Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

Latvijā mazinājusies vārda brīvība "Reportieri bez robežām "

46
(atjaunots 15:06 26.04.2017)
Gada laikā Latvijā un Lietuvā mazinājusies plašsaziņas līdzekļu neatkarība, norādīts starptautiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" pārskatā.

RĪGA, 26. aprīlis — Sputnik. Situācija vārda brīvības jomā pasaulē ir katastrofiska, teikts starptautiskās nevalstiskās organizācijas "Reportieri bez robežām" ikgadējā atskaitē.

Igaunijas prese
© Sputnik / Александр Заболотный

Pārskatā tika novērtēta plašsaziņas līdzekļu vārda brīvība 180 pasaules valstīs. Eksperti secinājuši, ka 2017. gadā audzis plašsaziņas līdzekļu skaits, kuros mediju brīvība ir nopietna.

Latvijas mediju reitings ir krities par četrām pozīcijām salīdzinājumā ar pērno gadu, un patlaban valsts ieņem 28. vietu. Igaunija pacēlusies par divām pozīcijām un ierindojusies 12. vietā. Vārda brīvība žurnālistikā mazinājusies arī Lietuvā — valsts ierindota 36. vietā.

"Mediju brīvība kļūst aizvien trauslāka pat demokrātiskās valstīs. Ar atbaidošiem izteikumiem, drakoniskiem likumiem, interešu konfliktiem un pat fiziskās vardarbības palīdzību demokrātiskās valdības mīda kājām brīvību, kam, principā, vajadzētu kļūt par vienu no vadošajiem sistēmas efektivitātes rādītājiem," — teikts organizācijas pārskatā.

Krievija izrādījusies 148. vietā. Sliktāka situācija pēcpadomju valstīs ir tikai Tadžikistānā (149. vieta), Baltkrievijā (153), Kazahstānā (157), Azerbaidžānā (162), Uzbekistānā (169) un Turkmenistānā (178).

Ukraina šogad pakāpusies par piecām pozīcijām un ieņēmusi 102. vietu, Gruzija saglabājusi 64. vietu, Kirgīzija — 89., Armēnija — 79., bet Moldova — 80. vietu.

Baltijas valstis ierindojušās "dzeltenajā zonā", tāpat kā Francija (39), Lielbritānija (40), Spānija (29), Portugāle (18); Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Tadžikistāna — "sarkanajā zonā", kur situācija ar mediju brīvību ir neapmierinoša; Polija, Ukraina un Itālija (52) — "oranžajā zonā", kur mediju neatkarība novērtēta kā relatīvi apmierinoša.

Valstīs, kas iekļuvušas "melnajā zonā", vārda brīvības gandrīz nav, valsts kontrolē medijus, piekļuve internetam ir ierobežota, atzīmē pārskata autori. To vidū ir, piemēram, Ķīna (176), Vjetnama (175), Irāna (165), Ēģipte (161), Lībija (163), Uzbekistāna (169), Turkmēnija (178), Azerbaidžāna (162), Turcija (155).

"Reportieri bez robežām" publicē pārskatu par plašsaziņas līdzekļu neatkarību ik gadus, kopš 2002. gada.

46
Pēc temata
Sputnik aizskāris "augstākās vērtības". Kāpēc ar to vairs nedraudzējas aģentūra LETA
Sputnik galvenā redaktore par EP pretdarbību Krievijas medijiem
Britu žurnālists Greiems Filipss no jauna Latvijā
Padomju režīma muzejs Latvijā

Lietuva saņēmusi no ASV vienreizējās lietošanas granātmetējus

4
(atjaunots 13:03 15.04.2021)
Bruņojums, ko valstij nodevusi Vašingtona, ir mazāka kalibra un ar mazāku darbības rādiusu nekā prettanku ieroči, ko patlaban izmanto armijā.

RĪGA, 15. aprīlis – Sputnik. ASV nodevušas Lietuvai vienreizējās lietošanas granātmetējus M72 LAW, ko saņems Nacionalās aizsardzības brīvprātīgo spēku karavīri, vēsta Sputnik Lietuva, atsaucoties uz Lietuvas Bruņoto spēku preses dienestu.

Bruņojuma nodošanas ceremonija notika Lietuvas Lielkņaza Ģedimina štāba bataljonā Viļņā. Tajā piedalījās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks, ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists, Lietuvas BS komandieris ģenerālleitnants Valdemārs Rupšis un citi Lietuvas aizsardzības resora pārstāvji.

Anušausks pateicās partnerim par atbalstu un paziņoja, ka Vašingtonas investīcijas liecina: republika joprojām ir "svarīga aizsardzības politikas prioritāte" ASV acīs.

"Lietuvas armija būs tik stipra, cik stiprs būs katrs Lietuvas kareivis. Ne tikai fiziski un morāli, svarīgi ir arī tas, ar kādiem ieročiem viņš bruņots. ASV atbalsts ar vieglajiem granātmetējiem būtiski stiprinājusi teritoriālās aizsardzības vienības, cēlusi to cīņasspēju, uguns spēku un ļāvusi teritoriālās aizsardzības spēkiem rīkoties pārliecinoši, apņēmīgi un efektīvi. ASV atbalsts stiprina brīvprātīgo karavīru rindas, sauszemes spēkus, Lietuvas armiju un tādējādi nodrošina efektīvāku aizsardzību un ienaidnieka savaldīšanu," teica Rupšis.

Granātmetēji M72 LAW papildinās zviedru granātmetēju Carl-Gustav arsenālu, ko patlaban izmanto Lietuvas Bruņoto spēku kājnieki, kā arī zviedru vienreizējās lietošanas granātmetēju AT-4 arsenālu. Lietuvas BS atzīmēja, ka M72 LAW kalibrs un darbības rādiuss ir mazāks nekā pašlaik armijā izmantojamais bruņojums, taču jaunie ieroči ir daudz vieglāki un kompaktāki.

Granātmetēji M72 LAW tika pieņemti bruņojumā ASV armijā 1962. gadā kā individuālais prettanku ierocis. Patlaban ASV M72 LAW sērijas granātmetēji pārsvarā aizvietoti pret jaunāku un efektīvāku bruņojumu.

Baltijas valstīs pastāvīgi skan runas par "Krievijas draudiem", kuru dēļ it kā vajagot stiprināt sadarbību aizsardzības jomā un piedalīties NATO mācībās. Savukārt Maskava ne vienu vien reizi apliecinājusi, ka neplāno nekādus uzbrukumus.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs konstatēja: NATO ļoti labi zināms, ka Maskavai nav nekādu agresīvu plānu, taču tā vienkārši izmanto ieganstu, lai dislocētu lielāku skaitu tehnikas un bataljonu Krievijas robežu tuvumā.

Militārais eksperts, atvaļinātais pulkvedis Viktors Ļitovkins intervijā Sputnik Lietuva iepriekš paziņoja, ka ASV nodod saviem vasaļiem ieročus, kas pašām nav vajadzīgi. Viņš atzīmēja, ka Vašingtona, pēc būtības "atbrīvojas no militārajām drazām", kas šodien nav īpaši efektīvas, un izgāž to Baltijas valstīs un Ukrainā. Viņš uzsvēra, ka neviena sevi cienoša valsts tādus ieročus neiegādāsies.

4
Tagi:
bruņotie spēki, ieroči, Lietuva, ASV
Pēc temata
Latvija sagaidījusi pēdējo bruņumašīnu partiju no Lielbritānijas
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Kādiem nolūkiem Latvijas NBS vienreizējās lietošanas granātmetēji AT4
ABLV

FinCEN apsūdzības nav apstiprinājušās, taču ABLV Banku tas vairs neglābs

9
(atjaunots 09:26 15.04.2021)
Izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas.

RĪGA, 15. aprīlis — Sputnik. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav atradis pierādījumus, kas apliecinātu: ABLV Bankas vadība būtu vainojama korupcijā, par ko apgalvoja ASV Finanšu ministrijas struktūras FinCEN pārskatā, vēsta BNN.

KNAB apstiprināja, ka 26. martā izmeklētājs ar prokurora piekrišanu nolēmis pārtraukt kriminālprocesu pret ABLV Bankas vadību, kas sākts pēc FinCEN pārskata publiskošanas. Dokumentā teikts, ka līdz 2017. gadam ABLV Bankas vadība un administrācija it ka esot devušas kukuļus, lai ietekmētu Latvijas amatpersonas ar mērķi novērst sankcijas par bankas riskantu darbību.

ABLV Banka šīs apsūdzības noliedza un konstatēja, ka tamlīdzīgi apgalvojumi nodarījuši bankai vērā ņemamu kaitējumu. Banka vērsās KNAB ar lūgumu ierosināt krimināllietu.

KNAB paziņoja, ka vairs neizmeklē arī citus virzienus, kas skar ABLV Bankas vadības iespējamo saikni ar Latvijas amatpersonu uzpirkšanu.

KNAB nav atradusi pierādījumus ABLV Bankas vadības aizdomām par to, ka banku ar nodomu nomelnojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Ziņots, ka 2018. gada februārī ar mērķi aizsargāt klientu un kreditoru intereses un ņemot vērā ECB lēmumu par likvidācijas procesa sākumu, ABLV Bankas vadība akcionāru ārkārtas sēdē pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju. Bankas problēmas sākās pēc FinCEN paziņojuma par plānotajām sankcijām par naudas atmazgāšanas shēmu realizāciju.

13. februārī ASV FM finanšu noziegumu novēršanas tīkls FinCEN paziņoja, ka tur aizdomās Latvijas ABLV Banku par naudas atmazgāšānu un ierosināja bloķēt tās korespondētājkontus dolāros. No FinCEN paziņojuma izriet, ka banka esot saistīta ar KTDR ieroču programmu. Tāpat FinCEN pārskatā teikts, ka ABLV Bank vadība uzpirkusi ierēdņus. Banka apsūdzības nosauca par "skandalozu apmelošanu".

ECB pieņēma lēmumu neglābt banku un sākt tās likvidācijas procesu. Taču pērnā gada 12. jūnijā FKTK atļāva bankai sākt pašlikvidācijas procesu. 2020. gadā banka plānoja nomaksāt 95% prasību, līdz 2023. gadam – noslēgt pašlikvidāciju.

Fizisko personu ieguldījumus līdz 100 tūkstošu eiro apmērā sāka izmaksāt gandrīz nekavējoties, lielāki fizisko un visi juridisko personu ieguldījumi tiek pārbaudīti pēc apstiprinātās metodikas.

9
Tagi:
KNAB, ABLV, bankas
Pēc temata
Finansists: Latvijai laiks aizmirst ārzonas un atsaukt atmiņā šprotu zvejas metodes
Esam bijuši pasīvi: FKTK sola apdrošinātājiem to pašu, kas ticis bankām
Beneficiārs – lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība