Zeme Latgalē

Liela daļa zemes Latgalē pieder ārvalstniekiem

227
(atjaunots 08:43 27.04.2017)
Gandrīz puse ārzemnieku īpašumā esošās zemes Latgalē pieder zviedru un norvēģu uzņēmumiem.

RĪGA, 28. aprīlis — Sputnik. Lielākā daļa ārvalstniekiem piederošo lauksaimnieciski apstrādājamo zemju un mežu atrodama Zilupes, Ludzas un Dagdas novados, raksta Lsm.lv, atsaucoties uz Latvijas televīzijas programmas De facto pētījumu sadarbībā ar Valsts zemes dienestu un datu apstrādes kompāniju Lursoft.

Tika izskatīti dati par juridiskajām personām, kam pieder vismaz 500 hektāri lauksaimnieciski apstrādājamas zemes vai meža. Tā kā iecirkņi lielākoties ir mazāki, faktiski ārvalstnieku īpašumā esošās platības ir vēl lielākas, secināja eksperti.

Zilupes novadā ārzemniekiem pieder vismaz 47,5% lauksaimnieciski apstrādājamo zemu un mežu. Ludzas novadā firmām ar ārzemju kapitālu pieder 38%, Dagdas novadā — 19% zemju.

Pārsvarā tās ir kompānijas ar zviedru kapitālu, kas nodarbojas ar kokapstrādi. Līdz ar mežiem izpirktos laukus nomā fermeri, it īpaši gadījumos, ja tie atrodas netālu no viņu saimniecībām.

Fermeris un mežu īpašnieks Artis Vaivods, kurš saimnieko netālu no Rēzeknes, stāsta, ka iznomā viņa īpašumiem kaimiņos esošo zemi no zviedru firmas. Zemes noma Latgalē izmaksā aptuveni 50-60 eiro par hektāru gadā, taču cenas zemes iegādei latviešu lauksaimniekiem bieži ir nepieņemamas.

Pie tam joprojām parādās pietiekams skaits sludinājumu ar piedāvājumiem pārdot lauksaimniecības zemes vai mežu.

Eksperti lēš, ka ārvalstu kapitāls visvairāk koncentrēts Auces novadā (vismaz 15,57% no visas lauksaimniecības un meža zemju teritorijas). Šeit galvenokārt dāņu un vācu uzņēmēji nodarbojas ar lauksaimniecību. Vidzemē zemes īpašumus iecienījuši norvēģu uzņēmēji: lielākie pirkumi bijuši Madonas un Alūksnes novados, kur ārzemniekiem pieder 11,5% no lauksaimniecības un meža zemēm. Skrundas novadā ārzemniekiem pieder 8,24% zemju.

"Lauksaimniecības zemes tirgus segments ir stabili aktīvākais segments tirgū, arī tajos gados, kad pilsētā cenas krita vai stagnēja. No 2013.gada darījumu skaits un pārdoto hektāru apjoms samazinās, jo tā īsti jau vairs nav ko nopirkt. Un, ja mēs atceramies, tad no 2009.-2013. gadam dominēja labas auglīgas lauksaimiecības zemes. Šobrīd pērk to, kas tajos laikos neinteresēja. Purvainus, kalnainus, kas nav tik vērtīgas zemes," — stāsta SIA "Arco Real Estate" valdes loceklis Māris Laukalējs.

Valsts zemes dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka pašlaik ārzemniekiem — privātpersonām — pieder tikai 1,5% lauku zemes platības, un investoru vidū visbiežāk ir Krievijas pilsoņi, ilgstoši Latvijas iedzīvotāji.


Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta Vērtēšanas analīzes daļas vadītājs Jānis Skaris pavēstīja, pa zemes pieprasījums ārzemnieku vidū nav mainījies, savukārt grozījumi zemes pirkuma noteikumos, kad cilvēki saskārušies ar izglītības un cita veida prasībām, pārsvarā ietekmējuši vietējos iedzīvotājus — pieprasījuma kritums tika novērots viņu vidū.

Šī gada martā Saeima pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", saskaņā ar kuriem zemi Latvijā varēs nopirkt tikai cilvēki, kuri pārvalda latviešu valodu A1 līmenī. Pie tam deputāti apstiprināja prasību, saskaņā ar kuru interesentiem nāksies piedalīties pārrunās ar pašvaldības komisiju un latviešu valodā pastāstīt, kā viņi plāno izmantot zemes gabalu.

Taču aprīļa vidū prezidents Raimonds Vējonis nosūtīja grozījumus atkārtotai izskatīšanai, jo prasības tajos ir pretrunīgas, turklāt neatbilst citiem likumiem, kas liek apšaubīt to efektīva pielietojuma iespēju.

227
Pēc temata
Investori aicina izstrādāt viedu viesstrādnieku piesaistes politiku Latvijā
ES apžēlojusies par latviešu zemniekiem
Bauskas dome uzskata, ka ceļu stāvoklis novadā ir kritisks
Krievijas embargo joprojām ietekmē lauksaimniecību ES
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

5
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

5
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas
Vīruss-izspiedējs, foto no arhīva

Valsts policija vēlas algot hakerus. Cik viņiem maksās?

10
(atjaunots 13:28 19.10.2020)
Valsts policijas jaunais priekšnieks Armands Ruks pastāstīja, ka iestādei jāpaplašina potenciāls cīņā ar kibernoziegumiem, tomēr var izrādīties, ka jaunie darbinieki ar sporta normatīviem galā netiks. Ruks nosauca arī algu slieksni.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā amatā ieceltais Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks sola radikālas pārmaiņas organizācijas darbā. Intervijā telekanālam TV3 viņš skāra arī kibernoziedzības apkarošanas jautājumu.

Ruks atklāja, ka jau tagad policijā ir analītiķi, kas prot strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, tātad iestāde spēj cīnīties ar noziedzniekiem pat "darknetā". Tomēr viņš gribētu nākotnē paplašināt potenciālu cīņai ar kibernoziedzību, piesaistot hakeru līmeņa speciālistus. Viņiem, iespējams, tiks izvirzītas vājākas prasības no fiziskās sagatavotības viedokļa.

"Mēs nevaram prasīt, lai katrs šāds cilvēks ar tādām zināšanām specifiskām nokārtotu sporta normatīvus. Viņam varbūt ir līka mugura un nav tās fiziskās spējas tik labas, bet galva ir ļoti attīstīta tieši tajā virzienā," konstatēja Ruks.

Viņš piebilda, ka policijai vajadzīga iespēja nodrošināt "baltajiem hakeriem" atbilstošu algu.

"Pēc neoficiālām ziņām tāds labs speciālists ir gatavs strādāt no 2000 uz rokas.

Ar tām vecajām metodēm tikai vairs nevar strādāt. Tās arī ir svarīgas, un viņus arī dod savu pienesumu, viennozīmīgi, bet ir mums interneta vide," paskaidroja Ruks.

Iepriekš jau Aizsardzības ministrija vairākkārt izvērtējusi jautājumu par Latvijas hakeru mobilizāciju darbam valsts labā. Šī gada sākumā ministrs Artis Pabriks pastāstīja, ka plāno veidot informatīvās drošības nodaļu katrā Zemessardzes bataljonā.

10
Tagi:
hakeri, Latvijas policija
Pēc temata
Nāciet iekšā, atvērts: Latvija bezcerīgi atpalikusi kiberaizsardzībā, noskaidroja ANO
Pilsoņu kiberkarš Latvijā
Kiberzemessardze vēlas mobilizēt Latvijas hakerus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

0
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

0
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija