Jau desmito gadu Latvija 8. maijā atzīmēja Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Uzvaras diena 8. maijā: oficiāla un nevienam nevajadzīga

179
(atjaunots 07:37 09.05.2017)
Jau desmito gadu Latvija 8. maijā atzīmēja Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu.

Viss ir kārtībā 8. maija piemiņas dienā, kad Latvijas oficiālās aprindas noliek ziedus Otrā pasaules kara laikā abās frontes pusēs bojāgājušajiem latviešu karavīriem. Gan valsts pirmās amatpersonas ir šeit, gan aizsardzības ministrs, gan visu vēstniecību pārstāvji un nāk pat paši veterāni, kuri karojuši dažādās pusēs. Slikti ir tikai tas, ka nav tautas, nav vienkāršo cilvēku. Tas nav tautā populārs pasākums.

Notikumi norisinājās tradicionāli. Pie ieejas sastājās vesela ārvalstu vēstniecību delegācija. Ieradās Krievijas, Baltkrievijas, Ukrainas, Polijas, Moldovas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Uzbekistānas, Somijas, Vācijas, Japānas, Šveices, ASV, Lietuvas un Igaunijas pārstāvji. Tiklīdz ieradās Latvijas augstākās amatpersonas, kolonna devās pie mūžīgās uguns.

Uzvaras piemineklis Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov

Uzdevumu augstumos bija arī drošības pasākumi: visas ieejas un izejas kontrolēja policija un specdienesti, taču, neskaitot gājiena dalībniekus, kapos bija apmēram 30 cilvēki, pie tam 20 viņu vidū bija preses pārstāvji. Kontrasts ar atmosfēru pie pieminekļa Atbrīvotājiem, ko dienas gaitā apmeklē aptuveni 300 tūkstoši cilvēku, patiešām šokēja.

Kolonnas priekšgalā gāja kapelāns, kurš pēc ziedu nolikšanas vadīja piemiņas pasākumu. Vispirms viņš lūdza klātesošos pievienoties klusuma minūtei kritušo karavīru piemiņai, un ilgo minūti pildīja tikai vēja gaudas. Pēc tam ieskanējās Latvijas himna, kuras noslēgumā kapelāns teica karavīru vīrišķībai veltītu runu. Viņš stāstīja par smago situāciju, par to, ka daudzi karavīri no visdažādākajām valstīm raduši mieru Latvijas zemē. Par to, ka ikviens karavīrs ir pelnījis cieņu pēc nāves. Vēstnieki, kuru valstis karoja dažādās frontes pusēs, sērīgi un piekrītoši klusēja.

"Latviešu karavīri karoja abās frontes pusēs, — teica kapelāns. — Un viņu kapi ir visā Latvijā. Mieru mirušajiem, godu un cieņu — dzīvajiem."

Apbēdināja kļūme pasākuma organizācijā — nepareizi saskaņots laiks ar Sarkanās Armijas veterāniem. Vīriem no 130. latviešu korpusa tika paziņots nepareizs pasākuma laiks, un pēc tam bija jau par vēlu kaut ko labot. Tāpēc veterāni ieradās pusstundu vēlāk un pie monumenta pienāca atsevišķā grupā. Tiesa, prezidents, atbilstoši tradīcijai, aprunājās gan ar vienu, gan otru veterānu grupu.

Ko lai saka, gan vienu, gan otru skaits kļūst aizvien mazāks. Pirms pāris gadiem, gan leģionāru, gan sarkanarmiešu skaits pārsniedza simtu. Šogad veterānu rindās palikuši 44 sarkanarmieši un 13 partizāni. Aptuveni tikpat liels ir arī leģionāru un nacionālo partizānu skaits. Mēģinājumi viņus samierināt ir ritējuši ne vienu reizi vien, taču rezultātā nekas, izņemot svētku fotogrāfijas, nav izdevies. Grūti samierināties cauri izlietajām tuvinieku un draugu asinīm. Veterāni nav sadraudzējušies.

Attieksme pret veterāniem var būt dažāda. Domāju, labāk tomēr būtu paust cieņu. Var jau aicināt tautu un demonstrēt paraugu — kādai būtu jābūt pareizai attieksmei pret karu. Un tomēr tradīciju veidot mēģina jau ilgus gadus, bet rezultāta nav. Tie, kas atceras karu un tā mācību, Uzvaras dienu svin nevis pēc varasvīru gribas, bet gan tā, kā sirds liek.

179
Pēc temata
Atcelts neierašanas dēļ: divas organizācijas nav apmeklējušas Leģionāru piemiņas dienas pasākumu
Moldovas prezidents informējis, ka nepieļaus Uzvaras dienas nomaiņu
Latvijas policija

Profesionālā darbība vai aplaupīšana? Divas Latvijas skaļās slepkavības versijas

2
(atjaunots 08:44 21.09.2020)
Zvērinātu advokātu Pāvelu Rebenoku nogalināja ar aplaupīšanas mērķi? Vai slepkavība tomēr bija saistīta ar viņa profesionālo darbību? Ja pareiza ir pēdējā versija, tad kāda tieši Rebenoka darbība noveda pie traģēdijas?

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pēc Latvijas Valsts policijas pārstāves Gitas Gžibovskas sacītā, pašlaik tiek izskatītas divas zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavības versijas, vēsta Mixnews.lv.

Rebenoks tika nogalināts savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu. Valsts policijā jau ziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Taču jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka, viņaprāt, šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu, savukārt par iemeslu kļuva politika – precīzāk, elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) jautājumi. Tāpat Krieķis paziņoja, ka šajā lietā ir vēl viens cietušais – Rebenoka biznesa partneris Ingus Balandins. Viņš ir guvis smagas traumas, apgalvo jurists.

Gžibovska paziņoja, ka slepkavības versija saistībā ar Rebenoka profesionālo darbību policijā arī tiek izskatīta. Tiesa, viņa neprecizēja, ar kādu konkrēti darbību šī slepkavība varētu būt saistīta. Rebenoks nodarbojās gan ar advokatūru, gan ar uzņēmējdarbību, gan ar politiku.

Zināms, ka Rebenoks bija Signes Balderes-Sildedzes – "OlainFarm" vadības locekles – oponents. Viņa ieguva kontroli pār uzņēmumu ar aizbildniecības pār nelaiķa Valērija Maligina nepilngadīgo meitu starpniecību.

Tāpat atgādināsim, ka 2019. gada vasarā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) iecēla Rebenoku "Latvenergo" pagaidu padomes vadītāja amatā, taču viņš drīz vien atkāpās no amata "politiskā spiediena" dēļ, precīzāk – premjerministra Krišjāņa Kariņa sašutuma dēļ, un par padomes vadītāja vietas izpildītāju kļuva Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Februāra sākumā Rebenoku ietekmes tirdzniecībā apsūdzēja bijušais KPV LV vadītājs Artuss Kaimiņš, savukārt Eglītis iesniedza atlūgumu un nosūtīja Saeimas Mandātu, Ētikas un iesniegumu komisijai lūgumu izvērtēt Nemiro lēmumus, kurš atkal centās iecelt Rebenoku "Latvenergo" valdē.

Praktiski vienlaikus Internetā parādījās kompromitējoši materiāli pret Rebenoku, kurš, kā tika apgalvots, tika nolīgts, lai palīdzētu dažiem farmaceitiskās firmas "OlainFarm" īpašniekiem iegūt kontroli pār valdi.

"Sajūta, ka 90. gadi atgriežas"

Par Rebenoka slepkavību jau izteicies Latvijas IeM vadītājs Sandis Ģirģens. Viņš paziņoja, ka policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Bijušais Latvijas premjerministrs un bijušais Latvijas Bankas vadītājs Einars Repše, atšķirībā no Ģirģena, jau jūtas kā 90. gados. Šajā sajūtā viņš padalījās ar Facebook lietotājiem.

Repše ievietoja publikāciju, kurā atzīmēja: "Briti spēj pat specdienestu noziegumus ātri atklāt līdz pat vainīgo vārdiem. Vai mūsu dienestiem nebūtu laiks saņemties? Citādi sajūta, ka 90-tie atgriežas."

2
Tagi:
slepkavība, policija
Pēc temata
Baltijas valstis ir Eiropas Savienības līderes pēc tīšu slepkavību skaita
Bijušās prokurores pazušana: policijai ir aizdomas, ka tā ir slepkavība
 Sandis Ģirģens

Lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes: ministrs komentēja advokāta Rebenoka slepkavību

4
(atjaunots 08:21 21.09.2020)
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens atgādināja, ka zvērināta advokāta Pāvela Rebenoka slepkavība ir jau trešais šāda veida noziegums Latvijā pēdējo dažu gadu laikā, tāpēc policisti pieliks visus spēkus, lai atklātu šo lietu.

RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Svētdien, 20. septembrī, kļuva zināms, ka zvērināts advokāts Pāvels Rebenoks, kurš bija viens no farmakoloģiskās kompānijas "OlainFarm" padomes locekļiem, tika noslepkavots savās mājās naktī no sestdienas uz svētdienu.

Valsts policija paziņoja, ka sakarā ar šī nozieguma faktu tika ierosināta lieta pēc Krimināllikuma 117. panta – par slepkavību, ja tā ir saistīta ar aplaupīšanu.

Autozaglis, foto no arhīva
© Sputnik / Константин Чалабов

Latvijas iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens pauda visdziļāko līdzjūtību nogalinātā radiniekiem un komentēja šo skaļo lietu.

Viņš paziņoja, ka policija strādājusi pastiprinātā režīmā visas nakts garumā, un tagad policistu uzmanība tiks vērsta uz šo lietu, lai pēc iespējas ātrāk atrastu advokāta slepkavas.

Ģirģens atzīmēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā šī ir jau trešā advokāta slepkavība, tādēļ ir jāizdara viss, lai Latvijā neatgriežas 90. gadu metodes.

Šī nozieguma atklāšana kļūs par tiesībsargājošo iestāžu profesionālisma pārbaudi, paziņoja Latvijas IeM vadītājs.

Tāpat Ģirģens uzsvēra, ka tagad, ekonomiskā kritiena laikā valsts līmenī, kad noziedzība pieaug, ir jāatrod veidi atbalstīt policiju un citas Latvijas iekšlietu iestādes. Šim nolūkam ir nepieciešams atrisināt darbinieku trūkuma problēmu un nostiprināt materiāltehnisko bāzi.

Vērts atzīmēt, ka jurists Mārtiņš Krieķis, kurš paziņoja par Rebenoka nāvi, paziņoja, ka viņš bijis pie viņa ciemos, pēc kā vēlā naktī aizbrauca mājās, kur arī tika atrasts nogalināts. Un Krieķis uzskata, ka šī slepkavība nav saistīta ar aplaupīšanu.

Pēc Krieķa domām, šīs slepkavības pamats ir politisks, savukārt pasūtītāji ir saistīti ar elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti (OIK).

Atgādināsim, ka 2018. gada maijā Rīgā, netālu no Brāļu kapiem tika nošauts maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus. Šauts tika no autofurgona Volkswagen, kurš vēlāk tika atrasts sadedzināts netālu no nozieguma vietas. Tiek uzskatīts, ka slepkavas bija divi. IeM praktiski uzreiz paziņoja, ka slepkavība, visticamāk, ir veikta pēc pasūtījuma.

2019. gada jūlijā Latvijā, Mārupē, tika nogalināts advokāts, bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš.

4
Tagi:
slepkavība, Sandis Ģirģens
Pēc temata
Autozaglis no Latvijas pārsteidzis Jeruzalemes policiju
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi