Latvija gaida viesstrādniekus
(atjaunots 15:40 18.05.2017)
Ekonomikas ministrija atļāvusi darba devējiem piesaistīt kvalificētus ārvalstu speciālistus, taču pie tam paaugstinās arī vietējo darbinieku kvalifikāciju.RĪGA, 18. maijs — Sputnik, Ludmila Pribiļska. Darba spēka trūkums, kas īpaši vērojams apstrādes rūpniecībā un informācijas tehnoloģiju jomās, licis Latvijas Ekonomikas ministrijai atvieglot kvalificētus speciālistu piesaisti no ārvalstīm.
18. maijā nodots saskaņošanai profesiju saraksts, kurās jau patlaban vērojams vai tuvākajā laikā prognozēts darbinieku trūkums. Vienlaikus EM cenšas izvairīties no situācijām, kurās viesstrādniekus piesaista ar mērķi samazināt izmaksājamā atalgojuma apmērus.
Jaunie noteikumi
Ja darbinieks vēlas saņemt ES zilo karti, viņa minimālā darba alga nevar būt zemāka par vidējo algu Latvijā (859 eiro saskaņā ar 2016. gada datiem) ar koeficientu 1,2 agrāko 1,5 vietā.
Citos gadījumos viesstrādniekus iespējams piesaistīt vakancēm, kas reģistrētas Nodarbinātības valsts aģentūrā vismaz 10 darba dienas — agrāk šis termiņš sasniedza mēnesi.
Sarakstā iekļautas 29 profesiju apakšgrupas, ar kurām var iepazīties noteikumu projektā Ministru kabineta vietnē.
Plānots, ka izsniegto darba atļauju skaita pieaugums nebūs liels, jo noteikumi vienkāršoti ar mērķi paātrināt pagaidu uzturēšanās atļauju izsniegšanu un dokumentu noformēšanu ārvalstniekiem, tādējādi palīdzot darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamo personālu.
Saskaņā ar programmu
Vairākās valstīs jau izstrādātas īpašas programmas novatorisku uzņēmēju piesaistīšanai no ārvalstīm. To vidū ir Dānija, Lielbritānija, Nīderlande, Francija, Īrija, Itālija, Spānija. Līdzīgas programmas plāno ieviest Somija, Igaunija, Slovānija, Portugāle un Lietuva.
Darba tirgus efektivitātes celšanai Ekonomikas ministrija plāno ilgtermiņa programmu vietējā darba spēka uzlabošanai. Līdz 2021. gadam tiks celta vairāk nekā 24 tūkstošu inženieru, ražošanas iekārtu operatoru, tehniķu un programmētāju kvalifikācija.
2017. gada 2. februārī Saeima apstiprināja Imigrācijas likuma grozījumus, tostarp arī vairākus EM ieteikumus ar mērķi atvieglot iebraukšanu valstī speciālistiem, kuru trūkums vērojams Latvijas darba tirgū.
Pieņemti trīs svarīgi lēmumi kvalificētu speciālistu piesaistīšanai un jaunu uzņēmumu izveidei, saīsināts un papildināts darba spēka piesaistes process, ārvalstu studentiem ļauts strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
Zilā karte — personas apliecība, kas apstiprina pagaidu uzturēšanās un darbā iekārtošanās atļauju lielākajā daļā ES valstu citu valstu pilsoņiem, Direktīva 2009/50/ES par tās ieviešanu pieņemta 2009. gada 25. maijā. Dokumenta saņemšanas noteikumi publicēti vietnē apply.eu.
Pilsonības un migrācijas departaments informē, ka 2017. gada 31. martā Latvijā bija izsniegtas 4257 darba atļaujas ārzemniekiem.
Skolnieka tēvs kļuva par skolotāju: Rīgas skolā ar grūtībām atrada matemātikas skolotāju
(atjaunots 21:25 18.09.2020)
Divpadsmit skolas Rīgā joprojām meklē matemātikas skolotājus, viena no tām palīgā nācās saukt kāda skolēna tēvu.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Sakarā ar matemātikas skolotāju trūkumu Rīgas 40. vidusskolas sestās klases skolēniem nenotika neviena mācību stunda šajā priekšmetā, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "Panorāma".
Tiesa, pagaidu risinājums ir atrasts – matemātiku pasniegs kāda skolēna tēvs. Atbilstoša izglītība viņam ir, mācību stundas atsākās jau piektdien.
Skolas direktore Jeļena Vediščeva paskaidroja, ka pedagogu trūkums nav tikai šīs skolas problēma. Rīgā 12 skolas joprojām meklē matemātikas skolotājus, tikpat daudz skolu meklē mūzikas, datorzinību pasniedzējus un citus pedagogus.
"Citi meklē privāto skolotāju, citi matemātikas pulciņu apmeklē. Bet ikvienam ir tiesības uz izglītību, to Satversme nosaka, un bez maksas. Par to nav jācīnās!" uzskata skolēna māte Vita Ozera.
Pedagogu trūkums skolās vērojams jau ilgus gadus. Statistika rāda, ka lielākais kadru trūkums vērojams starp latviešu valodas un svešvalodu, kā arī matemātikas pasniedzējiem. Slodze tiek sadalīta starp esošajiem skolotājiem, kuri rezultātā ir spiesti strādāt daudz vairāk. Īpaši aktuāla šī problēma ir lielpilsētās.
©
Photo Из личного архива Александра Ливчака
Situāciju pasliktina arī tas, ka jaunie kadri ne labprāt nāk strādāt izglītībā, jo alga nav liela, savukārt profesijas prestižs pieaug lēni. Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) datiem, Latvijas skolotāju vidējais vecums ir 48 gadi, savukārt vairāk nekā puse skolotāju (51%) ir vecāki par 50 gadiem. Tas nozīmē, ka nākamajā desmitgadē nāksies atjaunot aptuveni pusi skolotāju sastāva.
Pērn Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija izstrādāja jaunu pedagogu piesaistes programmu skolās. Paredzēts, ka skolotāja profesiju vien viena gada laikā varēs apgūt tie, kam jau ir kāda cita augstākā izglītība.
Latvija ievieš elektronisko anketēšanu visiem ieceļotājiem: jāpaspēj 24 stundu laikā
(atjaunots 21:01 18.09.2020)
Tuvāko nedēļu laikā Latvijā sāks darboties mājaslapa, kur absolūti visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda anketa.RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Septembra beigās vai oktobra sākumā Latvijā darbību uzsāks portāls, kurā visiem valstī ieceļojošajiem būs jāaizpilda speciāla anketa. Šī prasība skars arī ieceļotājus ar privāto transportu, kā arī tālbraucējus un tos, kuri šķērso Latviju tranzītā, vēsta Latvijas Radio 4.
Pašlaik anketu ar nesen apmeklēto valstu un (virknē gadījumu) ar 14 dienu pašizolācijas vietas adreses norādīšanu starptautisko reisu pasažieri aizpilda papīra formātā.
Portāls ar anketu latviešu, krievu un angļu valodās uzsāks darbu pēc dažām nedēļām. Līdz ar elektroniskās anketas parādīšanos paredzēts, ka tā būs jāaizpilda ne vien starptautisko reisu pasažieriem, bet absolūti visiem ieceļotājiem – gan Latvijas pilsoņiem, gan ārzemniekiem. Tas būs jāizdara 24 stundas pirms robežas šķērsošanas, paziņoja IeM Informācijas centra pārstāvis Jānis Dreimanis.
Jaunā sistēma automātiski sadalīs saņemto informāciju starp Valsts policijas un Valsts robežsardzes struktūrvienībām.
"Ņemot vērā, ka turpmāk šī anketa būs jāaizpilda visiem, kas šķērso mūsu valsts robežu, rodas jautājums, kā mēs spēsim pilnvērtīgi pārliecināties, ka neviens nešķērso mūsu robežu, neaizpildot šo anketu. Šeit uzreiz ir jāsaka, ka mēs pārejam pie ļoti plašas kontroles. Dēļ kā paša fakta kontrole, ka Latvijā iebraucošais ir aizpildījis anketu, iespējams, kļūs nedaudz vājāka. Bet, protams, tiks rīkoti arī citi kontroles un uzraudzības pasākumi, lai tie cilvēki, kuriem paredzēta pašizolācija, to ievērotu," piebilda Dreimanis.