, kuri pandēmijas laikā paceļ algas tikai sev. Tā jau ir politikas parodija Borata stilā. Protams, viņi baidās no jebkādas konkurences, vienalga, vai to sastāda citādi domājoši latvieši vai krievvalodīgie," konstatēja Ušakovs.
Šajā kontekstā politiķis atgādināja, ka Latvijā jau ilgi nav organizētas aptaujas, kas palīdzētu noskaidrot, cik daudzi vēl tic iespējām mainīt valsts attīstības kursu. Viņaprāt, tamlīdzīgas aptaujas rezultāti diezin vai būtu apmierinoši.
"Tomēr kursu mainīt var, piedaloties gan vēlēšanās mājās, gan procesos Eiropas līmenī, - Ušakovs ierunājās par galveno. – Par vienu no galvenajiem notikumiem ES politiskajā dzīvē tuvākajā laikā kļūs Konference par Eiropas nākotni. To organizēs Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija. Tā ilgs vismaz divus gadus. Visā Eiropā ritēs tikšanās un diskusijas. Eksperti, sabiedriskie darbinieki, ES pilsoņi piedāvās savu vīziju par mūsu kontinenta nākotni. Konferencei jāliek pamati nākamajām pārmaiņām un reformām ES."
Ušakovs apsolīja parūpēties par to, lai daļa pasākumu Eiropas nākotnei veltītās konferences ietvaros tiktu organizēta krievu valodā.
"To es nodrošināšu kā Eiropas Parlamenta deputāts no sociālistiem un demokrātiem sadarbībā ar kolēģiem no "Saskaņas"," viņš apliecināja un aicināja savā komandā visus, kas vēlētos piedalīties pasākumu sagatavošanā un organizācijā. Visus interesentus Ušakovs lūdz rakstīt uz e-pastu nils.usakovs@europarl.europa.eu.
Tagi:
Latvijā reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, trīs pacienti miruši
(atjaunots 16:17 28.11.2020)
Kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Aizvadītās diennakts laikā valstī reģistrēti 753 jauni Covid-19 gadījumi, miruši 3 pacienti ar apstiprinātu diagnozi, informēja Slimību profilakses un kontroles centrs.
Diennakts laikā laboratorijas veikušas 7645 testus, no tiem 9,8% analīžu devuši apstiprinošu rezultātu.
Divi viņsaulē aizgājušie pacienti piederēja pie 80-85 gadu vecuma grupas, vēl viens – pie 85-90 gadu vecuma grupas.
Ziņots, ka kopš pandēmijas sākuma Latvijā reģistrēts 16561 koronavīrusa infekcijas gadījums, miruši 193 pacienti ar apstiprinātu diagnozi.
Tagi:
"Beidzamie draņķi": Rossotrudņičestvo vadītājs izteicies par vandālismu Lietuvā
(atjaunots 15:03 28.11.2020)
Jevgēņijs Primakovs pieprasījis reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu pēc vandālisma aktiem un informēja par nodomu sazināties ar Lietuvas varasiestādēm.RĪGA, 28. novembris – Sputnik. Krievijas tautiešu lietu un starptautiskās humanitārās sadarbības federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" vadītājs Jevgēņijs Primakovs nosauca par "beidzamajiem draņķiem" cilvēkus, kuri nozaimojuši padomju karaspēku brāļu kapus Obāles apdzīvotajā vietā Lietuvā, vēsta Sputnik Lietuva. Savu viedokli viņš pauda publikācijā Facebook.
Trešdien Lietuvas kara vēstures asociācija "Aizmirstie karavīri" paziņoja, ka Rokišķu rajonā fiksēti apgānīti kapi. Kapavietu plāksnes aplietas ar krāsu, uzzīmēts kāškrusts. Informācija par apgānītājiem nav zināma.
Primakovs paziņoja, ka pieprasa reālu izmeklēšanu un vainīgo sodīšanu. Viņš paziņoja, ka nepieciešams atrast nevalstisku organizāciju Lietuvā, kas varētu kopt kapus, jo vietējās varasiestādes pieļauj ņirgāšanos par apbedītajiem.
"Mēs vērsīsimies pie Lietuvas varasiestādēm: vai mūsdienu Lietuvā ir pieļaujama kapu apgānīšana kā tāda, vai padomju karavīru kapiem pieļauts izņēmums un par tiem var ņirgāties?" vaicāja Rossotrudņičestvo vadītājs.
Tāpat Primakovs izsludinājis naudas balvu par informāciju par cilvēkiem, kas apgānījuši kapus.
"Ņemiet vērā – man būs vajadzīgas ne tikai ziņas, bet informācija, ko var pārbaudīt, un pierādījumi, lai nepriecētu blēžus un provokatorus. Aicinu pievienoties šai privātajai iniciatīvai visus interesentus, lai tā nebūtu tikai mana personiskā ideja, lai tā kļūtu par sabiedrisku iniciatīvu," piebilda politiķis.
Arī iepriekš Lietuvā jau vairākkārt apgānītas padomju karavīru apbedījuma vietas un pieminekļi. Septembrī Krievijas Izmeklēšanas komiteja sāka pārbaudi jautājumā par padomju karavīriem veltītā pieminekļa apgānīšanu brāļu kapos Žežmarē, Kauņas pagastā.
Iepriekš Sputnik Lietuva ziņoja, ka septembra sākumā vandāļi aplējuši ar sarkanu krāsu pieminekli sarkanarmiešiem vietējos kapos un aprakstījuši to ar aizvainojošiem uzrakstiem. Vēlāk piemineklis tika attīrīts.