Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs

Jevgeņijs Lukjanovs: Dievs smejas, kad cilvēks plāno

79
(atjaunots 15:06 10.05.2017)
Pirmajā plašajā intervijā pēc ierašanās Latvijā Krievijas vēstnieks Jevgeņijs Lukjanovs pastāstīja, kā plāno mainīt vēstniecības oficiālo protokolu un par tikšanos ar skulptoru Oļegu Skaraini.

RĪGA, 10. maijs — Sputnik. Krievijas vēstnieks Latvijā Jevgeņijs Lukjanovs radio Baltkom ēterā pastāstīja par saviem iespaidiem par Rīgu, tuvākajiem plāniem un Krievijas sankcijām.

Studijā Jevgeņijs Lukjanovs ieradās no Garnizona kapiem, kur nolika vainagu pie padomju jūrniekiem un lidotājiem veltītajiem monumentiem, un pastāstīja, ka viņš ļoti priecājies, redzot, kā tūkstošiem dažāda vecuma cilvēku svin Uzvaras dienu Rīgā.

Diplomāts pastāstīja, ka nav piedalījies "Nemirstīgā pulka" akcijā sava oficiālā statusa dēļ, jo to būtu iespējams uztvert kā iejaukšanos Latvijas iekšējās lietās.

Vēstnieks pastāstīja par tikšanos ar skulptoru Oļegu Skaraini, Salapils memoriāla autoru. Mākslinieks nodevis viņam dāvanā 12 metrus augstās memoriāla centrā redzamās gūstekņa figūras kopiju, kas izlieta no alumīnija kausējuma. Skulptūra, kas pazīstama ar nosaukumu "Nesalauztais", dosies uz skulptora dzimto pilsētu Taganrogu un tiks uzstādīta Taganrogas Valsts muzejā-rezervātā, zālē, kas veltīta okupācijai un apgabala iedzīvotāju cīņai pret fašistiem.

Tradīciju pārkāpējs

7. maijā apritēja 100 dienas kopš Jevgeņija Lukjanova ierašanās Latvijā, un visu šo laiku viņš nav sniedzis nevienu oficiālu interviju. Tiesa, žurnālisti, tāpat kā nejauši garāmgājēji savus jautājumus viņam uzdeva. Vēstnieks atzīmēja, ka Rīgā, atšķirībā no Maskavas, var gluži vienkārši pieiet uz ielas un apjautāties par viņa domām kādā jautājumā. Viņaprāt, tas ir "aizkustinoši, taču mazliet neierasti".

Tāpat kā viņa priekšgājējs Aleksandrs Vešņakovs, arī jaunais vēstnieks nedomā nevienam atteikt interviju. Jau pirms 12. jūnija, Krievijas dienas viņš plāno uzaicināt žurnālistus apmeklēt vēstniecību vai aprunāties ar viņiem citviet.

Tiesa, vienu tradīciju, ko ieviesuši agrākie vēstnieki, Lukjanovs tomēr iecerējis lauzt: 12. jūnijā pieņemšana Jūrmalas rezidencē nenotiks. Cita starpā pie vainas ir arī laikapstākļi — pērn, piemēram, lija, tāpēc svētki īpaši labi neizdevās.

Diplomāts iecerējis mainīt vēl vienu godpilnu tradīciju: pretēji citiem Krievijas vēstniekiem, viņš nesolīs mācīties latviešu valodu. Lai apgūtu valodu, nevis tikai solītu vien, viņa rīcībā būs pieci gadi — 1921. gada 7. februārī Lukjanovs plāno pamest Latviju.

Ar labo roku kasīt kreiso ausi

Jautāts par sankcijām, kas vērstas pret Krieviju, un KF atbildes pasākumiem pret Eiropas Savienību, vēstnieks norādīja, ka tās ir absolūti neproduktīvas.

"Esmu lasījis, ka pienražotāji Latvijā jau veido tirdzniecību ar Ķīnu un Persijas līča valstīm. Tas ir gluži kā ar labo roku kasīt kreiso ausi. Es runāju par Krievijas un Latvijas savstarpējiem procesiem," — atzīmēja Lukjanovs.

Viņš uzsvēra, ka abām valstīm būtu daudz izdevīgāka tieša sadarbība. Tas pozitīvi iespaidotu mūsu budžetus un būtu augstu novērtēts no mūsu pilsoņu — produkcijas patērētāju puses.

"Taču, ja jau sankcijas neviens neatceļ, mēs nelūgsim to atcelšanu, tāpat kā neatcelsim savējās vienpusējā kārtībā," — piebilda vēstnieks.

79
Pēc temata
Vešņakovs: izolēt Krieviju neizdosies, neskatoties uz visām pūlēm
Salaspils kapi: kur zeme vaid
Cilvēki aizsargmaskās, foto no arhīva

Gandrīz 20% reģistrēto Covid-19 gadījumu bija bez simptomiem

0
(atjaunots 12:16 27.09.2020)
Latvijas Veselības ministrija iesniedza ziņojumu, kuru valdība izskatīs nākamnedēļ, – tajā ir detalizēti aprakstīti visi Covid-19 gadījumi valstī.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Veselības ministrijas ziņojumu, 18,6% ar Covid-19 inficēto testēšanas brīdī nebija nekādu saslimšanas simptomu, raksta Press.lv.

No visbiežāk sastopamiem simptomiem tiek atzīmēta paaugstināta ķermeņa temperatūra, sāpes locītavās, vājuma sajūta muskuļos, klepus, iesnas, galvassāpes un sāpes kaklā. Izņemot to, daudzi pacienti sūdzējās par garšas sajūtas un ožas zudumu. Visretāk tika novēroti tādi simptomi, kā slikta dūša, caureja un vemšana, taču arī šie simptomi var liecināt par inficēšanos ar koronavīrusu.

Analīzes veikšana, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Veselības ministrijas ziņojumā, ko nākamnedēļ skatīs valdības sēdē, tiek sniegti arī dati par mirušo pacientu vecumu. Vidējais vecums sastādīja 77 gadus, visi mirušie bija vecumā no 52 līdz 99 gadiem. Gandrīz ceturtā daļa mirušo bija jaunāki par 60 gadiem.

Visaugstākais kumulatīvās mirstības rādītājs 14 dienu laikā tika reģistrēts 4. maijā – 5,2 gadījumi uz vienu miljonu cilvēku. Salīdzinājumam: augusta beigās un septembra sākumā šis rādītājs bija zem viena gadījuma uz miljonu iedzīvotāju.

Ne visiem mirušajiem koronavīruss kļuva par galveno nāves iemeslu, taču atzīts, ka tas kļuva par hronisko slimību saasināšanās katalizatoru, kuras noveda pie pacienta nāves.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Viņķele saskatījusi priekšrocības Covid-19 gadījumu skaita pieaugumā Latvijā
"Dzied, šķauda, klepo": Latvijas galvenais infektologs par izklaides pasākumu bīstamību
Latvija un Eiropas Komisija izstrādās kopīgus noteikumus ceļojumiem Covid-19 apstākļos
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
Uguns, foto no arhīva

Rīgā ugunsdzēsējiem izdevās izglābt 16 cilvēkus no degošas mājas

0
(atjaunots 12:29 27.09.2020)
Seši ugunsdzēsēji Rīgā no degošas mājas, kuru bija pārpildījuši kodīgi dūmi, izveda 16 cilvēkus: cietušo nav.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāves Agritas Vītolas sacītā, sestdien, 26. septembrī, ap pusnakti, VUGD darbinieki saņēma izsaukumu uz ugunsgrēku Rīgā, vēsta Mixnews.lv.

Dega viens no piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas dzīvokļiem.

Ugunsgrēks
© Sputnik / Николай Хижняк

Ugunsdzēsēji evakuēja 41 cilvēku no kodīgu dūmu pārņemtas ēkas bez palīglīdzekļiem.

Vēl 16 cilvēkus ugunsdzēsēji izglāba, izvedot sešus pa autokāpnēm. Pārējie desmit cilvēki tika izvesti no telpām glābšanas maskās.

Kā vēsta VUGD, sestdien glābēji saņēma 21 ugunsgrēka izsaukumu, divi no kuriem bija meža ugunsgrēki.

Atgādināsim, ka 7. septembrī Latvijas Valsts meža dienests atcēla ugunsgrēka bīstamības periodu, kurš ilga kopš 24. aprīļa.

Vides dienesta pārstāvis Zigmunds Jaunķiķis ziņoja, ka kopš šī gada sākuma tika fiksēti 518 meža apkaimes ugunsgrēki, kopumā nodega ap 230 hektāru meža. Šis rādītājs ir ievērojami zemāks par pagājušā gada skaitļiem, kad tika reģistrēti 972 meža ugunsgrēki un cieta aptuveni 400 hektāri meža.

0
Tagi:
Rīga, ugunsdzēsēji, VUGD, ugunsgrēks
Pēc temata
Ugunsgrēku periods: Latvijā rūpīgāk sekos līdzi ugunsdrošības noteikumu pārkāpumiem
Ugunsgrēks Rīgā: sieviete aizliedza sevi glābt
Ugunsgrēks un evakuācija Rīgā: dzīvoklī Grostonas ielā aizdegās Adventes vainags
Spēcīgs ugunsgrēks Rīgas centrā: slimnīcā nokļuvis deputāts Artuss Kaimiņš