Pusei nestrādājošo jauniešu ir nepietiekama izglītība

Pusei nestrādājošo jauniešu ir nepietiekama izglītība

30
(atjaunots 11:05 01.05.2017)
Katram otrajam Latvijas bezdarbniekam vecumā no 15 līdz 29 gadiem ir nepietiekama izglītība, taču tomēr jauniešu bezdarba rādītāji samazinās.

RĪGA, 1.maijs — Sputnik. 54% reģistrētiem jaunajiem bezdarbniekiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem ir nepietiekams izglītības līmenis, t.i. vidusskolas izglītība vai zemāka, raksta Mixnews.lv ar atsauci uz Labklājības ministrijas ziņojumu par "Jauniešu garantijas" programmas realizāciju.

Paaudzes vidū vecumā no 15 līdz 24 gadiem šis rādītājs ir vēl augstāks un sastāda 62%. kā atzīmē Ministrija, tieši pienācīgas izglītības trūkums kļuva par vienu no galvenajiem iemesliem augstajam bezdarba līmenim jauniešu vidū.

Nodarbinātības valsts aģentūra un Valsts darba inspekcija izsecina, ka jaunieši, kuri beidz pamatskolu, bieži vien nezina likumus, tāpēc ir pakļauti augstajam nelegālās nodarbinātības riskam.

Tāpat bezdarbnieki, kuriem ir izglītība vai kvalifikācija, sastop citu problēmu: viņiem ir nepietiekoša darba pieredze un iemaņas, kuras tiek prasītas darba tirgū. Statistika secina, ka 22% jauno bezdarbnieku nav darba pieredzes, un 78% nodarbojās ar mazkvalificētu darbu.

Turklāt, ne visi jaunieši prot meklēt darbu un izmantot informāciju par nepieciešamajām iemaņām, profesijām un vakancēm. Par to liecina Izglītības un zinātnes ministrijas veiktais pētījums "Jauniešu politikas monitorings 2015", kurš parādīja, ka tikai 18% interesējās par darba tirgus trendiem.

Iepriekš labklājības ministrs Jānis Reirs paziņoja, ka sakarā ar bezdarba rādītāju uzlabošanos pēc 2018.gada Latvija vairs nesaņems līdzekļus "Jauniešu garantijas" programmai: valsts vairs neatbilst rādītājiem, kuri paredz atbalstu. Bezdarbs jauniešu vidū ir zemāks par vidējo ES brīdī, kad ir valstis, kur bezdarbs sasniedz pat 68%.

No 2014. līdz 2018.gadam Latvija saņem līdzekļus šīs programmas īstenošanai, jo 2012.gadā nenodarbināto jauniešu skaits sastādīja 28,5% (vairāk nekā nepieciešamos 25% atbalsta piemērošanai). 2015.gadā bezdarbs nokrita līdz 16,8%.

No 20 palīdzību saņēmušajām valstīm programmas "Jauniešu garantija" īstenošanai kopš 2014.gada, sešas valstis sākot ar 2019.gadu paliks bez programmas līdzfinansējuma: Latvija, Čehija, Īrija, Lietuva, Slovēnija un Zviedrija. Kopā piecu gadu laikā republika saņems vairāk nekā 70 miljonus eiro.

Pērn 44 000 Latvijas iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 29 gadiem nemācījās un nestrādāja, kas ir par 6 % mazāk, nekā gadu iepriekš, un par 18% mazāk nekā 2015.gadā.

30
Pēc temata
Latvija apsteidza plānoto bezdarba samazināšanu
Latvijā trūkst programmētāju un celtnieku
Finanšu ministrija sola vidējo algu Latvijā virs 1000 eiro
Ūdens attīrīšanas iekārta, foto no arhīva

Ūdenstilpēs Latvijā atrasts liels daudzums bīstamu farmaceitisko līdzekļu

2
(atjaunots 20:17 20.10.2020)
Pētījums rāda, ka ūdenstilpēs valstī atrodami tādi farmaceitiskie līdzekļi, kā metoprolols un ibuprofēns vērā ņemamā koncentrācijā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Starptautiskais pētījums "No farmaceitiskajām vielām tīri ūdeņi" noslēdzies ar visnotaļ skumjiem slēdzieniem, stāsta Mixnews.lv, atsaucoties uz "Latvijas avīzi".

Pētījuma gaitā noskaidrojies, ka apkārtējā vidē nonāk farmaceitiskie līdzekļi un attīrīšanas iekārtas nespēj no tiem pasargāt upes, ezerus un jūru Latvijā.

Zinātnieki uzskata, ka šogad apkopotie dati ir ļoti satraucoši, jo tamlīdzīgs sārņvielu saturs var būtiski ietekmēt dzīvos organismus un augus.

Pētnieki pieprasa informācijas publiskošanu par iespējamo kaitējumu dabai un iesaka mācīt cilvēkus pareizi utilizēt medikamentus. Vienlaikus vajadzētu pilnveidot tehnoloģijas, ar kuru palīdzību tiek attīrīti notekūdeņi.

Starptautiskais pētījums parādījis, ka upēs, piekrastes ūdeņos, izgāztuvēs, zivsaimniecībās, komunālajos un veselības aprūpes iestāžu notekūdeņos, kā arī dūņās un augsnē atrodamas 75 aktīvas farmaceitiskās vielas.

Attīrīšanas iekārtu nepilnības dēļ ūdeņos visbiežāk nokļūt tādi medikamenti, kā metoprolols – tā maksimālā koncentrācija notekūdeņos sastādījusi 2,1 mikrogramu uz litru, un ibuprofēns – tā reģistrētā koncentrācija ūdenī pārsniedz pat 44 mikrogramus uz litru – šis rādītājs ir ļoti augsts.

Iepriekš Sputnik Latvija jau vairākkārt vēstījis par nezināmu vielu noplūdēm Latvijas ūdenstilpēs. Pēdējo reizi incidents reģistrēts Rīgā – plankums Daugavā sasniedza 500 kvadrātmetrus, divās vietās tika uzstādītas absorbējošās bonas.

2020. gadā konstatēts arī rekordliels piesārņojums pludmalēs. Pētnieki atzīmēja, ka vidēji 100 metrus garā pludmalē atrodamas 254 vienības dažādu atkritumu.

Kampaņas "Mana jūra" ietvaros ekoaktīvisti lielāko daudzumu atkritumu savāca jūrmalā pie Kolkas raga, bet Daugavgrīvas pludmale, kas ilgus gadus ieņēma antilīdera vietu piesārņojuma ziņā, šogad ierindojusies otrajā vietā.

2
Tagi:
ekoloģija, ūdens, Latvija
Pēc temata
Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu
Benzīns, ne ūdens: ezers Rīgā piesārņots ar naftas produktiem
Pasaules ūdens diena: ūdens piesārņojums Latvijā ir vidējs
ES var piespriest sodu Lietuvai par gaisa piesārņošanu
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas dalībnieki

Pulks bija tik liels, nekad: krievi atbildēja uz Sarkanās armijas formas aizliegumu

30
(atjaunots 11:53 20.10.2020)
Latvijā ir aizliegts Sarkanās armijas un Padomju armijas formastērps, un Ķīšezera forsēšana Rīgas atbrīvošanas piemiņas pasākumu ietvaros varēja izjukt, taču krievi devuši atbildi varasiestādēm.

RĪGA, 20. oktobris – Sputnik. Ķīšezera forsēšanas tradicionālā rekonstrukcija piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā, lai arī mazliet neierastā vidē, tomēr notika aizvadītās nedēļas nogalē.

Rekonstrukciju neizdevās organizēt pilnā apjomā, tomēr dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad, sarunā ar Sputnik Latvija pastāstīja Latvijas antinacistiskās komitejas vadītājs Aleksejs Šaripovs. Viņš pastāstīja, ka visiem interesentiem neizdevās piedalīties rekonstrukcijā Sarkanās armijas karavīru formas tērpā – tajā pašā, kurā bija atbrīvota Rīga.

  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki
    Sergey Melkonov
  • Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    Krievijas vēstniecības Latvijā militārais atašejs Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki noliek ziedus un vainagus pie Piemiņas obeliska
    © Sputnik / Sergey Melkonov
  • Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki fotografējas pie Piemiņas obeliska
    Sergey Melkonov
1 / 4
© Sputnik / Sergey Melkonov
Ķīšezera forsēšanas tradicionālās rekonstrukcijas piemiņai par Rīgas atbrīvošanu 1944. gadā dalībnieki

"Valsts viedoklis ir absolūti noteikts – ne tikai vēstures sagrozīšana, bet arī tās pārvešana nacistiskajā izpratnē. No šī gada 1. jūlija Latvijā aizliegts izmantot Sarkanās armijas un Padomju armijas formu jebkādos sabiedriskajos pasākumos. Faktiski saskaņā ar šo likumu aizliegts pat iziet uz ielas ne tikai formas tērpā, bet pat ar tās elementiem. Tāpēc šajā aspektā mūsu rekonstrukcija nenotika," paskaidroja Šaripovs.

Tomēr, viņš piebilda, Latvijas valdības aizliegumiem bijusi sava reakcija – šogad piemiņas pasākuma dalībnieku skaits bija tik liels, kā vēl nekad.

"Jā, cilvēki nebija formas tērpā, taču viņa bija ļoti daudz. Genocīda nebūs. Mēs cenšamies panākt, lai mūsu atmiņa par Sarkanās armijas karavīru varoņdarbu saglabātos. Pateicoties šim varoņdarbam, mēs esam dzīvi un dzīvojam Latvijas valstī," noslēgumā piebilda Šaripovs.

Padomju informācijas birojs paziņoja: 1944. gada 13. oktobrī 3. Baltijas frontes karaspēki ar 2. Baltijas frontes spēku atbalstu triecienā ieņēma Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu. 42 dienas vēlāk, 1944. gada 24. novembrī Sarkanā armija pilnībā atbrīvoja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas teritoriju no vācu fašistiskajiem spēkiem.

30
Tagi:
Rīga, Sarkanā armija
Pēc temata
"Simtiem brāļu kapu Latvijā - tas ir inscenējums?" Krievijas vēstnieks par reālo karu
Nacisti plānoja uzspridzināt Rīgu: ģenerāļa Jerjomenko arhīvs