Fotoreportieri preses konferencē

Latvija informācijas kara alvas zaldātiņš

122
(atjaunots 00:03 08.05.2017)
Mediju eksperti aprēķinājuši, ka kopš 2016. gada Latvija un Igaunija uzsākušas pret Krieviju īstu informatīvo karu, kurā visagresīvākā ir Latvijas Avīze.

Parādījusies informācija par to, cik intensīva bija pret Krievijas vērstās propagandas kampaņa dažādu valstu medijos 2016. gadā.

Tāds rādītājs kā agresivitātes indekss (AI) — Krievijai un tās valdības darbībām veltīto negatīvo materiālu skaits attiecībā pret neitrāliem rakstiem — Latvijā sasniedza 5,0. Pēc šī rādītāja Latvija dala pirmo un otro vietu ar kaimiņieni Igauniju, kurai aptuveni ir tāds pats agresivitātes indekss. Faktiski tas nozīmē, ka šīs divas Baltijas valstis ved propagandas karu pret Krieviju. Par kara sākumu eksperti uzskata agresivitātes indeksu no pieciem punktiem.

Patiesībā pat Ukrainā AI ir ievērojami zemāks — 3,85. Aptuveni tikpat liels šis rādītājs ir Lietuvā (3,4). Apskatīsim citu reģiona valstu radītājus: Polija — 1,8, Vācija — 2,1, Zviedrija — 2,5, Dānija — 1,9, Norvēģija — 1,0. Antikrieviskā spiediena anomālija Latvijas medijos ir acīmredzama.

Interesanti fakti atklājās, izpētot agresivitātes indeksa izmaiņas dinamiku vairāku gadu laikā Latvijā un pie tās kaimiņiem. Šeit jāņem vērā ģeopolitiskie faktori. Piemēram, 2013. gadā NATO kūtri piedalījās cīņā ar talibiem Afganistānā. Krievija principā atbalstīja šo koalīcijas operāciju terorisma apkarošanas kontekstā. Tāpēc šajā gadā agresivitātes indekss "Baltijas trijnieka" presē bija sekojošs: Latvija — 0,4, Lietuva — 0,35, Igaunija — 0,2. Tas liecina to, ka Baltijā nebija vērojama antikrieviskā noskaņojuma kurināšana iedzīvotāju vidū. Tādi paši rādītāji bija raksturīgi Venecuēlas, Somijas, Indijas, Ēģiptes medijiem.

Tālāk kļūst vēl interesantāk: atbildot uz Krimas atgūšanu un notikumiem Ukrainā, pret Krieviju sākās īsts pasaules informācijas karš. Pašā tā karstumā 2014. gadā Latvijā un Igaunijā AI pieauga līdz 1,0. Ņemot vērā "grandu" histēriju (piemēram, Vācijā šis rādītājs sasniedza 7,5; ASV — 6,3), var uzskatīt, ka Rīga un Tallina uz situāciju reaģēja mierīgi, pat neitrāli.

2015. gadā NATO vadībai ienāca prātā doma reanimēt aliansi, aizbildinoties ar Krievijas iespējamo agresiju pret "nevarīgajām" Baltijas valstīm. Citu variantu pie rokas nebija. NATO priekšnieki pavēlēja demonizēt Krievijas Federāciju. Te nu parādījās, ja tā drīkst izteikties, Baltijas flanga vārdā nosauktais Ziemeļatlantijas propagans koris, kurā vienā balsī dzied Latvija, Lietuva un Igaunija. Tām piebalso arī neitrālā Zviedrija. Polija, starp citu, "velk" pati savu nacionālo partiju, taču tā jau ir atsevišķas sarunas tēma.

Latvijas Drošības policijas pārskats par 2016. gadu
© Sputnik / Алексей Тихомиров

Latvijas un Igaunijas agresivitātes indeksa dreifs gadu gaitā ideāli sakrita. Visās NATO valstīs pēc Ukrainas krīzes agresivitāte kritās, toties abās šajās valstīs 2014., 2015. un 2016. gadā tā zēla un plauka: Igaunija: 1,0 — 3,8 — 5,1; Latvija: 1,0 — 4,2 — 5,0.

Taču šeit precizēsim. Tiem, kuri nodarbojas ar politisko mediju analīzi, Krievijai naidīgie materiāli Latvijas medijos ir absolūti vienaldzīgi. Nekādus niknus pārmetumus par rusofobijas lavīnu neviens neizmet.

Sāksim ar to, ka masveida Krievijas patērētāju — televīzijas skatītāju un lasītāju, interneta lietotāju Latvijas mediji neinteresē saprotamu iemeslu dēļ. Viss, kas tur rakstīts, ir domāts tikai vietējiem iedzīvotājiem.

Augstākminētais "antikrieviskā noskaņojuma" indeksu dreifs uzskatāmi liecina, ka žurnālistu attieksme pret jebkuru valsti ir elastīga lieta. Nedraudzības līmeni nosaka nacionālie politiķi atbilstoši drošības interesēm. Žurnālisti ņem to vērā un sāk "raidīt".

Piemēram, veidot sabiedrības viedokli tā, lai latvieši vai igauņi būtu pārliecināti par divām lietām: a) Krievija drīz uzbruks vai palīdzēs ar munīciju mītiskiem "latgaļu separātistiem" un b) no visām šīm briesmām var glābt tikai "NATO rotācijas bataljonu" izvietošana.

Par to, ka tas tiek darīts pavisam citu ģeopolitisko apsvērumu dēļ, kuros Latvijas nevarīgumam un Krievijas spēkam nav nekādas nozīmes, mēs nerunāsim. Ātri kļūst skaidrs, ka militārā ziņā bataljons nevienu neglābs, tāpēc sākas jauns propagandas vilnis: Krievija, jezuītiski izmantojot "medus lamatas", ar "nepilsoņu" vai "krievvalodīgo" sieviešu palīdzību taisās provocēt seksuālos konfliktus un diskreditēt NATO karavīrus. Tāpēc gandrīz visu spēcīgo Kanādas bataljonu, kas apmetīsies "dzintara jūras" krastos, veidos sievietes. Patiešām, īsti stratēģi!

Te skaidri iezīmējas domstarpības starp ASV politiķiem un NATO vadītājiem, kuri aizstāv savu finansējumu un ietekmi. 22. martā ASV Kongresa Pārstāvju palātā notika ļoti interesantas debates par tematu "ASV politika Baltijas valstīs". Uzstājās uzticami eksperti — gan "vanagi", gan "baloži".
Slavenākais "vanags" P. Globs, The Institute of World Politics profesors, savā "šausmu runā" klāstīja par Vladimira Putina vēlmi graut Latvijas suverenitāti bez tiešas iejaukšanās. Manuprāt, mērķis ir smieklīgs: nomelnot ASV, demonstrējot (satricinot režīmu), cik "kaitīga" ir Baltijas valstu orientācija uz Savienotajām Valstīm. Ievērojamais zinātnieks ieteici izpildvarai (ak, kāda frāze!) tikai "veicināt straujāku krievvalodīgo iedzīvotāju integrāciju Baltijas tautās".

Tāpat Latvijas un citu "Baltijas trijnieka" valstu varām jāpadara maksimāli caursskatama ekonomika un valsts aparāts (šis eifēmisms nozīmē nepieciešamību uzsākt cīņu ar korupciju un melno lobismu). Bet labākais veids, kā atrisināt problēmas reģionā, ir veicināt dialogu Baltija — Krievija līnijā. Tiesa, profesors nenoturējās un runas beigās salīdzināja Putinu ar Hitleru. Taču šodien tāda tendence manāma visā Baltijā.

"Balodis" M. Rožanskis (Woodrow Wilson Center) izcēla trīs Maskavas mērķus Baltijā: nepieļaut NATO klātbūtnes nostiprināšanu reģionā, aizsargāt krievvalodīgos iedzīvotājus, novilkt stabilu demarkācijas līniju. Tomēr Maskavas tiešā iejaukšanās, pēkšņi paziņo autoritatīvais eksperts, proti "Krima 2.0", iespējama tikai tālu prom — Eirāzijas plašumos. Baltija taču, viņaprāt, kalpo par tādu "vēstījumu visām bijušām padomju valstīm, ka nav vērts tuvināties Rietumiem".

Par svarīgu pamatu uztraukumam var uzskatīt krievvalodīgo iedzīvotāju ievērojamo skaitu Baltijā. Krievvalodīgie izmanto Krievijas medijus, t.i. tie varētu kļūt par "Kremļa propagandas" mērķauditoriju. Tomēr vēlāk eksperts atmet šo satraukumu, jo starp lojalitāti vēsturiskajai dzimtenei (Krievijai) un labklājību ES Baltijas iedzīvotāji mēdz izvēlēties otro.

Tālāk zinātnieks pieminēja galīgi neiedomājamas lietas. Sak, lielākais Baltijas valstu (it īpaši Latvijas) risks esot iekšējie nemieri krievvalodīgo iedzīvotāju apspiešanas dēļ no vietējo varasiestāžu puses, ko varētu izmantot Krievija. Ārstēšanas metode — plašāk raidīt reģionā amerikāņu medijus krievu valodā, lai līdzsvarotu "Maskavas balsi".

Citi eksperti no dažādām nometnēm vienprātīgi atzīmēja, ka militārais konflikts Baltijā nav iespējams, jo šobrīd tas nav izdevīgs Kremlim un "Putina režīmam", kuram šodien daudz svarīgākas ir iekšpolitiskās prioritātes. Tāpēc runas par Krievijas agresivitāti ir viens vienīgs mīts.

Tātad patlaban attiecībā uz antikrieviskā noskaņojuma kurināšanu Latvijā pastāv zināma atšķirība starp reālās situācijas izpratni un NATO entuziasmu.

Starp citu, Latvijas galvenā propagandas rupora — Latvijas Avīzes — agresivitātes indekss ir 26. Tātad uz vienu neitrālu publikāciju par Krieviju 2016. gadā bija 26 negatīvas (!). Otro vietu ieņem IR, tās agresivitātes indekss arī ir augsts — 22. Solīdāk izskatās Diena un Neatkarīgā Rīta Avīze. Tām AI līmenis ir 2,5. Diezgan augsts, bet ciešams. Bet biznesa laikrakstam Dienas Bizness šis rādītājs ir 0,5. Lūk, tādi konkrētie cipari.

122
Pēc temata
Skandāls Postimees: vārda "brīvība" pēc pasūtījuma
Saeimas spīkere, skandalozie grozījumi un "Kremļa pirksts"
Bijušais NATO ģenerālsekretārs: Baltijas valstīs iespējams hibrīdkarš
Ārvalstu "guru" ideoloģijas kalpībā
Būvnieki ceļ vasaras terasi Domu laukumā, foto no arhīva

Rīga viena no drošākajām Eiropas pilsētām pēc pandēmijas

9
(atjaunots 14:33 05.06.2020)
Pandēmijas laikā slimnīcas Latvijā nebija pārslogotas un nepieciešamības gadījumā varēs uzņemt ceļotājus ar veselības problēmām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Latvijas galvaspilsēta ir viena no drošākajām pilsētām Eiropā ceļojumiem pandēmijas laikā. Šo sarakstu publicējis portāls European Best Destinantions.

Saraksts sastādīts saskaņā ar pašreizējo epidemioloģisko situāciju un inficēto cilvēku skaitu valstīs, pieeju individuālās aizsardzības līdzekļiem un vietām slimnīcā uz cilvēku. Sarakstā iekļautas 20 valstis.

Līderu trijniekā minēta Tbilisi (Gruzija), Korfu (Grieķija) un Cavtata (Horvātija).

Rīga ieņēmusi sarakstā 19. vietu.

"50 reizes mazāk inficētu cilvēku nekā dažās Eiropas valstīs, Latvija ir viens no virzieniem, ko pandēmija skārusi vismazāk. Tās slimnīcās nekad nebija problēmu ar pārslodzi koronavīrusa dēļ," teikts aprakstā.

Reitingā iekļauta arī Lietuvas galvaspilsēta Viļņa.

Iepriekš portāls European Best Destinantions iekļāva Jūrmalu un Nidu Lietuvā starp drošajām Eiropas pludmalēm.

Neapšaubāmi, tā ir laba ziņa tūrisma nozarei Latvijā, kas cietusi no pandēmijas. Latvijas tūrisma firmām un viesnīcām ir ļoti svarīgi šogad piesaistīt ārvalstu tūristus, un drošas valsts reputācija šajā ziņā ir augstu vērtējama.

9
Tagi:
pandēmija, koronavīruss, Rīga
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Tūrisma operatoru asociācijas vadītāja: ceļojumi vairs nebūs tādi, kādi tie bija
Analītiķis: tūrisma nozare Latvijā var neatgūties no krīzes
Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe, foto no arhīva

Advokāts: Latvijai nepatīk emigranti no Krievijas, bet amerikāņi nebrauc

14
(atjaunots 12:58 05.06.2020)
Politisku apsvērumu dēļ Latvija pieliek punktu programmai, kas ļāva saņemt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām – valdībai nepatīk, ka valsti pārpludinājuši krievi ar uzturēšanās atļaujām.

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Krievijas valdība sagatavojusi likumprojektu, kas ļauj ārvalstu uzņēmējiem saņemt uzturēšanās atļauju Krievijā apmaiņā pret investīcijām: nekustamā īpašuma iegāde, ieguldījumi valsts vērtspapīros vai Krievijas uzņēmumos, kā arī uzņēmuma nodibināšana.

Vienlaikus Latvijā premjerministrs Krišjānis Kariņš uzdevis ministrijām sagatavot ierosinājumus ar mērķi ierobežot analogu programmu, kas, pēc viņa vārdiem, vairs nav aktuāla un būtu jālikvidē.

Dažādās valstīs jau gadu desmitiem pastāv termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas programmas apmaiņā pret investīcijām, Sputnik Latvija pastāstīja Starptautiskās krievvalodīgo advokātu asociācijas viceprezidents Mihails Joffe.

"Tādas programmas parādīšanās Krievijā nav neparasta, inovācija slēpjas finansiālās dalības apmērā. tāds pasākums daudziem uzņēmējiem atvieglos uzturēšanas Krievijā – saņemot uzturēšanās atļauju, uzturēšanās laiks valstī nav ierobežots, cilvēks var veikt jebkādu darba vai komerciālu darbību," konstatēja Joffe.

Viņš atzīmēja, ka uzturēšanās atļauju programma ir lietderīga, pārbaudīta un izstrādāta, bet Latvija vēlas to pārtraukt politisku apsvērumu dēļ.

"Latvija ir maza valsts ar nedaudziem iedzīvotājiem, taču atsakās no programmas politisku motīvu dēļ. Valdība raizējas par to, ka programmas dēļ Latviju sākuši pārpludināt krievvalodīgie no Krievijas, nevis amerikāņi. Tāpēc Latvijas valdība paziņoja, ka neredz jēgu programmā, ja termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām pārsvarā lūdz Krievijas pilsoņi," uzsvēra advokāts.

Statistika rāda, ka laikā no 2010. gada 1. jūlija līdz 2019. gada 30. jūnijam uzturēšanās atļauju par investīcijām Latvijā saņēmuši vairāk nekā 19 tūkstoši cilvēku. Ieguldījumi Latvijas ekonomikā minētās programmas ietvaros sastādījuši 1,5 miljardus eiro.

14
Tagi:
emigrācija, ASV, Krievija, Latvija, uzturēšanās atļauja
BelAES vadības panelis, foto no arhīva

Latvija apdraud Baltijas izstāšanos no BRELL

20
(atjaunots 15:52 05.06.2020)
Latvija neplāno atteikties no BelAES ražotās elektroenerģijas iepirkumiem. Baltijas valstis vēl joprojām nav parakstījušas vienošanos par enerģijas tirdzniecību ar trešajām valstīm, rezultātā var zust ES finansējums, kas nepieciešams izstāšanas no BRELL projektam.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu par Baltijas valstu vienošanos par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Latvija nevēlas atteikties no BelAES elektroenerģijas iegādēm, tāpēc apdraudēta Lietuvā pieņemtā likuma izpilde, kas aizliedz elektroenerģijas importu no Astravjecas.

Lietuvas Enerģētikas ministrija iesniedza Ministru kabinetā vienošanās projektu par elektroenerģijas iegādi no trešajām valstīm. Deklarācijas jaunākā versija (no 27. maija) atšķiras no agrākajām – "Baltijas valstu solidaritāte nepirkt Baltkrievijas elektrību" dokumentā aizvietota ar "Baltijas valstu solidaritāti" ar Lietuvas lēmumu nepirkt Baltkrievijas elektrību un izveidot elektrības izcelsmes garantijas sistēmu, kas ļaus Lietuvai īstenot likumu par BelAES ražotās elektroenerģijas neielaišanu savā tirgū.

Tātad Baltijas valstis nav pieņēmušas solidāru lēmumu par iepirkumiem no BelAES. Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičūns konstatēja, ka iemesls ir Latvijā – tā atteikusies no saistībām nepirkt elektroenerģiju no BelAES. Tāpēc formulējums deklarācijā ir mīkstināts. Pretējā gadījumā pastāv risks, ka Latvija, Lietuva un Igaunija vispār neparakstīs nekādu līgumu un neapstiprinās jauno metodiku. Šī iemesla dēļ valstis var nesaņemt Eiropas Komisijas apstiprinājumu un līdzfinansējumu 75% apmērā no Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas projekta ar kontinentālās Eiropas tīkliem. Vaičūna skaidrojumu Seimam tīklā publicēja pazīstams diplomāts, "Sajūdis" aktīvists Albīns Januška.

Lietuvas valdība 3. jūnijā nepieņēma nekādu lēmumu, informēja premjerministrs Sauļus Skvernelis.

Politiķis atzīmēja, ka Lietuvai nav izdevīgi, ja netiks noslēgta vienošanās ar Igauniju un Latviju vai abu šo valstu divpusēja vienošanās par elektroenerģijas tirdzniecības metodiku ar trešajām valstīm. Skvernelis pauda cerību, ka pārrunās minētajā jautājumā aktīvāk piedalīsies Eiropas Komisija.

Pret dokumentu tā pašreizējā redakcijā iebilda konservatīvā opozīcija un pat ārlietu ministrs Lins Linkēvičs.

Ministrs atzina, ka Baltijas valstu iziešana no tā saucamā enerģētiskā loka BRELL novedīs pie cenu pieauguma, toties Latvija, Lietuva un Igaunija būšot neatkarīgas no austrumiem.

"Tā ir balansēšana starp politiku, pat starp ģeopolitiku un cenām. Mēs kādreiz agrāk diskutējām par lētāku desu, cik tā maksā patiesībā, jo tas ir kaut kas līdzīgs. Šeit patiesībā process ir plašāks: ja mēs patiešām vēlamies desinhronizēt savus tīklus ar austrumiem un sinhronizēt tos ar Rietumeiropu, nospraužot mērķim 2025. gadu, un redzam, cik grūti tas izdarāms, tās patiesībā ir ģeopolitiskas pūles, ne tikai lēta elektrība," teica ministrs intervijā Ziniu radijas.

"Ja kādam šķiet, ka ar lētu elektrību var šajā situācijā uzvarēt, domāju, viņš kļūdās. Tāpēc mums jāredz, ka kaut kam jānotiek uz kaut kā rēķina," viņš piezīmēja,

Ministrs atgādināja, ka līdzīga problēma risināta arī jautājumā par sašķidrinātās dabasgāzes termināli, taču tas, pēc viņa vārdiem, bija ģeopolitisks lūzums, kad izdevies atbrīvoties no energoresursu monopola.

Linkēvičs paskaidroja, ka pārrunas ar Baltijas valstīm turpināsies un jāpacenšas tajās aktīvāk iesaistīt EK.

BelAES starts

Baltkrievijas AES tiek būvēta netālu no Astravjecas pilsētas Grodņas apgabalā, 50 km attālumā no Viļņas. BelAES veidos divi energobloki. Tās būvdarbiem izraudzīts AES-2006 projekts — Krievijā izstrādāts jaunās paaudzes atomstacijas tipveida projekts "3+" ar uzlabotiem tehniski ekonomiskajiem rādītājiem, atbilstošs mūsdienu "postfukusimas" drošības normām, dabas aizsardzības, sanitārajām un higiēnas normatīvajiem aktiem. BelAES pirmā energobloka starts ieplānots 2020. gadā, otro energobloku - 2021. gadā, tajā jau veikti vairāk nekā 70% celtniecības un montāžas darbu.

Lietuva kopš būvdarbu sākuma izvirza pretenzijas pret atomelektrostaciju, un ar likumu atzinusi BelAES par "faktoru, kas apdraud nacionālo drošību". Lietuvā pieņemts likums, ar kuru plānots ierobežot elektroenerģijas importu no Baltkrievijas. Tāpat Viļņa aicināja citas valstis boikotēt elektrostaciju, taču iniciatīvu atbalstījusi tikai Polija.

Aprīļa sākumā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda sarunā ar Baltijas valstu līderiem minēja, ka politiskajā deklarācijā par BelAES elektroenerģijas boikotu piedalās Lietuva un Igaunija, tomēr trūkst Latvijas ministra paraksta.

Savukārt Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einars Semanis paziņoja, ka Latvijas tirgus ir atvērts elektroenerģijas tirdzniecībai, viss notiek biržā, un piegādes perspektīvas no BelAES ir atkarīgas no pašiem patērētājiem un vidutājiem. Viņš atzīmēja, ka elektrotīkla infrastruktūra, kas saista Latviju ar Baltkrieviju, iet caur Lietuvu, taču "ir tehniskie saslēgumi caur Krievijas un Latvijas robežu".

20
Tagi:
Baltija, Latvija, BRELL, BelAES
Pēc temata
Uz neatgriešanos: Baltija pieprasījusi 1,2 miljardus eiro atslēgšanai no BRELL
Lietuva nesaprašanā par kaimiņu atteikšanos atslēgties no BRELL jūnijā
Eksperts: Baltija dzīvoja kā sienāzis no fabulas un nokļuvusi pasakā – pie sasistas siles
Latvija var organizēt enerģijas iegādi no BelAES bez Lietuvas starpniecības