Nepilsoņa pase. Foto no arhīva

Yle: soms no krieviem uzzinājis, iegūt Latvijas pilsonību

156
(atjaunots 07:51 12.05.2017)
Somijas preses izdevuma žurnālists pastāstīja lasītājiem, kā divas krievvalodīgas meitenes nolēmušas kļūt par Latvijas pilsonēm un kāpēc viņas pārsteigusi tautiešu reakcija.

Somijas avīzes Yle žurnālists Gustafs Antels pārrunājis nacionālās identitātes jautājumus ar divām krievvalodīgām meitenēm, kuras nolēmušas iegūt Latvijas pilsonību. Portāls InoSMI publicē raksta tulkojumu.

latvija-pilsoniba-naturalizacija-vesture-reakcija-krievi

Latvijas Radio žurnāliste Ksenija Koļesņikova un viņas kolēģe Anna Štefane janvārī paziņoja par vēlmi iegūt Latvijas pilsonību.

"Visu mūžu biju nepilsone, un tagad esmu nolēmusi to mainīt," — paziņojusi Ksenija.

Krāsainas pases

No 500 tūkstošiem etnisko krievu, kuri šodien dzīvo Latvijā, vairāk nekā pusei ir tā dēvētās pelēkās pases, proti, viņi ir nepilsoņi. Viņu tiesības balsot ir ierobežotas, uz tiem neattiecas brīvība pārvietoties ES robežās. Viņiem ir grūtāk ceļot, strādāt un mācīties ārzemēs. Turklāt viņi nevar strādāt visos sabiedriskajos sektoros.

90. gados Latvija nolēma, ka krievi un krievu bērni, kuri pārcēlušies uz Baltiju padomju laikā, nesaņems Latvijas pilsonību automātiski. Lai iegūtu pilsonību, tiem jāatbilst noteiktiem kritērijiem, primāri ir jākārto valodas tests, kā arī vēstures un kultūras pamata pārbaudījums.

Gandrīz 250 tūkstošiem krievu ir Latvijas pilsonība, dažiem tā ir vēsturisku iemeslu dēļ — Latvijā vienmēr dzīvojuši krievi, taču lielākā daļa ir ieguvusi pilsonību, nokārtojot nepieciešamos pārbaudījumus.

"Es jau reiz mēģināju, taču toreiz nebiju pietiekami motivēta. Jaunieši bieži tā domā: protams, var nokārtot testu, taču dzīve ir pietiekami laba arī bez tās," — saka Ksenija.

"Daudzi krievi apvainojās, ka Latvija nolēmusi nepiedāvāt viņiem pilsonību automātiski. Bieži viņiem tā ir principa lieta — nesaņemt Latvijas pilsonību," — saka Anna.

Kādi ir jūsu pierādījumi

Procesu veido trīs posmi: reģistrācija, valodas pārbaudījums, kā arī pilsonisko zināšanu un vēstures tests.

Ksenija augusi vidē, kur latviešu valoda bija ikdienas dzīves sastāvdaļa, tāpēc viņai nebija grūtību ar vizīti Pilsonības un migrācijas dienestā. Tur uzreiz konstatēja, ka viņa pietiekami labi pārvalda latviešu valodu, un viņai nav jākārto eksāmens.

"Man bija lielisks latviešu valodas skolotājs," — atzīmē Ksenija.

Turpretī Anna uzskata, ka situācija bija pazemojoša. Kad dienesta darbinieki aplūkojuši viņas dokumentus, viņi secinājuši, ka Štefanei jākārto valodas pārbaude. Viņi uzskatījuši, ka Annas dzīve nav pietiekoši integrēta Latvijas sabiedrībā.

"Esmu dzimusi Latvijā, kāpēc man kaut kas jāpierāda? Es neesmu vainīga un esmu nogurusi no tā, ka no manis gaida, ka man jānoskaidro, kurš ir vainīgs pie situācijas, kas izveidojusies Latvijā," — skaidro meitene.

Taču valodas tests, pēc viņas teiktā, bija viegls. Bija arī vēstures un kultūras pamatu tests. Abas meitenes bija patīkami pārsteigtas ar to, cik pieklājīgi un draudzīgi pret viņiem izturējās dienesta darbinieki.

"Viņi izskatījās tik apmierināti ar to, ka mēs esam ieradušās, — saka Anna. — Nebija ne nacionālisma pazīmju, ne provokāciju."

Ksenijai visgrūtāk izrādījās pašai nodziedāt Latvijas himnu komisijas priekšā.

"Tieši ar himnu es izgāzos pagājšreiz, — viņa stāsta. — Es negribēju dziedāt un nolēmu to nodot rakstiskā veidā. Uz papīra visas gramatiskās kļūdas bija skaidri redzamas."

Tautība — "Latvijas krievs"

Anna un Ksenija pastāstīja, ka saņēmušas blogā uzmundrinošas un pozitīvas atsauksmes no latviešu lasītājiem un vienlaikus daudz saniknotu komentāru no krieviem.

"Daudzi uzskata mums par nodevējām," — saka Anna.

Pēc meiteņu teiktā, viņu pozitīvā attieksme pret Latviju krieviem šķiet provokatīva: "Viņi neiebilst, ja gribi iegūt Latvijas pasi, lai aizbrauktu uz ārzemēm, bet kad saprot, ka mēs uzskatām Latviju par savām mājām, saniknojas".

Gan Ksenija, gan Anna nokārtoja naturalizācijas pārbaudi aprīļa beigās.

Ksenija Koļesņikova jau ieguvusi Latvijas pilsonību, bet Anna Štefane pilsonības iegūšanas procedūru izies maija vidū.

156
Pēc temata
Muižnieks: nepilsoņi nav PSRS mantojums
Brīvības cena: kāpēc Latvija nav kļuvusi par Baltijas Šveici
Septiņi infantilitātes simptomi pilsoņu un nepilsoņu vidū
Banku ēkas Rīgas centrā, foto no arhīva

"Zaļais koridors" baltkrievu kompānijām sadusmoja Latvijas uzņēmēju

31
(atjaunots 23:39 17.09.2020)
Uzņēmējs, kurš pēc savas pieredzes ir izjutis visu Latvijas banku sistēmas darbības absurdumu, ir neapmierināts ar "speciālo pieņemšanu" baltkrievu kompānijām.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievu kompānijām, kuras grasās pārcelt savu darbību uz Latviju, apsolīja "zaļo koridoru" – tikmēr Latvijā jau strādājošiem uzņēmumiem nākas saskarties ar absurdām banku prasībām.

"Zaļā koridora" izveidošana ārzemju kompānijām sadusmojusi vienu no Latvijas uzņēmējiem, kuram pašam "palaimējies" saskarties ar bankas iestāžu represīvajām metodēm. Viņš ir pārliecināts, ka sākumā vajadzētu normalizēt attieksmi pret esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, un pēc tam domāt par biznesa piesaistīšanu no citām valstīm.

"Vakar @ltvpanorama klausījos, ka 12 jaunie BLR uzņēmumi, kuri pārcels savu darbību uz Latviju, gada laikā samaksās nodokļos 250 000 EUR un tiem būšot "zaļais koridoris" Latvijas bankās," raksta Twitter uzņēmējs Mārtiņš Lauva.

​​"​Tikmēr vienam no manis vadītajiem uzņēmumam, kurš pagājušajā gadā nodokļos Latvijā samaksāja ~400 000 EUR, banka nelaiž cauri maksājumu uz Eiropas LIELĀKĀ attiecīgas produkcijas ražotāja kontu par jau uz Rīgas ostu ceļā esošu kuģi, prasot pierādīt, ka tas nav FIKTĪVS darījums...

Kuģa dokumenti (bill of lading), kas ir absolūts standarts starptautiskajā tirdzniecībā, kur ir fiksēts kravas apjoms, kravas apraksts, uzkraušanas laiks utt. nebija pietiekami, vajadzēja vēl iesniegt līgumus, rēķinus, klientu sarakstus, noliktavu līgumus utt.," sūrojas biznesmenis.

Pēc Lauvas sacītā, var tikai un vienīgi sveikt šādas rūpes par topošajiem nodokļu maksātājiem no Baltkrievijas un "zaļā koridora" ieviešanu bankās, taču šobrīd problēmas vēl pastāv vietējām kompānijām.

"Bet varbūt iesākumā vajadzētu normalizēt banku attieksmi pret jau esošajiem Latvijas nodokļu maksātājiem, lai tās vismaz neiznīcina reāli strādājošus uzņēmumus," raksta Lauva.

"Manā gadījumā, ja maksājums nebūtu izgājis cauri, soda nauda par kuģa dīkstāvi Rīgas ostā būtu aptuveni 10'000eur dienā. Un nu jau vairākus gadus šādas pilnīgi absurdas, banku radītas situācijas ir jebkura Latvijas uzņēmēja ikdiena," piebilst uzņēmējs.

Komentētāji gandrīz vienbalsīgi atbalstīja autora sašutumu un pat operatīvi aprēķināja, ka izdevīgums no Baltkrievijas kompāniju pārvākšanās Latvijas budžetam pagaidām izskatās visnotaļ pieticīgi, jo algas daudzološajā nozarē sastādīs vien 550 eiro pirms nodokļu samaksas.

"Ja matemātika mani neviļ, tad tas sanāk 1736 EUR nodokļos mēnesī? Vai arī katrs no viņiem samaksās 250 tūkstošus gadā? Arī nav nekādi dižie celmlauži gan," apšauba viesstrādnieku veiksmīgumu Arvīds Rasa.

​​"​Pēc tā sižeta veicu nelielus aprēķinus: ja 500 darbinieki gadā "algu nodokļos" (IIN?) samaksā 250 tūkstošus, man sanāk, ka viens cilvēks katru mēnesi samaksā 42 €... šāda summa ir pie 550 eiro bruto algas," sniedz aptuvenos skaitļus Dzintars Hmieļevskis.

​Citus sociālo tīklu lietotājus pārsteidza tas, kura tad banka atvērs kontus ārzemju kompānijām.

"Tad Latvijas valdība var komandēt privātas Zviedru bankas? Mums pašiem taču savu vairs nav," retoriski vaicā Ineta Butāne.

​​"​"Zaļā koridora" pieminēšana liek domāt, ka valdībai tomēr ir ietekme uz bankām. Vai arī tā ir tukša runāšana," piekrīt lietotājs ar segvārdu Chiulju Pussala.

​​"​Nu ja, nu ja! Ja atvērs koridori, piemēram baltkrievu Sababa Labs LLC, kas ir interneta kazino un spēļu biznesā, tad Znotiņai un VID būs, ko darīt. Welkommen," prognozē nodokļu problēmas kāds ar lietotājvārdu Dzintars.

​Atgādināsim, ka, saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, lēmumu pārcelt savu biznesu uz Latviju pieņēmušas 12 Baltkrievijas kompānijas. Šīs kompānijas pārstāv informācijas, kumunikācijas un citu tehnoloģiju nozares, tostarp ar "zaļo" enerģiju saistīto tehnoloģiju nozares.

Dažas no tām tiek kvalificētas kā jaunas kompānijas atbilstoši Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumam. Firmas plāno pārcelt uz Latviju aptuveni 470 savu esošo darbinieku, galvenokārt valdes priekšsēdētājus un galvenos speciālistus.

31
Tagi:
sociālie tīkli, Uzņēmēji, Latvija, Baltkrievija
Pēc temata
Gandrīz 500 baltkrievu IT kompāniju darbinieku pārvāksies uz Latviju
Latvijas Ekonomikas ministrija vēlas izveidot "zaļo koridoru" baltkrievu investoriem
Tādi kadri mums ir vajadzīgi: Latvija pacīnīsies par baltkrievu speciālistiem
Rinkēvičs pastāstīja, cik vīzu Latvija ir izsniegusi baltkrievu opozicionāriem
Georga lentīte, foto no arhīva

Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi aizliegumu publiski lietot Georga lentītes

31
(atjaunots 23:30 17.09.2020)
Saeima pirmajā lasījumā nobalsojusi par aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos. Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības politiķi.

RĪGA, 18. septembris — Sputnik. Saeima pirmajā lasījumā apstiprinājusi grozījumus likumdošanā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes publiskos pasākumos – gan izklaides un svētku pasākumos, gan sapulcēs, gājienos un piketos, liecina informācija parlamenta tīmekļa vietnē.

Grozījumu autori ir Nacionālās apvienības deputāti.

Georga lentīte
© Sputnik / Александр Кондратюк

Par aizliegumu izmantot Georga lentītes izklaides un svētku pasākumos nobalsoja 49 deputāti, pret – 34 deputāti. Balsojumā par lentīšu aizliegumu piketos un gājienos: 49 "par", 33 – "pret".

Iepriekš Saeima atbalstīja grozījumus Publisko pasākumu likumā, kuri aizliedz bijušās PSRS, tās republiku un nacistiskās Vācijas bruņoto spēku, kā arī kārtībsargājošo iestāžu pārstāvju formas tērpu un apģērba elementu izmantošanu.

Iepriekš vēstīts, ka ierosinājumu aizliegt Georga lentītes asi nosodīja gan Latvijā dzīvojošie krievi, gan Krievija.

Bijušais EP deputāts no Latvijas Miroslavs Mitrofanovs paziņoja, ka tā ir tikai kārtējā nacionālistu iniciatīva, un piezīmēja: viņiem tik un tā neizdosies atņemt lentīti tiem, kam tā dārga.

Krievijas Sabiedriskā palāta plāno vērsties Eiropas Parlamentā un EDSO jautājumā par Latvijas nacionālistu iniciatīvu, lai Eiropas organizācijas nepārprotami nosodītu iniciatīvu, kas var stiprināt nacionālistiskos spēkus un provocēt konfliktus un sadursmes.

31
Tagi:
Georga lentīte, Saeima
Pēc temata
Krievu valodu aizvākt, Georga lentes aizliegt: Lindermans par Latvijas perspektīvām
Latviešu varoņi arī saņēma Georga krustus: Cilevičs par Georga lentes aizliegumu
Pliners: nevienu nespiež nēsāt Georga lentīti, tomēr cilvēkiem uz to ir tiesības
Zaharova asi izteicās par Latvijas Saeimas darbu pie Georga lentes aizlieguma
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

0
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

0
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē